Court convicted defendant of assault and ordered restitution for state compensation and legal aid costs.

ECLI:LV:ZRT:2021:0310.11390023620.4.S

Kriminālprocesa Nr.11390023620

Lietas arhīva Nr.K73-1659-20/47

K73-0424-21/47

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2021.gada 10. martā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese R.Bruce

piedaloties prokurorei J.Pridānei

aizstāvei I.Skaistkalnei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ tīši nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus.

/pers. B/ /datums/ap pulksten 23.00 /Iestādes nosaukums/ telpās-/adrese/, tīši divas reizes iesita ar dūri pa seju cietušajam /pers. C/, nodarot viņam

vidēja smaguma miesas bojājumus ar ilgstošu veselības traucējumu, kas pārsniedz 21 dienu, un konkrēti-sejas sasitumu ar zemādas asinsizplūdumiem ap

labo aci un labā vaiga rajonā, ar asinsizplūdumu zem labās acs konjuktīvas, ar augšžokļa kaula labās puses lūzumu un asinsizplūdumu labajā augšžokļa

dobumā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētā/pers. B/ vaina viņam inkriminētajās darbībās pierādīta ar sekojošiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

Iesnieguma protokols apstiprina, ka cietušais /pers. C/ /datums/vērsies Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī norādot, ka

/datums/ap plkst.23.00/adrese/, /Iestādes nosaukums/, /pers. B/ viņam nodarīja miesas bojājumus-divas reizes ar dūri iesitot pa seju un trīs reizes iesitot

pa plecu. Nākošā dienā /datums/devās pie ārsta, kur tika konstatēts labā augšžokļa dobuma augšējās sienas lūzums bez fragmentu dislokācijas,

priekšējās sienas lūzums ar fragmentu impresiju uz dobuma pusi. (lietas 2.lapa)

Ar cietušā /pers. C/ liecībām pierādīts, ka /datums/ap plkst.23.00 /Iestādes nosaukums/, kad jau bija devies pie miera, istabā ienāca /pers. B/,

ieslēdza gaismu, pamodināja un pieprasīja cigaretes. Kad ienāca istabā /pers.D/ un /pers.B/, bija iemidzis./pers.B/ pacēla gultas galu, pakratīja gultu un

bravurīgi teica-dod pīpēt. Atbildēja, ka nav cigarešu un ka pie viņa nav nekāda cigarešu fabrika, abi izgāja ārā. Bet tad pēkšņi atkal, strauji ienāca istabā.

Viņš pēkšņi no /pers.B/ saņēma divus sitienus ar dūri pa sejas labo pusi un, aizsargājoties pielika roku priekšā sejai, kad /pers. B/ vēl trīs reizes ar dūri

iesita pa ķermeņa kreisās puses ribām. Istabiņā bez viņa atradās /pers. E/, /pers. F/, kuri gulēja. /pers. D/ bija apsēdies uz/pers.F/gultas. Kad /pers.B/

beidza viņu sist, abi kopā ar /pers. D/ devās projām no istabiņas. Juta stipras sāpes, gāja pie dežuranta un pateica par notikušo, tas atbildēja, lai rīt iet pie

ārsta. Tobrīd, kad tika sists un arī pirms tam viņam nazis rokās nebija. Nazītis viņam vispār ir, to tur uz galdiņa, lieto ēdot, jo viņam nav zobu. Nākošā

dienā uz sejas bija redzama hematoma, labā sejas puse sapampusi. Ārsts konstatēja vairākus lūzumus sejas labajā pusē.

Ir saņēmis atlīdzību no valsts 1075 euro, papildus prasa no apsūdzētā 1000 euro morālo kaitējumu. Joprojām jūt sekas pēc miesas bojājumu

nodarīšanas, sākušās problēmas ar acīm.

Liecinieks/pers. F/ liecinājis, ka dzīvo /Iestādes nosaukums/ /adrese/ kopā vienā istabiņā ar /pers. E/, /pers. C/ un /pers. D/. /datums/gulēt aizgāja

ap plkst.21.00, pēc pulksten 23.00 istabiņā ienāca /pers. D/ kopā ar /pers. B/, ieslēdzot gaismu prasīja uzsmēķēt. /pers. B/ piegāja pie /pers. C/ gultas

galā, bet /pers.D/ apsēdās /pers.E/ gultā. Pats teica viņiem, ka nav ko smēķēt. /pers.C/ atbildēja, lai liek viņam mieru, jo cigaretes neesot. /pers. D/ kopā

ar /pers. B/ aizgāja, atstājot istabiņā degam gaismu. Pēc neilga laika abi atgriezās, uzvedās skaļi-lamājās krievu valodā, piegāja pie /pers.C/ gultas un

atkal pieprasīja cigaretes, taču /pers.C/ kaut ko nelaipni pateica, precīzi neatceras ko. Dzirdēja, ka gulta nobrakšķēja, bet kas notika, nezina, jo gulēja ar

seju pret sienu. Tad sekoja rupju vārdu pārmaiņa no /pers.B/ un /pers.C/ un incidents beidzās. /pers.D/ un /pers.B/aizgāja no istabas. Pēc tam redzēja

/pers.C/sapampušu sejas labo pusi, aci. Nākošā dienā /pers.C/ vērsās pēc medicīniskās palīdzības. Zināms, ka viņam lauzts vaiga kauls labā pusē, arī

labā acs neredzīga.

Lieciniece/pers. J/ liecinājusi, ka viņa strādā /Iestādes nosaukums/ par sociālo darbinieci darbam ar bezpajumtniekiem. /Iestādes nosaukums/ istabā

Nr./numurs/ dzīvo /pers. B/ kopā ar /pers. K/ un /pers. L/. /pers. D/ dzīvo istabā kopā ar /pers. C/, /pers. F/ un /pers. E/. /datums/pēc pulksten 23.00

/pers. B/ kopā ar /pers. D/ iegāja pie /pers. C/, pamodināja viņu, paceļot gultas galu un prasīja cigareti, bet /pers. C/ nav devis, pēc kā /pers. B/ viņu

sasitis. Par notikušo uzzināja nākošā rītā no /Iestādes nosaukums/ dežuranta /pers. M/. /pers. C/ izskatījās briesmīgi-sejas labā puse bija ļoti sapampusi.

Pats stāstīja, ka naktī, kad bija aizmidzis, pie viņa istabiņā ienāca /pers. D/ kopā ar /pers. B/ un prasīja cigareti, bet nebija ko iedot, pēc kā /pers.B/

viņam iesitis vairākas reizes pa sejas labo pusi un kreisās puses ribām. Šajā dienā /pers. B/ un /pers. D/ bija kaut kur aizgājuši. Dažas dienas vēlāk

/Iestādes nosaukums/ jaunieši runāja, ka /pers.B/ likās, ka/pers.C/ bija nazis un ka viņš taisās uzbrukt. Personīgi pati /pers. C/ nazi nav redzējusi un

/Iestādes nosaukums/noteikumi aizliedz ienest nažus, pistoles, gāzes balonus /Iestādes nosaukums/telpās. Ir redzējusi, ka /pers. D/ /Iestādes nosaukums/

telpās ir spēlējies ar saliekamo nazi, vicinoties.

Liecinieks/pers. E/ liecināja, ka dzīvojis /Iestādes nosaukums/, vienā istabā ar cietušo. Par notikušo apsūdzībā minētajā datumā sniegt liecības

nevarēja, liecināja, ka vakaros dodas gulēt ap 20.00 un no rīta mostas ap 6.00 Notiekošajam istabā nepievērš uzmanību. Nākamajā rītā ievēroja, ka

cietušajam ir zila uztūkusi acs.

Liecinieks/pers. D/ liecināja, ka dzīvo/Iestādes nosaukums/, ir draugos ar apsūdzēto, jo tas viņam palīdz. Dzīvoja vienā istabā ar cietušo.

Konkrētajā naktī gāja uz savu istabu un apsūdzētais nāca līdzi. Ieejot istabā apsūdzētais ieslēdza gaismu, tas laikam kādu iztraucēja. Pats apsēdās

/pers.F/ gultā, ar muguru pret cietušo. Apsūdzētais runāja ar cietušo. Sarunas saturu nezina, bet bija konflikts. Pēc brīža dzirdēja, ka kādu sit, to varēja

noprast no sitienu dobjām skaņām. Pats konfliktā neiesaistījās un neko nezina.

Liecinieks/pers. M/ liecināja, ka viņš strādā /Iestādes nosaukums/ maiņas darbā par dežurantu-kurinātāju. /datums/strādāja dežuranta telpā ēkas

pirmajā stāvā un video novērošanas kamerās, kuras novietotas vestibila telpā, redzēja aktīvu darbību 2.stāvā, kur /pers. B/ ar /pers. D/ skraida no

istabas uz istabu. Stundas ietvaros viņi staigāja pa istabām septiņas, astoņas reizes. Pirms pusnakts redzēja, ka /pers.B/ izskrēja no /pers.D/ istabas ar

rokām žestikulējot, skaļā balsī necenzēti lamājās, strauji ar kāju atsita vaļā durvis, kas lika aizdomāties, ka kaut kas izdarīts. Pēc brīža uz dežuranta telpu

nonāca /Iestādes nosaukums/ iemītnieks /pers. C/, kuram bija redzama hematoma uz sejas, teica, ka to izdarīja /pers.B/. /pers.C/ izskatījās nobijies,

mēģināja atrunāt saukt ātro palīdzību, lai neko neuzsāk līdz nākošajam rītam. Pavadīja /pers.C/ līdz otrajam stāvam, neko neuzsāka. Pēc tam kamerās

redzēja, ka /pers.B/ ar /pers.D/ne mazāk kā septiņas, astoņas reizes vēl gāja /pers.C/ istabā. Nākošā rītā izstāstīja /Iestādes nosaukums/ darbiniecei

/pers. J/ par notikušo. Nav dzirdējis runas, ka /pers.C/ būtu uzbrucis /pers.B/ ar nazi. Uzskata, ka tas ir kārtējais izdomājums, lai būtu atkāpšanās ceļš.

/pers. B/ un /pers. D/ savus upurus /Iestādes nosaukums/izvēlas mērķtiecīgi ar nolūku gūt sev labumu, kā piemēram naudu, cigaretes un citas lietas.

Ar /datums/ eksperta atzinumu Nr./numurs/ pierādīts, ka cietušajam /pers. C/ konstatēti apsūdzībā minētie miesas bojājumi-sejas sasitums ar

zemādas asinsizplūdumiem ap labo aci un labā vaiga rajonā, ar asinsizplūdumu zem labās acs konjuktīvas, ar augšžokļa kaula labās puses lūzumu un

asinsizplūdumu labajā augšžokļa dobumā. Minētie miesas bojājumi varēja rasties /datums/cieta-trula priekšmeta (priekšmetu) vienas vai vairāku

traumatisku iedarbību rezultātā un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem ar ilgstošu veselības traucējumu, kas

pārsniedz 21 dienu. Acu ārsta konstatētās labās un kreisās acs slimības nav pamata saistīt ar /datums/gūto traumu. (lietas 23.-24.lapa)

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē atteicās sniegt liecības.

Iepriekš, pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros, sevi par vainīgu atzina daļēji, atzina, ka iesita /pers. C/ ar dūri pa seju aizstāvoties, jo /pers.C/ viņam

uzbruka ar nazi un sagrieza vaigu. Kad prasīja viņam cigareti, pamodināja /pers. C/, kuram kreisā roka bija zem spilvena. Kad viņš to vilka ārā, domāja,

ka dos cigareti, bet viņam rokās bija nazis, ar kuru /pers.C/ viņam vienu reizi iegrieza vaigā. To redzēja /pers. D/. Cietušā pieteikto morālā kaitējuma

kompensāciju 1000 euro apmērā neatzīst.

Tiesa nepiešķir ticamību apsūdzētā liecībām, jo tās ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem kopumā, tai skaitā cietušā, liecinieku sniegtajām

liecībām. Nav apstiprinājies apsūdzētā norādītais apstāklis, ka cietušais tam uzbruka ar nazi. Tieši pretēji ir iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka pēc tam, kad

apsūdzētais cietušajam pieprasīja cigaretes, tas bez iemesla tīši divas reizes sita ar dūri cietušajam pa seju.

Tiesa secina, ka apsūdzētā sniegtās liecības ir viņa izraudzītā aizstāvības pozīcija, nolūkā izvairīties no soda un attaisnot savu prettiesisko rīcību.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/ tīši

nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība (..), un

kā norādīts juridiskajā literatūrā, tad noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un

Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga. 2000, 26. lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Krimināllikuma 9.panta otrajā daļā noteic, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības

vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma

kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā izvērtēto apstākļu kopums un ar tiem saistītie pierādījumi un netiešie pierādījumi izslēdz jebkādas saprātīgas

šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

Tiesa konstatē /pers. B/ darbību atbilstību Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Krimināllikuma 46. pants noteic, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas

sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi.

Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 10.maija sprieduma.

Ar IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts, ka /pers. B/ agrāk vairakkārt sodīts, pēdējo reizi ar

Zemgales rajona tiesas 2020.gada 29.septembra spriedumu /pers. B/ sodīts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3

mēnešiem. Ar Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 17.decembra spriedumu krimināllietā Nr.11390035720 Zemgales rajona tiesas 2020.gada

29.septembra spriedums atcelts daļā par neizciestā papildsoda-probācijas uzraudzība aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz 16 dienām un galīgā soda

noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 45.1 panta sesto daļu, 51., 52.pantu. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts. Spriedums stājies spēkā 2021.gada

5.janvārī. (lietas 44.-59., 113-121.lapa)

Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas ziņām Zemgales rajona tiesā 2021.gada 28.janvārī nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā krimināllieta

Nr.11390060020 /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas. Savukārt 2021.gada 16.februārī Zemgales rajona tiesā nozīmēta

izskatīšanai krimināllieta Nr.11390072320 /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka apgādājamo nav, ziņas par nodarbošanos nav iegūtas. (lietas 41.-43.lapa)

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas nosacījumiem, Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums

klasificējams kā mazāk smags tīšs nodarījums, par kuru paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Nosakot soda mēru pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts nerēķinoties ar iespējamām

sekām, bez jebkāda iemesla. Turklāt cietušais nav izrādījis nekādu pretošanos. Šādā veidā apsūdzētais ne tikai pauda savu attieksmi pret sabiedrībā

pieņemtajām uzvedības normām, bet arī pret valsts noteiktajām cilvēktiesībām uz personas dzīvības un veselības neaizskaramību. Tiesa, nosakot taisnīgu

sodu par šo noziegumu, uzskata, ka nodarījuma apstākļi, nozieguma izdarīšanas motīvi un raksturs, tā bīstamība norāda, ka sods jānosaka brīvības

atņemšanas veidā.

Tāpat tiesa ņem vērā ziņas par apsūdzētā personu, lietā konstatētos atbildību pastiprinošus apstākļus un secina, ka apsūdzētajam /pers. B/ par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā, nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods.

Apsūdzētajam/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis-nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts- atceļams.

Cietušais/pers. C/ pieteicis morālo kompensāciju 1000 euro apmērā par /datums/viņam nodarītajiem miesas bojājumiem. /pers. C/ norādījis, ka

sakarā ar viņam nodarītajiem miesas bojājumiem viņam tika nodarītas fiziskas sāpes, izjutis diskomfortu, uztur morālo kompensāciju 1000 euro apmērā.

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, tiesa atzīst, ka pieprasītais morālā kaitējuma apmērs ir pamatots un apmierināms.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko

zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas 1).punkts,-

pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Ar morālo kaitējumu likumdevējs saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku

tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Nosakot atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu, jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas.

Lietas materiāli pierāda, ka cietušais guvis morālu traumu pēc notikušā nozieguma, viņam nodarītas fiziskas sāpes, kas ir par pamatu morālās

kompensācijas piedziņai no vainīgā.

Tiesa uzsver, ka morālās kaitējuma kompensācijas samaksa ir noteikta kā gandarījums, un ir jāievēro samērīguma un taisnīguma princips. Morālā

kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā veselībai nodarīto kaitējumu.

Vērtējot apsūdzētā iespēju atlīdzināt cietušā pieprasīto kompensāciju, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam, kurš ir darbspējīga

persona, strādāt un nopelnīt līdzekļus, lai atlīdzinātu kompensāciju.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 16.pantā paredzētas Juridiskās palīdzības administrācijas regresa tiesības pret vainīgajiem nozieguma

izdarīšanā, gadījumos, kad cietušajam izmaksāta kompensācija.

Prokurors, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu, Juridiskās palīdzības administrācijas interesēs, uzturēja prasību piedzīt no

apsūdzētā valsts labā cietušajam izmaksāto kompensāciju 1075 euro apmērā.

Lietas materiāli apstiprina, ka cietušajam izmaksāta kompensācija 1075 euro apmērā, tādēļ ir likumīgs pamats tās piedziņai no vainīgā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas sēdē apsūdzēto aizstāvēja zvērināta advokāte Ilze Skaistkalne, kura iesniegusi rēķinus par sniegtajiem

pakalpojumiem kopsummā 285 euro. (lietas 36.-37., 96., 130., 174.lapa)

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4) punktam par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstama samaksa advokātam, kad

izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo un 5.punktu procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktā kārtībā personu ir atbrīvojis no samaksas par juridisko palīdzību, sedz no valsts līdzekļiem. Lietā

nepastāv apstākļi apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas. Apsūdzētais to nav lūdzis, turklāt lietā nav pierādījumi, kas apstiprina

apsūdzētā trūcīgo stāvokli.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 523., 524., 527., 528., 529.pantu, 530.panta trešo daļu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem.

Drošības līdzekli– nodošanu policijas uzraudzībā un aizliegumu izbraukt no valsts /pers. B/ atcelt.

Piedzīt no /pers. B/ cietušā /pers. C/ labā morālā kaitējuma atlīdzību 1000 euro, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei - 30 dienas no

nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā, Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam izmaksāto kaitējuma kompensāciju 1075 euro, nosakot termiņu

nolēmuma labprātīgai izpildei - 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr./reģistrācijas

numurs/, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma mērķis- Valsts kompensācijas summas samaksa Nr.11390032020), maksājuma apliecinošu

dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā 285 euro. Noteikt

termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot

Zemgales rajona tiesā.

Procesuālie izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma

mērķis-procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.1390023620)

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā pēc pilna sprieduma sagatavošanas

dienas 2021.gada 6. aprīļa, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R.Bruce