Legislator Case Law & Legislation
A42596107 / A42-3433-08 AI generated

Court dismisses privatization price appeal, ruling agency acted legally based on official land value notices.

Case Number A42596107 / A42-3433-08
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the tennis club's request to annul the privatization agency's decision setting the land price. The club argued the price was inflated because the land could not be built upon, while the agency relied on official notices from the Land Board and City Council. The court held that the agency correctly used these official documents and that the applicant's reliance on a hypothetical lower price was not protected under administrative law principles.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law; Principle of Legal Certainty: Administrative bodies must act according to legal norms and official evidence, and private parties cannot claim protection for expectations that contradict established legal facts and official valuations.

Keywords

AI generated
administrative procedure law privatization price determination land value official notice principle of legal certainty annulment of administrative act administrative court jurisdiction evidence admissibility

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law 2007, Art. 246-251
Law on Privatization of State and Municipal Property, Art. 26
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.A42596107

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 18.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe

piedaloties pieteicējas – SIA “Centrālais tenisa klubs” pārstāvei J.K. un atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pārstāvei Janai Peinbergai, pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvjiem Andim Romānovam un Anastasijai Mijenkovai atbildētāja – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim Artim Dāvidniekam

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA “Centrālais tenisa klubs” (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) 2007.gada 17.jūlija lēmuma Nr.1.32/3155 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2006.gada 24.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.636 privatizācijai nodots valsts nekustamais īpašums Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b (turpmāk – privatizējamais objekts). 2007.gada 19.aprīlī Privatizācijas aģentūra atzina pieteicējas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo objektu. 2007.gada 12.jūnijā Privatizācijas aģentūra apstiprināja privatizējamā objekta privatizācijas noteikumus. Ar pārsūdzēto lēmumu noteikta privatizējamā objekta cena Ls 1456600, tajā skaitā apbūves cena – Ls 48947, zemes gabala cena – Ls 1407653. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] 2007.gada 12.jūnijā apstiprināti privatizējamā objekta privatizācijas noteikumi. Apliecinājumu privatizācijas noteikumu noteiktajā laikā un kārtībā iesniedza viens pretendents – pieteicēja. [1.2] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 26.panta pirmās daļas 2.punktu, privatizējamā objekta privatizācijas noteikumiem un „Pirkuma cenas latu daļas un sertifikātu skaita aprēķināšanas formulu” nolemts atzīt pieteicējas tiesības privatizēt objektu un pārdot objektu saskaņā ar privatizācijas noteikumiem par Ls 1456600, par apbūves nosacīto cenu Ls 48947 (samaksu veicot 80% latos, 20% privatizācijas sertifikātos, zemesgabala nosacīto cenu ls 1407653 (samaksu veicot 20% latos,

80% īpašuma kompensācijas sertifikātos) un noslēgt ar pieteicēju pirkuma līgumu.

[2] 2007.gada 16.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais. Privatizācijas objekta cena noteikta saskaņā ar lietošanas mērķi. Pieteicējas izraudzītais neatkarīgais eksperts noteica objekta reālo cenu, kura nesakrīt ar Rīgas domes izsniegto izziņu par zemes gabala iespējamo izmantošanu, jo nav ņemta vērā reālās apbūves neiespējamība. Tādējādi, noteiktā privatizācijas objekta cena neatbilst reālajai situācijai, jo zemesgabals faktiski nav apbūvējams. Proti, cena ir nepamatoti paaugstināta.

[3] 2007.gada 8.oktobrī saņemti Privatizācijas aģentūras paskaidrojumi. Paskaidrojumos atbildētāja noraida prasījumu saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā norādīto, papildus paskaidrojot tālāk minēto. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 3.pants noteic, ka minētais likums noteic apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtību un privatizācijas nosacījumus. Objekts sastāv no zemesgabala un būvēm, kas Privatizācijas pabeigšanas izpratnē uzskatāms par apbūvētu zemesgabalu. Saskaņā ar minētā likuma 8.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvētā zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešajā daļā minēto. Savukārt, minētā panta otrā daļa noteic, ka Valsts zemes dienesta apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, zemesgabala pirkuma cenu, nomas maksu un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju. Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.642 „Noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām (turpmāk – Noteikumi Nr.642) 3.punkts noteic, ka zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai pēc privatizāciju veicošās institūcijas pieprasījuma nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas objekts saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādīto atļauto zemes izmantošanu. Konkrētajā lietā Privatizācijas aģentūra lūdza Rīgas domi noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi privatizācijai nodotā nekustāmā īpašuma sastāvā esošajam zemesgabalam. Ar 2007.gada 2.marta izziņu Nr.PIP-07-96-iz/08-06 Rīgas dome paziņoja, ka apbūvēta zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijas vērtības noteikšanai ir lietošanas mērķu grupa 09 „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0908 „Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve”.

Privatizācijas aģentūra lūdza Valsts zemes dienestu noteikt vērtību privatizācijas vajadzībām zemesgabalam. Ar 2007.gada 19.marta izziņu Nr.226/112-4.2/3861/PA Valsts zemes dienests paziņoja, ka zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 22.martu ir 1407653 lati. Ņemot vērā minēto, Privatizācijas aģentūra ar 2007.gada 12.jūnija valdes lēmumu apstiprināja objekta privatizācijas noteikumus un noteica vērtību un nosacīto cenu 1456600 lati – apbūves cena 48947 lati, zemesgabala cena 1407653 lati. Minētais lēmums tika nosūtīts pieteicējai un 2007.gada 12.jūlijā pieteicēja iesniedza apliecinājumu, ka izmantos nomnieka pirmpirkuma tiesības saskaņā ar privatizācijas noteikumiem. Ar Privatizācijas aģentūras 2007.gada 17.jūlija valdes lēmumu nolemts objektu pārdot pieteicējai.

[4] 2007.gada 27.decembrī saņemti Valsts zemes dienesta paskaidrojumi, kuros norādīts turpmāk minētais. Privatizācijas pabeigšanas likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka apbūvēta zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvētā zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešo daļu. Konkrētajā lietā šā panta trešā daļa nav piemērojama, jo zemesgabala kadastrālā vērtība bija zemāka par noteikto privatizācijas vērtību. Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 8.panta otro daļu Valsts zemes dienests privatizācijas vērtību nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, zemesgabala pirkuma cenu, zemesgabala lietošanas mērķi, nomas maksu un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju. Noteikumu Nr.642 2.punkts noteic, ka privatizācijas vērtību nosaka, ņemot vērā Privatizācijas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā minētos nosacījumus, kā arī šajos noteikumos noteikto zemesgabala vērtēšanas kārtību. Saskaņā ar minēto noteikumu 4.punktu Valsts zemes dienests privatizācijas vērtību noteic, ņemot vērā zemes vērtību zonējuma zonu zemes bāzes vērtību, kas koriģēta ar cenu indeksu. Kā izriet no minēto noteikumu 3.punkta, zemesgabala lietošanas mērķi nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas zemesgabals, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādīto atļauto zemes izmantošanu. Konkrētajā lietā pašvaldība bija noteikusi zemes izmantošanas mērķi 09 „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0908 „Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve”. Ņemot vērā Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju, zemes vērtību zonas bāzes vērtība ir 95 Ls/m2, lietošanas mērķim piekrītošā zemes platība – 3475 m2, cenu indekss – 5,33, zemesgabala apgrūtinājuma koeficients

– 0,80, kopā Ls 1407653.

[5] 2008.gada 9.janvārī saņemti Rīgas domes paskaidrojumi, kuros norādīts turpmāk minētais. Noteikumu Nr.642 6.punkts noteic, ka pašvaldība izvērtē, vai zemesgabalam noteiktais lietošanas mērķis atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādītajam zemes izmantošanas veidam. Savukārt, saskaņā ar minēto noteikumu 7.1.punktu, ja ir stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas izstrādāts saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu un zemesgabala spēkā esošais lietošanas mērķis sakrīt ar teritorijas plānojumā norādīto atļauto izmantošanas veidu, par lietošanas mērķi nosaka spēkā esošo lietošanas mērķi. Konkrētajā lietā zemes lietošanas mērķis ir 09 „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0908 „Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve”. Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem privatizējamais objekts atrodas publiskās apbūves teritorijā, kur zemes, būvju vai to daļu primārā izmantošana kalpo publiskiem, sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem. Minēto zemesgabalu var izmantot tikai sporta ēku būvei. Izvērtējot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.5.punktā minētos atļautos izmantošanas veidus, Rīgas dome secināja, ka lietošanas mērķa kods 0908 sakrīt ar atļauto izmantošanu un privatizācijas vajadzībām tika noteikts spēkā esošais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu saskaņā ar pieteikumā sniegto pamatojumu, papildinot prasījumu ar lūgumu atcelt Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 2.marta izziņā noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Privatizācijas aģentūras, Valsts zemes dienesta, Rīgas domes pārstāvji noraidīja pieteikumu pamatojoties uz iepriekš minēto argumentāciju.

Motīvu daļa

[5] Iepazinusies ar lietas apstākļiem un uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots.

[6] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē tālāk minēto. [6.1] 2007.gada 29.janvārī Privatizācijas aģentūra lūdza Rīgas domi noteikt lietošanas mērķi privatizācijai nodotā nekustamā īpašuma sastāvā esošam zemesgabalam, tajā skaitā Kronvalda bulvārī 2b (lietas 14.lapa). [6.2] 2007.gada 2.martā Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde sniedza izziņu, ka lietošanas mērķu grupa ir 09 „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0908 „Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve”. (lietas 19., 20.lapa). [6.3] 2007.gada 12.martā Privatizācijas aģentūra lūdza Valsts zemes dienestu noteikt privatizācijai nodotā nekustamā īpašuma sastāvā esoša zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām (lietas 21.lapa), iesniegumā norādot, ka Kronvalda bulvārī 2b vērtējamā kopplatība ir 3475 m2, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods ir 0908 (lietas 22.lapa). [6.4] 2007.gada 19.martā Valsts zemes dienests sniedza izziņu par apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām – Ls 14076653 (lietas 23.lapa). Izziņai pievienots vērtēšanas protokols (lietas 24.lapa). [6.5] 2007.gada 12.jūnijā Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja privatizējamā objekta privatizācijas noteikumus (lietas 25.-45.lapa). 2007.gada 15.jūnijā Privatizācijas aģentūra nosūtīja privatizācijas noteikumus pieteicējai un uzaicināja sniegt rakstisku piekrišanu (lietas 108.lapa). 2007.gada 12.jūlijā pieteicēja iesniedza rakstisku piekrišanu pirmpirkuma tiesību izmantošanai (lietas 109.lapa).

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā pieņemts pieteicējai labvēlīgs administratīvais akts un ir strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības uz vēl labvēlīgāku administratīvo aktu. Proti, ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai apstiprinātas privatizējamā objekta pirmpirkuma tiesības, bet pieteicēju neapmierina privatizējamā objekta pārdošanas cena.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 184.panta 1.punktu pieteikuma priekšmets ir par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku. Kā norādīts tiesu praksē, ja persona vēlas vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, šāds prasījums ir jāvērtē nevis no tiesību ierobežojuma viedokļa (vai tiesību normas attaisno pieteicējas tiesību ierobežojumu), bet gan no tā, vai pieteicējai pienākas papildus pieprasītās tiesības (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 1.jūnija sprieduma lietā SKA-184 [13] punktu). Konkrētajā lietā pieteicēja vēlas pārsūdzētā lēmuma atcelšanu pilnībā. Kaut arī pieteicēja tiesā ir vērsusies ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. pantam šis pieteikums ir vērtējams kā pieteikums par papildu administratīvā akta izdošanu jeb administratīvā akta grozīšanu no labvēlīga uz labvēlīgāku. To apstiprina apsvērums, ja pieteikums netiktu apmierināts, tas pieteicējas interesēm būtu mazāk atbilstošs kā gadījumā, ja pieteikums tiktu noraidīts. Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai nav uzlikts pienākums, kā arī nav atņemtas kādas tai piemītošas tiesības. Tātad attiecībā uz viņu nav izdots nelabvēlīgs administratīvais akts klasiskā izpratnē. Ar pārsūdzēto administratīvo aktu pieteicējai ir apstiprinātas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamā objekta pirkumu, kas pēc būtības ir labvēlīgs administratīvais akts. Tā kā pieteicēja vēlas vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, šāds prasījums ir jāvērtē no tā, vai pieteicējai pienākas papildus pieprasītās tiesības (konkrētajā gadījumā – vai pareizi noteikta privatizējamā objekta cena).

[9] Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privatizējamais zemesgabals - apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai. Apbūvēts zemesgabals - zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves. Privatizācijas pabeigšanas likuma 8.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka apbūvēta zemesgabala (atsevišķs apbūvēts zemesgabals un apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu) cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, zemesgabalu pirkuma cenu, nomas maksu un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju (kas aktualizēta atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai.

Minētā panta trešā daļa noteic, ja Valsts zemes dienesta noteiktā apbūvēta zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, privatizāciju veicošās institūcijas noteiktā apbūvēta zemesgabala cena ir vienāda ar zemes kadastrālo vērtību. Saskaņā ar Noteikumu Nr.642 2.punktu zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka, ņemot vērā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā minētos nosacījumus, kā arī šajos noteikumos noteikto zemesgabala vērtēšanas kārtību.

Kā izriet no minēto noteikumu 3.punkta, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā minēto zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai pēc privatizāciju veicošās institūcijas pieprasījuma nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādīto atļauto zemes izmantošanu. Savukārt, saskaņā ar Noteikumu Nr.642 4.punktu Valsts zemes dienests atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem privatizācijas vērtību nosaka, ņemot vērā zemes vērtību zonējuma zonu zemes bāzes vērtību, kas koriģēta ar cenu indeksu, ko nosaka šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu Nr.642 6.punkts noteic, ka pašvaldība izvērtē, vai zemesgabalam noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādītajam atļautajam zemes izmantošanas veidam. Savukārt, saskaņā ar 7.1.punktu, ja ir stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas izstrādāts saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu un zemesgabala spēkā esošais lietošanas mērķis sakrīt ar teritorijas plānojumā norādīto atļauto izmantošanas veidu, par lietošanas mērķi nosaka spēkā esošo lietošanas mērķi.

No minētā izriet, ka privatizāciju veicošā institūcija apbūvēta zemesgabala cenu nosaka saskaņā ar Valsts zemes dienesta noteikto zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot, ja Valsts zemes dienesta noteiktā zemesgabala vērtība ir zemāka par kadastrālo vērtību. Tad zemesgabala cena tiek noteikta kadastrālās vērtības apmērā. Valsts zemes dienests, savukārt, apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Noteikumu Nr.642 prasībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus.

Pašvaldība, savukārt, zemesgabala lietošanas mērķi nosaka saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumā norādīto atļauto zemes izmantošanas veidu. Konkrētajā lietā privatizāciju veicošā institūcija ir Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra pieprasīja Valsts zemes dienestam un Rīgas domei, kuras teritorijā atrodas privatizējamais objekts, izziņas par zemes lietošanas mērķi un zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām (skat.[6.1]-[6.4]). Kā izriet no Rīgas domes paskaidrojumiem, zeme lietošanas mērķis – „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme” sakrīt ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos atļauto zemes izmantošanas veidu – publiskās apbūves teritorija.

Kā norādīts Valsts zemes dienesta izziņā, zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir Ls 1407653 (lietas 23., 24.lapa). Savukārt, Privatizācijas aģentūras noteiktā zemesgabala cena ir Ls 1407653. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka privatizāciju veicošās institūcijas – Privatizācijas aģentūras noteiktā zemesgabala cena sakrīt ar Valsts zemes dienesta izziņā norādīto zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. Tādējādi, tiesa secina, ka Privatizācijas aģentūra zemesgabala cenu noteikusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un pieteicējai nav tiesiska pamata prasīt vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu – samazināt privatizējamā objekta cenu.

[10] Saskaņā ar APL 7.pantu iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. APL 10.pants noteic privātpersonas tiesiskās paļāvības principu, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Kā secināts [9], Privatizācijas aģentūras rīcība, nosakot zemesgabala cenu, ir tiesiska. Proti, zemesgabala cena noteikta saskaņā ar Rīgas domes un Valsts zemes dienesta izsniegtajām izziņām. Konkrētajā lietā minētās izziņas ir tikai pierādījums.

Saskaņā ar APL 278.panta 1.punktu tiesai ir pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tādējādi, tiesa secina, ka tiesai nevar izvērtēt Rīgas domes izsniegtās izziņas par zemesgabala lietošanas mērķi tiesiskumu, jo kā tika noskaidrots tiesas sēdē, minētā izziņa nav apstrīdēta, tādējādi, nav ievērota likumā noteiktā lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Tiesa norāda, ka pieteicējas paļāvība, ka zemesgabala reālā cena varētu būt pamatā zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām noteikšanai, nav aizsargājama, jo priekšroka dodama tiesiskuma principam. Proti, iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām.

[11] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt SIA “Centrālais tenisa klubs” pieteikumu par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” 2007.gada 17.jūlija lēmuma Nr.1.32/3155 atcelšanu. atstāt bez izskatīšanas SIA “Centrālais tenisa klubs” pieteikumu par Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 2.marta izziņas Nr.PIP-07-96-iz/08-06 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese D.Suipe