Court allows bank's small claims action for loan default, interest, and costs against individual defendant.

Lietas Nr. C33340813

Lietas arhīva Nr. C-1073-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 21.janvārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2013.gada 2.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemts akciju sabiedrības (turpmāk a/s) „Norvik banka” prasības pieteikums maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1943. un

1946.pantu, lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja atļautā kredīta parādu Ls 900, neatļautā kredīta parādu Ls 45,76, procentus Ls 54,24 un

līgumsodu Ls 58,57, kopā Ls 1058,57 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Tāpat lūgts tiesu noteikt prasītājai tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka 2007.gada 26.februārī starp pusēm noslēgts līgums par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts Ls 900 apmērā ar ikmēneša

procentu likmi 1,79% un pienākumu veikt maksājumus līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu

pret prasītāju. Atbilstoši līguma nosacījumiem kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Līgumsods par neatļautā kredītā

kredīta izmantošanu sastāda 0,167%, savukārt līgumsods par maksājuma nokavējuma paredzēts 0,25%. Atbildētājs no līguma

izrietošās saistības neizpildīja, pēdējo iemaksu kontā veica 2008.gada 26.martā Ls 46,46 apmērā.

Vienlaicīgi prasības pieteikumā lūgts izskatīt civillietu rakstveida procesā.

[2] Paskaidrojumos uz tiesas pieprasījumu, prasītāja norāda, ka līgums vienpusējā kārtā no prasītājas puses netika izbeigts, saskaņā

ar līguma noteikumiem kredīta atmaksas termiņš iestājās 2009.gada 25.februārī (lietas 32.lapa).

[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta noteikumiem atbildētājam 2013.gada 3.aprīlī tika nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida

paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 25.lapa).

[4] 2013.gada 12.jūlijā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu (lietas 26.lapa).

Ņemot vērā to, ka atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka dokumentu

nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56. 1panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa).

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniedzis, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica.

[5] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

[6] Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie apstākļi ir pietiekami sprieduma

taisīšanai lietā un ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt

rakstveida procesā uz lietā esošo pierādījumu pamata, par ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņoja pusēm.

[7] Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

MOTĪVU DAĻA

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietas materiāliem pievienoto Uzņēmumu reģistra 2006.gada 15.decembra lēmumu konstatēts, ka firma no a/s „Lateko Banka”

mainīta uz a/s „Norvik Banka” (lietas 19.lapa).

[9] Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja līgumattiecības. Atbildētājs šo apstākli likumā noteiktā kārtībā nav

apstrīdējis un ar lietas materiāliem pievienoto Līgumu Nr.VK10022356 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 11.

lapa) un Pieteikumu Viva norēķinu kartes saņemšanai (lietas 12.lapa) gūst apstiprinājumu fakts, ka atbildētājs saņēma karti ar

kredītlimitu Ls 900 apmērā ar atmaksas termiņu uz 24 mēnešiem, tādējādi, saskaņā ar minētā līguma un Tarifu likmēm kartes

apkalpošanai (lietas 20.lapa), uzņemoties saistību veikt naudas iemaksas kontā Nr.LV93LATB0007110742901.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

[10] Kā prasības pieteikumā norādīts, atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības līgumā noteiktajā kārtībā, pēdējo iemaksu

veica 2008.gada 26.martā Ls 46,46 apmērā. Atļautā kredīta parāds sastāda Ls 900 apmērā, savukārt neatļautais kredīts Ls 45,76

apmērā.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktā iekļauto definīciju kredīts ir aizdevums, kuru banka piešķir klientam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā.

Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta. Atļautais kredīts saskaņā ar līguma 1.13.punktā definēto ir kredīts bankas noteiktā limita

ietvaros, savukārt neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz bankas noteikto limitu (līguma 1.14.punkts).

Ar lietā esošo klienta karšu konta izrakstu tiek konstatēts aizdevuma izsniegšanas fakts un naudas līdzekļu plūsma kontā. No minētā

izraksta tāpat ir redzams, ka atbildētājs regulāri ir norēķinājies ar karti un izņēmis arī skaidras naudas līdzekļus (lietas 13.-16.lapa).

Savukārt no parāda aprēķina, kas sagatavots uz 2013.gada 30.janvāri, izriet, ka atbildētājs pēdējo iemaksu kontā veica 2008.gada

26.martā Ls 46,46 apmērā. Saskaņā ar konta bilanci beigu atlikums sastāda Ls 945,76 apmērā, savukārt no parāda aprēķina

redzams, ka atbildētāja atļautā kredīta parāds sastāda Ls 900 apmērā, bet neatļautais kredīts par kredīta limita pārsniegšanu

sastāda Ls 45,76 apmērā (lietas 17.-18.lapa).

Tiesai nav pamata apstrīdēt prasītājas norādītos apstākļus. Parakstot līgumu atbildētājs apņēmās pildīt tā noteikumus, tostarp

izmantotā kredīta daļas un procentu samaksu, kas saskaņā ar līguma 1.9.punktu, atgriežama norēķinu cikla laikā. Atbilstoši līguma

nosacījumiem maksājuma datums noteikts 25. Savukārt saskaņā ar līguma vispārējiem noteikumiem, kredīta atmaksas termiņš

noteikts 24 mēneši, līdz ar minēto un prasītājas paskaidrojumos norādīto tiesa konstatē, ka līguma darbības jeb saistību izpildes

termiņš ir 2009.gada 26.februāris.

Atbildētājs iebildumus saistības esamībai un tās apmēram necēla, rakstveida paskaidrojumus tiesai par prasības pieteikumā

norādītajiem apstākļiem nesniedza.

Līdz ar to ar lietā esošo līgumu, klienta karšu konta izrakstu, kurā atspoguļojas aizdevuma izsniegšanas un naudas izlietojuma fakts,

parāda aprēķinu un pārējiem lietas materiāliem kopumā tiek nodibināta saistību neizpilde prasītājas norādītajā Ls 945,76 apmērā,

kas sastāv no atļautā un pārsniegtā kredīta.

[11] Tāpat tiesa uzskata par apmierināmu prasību par procentu Ls 54,24 apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti. To apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā (Civillikuma 1765.pants).

Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu, atbildētājai par atļautā kredīta izmantošanu jāmaksā bankai procenti saskaņā ar tarifiem. Savukārt

Tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai nosaka, ka procentu gada likme par atļautā kredīta izmantošanu ir 1,79% (lietas 20.lapa).

Ar līguma 12.1.punktu prasītāja pielīga tiesību un atbildētāja piekrita bankas tiesībām mainīt vai papildināt noteikumus un tarifus, kas

kļūst par līguma neatņemamām sastāvdaļām un, kas ir pieejami bankas mājas lapā un visās norēķinu grupās.

Atbildētāja paraksts līgumā liecina, ka ar līguma nosacījumiem viņš ir iepazinies, tādēļ tiesa uzskata, ka līguma nosacījumi un

pakalpojumu izmaksas apmēri tarifu likmēs atbildētājam ir saistoši un izpildāmi.

No parāda aprēķina redzams, ka procenti par atļautā kredīta izmantošanu par laika posmu līdz līguma beigu datumam sastāda Ls

378,97 apmērā, tomēr to apmērs ir samazināts un procenti lūgti piedzīt Ls 54,24 apmērā.

Ņemot vērā to, ka pienākums maksāt procentus ir pielīgts līgumā, savukārt to apmērs pielīgts Tarifu likmēs kartes apkalpošanai, no

atbildētāja piedzenami nesamaksātie procenti Ls 54,24 apmērā.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību

saņemt līgumisko procentus.

Ar līguma 5.11.punktu prasītāja pielīga tiesības aprēķināt līgumsodu par maksājuma termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša

maksājuma summas saskaņā ar tarifiem, savukārt saskaņā ar līguma 5.10.punktu līgumsods maksājams saskaņā ar tarifiem par

neatļautā kredīta izmantošanu. Tarifu likmēs līgumsoda procents dienā par ikmēneša maksas nokavēšanu noteikts 0,25%, savukārt

par līgumsoda procents dienā par pārtēriņu sastāda 0,167%.

Pienākums iepazīties ar tarifu likmēm pielīgts un izriet no līguma 12.1.punkta.

No parāda aprēķina redzams, ka līgumsods par maksājuma kavējumu un neatļauto kredītu izmantošanu aprēķināts līdz 2009.gada

25.decembrim, bet līguma darbības termiņš ir 2009.gada 26.februāris. Ar parāda aprēķinu konstatēts, ka līgumsods par maksājumu

kavējumu līdz līguma termiņa beigām sastāda Ls 196,42 apmērā, savukārt līgumsods par neatļautā kredīta izmantošanu sastāda Ls

27,23 apmērā.

Tādējādi konstatēts, ka prasītāja ir samazinājusi līgumsodu par maksājumu kavējumu līdz Ls 50,87 apmēram, bet līgumsodu par

neatļauto kredītu līdz Ls 7,70 apmēram un lūdz piedzīt līgumsodu Ls 58,57 apmērā.

Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un labticības principiem, kā arī ņemot vērā to, ka

līgumsoda apmērs nedrīkst nostādīt patērētāju neizdevīgā stāvoklī, atzīts, ka aprēķinātais līgumsods ir samērīgs, jo nepārsniedz

pamatparāda apmēru. Tāpat tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus saistību izpildei, ilgu laika periodu nav veicis

nevienu maksājumu parādsaistību dzēšanai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasījums piedzīt līgumsodu ir pamatots, līgumsoda apmērs

samērīgs, tādēļ no atbildētāja piedzenams līgumsods prasītājas norādītajā Ls 58,57 apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pierādītu un apmierināmu prasītāja prasību par Ls 1058,57 apmērā piedziņu.

[13] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs iebildumus saistības

esamībai un apmēram necēla. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, to nav apstrīdējis pats atbildētājs.

[14] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās

piedzenamās pamatsummas.

[15] Ceļot prasību tiesā, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem ir samaksājusi valsts nodevu Ls 158,79

apmērā un saskaņā ar minētā likuma 40.panta nosacījumiem ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā (lietas 8.-

10.lapa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 158,79 un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā.

[16] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[17] Nolēmumā lati tiek konvertēti atbilstoši Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulas (EK) Nr.1103/97 noteiktajam maiņas kursam (1

euro = 0.702804 lati).

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta, 35.panta, 42.panta, 43.panta,96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-

250.27 panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. F/, /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, atļautā kredīta

parādu 1280,58 euro apmērā, neatļauto kredīta parādu 65,11 euro apmērā, procentus par atļautā kredīta izmantošanu par laika

periodu no 2007.gada 1.marta līdz 2009.gada 25.februārim 77,18 euro apmērā, līgumsodu par maksājumu kavējumu 72,38 euro

apmērā līdz 2009.gada 25.februārim, līgumsodu par neatļautā kredīta izmantošanu 10,96 euro apmērā līdz 2009.gada 25.februārim,

kā arī samaksātos tiesas izdevumus: valsts nodevu 225,94 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, pavisam kopā piedzīt 1736,84 euro (viens tūkstotis septiņi simti trīsdesmit seši eiro 84 centi) apmērā, samaksu

veicot a/s „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, adrese: E.Birznieka-Upīša iela 21, Rīga, SWIFT: LATB LV22, norēķinu

kontā LV03LATB0000VIVAKARTE, saistība pēc līguma Nr.VK10022356.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (sešus procentus) gadā no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas – 918,83 euro.

Noteikt atbildētājam labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese V.Puškundze