Court fully allows insurance recovery claim against insolvent company and its parent for unpaid state fees.
Legislator summary
AI generatedThe Regional Court of Kurzeme fully granted the insurance company's claim for recovery against both the insolvent subsidiary and its parent company. The court confirmed the principal debt, liquidated damages, statutory interest, and court costs based on the underlying construction contract and insurance policy. The decision applied standard enforcement procedures to ensure the insurer could recover funds from the liable entities.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434. panti: The court may order full enforcement of a judgment against a defendant and its parent company when the primary debtor is insolvent, ensuring the creditor receives the awarded sum including interest and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C69200424
CA-0065-25/10
ECLI:LV:KUAT:2025:0702.C69200424.6.S
Kurzemes apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2025. gada 2. jūlijā
Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Iļja Grigorjevs,
tiesneses Judīte Mauliņa un Linda Vēbere,
ar tiesas sēdes sekretāri Evitu Mazo,
piedaloties prasītājas “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāles pārstāvim zvērināta advokāta
palīgam Edgaram Rancānam, atbildētājas maksātnespējīgās SIA “ZENG” administratoram Edijam Jansonam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāles prasībā pret SIA
“O & OBT” un maksātnespējīgo SIA “ZENG” par naudas līdzekļu piedziņu sakarā ar SIA “O & OBT” apelācijas
sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 2. decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāle cēlusi tiesā prasību pret SIA “O & OBT” un
maksātnespējīgo SIA “ZENG” (turpmāk – SIA “ZENG”), vēlāk to precizējot un lūdzot piedzīt no SIA “O & OBT”,
bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no SIA “ZENG” 336 827,72 EUR, kas sastāv no naudas līdzekļiem 306
207,02 EUR, līgumsoda par periodu no 2024. gada 24. janvāra līdz 2024. gada 7. maijam 25 385,82 EUR,
likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2024. gada 24. janvāra līdz 2024. gada 7. maijam 5234,88
EUR, kā arī lūgts piedzīt no SIA “O & OBT”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no SIA “ZENG” tiesāšanās
izdevumus un noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no visas
piespriestās summas.
Prasība un tās precizējumi pamatoti ar šādiem faktiem un argumentiem.
[1.1] 2021. gada 30. jūlijā starp SIA “ZENG” kā uzņēmēju un Nodrošinājuma valsts aģentūru (turpmāk – Aģentūra)
kā pasūtītāju tika noslēgts līgums “C un D kategorijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecība
/Nosaukums A/ (/Adrese D/), /Nosaukums B/ (/Adrese C/), /Nosaukums C/ (/Adrese B/) un /Nosaukums D/
(/Adrese A/) (turpmāk – Būvdarbu līgums). Pie Būvdarbu līguma 2022. gada 3. oktobrī noslēgta vienošanās Nr.
/Numurs A/, un 2023. gada 14. jūnijā noslēgta vienošanās Nr. /Numurs B/.
2023. gada 8. novembrī starp prasītāju kā apdrošinātāju un SIA “ZENG” kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts
apdrošināšanas līgums, par ko tika izsniegta avansa maksājuma garantijas apdrošināšanas polise Nr. /Numurs C/
(turpmāk – Polise). Polisē kā apdrošinātais norādīta Aģentūra.
Pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu, prasītāja izsniedza Aģentūrai avansa maksājuma garantiju par 320 167,87
EUR (turpmāk – Garantija). Saskaņā ar Garantiju prasītāja apņēmās izmaksāt Aģentūrai jebkuru summu, kas
nepārsniedz 320 167,87 EUR, pēc Aģentūras rakstiska pieprasījuma saņemšanas, kurā norādīts, ka SIA “ZENG”
nav atmaksājis avansa maksājumu.
[1.2] 2023. gada 1. augustā Maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par SIA “ZENG” tiesiskā aizsardzības procesa
īstenošanu.
Savukārt ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 7. maija spriedumu pasludināts SIA “ZENG” maksātnespējas process,
par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Edijs Jansons.
2023. gada 8. novembrī saskaņā ar galvojumu Nr. /Numurs D/ (turpmāk – Galvojums) SIA “O & OBT” kā pats
parādnieks uzņēmās atbildēt par SIA “ZENG” saistībām, kas izriet no Polises un Garantijas.
[1.3] 2024. gada 12. janvārī prasītāja, pēc Aģentūras pieprasījuma, izmaksāja tai garantijas summu 306 207,02
EUR.
[1.4] Atbildētājas naudas līdzekļus prasītājai nav atmaksājušas. Prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētājām par
pamatparāda 306 207,02 EUR un līgumsoda samaksu. SIA “ZENG” pienākums samaksāt prasītājai izriet no
Polises un Apdrošināšanas noteikumiem. SIA “O & OBT” pienākums samaksāt prasītājai izriet no Galvojuma.
[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 2. decembra spriedumu prasība apmierināta pilnīgi. No SIA “O & OBT”
par labu prasītājai piedzīts pamatparāds 306 207,02 EUR, par laiku no 2024. gada 24. janvāra līdz 2024. gada 7.
maijam līgumsods 25 385,82 EUR un likumiskie nokavējuma procenti 5234,88 EUR. Atzītas prasītājas tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “O & OBT” likumiskos procentus no piedzītās summas. Piedziņas
pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā norādītās parāda summas piedzīt no SIA “ZENG”. No katras
atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi – 2374,76 EUR.
Spriedums motivēts ar šādiem argumentiem.
[2.1] 2024. gada 5. janvārī Aģentūra nosūtījusi prasītājai pieprasījumu, saskaņā ar Garantiju pieprasot izmaksāt tai
SIA “ZENG” neatmaksāto avansa maksājuma daļu 306 207,02 EUR, norādot, ka Būvniecības līguma darbība
pārtraukta ar 2024. gada 5. janvāri. 2024. gada 12. janvārī prasītāja veikusi garantijas summas, ko veido
neatmaksātā avansa maksājuma daļa 306 207,02 EUR, izmaksu Aģentūrai.
Atbildētājas garantijas summas izmaksas faktu Aģentūrai nav apstrīdējušas.
[2.2] SIA “ZENG” maksātnespējas procesa administrators Edijs Jansons prasītājas kreditora prasījumu ir atzinis,
iekļaujot to kreditoru prasījumu reģistrā.
SIA “ZENG” Apdrošināšanas noteikumu 8.3.2.1. punktā paredzētajā termiņā prasītājai apdrošināšanas
kompensāciju izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā nav atmaksājusi.
Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to ir pamats prasības apmierināšanai daļā par garantijas summas 306 207,02 EUR piedziņai no atbildētājām
par labu prasītājai.
[2.3] Saskaņā ar Apdrošināšanas noteikumu 8.3.2.2. punktu, ja SIA “ZENG” neveic kompensācijas maksājumu
saskaņā ar Apdrošināšanas noteikumu 8.3.2.1. punktu, tad tai ir pienākums maksāt prasītājai līgumsodu, kas tiek
noteikts 0,5 % no nesamaksātās naudas summas par katru nokavēto dienu.
Tiesa atzīst, ka puses tādējādi vienojušās par līgumsoda piemērošanu Civillikuma 1716. panta izpratnē par saistību
neizpildi Apdrošināšanas noteikumos paredzētajā termiņā.
Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laiku no 2024. gada 24. janvāra, kad SIA “ZENG” saskaņā ar Apdrošināšanas
noteikumu 8.3.2.1. punktu iestājās pienākums atmaksāt apdrošināšanas kompensāciju apdrošinātājam izmaksātās
apdrošināšanas atlīdzības apmērā, līdz 2024. gada 7. maijam, t.i., SIA “ZENG” maksātnespējas procesa
pasludināšanas dienai, 159 227,65 EUR.
Ievērojot Civillikuma 1716. panta trešās daļas nosacījumus un 1722. panta pirmās daļas nosacījumus, prasītāja
galīgo līgumsoda apmēru samazinājusi par nokavējuma procentu summu, kas radusies pēc saistību neizpildes
rašanās brīža.
Ievērojot minēto, tiesa par pamatotu un apmierināmu atzinusi prasījumu daļā par līgumsoda 25 385,82 EUR
apmērā piedziņu no atbildētājām.
[2.4] Civillikuma 1753., 1756., 1757. pants, 1759. panta 1. punkts, 1765. panta pirmā daļa paredz parādnieka
pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu.
Ņemot vērā SIA “ZENG” pieļauto saistības izpildes nokavējumu, tiesa par pamatotu un apmierināmu atzinusi
prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 5234,88 EUR piedziņu par periodu no 2024. gada 24. janvāra līdz
2024. gada 7. maijam no atbildētājām par labu prasītājai.
[2.5] SIA “O & OBT” 2023. gada 8. novembrī, parakstot galvojumu Nr. /Numurs D/, uzņēmās atbildēt par SIA
“ZENG” saistībām, kas izriet no Apdrošināšanas līguma, uzņemoties apdrošinājuma ņēmēja saistības kā pats
parādnieks. Parakstot Galvojumu, SIA “O & OBT” apliecināja, ka ir iepazinusies un izprot ar Apdrošināšanas
līgumu uzņemto saistību jēgu un apjomu.
Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības,
vai pēc likuma.
Civillikuma 1692. pantā galvojums definēts ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas
parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.
SIA “O & OBT” parakstītais galvojuma līgums atbilst Civillikuma 1692.-1695. panta nosacījumiem un ir atzīstams
par ekspromisorisku galvojumu Civillikuma 1702. panta izpratnē. Nav nozīmes tam, ka galvenajam parādniekam
SIA “ZENG” ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 7. maija spriedumu pasludināts maksātnespējas process.
Prasītāja ir tiesīga saņemt neizpildītās saistības izpildījumu no SIA “O & OBT” kā galvinieces uzreiz. Parāda
piedziņa vēršama pret galvinieci SIA “O & OBT”, piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā pret
galveno parādnieci maksātnespējīgo SIA “ZENG”.
[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja SIA “O & OBT”, pārsūdzot to
pilnā apjomā un lūdzot atcelt Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 2. decembra spriedumu un noraidīt prasītājas
prasību pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nepareizi novērtēja lietas faktiskos apstākļus, pieļāva procesuālo tiesību normu
pārkāpumus un nepareizi iztulkoja materiālās tiesību normas. Šīs nepilnības kopumā noveda pie lietas nepareizas
izspriešanas. Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[3.1] Lieta tika izskatīta bez SIA “O & OBT” pārstāvja faktiskas līdzdalības tiesas sēdē, kas notika attālināti,
izmantojotMicrosoft Teams platformu.
Lietas izskatīšana attālināti, izmantojot Microsoft Teams, radīja tehniskas grūtības, kuru dēļ SIA “O & OBT”
pārstāvis nespēja izmantot mikrofonu un kameru. Lai gan pārstāvis formāli bija ieradies uz tiesu (pieslēdzies tiesas
sēdei) un varēja redzēt, ka tā notiek, viņam tika liegta iespēja aktīvi piedalīties. Tiesa nepārliecinājās par atbildētāja
efektīvu dalību procesā un turpināja izskatīšanu pēc būtības bez aktīvas atbildētāja iesaistes.
Tādējādi pirmās instances tiesa pārkāpa Satversmes 92. pantu, Civilprocesa likuma 10. panta noteikumus un
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta noteikumus, liedzot atbildētājai pilnvērtīgi
piedalīties tiesas procesā un aizstāvēt savas tiesības.
Lai novērstu minētos pārkāpumus, nepieciešams atkārtoti izskatīt lietu, nodrošinot, ka SIA “O & OBT” ir iespēja
pilnvērtīgi piedalīties tiesas procesā, iesniegt pierādījumus un aizstāvēt savu pozīciju.
[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 78. pantu tiesai ir pienākums pieaicināt trešās personas, ja tās ir būtiskas lietas
taisnīgai izskatīšanai un visu būtisko apstākļu noskaidrošanai.
Šajā gadījumā Aģentūra bija tieši iesaistīta, jo tā pieprasīja garantijas summu, un tās rīcība ietekmēja lietas
iznākumu. Tiesas rīcība, nepieaicinot Aģentūru, radīja vienpusēju faktu izvērtējumu un prasījuma pamatotības
nepilnīgu pārbaudi.
Aģentūras nepieaicināšana radīja būtiskus procesuālos pārkāpumus, jo netika izvērtēti parāda rašanās faktiskie
apstākļi, prasības pamatojums palika nepilnīgs un vienpusīgs, kā arī tika ignorētas Aģentūras intereses, kuras
spriedums tieši ietekmē.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un taisnīgu lietas izskatīšanu, SIA “O & OBT” lūdz tiesu pieaicināt Aģentūru kā trešo
personu šajā civillietā, lai saskaņā ar Civillikuma 1587. panta noteikumiem pārbaudītu, vai Aģentūras rīcība un
garantijas pieprasījums atbilst likumam un līguma nosacījumiem. Turklāt Aģentūras pieaicināšana nodrošinās gan
to, ka lietas apstākļi tiks pilnvērtīgi noskaidroti, gan to, ka tiks pārbaudīts prasības apmērs un tā atbilstība
faktiskajiem zaudējumiem, gan arī tiks novērstas nepilnības un pārkāpumi, kas radušies, neiesaistot Aģentūru
sākotnējā lietas izskatīšanā.
[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, apelācijas
sūdzību atzina par nepamatotu. Papildus paskaidroja, ka Aģentūras nepieaicināšana trešās personas statusā nav
uzskatāma par procesuālo pārkāpumu, jo tiesas spriedums nevar piešķirt tai kādas tiesības vai uzlikt pienākumus.
Turklāt lūgums par trešās personas pieaicināšanu bija iesniedzams pirmās instances tiesai, ko SIA “O & OBT” nav
izdarījusi. Attiecībā uz SIA “O & OBT” pārstāvja nepiedalīšanos pirmās instances tiesas sēdē norādīja, ka nav
iesniegti pierādījumi faktam, ka objektīvu iemeslu dēļ pārstāvis nevarēja piedalīties tiesas sēdē. No iesniegtajiem
ekrānšāviņiem nav iespējams konstatēt nepiedalīšanās iemeslu. Turklāt apelācijas sūdzībā nav norādīts, kā pārstāvja
nepiedalīšanās ietekmēja lietas iznākumu, jo nav norādīti SIA “O & OBT” iebildumi tiesas izdarītajiem
secinājumiem pēc būtības un nav iesniegti šos iebildumus pamatojošie pierādījumi. Lūdza nepiedzīt no SIA
“ZENG” tiesāšanās izdevumus, jo tai ir pasludināts maksātnespējas process un nepastāv strīds par prasījumu un tā
apmēru – tātad SIA “ZENG” neaizskar prasītājas tiesības.
Atbildētājas SIA “ZENG” pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka iesniegtā apelācijas sūdzība nesatur argumentus tam, kā
izpaužas pirmās instances tiesas sprieduma nepareizība. Savukārt apelācijas sūdzībā norādītie procesuālie
pārkāpumi nav pamatoti. Attiecībā uz tiem izteica tos pašus argumentus, ko bija norādījis prasītājas pārstāvis.
Atbildētājas SIA “O & OBT” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2025. gada 30. maijā tiesā saņemts SIA “O &
OBT” pārstāvja lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210. pantā
paredzētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, ar protokollēmumu nolēmusi izskatīt lietu bez SIA “O & OBT”
pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi pierādījumus lietā kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma pilnībā.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu un 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata
lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda pirmās instances
tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Civilprocesa likuma 432. panta piektajā daļā noteikts, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas
spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā
noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Pārbaudot pārsūdzētajā spriedumā norādītos motīvus un argumentus, kas bija par pamatu prasības apmierināšanai,
tiesa atzīst, ka Kurzemes rajona tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tiesa
pilnībā pievienojas tajā paustajām atziņām un atkārtoti tās nenorāda.
Savukārt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nedod pamatu prasības apmierināšanai šādu apsvērumu dēļ.
[6.1] Apelācijas sūdzībā atbildētāja SIA “O & OBT” norādījusi vien uz diviem pirmās instances tiesas pieļautajiem
procesuālajiem pārkāpumiem, pēc būtības neapstrīdot nedz tiesas konstatētos faktus, nedz arī izdarītos
secinājumus. Līdz ar to apgabaltiesai jāizvērtē tikai šie argumenti.
[6.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 78. panta pirmo daļu par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai
juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā. Minētā panta
trešajā daļā noteikts, ka trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās
instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma. Savukārt atbilstoši
Civilprocesa likuma 81. pantā noteiktajam trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar
tiesas lēmumu.
No šīm tiesību normām nepārprotami izriet, ka formālais pamats trešās personas pieaicināšanai vai pielaišanai lietā
ir attiecīgi puses (prokurora) vai arī pašas trešās personas pieteikums. Trešās personas statusu persona iegūst,
pamatojoties uz pirmās instances tiesas lēmumu, kurš ir balstīts uz secinājuma, ka spriedums lietā var skart šīs
personas tiesības vai pienākumus.
Izvērtējot nepieciešamību pieaicināt lietā Aģentūru, tiesa secina, ka šis apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments ir
nepamatots.
Pirmkārt, apelācijas sūdzībā nav norādīts, kādā veidā tiesas spriedums šajā lietā var skart kādas Aģentūras tiesības
vai pienākumus. No lietā iesniegtās Garantijas nepārprotami redzams, ka prasītāja ir apņēmusies izmaksāt
Aģentūrai jebkuru summu, kas nepārsniedz 320 167,87 EUR, pēc Aģentūras rakstiska pieprasījuma saņemšanas,
kurā norādīts, ka SIA “ZENG” nav atmaksājis avansu. Garantija nesatur noteikumus par prasītājas tiesībām prasīt
Aģentūrai atmaksāt izmaksāto naudas summu, iestājoties kādam apstāklim.
Otrkārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 78. panta trešajai daļai trešo personu var pieaicināt vai pielaist lietā tikai un
vienīgi pirmās instances tiesā un tikai līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Apelācijas sūdzības
iesniedzēja atbilstošu lūgumu pirmās instances tiesai likumā noteiktajā termiņā nav iesniegusi, līdz ar ko pirmās
instances tiesai nebija pamata lemt par trešās personas pieaicināšanu.
Treškārt, apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka Aģentūras nepieaicināšana radīja būtiskus procesuālos pārkāpumus, jo
netika izvērtēti parāda rašanās faktiskie apstākļi, prasības pamatojums palika nepilnīgs un vienpusīgs. Faktiski ar
šādu pamatojumu apelācijas sūdzības iesniedzēja cenšas apstrīdēt pirmās instances tiesas izdarītos secinājumus,
tomēr konkrēti nenorādot, kādus lietā būtiskus apstākļus pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā vai arī, kāpēc,
neesot lietā trešajai personai, tiesa ir izdarījusi nepareizu pierādījumu novērtēšanu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nav pieļāvusi procesuālo pārkāpumu, nepieaicinot lietā Aģentūru
trešās personas statusā.
[6.3] Latvijas Republikas Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika.
Satversmes tiesa ir secinājusi ka, no šī panta izriet virkne tiesiskas valsts principu, tostarp taisnīguma princips. Šis
princips princips ietver prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietu izskatīšanas procedūrai, un viena no šādām
prasībām ir audiatur et altera pars. Tas nozīmē, ka abām procesa pusēm ir tiesības izklāstīt savu viedokli
attiecīgajā jautājumā, tas ir, tiesības tikt uzklausītām izskatāmajā lietā (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu daļas 5. punktu).
Attiecībā uz civilprocesuālajā kārtībā izskatāmām lietām šis princips ir ietverts Civilprocesa likuma 74. panta otrās
daļas 2., 7., 8., 9. punktā, piešķirot pusēm vienādas tiesības piedalīties tiesas sēdē, dot tiesai mutvārdu un rakstveida
paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus, kā arī celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku
lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem.
[6.3.1] Lietā esošais tiesas sēdes protokols apliecina, ka pēc būtības lietu ir izskatījusi Kurzemes rajona tiesa atklātā
tiesas sēdē, kas notika 2024. gada 10. oktobrī. Tiesas sēde tika atklāta plkst. 10.00 un slēgta plkst. 10.20.
Tiesas sēde tika organizēta videokonferences režīmā Cisco Webex Meeting platformā, un tajā piedalījās prasītājas
pārstāvis un atbildētājas SIA “ZENG” maksātnespējas procesa administrators. Atbildētājas SIA “O & OBT”
pārstāvis tiesas sēdē nepiedalījās.
Tiesas sēdē tiesa ir pieņēmusi protokollēmumu izskatīt lietu bez SIA “O & OBT” pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē,
jo par lietas izskatīšanu SIA “O & OBT” tika paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un tiesa nav
konstatējusi Civilprocesa likumā noteiktos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai.
[6.3.2] No apelācijas sūdzībai pievienotajiem ekrānšāviņiem redzams, ka atbildētājas SIA “O & OBT” pārstāvis
2024. gada 10. oktobrī plkst. 10.03 mēģina pieslēgties pirmās instances tiesas sēdei, tomēr pieslēgšanās ir
neveiksmīga.
2024. gada 10. oktobrī plkst. 10.03 pārstāvis nosūtīja uz Kurzemes rajona tiesas elektroniskā pasta adresi ziņojumu,
kurā norādīts, ka nevar pieslēgties tiesas sēdei. Savukārt tajā pašā datumā plkst. 10.37 – ekrānšāviņus un
paziņojumu, ka pārstāvis bija tiesas sēdē, tomēr viņam nebija tehniskās iespējas runāt un redzēt tiesas sēdē
notiekošo.
[6.3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 154. panta pirmo daļu lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu
zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi.
Tas nozīmē, ka visiem uz tiesas sēdi uzaicinātajiem lietas dalībniekiem noteiktajā laikā jāatrodas tiesas sēžu zālē
vai arī, ja lietas izskatīšana notiek videokonferences režīmā – jāpieslēdzas tiesas sēdei, izmantojot atbilstošu
tehnisko aprīkojumu. Tas savukārt uzliek lietas dalībniekiem pienākumu ierasties tiesas telpās (vai arī pieslēgties
videokonferences iekārtai) pirms lietas izskatīšanai noteiktā laika. Turklāt, ja lietas izskatīšana notiek
videokonferences režīmā, šāda savlaicīga pieslēgšanās nepieciešama, lai pārbaudītu savienojuma, attēla un skaņas
kvalitāti, nepieciešamības gadījumā novērstu tehniskās problēmas, bet ja tas neizdodas – savlaicīgi informēt tiesu
par neierašanās (nepieslēgšanas) iemesliem kā to paredz Civilprocesa likuma 74. panta septītās daļas 2. punkts.
No šī sprieduma 6.3.2. punktā norādītajiem pierādījumiem redzams, ka atbildētājas SIA “O & OBT” pārstāvis
mēģinājis pieslēgties tiesas sēdei un informējis tiesu par neiespējamību pieslēgties plkst. 10.03, tātad, trīs minūtes
pēc tiesas sēdes uzsākšanas. Tas ļauj uzskatīt, ka, neskatoties uz tehniskām problēmām ar pieslēgšanos, atbildētājas
SIA “O & OBT” pārstāvis ir nokavējis tiesas sēdes sākumu, un pašai atbildētājai jāuzņemas sekas par tās pārstāvja
rīcību.
[6.3.4] Papildus iepriekš minētajam tiesa norāda, ka jebkura tiesību norma ir radīta ar noteiktu mērķi. Šajā
gadījumā, paredzot lietas dalībniekiem tiesības piedalīties tiesas sēdē, likumdevējs cita starpā ir nodrošinājis
iespēju prasītājam mutiski izteikt savus argumentus un apsvērumus, kuru dēļ prasībai jābūt apmierinātai, bet
atbildētājam – savus argumentus un apsvērumus, kas liecina par prasības nepamatotību.
Līdz ar to, ja atbildētājs uzskata, ka pirmās instances tiesas sēdē viņam netika ļauts izteikt savus argumentus un
apsvērumus, viņam tie ir jāizklāsta apelācijas sūdzībā, lai apelācijas instances tiesa (ievērojot lietas izskatīšanas
robežas) varētu tiem dot vērtējumu un spriest par prasības pamatotību.
Tomēr atbildētāja to nav darījusi, aprobežojoties ar norādi uz tiesas pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem un
neizvirzot nekādus argumentus, kas liecinātu par prasības nepamatotību pēc būtības.
Savukārt Civilprocesa likuma 10. pantā paredzētais sacīkstes princips nozīmē to, ka tiesai, izskatot lietu,
jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu
pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas
jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas
nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I
daļa (1.–28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā
redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 54. lpp., Senāta 2016. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-
255/2016 (C17116307) 10.1. punktu).
Līdz ar to tiesa, izšķirot strīdu, nedrīkst ņemt vērā un novērtēt faktus, ko nav norādījušas puses kā savu argumentu
un iebildumu pamatojumu.
[6.3.5] Apkopojot šī sprieduma 6.3.1. – 6.3.4. punktā norādīto, tiesa secina, ka lietā netiek nodibināts pamats
pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai uz Civilprocesa likuma 427. panta pirmajā daļā noradītajiem
pamatiem.
Izskatāmajā lietā tiek konstatēts, ka lietas izskatīšana pirmās instances tiesā tika nozīmēta tiesas sēdē, kura tika
organizēta attālināti, par ko atbildētājām bija savlaicīgi paziņots. Nav strīda arī par to, ka atbildētājas SIA “O &
OBT” pārstāvis nepiedalījās tiesas sēdē, jo tehnisku iemeslu dēļ netika izveidots tāds pieslēgums, kurš nodrošinātu
skaņas un attēla savienojamību. Pirmās instances tiesa tiesas sēdē secinājusi, ka netiek nodibināti Civilprocesa
likumā noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, un izskatījusi lietu pēc būtības bez atbildētāja.
Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un
likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants
noteic tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Tiesības tikt uzklausītam nenoliedzami ietilpst tiesību uz taisnīgu tiesu
tvērumā.
Ņemot vērā to, ka Latvijas tiesību sistēmā civillietas tiek iztiesātas pēc būtības divu instanču tiesās (ar likumā
noteiktajiem izņēmumiem), tad atbildētājai SIA “O & OBT” bija visas iespējas apelācijas sūdzībā norādīt uz
apstākļiem un faktiem, kurus nav ņēmusi vērā pirmās instances tiesa, proti, – tiesības tikt uzklausītam atbildētājai
tiktu nodrošinātas apelācijas instances tiesā. Atbildētāja SIA “O & OBT” šīs savas tiesības nav izmantojusi, proti,
apelācijas sūdzība nesatur nevienu argumentu attiecībā uz to, kā konkrēti izpaužas sprieduma nepareizība un kādēļ
tiesā celtā prasība būtu noraidāma kontekstā ar nepiedalīšanos tiesas sēdē. Turklāt atbildētājas SIA “O & OBT”
pārstāvis neieradās arī uz apelācijas instances tiesas sēdi, tādējādi atsakoties no savām procesuālajām tiesībām.
[6.4] Iepriekš norādītajos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
[7] Civilprocesa likuma 193. panta sestajā daļā noteikts, ka sprieduma rezolutīvajā daļā tiesai jānorāda, kam un
kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka arī sprieduma motīvu daļā jānorāda argumenti
kopsakarā ar tiesību normām, pamatojoties uz kurām tiesa piespriež tiesāšanās izdevumus vienas vai otras puses
labā.
Vispārīgi tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas jautājumu reglamentē Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa
(pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus) un 44.
panta otrā un trešā daļa (ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa
prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka
atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos
izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam).
Turklāt jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu vienas vai otras puses labā tiesai ir jāizlemj ex officio, tātad arī
gadījumos, kad šāds lūgums nav pieteikts.
[7.1] Tiesvedības laikā prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu (par prasības celšanu) 4749,51 EUR. Pierādījumi par
to, ka prasītājai būtu radušies citi tiesas izdevumi vai arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi, lietā nav iesniegti.
Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināma pilnībā, bet lietā ir divas atbildētājas, pēc vispārīgā principa katrai no tām
būtu jāatlīdzina prasītājai 50% no samaksātās valsts nodevas summas (t.i. 2374,76 EUR).
[7.2] Vienlaikus nevar ignorēt civilprocesā pastāvošo dispozitivitātes principu. Šis princips, atbilstoši tiesību
doktrīnā un judikatūrā norādītajam, nodrošina lietas dalībnieku personīgas iniciatīvas tiesību, kā arī tiesības brīvi
izvēlēties procesuālos līdzekļus savu interešu aizstāvībai. Tiesa nav ieinteresēta kādas konkrētas puses interešu
aizsardzībā (sk. Senāta 2018. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-292/2018 (
ECLI:LV:AT:2018:1206.C15233015.1.S) 7.1. punktu). “Personīgās iniciatīves tiesību un tiesību brīvi rīkoties ar
dažādiem aizstāvēšanās līdzekļiem procesā mēdz saukt par dispozitivitāti vai prāvnieku personīgo autonomiju [..].
Kas grib izlietot savas tiesības, tam par to pašam jārūpējas [..]. Dispozitivitātes princips guļ civilprocesa pamatā
[..]” (sk. Dr. jur. V. Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 233.–234. lpp.).
Tādējādi šī principa ietvaros lietas dalībnieks ir tiesīgs atteikties no tādu tiesību izmantošanas, kas tam piešķirti ar
likumu.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis skaidri un nepārprotami norādīja, ka nevēlas piedzīt no SIA “ZENG” tiesāšanās
izdevumus, un tiesai šī nostāja ir jārespektē.
[7.3] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētājas SIA “O & OBT” piedzenami 50 %
no prasītājas samaksātās valsts nodevas, t. i., piedzenami 2374,76 EUR.
[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu un Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1765. panta
pirmo daļu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6 %
gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.
Šāds piemērojamās tiesību normas skaidrojums jeb interpretācija atbilst Senāta Civillietu departamenta senatoru
kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumam, kuram, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 49. panta trešo
daļu, ir skaidrojošs raksturs.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa 204.1pantu atbildētājai SIA “O & OBT” nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei. Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434. pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt pilnīgi “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāles prasību pret SIA “O & OBT” un
maksātnespējīgo SIA “ZENG” par naudas līdzekļu piedziņu.
Piedzīt no SIA “O & OBT”, reģistrācijas Nr. 42103033332, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā no maksātnespējīgās SIA “ZENG”, reģistrācijas Nr. 40003764921, par labu “Compensa Vienna Insurance
Group” ADB Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103942087, pamatparādu 306 207,02 EUR (trīs simti seši tūkstoši
divi simti septiņieuro 2 centi), līgumsodu par laika posmu no 2024. gada 24. janvāra līdz 2024. gada 7. maijam 25
385,82 EUR (divdesmit pieci tūkstoši trīs simti astoņdesmit pieci euro 82 centi), likumiskos nokavējuma procentus
par laika posmu no 2024. gada 24. janvāra līdz 2024. gada 7. maijam 5234,88 EUR (pieci tūkstoši divi simti
trīsdesmit četri euro 88 centi).
Atzīt “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103942087, tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA “O & OBT”, reģistrācijas Nr. 42103033332,
likumiskos procentus (6 % gadā) no ar spriedumu piedzītās kopējās naudas summas ar nosacījumu, ka šo procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.
Piedzīt no SIA “O & OBT”, reģistrācijas Nr. 42103033332, par labu “Compensa Vienna Insurance Group” ADB
Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103942087, tiesas izdevumus – valsts nodevas daļu 2374,76 EUR (divi tūkstoši
trīs simti septiņdesmit četrieuro 76 centi).
“Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāles labā piedzītās naudas summas maksājamas norēķinu
kontā Nr. LV97UNLA0050018990735, AS “SEB Banka”.
Noteikt SIA “O & OBT”, reģistrācijas Nr. 42103033332, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesnesis I. Grigorjevs
Tiesnese J. Mauliņa
Tiesnese L. Vēbere
DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.