Court partially allowed debt collection claim, awarding interest and costs but rejecting contractual interest claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the principal debt, legal interest, and court costs. While the plaintiff argued for contractual interest, the court found the claim for contractual interest inadmissible but allowed legal interest under the Civil Procedure Law. Consequently, the defendant was ordered to pay the principal sum, legal interest, and specific court expenses, while the request for contractual interest was rejected.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 195; Civil Procedure Law Art. 41: The court may award legal interest on overdue debts even if the debt is interest-free, and the prevailing party is entitled to recover court costs proportionally to the extent of the claim's success.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33317414
Lietas arhīva Nr. C-3174-14/12
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 30.jūnijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese O.Blūmfelde,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 28.martā Rīgas rajona tiesā saņemts SIA „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasības
pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu starp AS „Parex banka”, kura saistības nodevusi AS
„Citadele banka” (turpmāk arī – banka), un atbildētāju noslēgts Pakalpojuma līgums par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas
nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk arī– Līgums). Līguma ietvaros atbildētājam
tika piešķirts kredītlimits. Banka savas saistības pēc Līguma izpildījusi pilnā apjomā, bet atbildētājs pārkāpa Līguma nosacījumus un
pielaida maksājuma kavējumu.
2007.gada 08.oktobrī banka veica atbildētāja kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 2007.gada 08.oktobri izmantotā un
neatgrieztā kredīta summa ir euro 851,28, procentu parāds par kredīta izmantošanu ir euro 80,69, nesamaksātā bankas komisija
euro ir 0,00. 2007.gada 08.oktobrī banka izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.
2012.gada 9.jūlijā starp prasītāju un banku tika noslēgts cesijas līgums Nr.320/12/JD.
Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu un
Civilprocesa likuma 1., 8., 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai
galveno parādu euro 931,97, likumiskos nokavējuma procentus euro 361,28 un tiesas izdevumus -valsts nodevu euro 193,99 un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Papildus lūgts noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz
sprieduma izpildei.
2014.gada 11.aprīlī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma
250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav
pieteicis, jo visi tiesas atbildētājam sūtītie dokumenti atgriezti tiesai, - pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā atbildētājs nav ieradies.
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas
adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi
un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta
sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot
uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2014.gada 20.maijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā
un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā pēc 2014.gada 01.jūlija.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
Lietā nepastāv strīds par to, ka pamatojoties uz 2006.gada 16.marta iesniegumu par American Express Blue kredītkartes piešķiršanu
ar kredītlimitu Ls 620 apmērā, saskaņā ar ko AS „Parex banka” izsniedza atbildētājam norēķinu karti un piešķīra kredītlimitu. Ar savu
parakstu uz minētā iesnieguma atbildētājs apliecināja, ka viņš ir iepazinies, piekrīt un apņemas ievērot American Express Blue kartes
lietošanas un apkalpošanas noteikumus (lietas 13.-14.lapa).
Prasību tiesā ir cēlusi SIA „Julianus Inkasso Latvija”.
Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, bet šā
likuma 1801.pants paredz, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to
nezina.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 9.jūlijā AS „Citadele banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” noslēguši Cesijas līgumu
(lietas 16.lapa), saskaņā ar kuru AS „Citadele banka” cedējusi SIA „Julianus Inkasso Latvija”prasījumus un tiesības ar visām pie tā
piederīgām blakus tiesībām. No 2012.gada 9.jūlija Pielikuma Nr.1 izriet, ka tikusi cedēta saistība pret atbildētāju (lietas 17.lapa).
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu euro 851,28 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas
saistības daļas izpildījumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām
pusēm divpusējos līgumos.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No lietas materiālos esošās bankas 2012.gada 8.novembra izziņas redzams, ka uz 2012.gada 8.novembri atbildētāja
parādsaistības ir Ls 1 397,88, tai skaitā, neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 598,28 apmērā (lietas 15.lapa).
2012.gada 28.decembra paziņojumu par parādsaistībām, atbildētājs tika informēts par Cesijas līguma noslēgšanu. Atbildētājam lūgts
līdz 2013.gada 04.janvārim nokārtot savas parādsaistības (lietas 19.lapa).
Parādu atbildētājs nav samaksājis.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu un prasība daļā par pamatparāda piedziņu ir
apmierināma prasītājas norādītajā apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus euro 80,69 apmērā.
Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad,
ja tie bijuši tieši norunāti (Civillikuma 1946.pants).
Tiesa konstatē, ka atbildētājs iesniegumā, kurus prasītāja norāda kā saistību nodibinājumu apliecinošo dokumentu, nav norādīti
kredītprocenti, kā arī nekas nav minēts par bankas komisiju. Iespējams, ka minēto procentu un bankas komisijas samaksas kārtība ir
norādīta tekstā, kas atrodas lietas materiālos (lietas 13.-14.lapa), tomēr šos tekstus nav iespējams izlasīt pārāk mazās drukas dēļ.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta otro daļu līguma noteikumi formulējami vienkāršā saprotamā valodā.
Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.
Tiesa konstatē, ka kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumi ir nesalasāmi, jo nav izlasāmi bez speciālām palielināšanas ierīcēm.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja paraksts iesniegumā maksājumu kartes saņemšanai un konta atvēršanai, par to, ka viņš ir iepazinies ar
visiem noteikumiem, kas izklāstīti lapas otrā pusē, un Cenrādi, piekrīt tiem pilnībā un apņemas tos ievērot, nepierāda, ka puses ir
vienojušās par kredītprocentu un bankas komisijas apmēru.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu ir noraidāma.
Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus euro 361,28 apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2007.gada 08.oktobra līdz 2014.gada 24.martam ir
euro 361,28.
Tiesa secina, ka prasība daļā par procentu piedziņu ir apmierināma daļēji 6% apmērā no nenomaksātā aizdevuma pamatsummas
parāda euro 851,21 par prasītāja norādīto laika periodu no 2007.gada 8.oktobra līdz 2014.gada 24.martam, kas ir 2355 dienas,
tādējādi no atbildētāja ir piedzenami likumiskie procenti euro 329,56 ( euro 851,21 x 2355 x 0,01644/100). Pie šādiem apstākļiem
no atbildētājas piedzenami likumiskie procenti euro 329,56. Savukārt prasība daļā par procentu euro 31,72 apmērā piedziņu ir
noraidāma.
Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma
izpildei.
Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem
Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā
apmērā, nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja piedzenama prasītājas samaksātā
valsts nodeva euro 177,13 (daļa no prasītājas samaksātās lietas 8., 9.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (lietas
10.lapa).
Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir euro 5,80, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta
pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 1,10 apmērā
(lietas 2.lapa).
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522,
parādu euro 1 180,84, kas sastāv no pamatparāda euro 851,28 un likumiskajiem procentiem euro 329,56, un tiesas izdevumus, kas
saistīti ar valsts nodevas samaksu euro 177,13, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70, kopā piedzīt euro 1 362,67 (viens
tūkstotis trīs simti sešdesmit divi euro un 67 centi).
Noraidīt prasību daļā par līgumisko procentu euro 80,69piedziņu un likumisko procentu euro 31,72 apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 1,10 (viens euro
un 10 centi).
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un
uzvārds, lietas numurs).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par
tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas
rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese O.Blūmfelde