Court dismisses appeal against border crossing fine, upholding evidence of intent to illegally cross.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Rēzekne dismissed the applicant's request to revoke a fine for illegally crossing the Latvian-Belarusian border. The court found that evidence, including the applicant's modification of his snowmobile to avoid detection and multiple crossings, proved his intent to violate the border law. Consequently, the original administrative decision imposing the maximum fine was upheld as legally sound.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 194.1 panta 2. daļa; Administratīvā procesa likums 246.-251. panti, 289.-290. panti, 291. panta 1. daļa: The court established that administrative intent to illegally cross a state border is proven by preparatory acts designed to evade detection and repeated unauthorized crossings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.142183411
Nr.1-1034-12/40
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2012.gada 15.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte
piedaloties pieteicēja N.M. pilnvarotajai pārstāvei – zvērinātai advokātei Ivitai
Beļai,
atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts robežsardzes
Daugavpils pārvaldes pārstāvei I.Z.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc N.M.,
personas kods /personas kods/, pieteikuma par Valsts robežsardzes Daugavpils
pārvaldes 2011.gada 1.aprīļa lēmuma Nr.2 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts robežsardzes (turpmāk – VRS) Daugavpils pārvaldes Silenes
robežapsardzības nodaļas galvenā inspektore 2011.gada 18.februārī sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu AA Nr.024326 par to, ka 2011.gada
18.februārī plkst.1.30 N.M. ar sniega motociklu tīši nelikumīgi šķērsoja Latvijas –
Baltkrievijas Republikas valsts robežu ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām
Daugavpils novadā, Salienas pagasta teritorijā pie robežzīmes 307 (- 150 m) no
Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ, atgriežoties Latvijas
Republikā. Valsts robežu N.M. šķērsojis vairākas reizes.
Protokolā konstatēts, ka tādējādi N.M. ir pārkāpis Latvijas Republikas valsts
robežas likuma 9.pantu, 10.panta otro daļu un 14.pantu un izdarījis Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 194.1panta otrajā daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Ar VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka
2011.gada 18.februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.824-404-
AA024326 (turpmāk – sākotnējais lēmums) N.M. par LAPK 194.1panta otrajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu – valsts robežas nelikumīgu
šķērsošanu uzlikts naudas sods Ls 250 apmērā.
Nepiekrītot minētajam lēmumam, N.M. to apstrīdēja VRS Daugavpils
pārvaldes priekšniekam.
Ar VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieka p.i. 2011.gada 1.aprīļa lēmumu
Nr.2 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet N.M. sūdzība
noraidīta.
Lēmumā norādīts, ka N.M. administratīvais pārkāpums – tīša nelikumīga
valsts robežas šķērsošana ārpus noteiktām valsts robežas šķērsošanas vietām – ir
pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pēdu apskates lapu, valsts robežas
pārkāpšanas shēmu, Baltkrievijas – Latvijas valsts robežas pārkāpuma vietas
shēmu, sniega motocikla „Yamaha” un tā atstāto pārkāpuma pēdu foto tabulu, kā arī
V.J., A.T. un M.B. dienesta ziņojumiem. Lēmumā konstatēts, ka nav saskatāmi
saprātīgi iemesli ziņu, kas nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā,
amatpersonu dienesta ziņojumos un citos lietas materiālos, apšaubīšanai. Lēmumā
norādīts, ka priekšroka ir dodama tādiem pierādījumiem, kuru objektivitāti nebūtu
pamata apšaubīt, proti, administratīvā pārkāpuma protokolam, amatpersonu
dienesta ziņojumiem, fotoattēliem, robežas pārkāpuma shēmām un pēdu apskates
lapām.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, N.M. (turpmāk arī pieteicējs) to pārsūdzēja
Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar tālāk norādītajiem
argumentiem.
[2.1] Administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi nedot pamatu
atzīt pieteicēju par vainīgu LAPK 194.1panta otrajā daļā paredzētā administratīvā
pārkāpuma – valsts robežas nelikumīga šķērsošana – izdarīšanā. Turklāt neviens no
pierādījumiem neliecina par to, ka pārkāpums izdarīts tīši.
[2.2] Lēmumā izklāstīti fakti ir pretrunīgi. Lietā nav neviena tieša
pierādījuma tam faktam, ka konkrēti pieteicējs vadīja sniega motociklu Yamaha RS
Warrior, nav arī sniega motocikla apsekošanas akta, kurā būtu konstatēts, ka tam ir
silts dzinējs. Nav arī pierādīts fakts, ka tieši pieteicējs konkrētajā vietā un
konkrētajā laikā izmantoja konkrēto sniega motociklu.
[2.3] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, netika nopratināta vai
pieaicināta neviena cita persona, kura varētu sniegt liecības par to, ka 2011.gada
18.februārī plkst.1.30 pieteicējs atradās savās mājās. Pieteicēja sievas liecības ir
nepareizi iztulkotas un „izrautas” no konteksta. Pieteicējs uzskata, ka viņa sievu
vajadzēja nopratināt atkārtoti, lai viņa varētu sniegt konsekventas liecības.
[2.4] Lēmums ir pamatots ar pieņēmumiem (Lēmumā norādīts pamatojums
– pieteicējs izskatījās nervozs; ņemot vērā uzvedību, personas reakciju), nevis ar
konkrētiem faktiem. Ar VRS amatpersonām V.J. un A.T. pieteicējs nav pazīstams,
līdz ar to minētās personas nevar izdarīt secinājumus par pieteicēja uzvedību un
nervozitāti, un tie nav vērtējami kā pierādījums lietā.
[2.5] Lēmumā nav vērtēts pieteicēja materiālais stāvoklis, nav ņemti vērā
pieteicēja paskaidrojumi par administratīvā pārkāpuma protokolu, tādējādi
pārkāpjot LAPK 33. un 274.pantu.
Lēmumā konstatēts, ka tā kā pieteicējs ir iegādājies sniega motociklu, viņam
ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai naudas sodu noteiktu maksimālajā apmērā. Nav
ņemti vērā pieteicēja brāļa iesniegtie dokumenti, kas apstiprina, ka sniega motocikla
īpašnieks ir pieteicēja brālis un, ka pieteicējs ir tikai motocikla turētājs.
[3] Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde (turpmāk arī atbildētāja) tiesai
iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā
norādītajiem motīviem.
Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka Lēmums ir pamatots ar pieņēmumiem,
nevis konkrētiem faktiem (sprieduma [2.4] punkts), atbildētāja rakstveida
paskaidrojumā norādīja, ka, pieņemot Lēmumu, iestāde ņēma vērā visus
administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopumā, nevis tikai VRS amatpersonu
2011.gada 18.februāra dienesta ziņojumos norādīto.
Attiecībā uz pieteicēja argumentiem, kas minēti šī sprieduma [2.5] punktā,
atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka iestāde ir ņēmusi vērā LAPK
32.panta otrajā daļā minētos apsvērumus, tajā skaitā pieteicēja materiālo stāvokli,
kā arī to, ka pieteicējs ir bezdarbnieks. Tāpat iestāde ņēma vērā arī to, ka
administratīvās lietas materiālos ir pierādījumi tam, ka tieši pieteicēja īpašumā ir
sniega motocikls Yamaha, kuru viņš ir iegādājies par 9000 eiro, kas raksturo
pieteicēja materiālo stāvokli. Citu pierādījumu tam, ka pieteicējs ir tikai sniega
motocikla turētājs, un ka motocikls pieder viņa brālim, administratīvās lietas
materiālos nav. Nosakot administratīvā soda mēru, ir ņemts vērā tas, ka nepastāv
LAPK 33.pantā minētie apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo
pārkāpumu, bet pastāv LAPK 34.panta pirmās daļas otrajā punktā minētais
atbildību pastiprinošais apstāklis – administratīvo pārkāpumu izdarījusi persona, kas
agrāk izdarījusi noziegumu, kā arī ņemti vērā pārkāpēja personības raksturojošie
dati (agrāk bija administratīvi sodīts 11 reizes). Tāpat Lēmumā ir norādīti arī
lietderības apsvērumi.
[4] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja pēc tajā
norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka konkrētajā lietā ir ņemams vērā
apstāklis, ka ar 2011.gada 27.decembra lēmumu ir izbeigts pret pieteicēju uzsāktais
kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu (Krimināllikuma
221.panta pirmā daļa). Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu secināts, ka
kriminālprocesā nav ticamu, attiecināmu un pieļaujamu pierādījumu tam, ka tieši
N.M. veica nelikumīgas darbības ar tabakas izstrādājumiem. Lēmumā norādīts, ka
dotajā gadījumā netika noskaidrota persona, kas izdarīja pretlikumīgas darbības.
Pieteicēja pārstāve norādīja, ka šis lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā. Tāpat
pieteicēja pārstāve norādīja, ka lietā nav konstatēts tiešs nodoms šķērsot robežu un
nav konstatēts subjekts, kas šķērsoja robežu. Lietā nav salīdzināšanas tabulas, kurā
fiksēts, ka konkrētais sniega motocikls atstāj tieši tādas pēdas un, ka tās sakrīt ar
sniegā redzamajām.
Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz
Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus
paskaidroja, ka pieteicēja tiešu nodomu šķērsot robežu pierāda fakts, ka robeža ir
šķērsota vairākas reizes.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, uzklausījusi administratīvā procesa
dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, izvērtējusi lietā esošos
pierādījumus, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet pieteikums ir
noraidāms.
[7] Pieteicējs ir pārsūdzējis Lēmumu, ar kuru pieteicējam piemērots
administratīvais sods – naudas sods Ls 250 apmērā par pārkāpumu atbildība par
kuru paredzēta LAPK 194.1panta otrajā daļā.
LAPK 194.1panta otrā daļa noteic, ka par valsts robežas tīšu nelikumīgu
šķērsošanu uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 9.pants noteic, ka, lai nodrošinātu
valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts
robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī
pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas
vietām, nosaka valsts robežas režīmu. Valsts robežas režīms ietver: 1) kārtību, kādā
personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri
valsts robežai; 2) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports
šķērso valsts robežu; 3) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā; 4)
kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas
teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.
Šā likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka personas ārējo sauszemes robežu
šķērso, kā arī mantas un preces pārvieto pāri ārējai sauszemes robežai pa autoceļu
(ja ārējā robeža ir noteikta pa upi, — tad pa pārceltuvi) vai dzelzceļu (izmantojot
dzelzceļa transportu), uz kura ir izveidota robežšķērsošanas vieta, bet 14.pants
noteic, ka personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot šajā pantā
minētos gadījumus.
Tādējādi, lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības pēc minētās
LAPK normas nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs tīši nelikumīgi ir šķērsojis
valsts robežu, proti, minētās normas sastāvs prasa pierādīt personas tiešu nodomu
nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
[8] Tiesa no lietas materiāliem konstatē šādus pierādījumus.
[8.1] VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas
priekšnieka V.J. un VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas
priekšnieka vietnieka A.T. 2011.gada 18.februāra dienesta ziņojumi, kuros norādīts,
ka plkst.1.30 no Baltkrievijas robežsargiem saņemta informāciju par nelikumīgas
valsts robežas šķērsošanas pazīmēm pie robežzīmes 307, konstatēti sniega
motocikla pēdu nospiedumi, pēdu aptuvenais vecums – līdz vienai stundai, kas ved
pāri valsts robežai no Latvijas uz Baltkrieviju, iedziļinās Baltkrievijas Republikā
apmēram 1,5 km un atgriežas atpakaļ Latvijā. Uzsākot pārkāpēja vajāšanu pēc
notikuma vietā atstātajām pēdām, tika konstatēts, ka tās ieved privātmājas pagalmā,
kur dzīvo N.M. Pagalmā esošajā garāžā tika konstatēts sniega motocikls Yamaha
bez numuru zīmēm, aizlīmētiem aizmugurējiem gaismas lukturiem un atstarojošiem
elementiem. Motociklam konstatēts karsts dzinējs. Mājās atradās N.M., viņa sieva
J.M. un mazgadīgie bērni. Uz jautājumiem par sniega motocikla īpašnieku un par
to, kas motociklu varēja vadīt, pieteicējs aizbildinājās, ka ir gulējis un neko nav
dzirdējis. Uz jautājumu, kāpēc sniega motociklam ir karsts dzinējs, viņš atbildēja,
ka ar to varēja braukt jebkurš. Pieteicējs paskaidroja, ka viņš ar motociklu nav
braucis un valsts robežu nav šķērsojis. Uz citiem uzdotiem jautājumiem pieteicējs
atbildēja izvairīgi un divējādi, mēģinot slēpt seju un nodurot galvu uz leju. Vēlāk
sarunas laikā pieteicējs atzinās, ka sniega motociklu viņš nopirka pa 9000 eiro, un
tas atvests no Vācijas un pieder viņam (lietas 23.-25.lapa).
[8.2] Dienesta ziņojumā sniegto informāciju A.T. apstiprināja tiesas sēdē kā
liecinieks. Papildus norādīja, ka sniega motociklam tika konstatētas radzes, taču
saskaņā ar pieejamo informāciju šāda modeļa sniega motocikliem radžu nav, bet tās
ir iespējams uzstādīt. Radžu izkārtojums uz ledus un uz gumijas lentas ir identisks.
Fotoattēlā Nr.8 radžu pēdas redzamas kā punktiņi (lietas 35.lapa). Tika secināts, ka
radzes ir uzstādītas, lai velkot kādu priekšmetu, īpaši pa apledojušu ceļu, nebūtu
sānslīžu. No Baltkrievijas robežsargiem, kad notika pēdu pieņemšanas – nodošanas
procedūra, tika saņemta informācija, ka Latvijas un Baltkrievijas pusē atstāto sniega
motocikla pēdu nospiedumi ir identiski. Tāpat Baltkrievijas robežsargi informēja,
ka viņi redzēja kā sniega motocikls virzās no Baltkrievijas uz Latvijas teritoriju.
Baltkrievijas robežsargi redzēja pabraucam sniega motociklu, kam aizmugurē bija
virve ar kasti un nebija redzams numurs, atstarojošie elementi, bija izslēgtas
gaismas. Tās bija vienīgās sniega motocikla pēdas un, spriežot pēc pēdām, tās tur
bija atstātas aptuveni pirms pusstundas. Pēc VRS rīcībā esošās informācijas
apkaimē, kur dzīvo pieteicējs, nevienam citam sniega motocikla nebija. Sniega
motocikli bija vienīgi VRS, taču katram sniega motocikla modelim atšķiras slēpes
un gumijas lentas platumi, līdz ar to arī atstāto pēdu platumi. VRS sniega
motociklam gumijas lenta ir platāka nekā tā, kas tika konstatēta šajā pārkāpumā.
Garāžas durvis nebija līdz galam aiztaisītas, līdz ar to tur varēja saskatīt kaut
kādu transportlīdzeklis. Bija arī redzams, ka konstatētās pēdas iestiepjas garāžā.
Sniega motociklam bija piestiprināta vieglās automašīnas piekabes
stiprinājuma ierīce, kas redzama fotoattēlā Nr.2 (lietas 32.lapa), kas liecina par to,
ka sniega motocikls bija domāts, lai vilktu kādu smagu priekšmetu. Garāžā blakus
sniega motociklam bija novietotas virves.
[8.3] Pēdu apskates lapa, kurā fiksētas sniega motocikla pēdas divu
kilometru garumā no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ.
Pēdu atklāšanas datums – 2011.gada 18.februāris plkst.1.00, pēdu ilgums – 30
minūtes, pēdu attēlu kvalitāte – skaidra, pēdas dziļums – 200 mm, pēdas platums
120 cm (lietas 26.lapa).
[8.4] Baltkrievijas – Latvijas valsts robežas pārkāpuma vietas shēma, kurā
fiksēts valsts robežas šķērsošanas fakts starp robežzīmēm Nr.306 un Nr.307 (lietas
27.lapa).
[8.5] Valsts robežas pārkāpšanas shēma, kurā fiksētas sniega motocikla
pēdas starp robežzīmēm Nr.306 un Nr.307 (lietas 28.lapa).
[8.6] Sniega motocikla Yamaha un tā atstāto pārkāpuma pēdu fototabula
(lietas 32.-37.lapa).
[8.7] VRS Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta galvenās
inspektores (izmeklēšanas darbā) M.B. 2011.gada 31.marta ziņojums VRS
Daugavpils pārvaldes priekšniekam, kurā norādīts, ka kriminālprocesa
Nr.11824000211 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 221.panta otrās daļas,
2011.gada 18.februārī M.B. nopratināja kā liecinieci pieteicēja sievu J.M., kura
liecināja, ka no mājām viņas vīrs aizgāja kaut kad pa dienu 2011.gada 17.februārī.
Naktī no 2011.gada 17.februāra uz 18.februāri mājās pieteicēja nebija, mājās
pieteicējs ienāca rīta pusē, bet tad uzreiz aizgāja (lietas 38.lapa).
[8.8] Pieteicēja 2011.gada 18.februāra paskaidrojums, kurā norādīts, ka
2011.gada 18.februārī viņš nakšņoja mājās un Latvijas – Baltkrievijas robežu nav
šķērsojis (lietas 29.lapa).
[8.9] 2011.gada 18.februāra administratīvā pārkāpuma protokols AA
Nr.024326 (lietas 30.lapa).
[8.10] 2010.gada 28.decembra pirkuma līgums, no kura konstatējams, ka
V.K. ir pārdevis I.K. sniega motociklu Yamaha RS Warrior, darījuma summa – Ls
3000. Līguma 2.2.punktā noteikts, ka pārdevējs (V.K.) apņemas nodot preci (sniega
motociklu Yamaha RS Warrior) pircēja (I.K.) pārstāvim N.M. (lietas 44.-45.lapa).
[8.11] Liecinieces J.M. liecības. Tiesas sēdē J.M. liecināja, ka pēdējo reizi
pieteicēju viņa redzēja vakarā ap plkst.22.00, kad ar bērnu gāja gulēt. Pieteicējs
gulēja citā istabā. Pēc tam viņa pieteicēju redzēja jau ap plkst.3.00 naktī, kad
ieradās robežsargi. Bērns naktī gulēja slikti, bieži modās, no plkst.22.00 līdz
plkst.3.00 nekādus aizdomīgus trokšņus nedzirdēju. Garāža no J.M. istabas logiem
atrodas aptuveni 5 metru attālumā. Par sniega motociklu J.M. neko nezina. Uz
garāžu viņa neiet. Viņai nav zināms, vai pieteicējs ar sniega motociklu kaut kad bija
braucis. J.M. nebija radušies jautājumi par sniega motociklu un to, no kurienes
pieteicējs to dabūja. Pieteicējs bija teicis, ka tas ir brāļa motocikls.
Izmeklētājai J.M. stāstīja par to, cikos pieteicējs atnāca un cikos aizgāja no
mājām.
[9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka protokolā norādītajā vietā un
laikā ar sniega motociklu vairākas reizes ir šķērsota Latvijas – Baltkrievijas
Republikas valsts robeža ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām Daugavpils
novadā, Salienas pagasta teritorijā pie robežzīmes 307. Lietā ir strīds par to, vai
protokolā norādītajā vietā un laikā Latvijas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu
ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām Daugavpils novadā, Salienas pagasta
teritorijā pie robežzīmes 307 ar sniega motociklu šķērsoja pieteicējs, un vai
pieteicējam bija tiešs nodoms nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
[10] Novērtējot [8] konstatētos pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka ar
tiem ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība
par kuru paredzēta LAPK 194.1pantā.
[10.1] Valsts robežas pārkāpšanas shēmā, Baltkrievijas - Latvijas valsts
robežas pārkāpuma vietas shēmā ir atspoguļotas sniega motocikla konstatētas pēdas
no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ pie robežzīmes
Nr.307. Par to lietā strīda nav. Atbilstoši VRS amatpersonu V.J. un A.T. dienesta
ziņojumos norādītajam, uzsākot pārkāpēja vajāšanu pēc notikuma vietā atstātajām
pēdām, tika konstatēts, ka tās ieved privātmājas pagalmā, kur dzīvo pieteicējs, un
garāžā tika konstatēts sniega motocikls Yamaha ar karstu dzinēju, bez numura
zīmēm, aizlīmētiem aizmugurējiem gaismas lukturiem un atstarojošiem
elementiem.
No lietā esošajām fotogrāfijām redzams, ka sniega motocikls ir aprīkots ar
radzēm, savukārt no sniega motocikla atstāto pēdu fotogrāfijām redzams, ka ir
radžu atstātas pēdas.
Tiesai nav pamata apšaubīt VRS amatpersonas liecības, ka VRS ir laba
sadarbība ar apkārtējiem iedzīvotājiem un pēc viņu rīcībā esošās informācijas
tuvākajā apkaimē, kur dzīvo pieteicējs, neviena cita sniega motocikla nav. Tāpat no
fotogrāfijām ir redzams, ka sniega motociklam ir aizklāti aizmugurējie lukturi un ir
piestiprināta vieglās automašīnas piekabes stiprinājuma ierīce, blakus sniega
motociklam atrodas virves, kas apstiprina VRS amatpersonu dienesta ziņojumos
norādītos apstākļus, ka tādējādi sniega motocikls bija pielāgots kravu vilkšanai un
liecinieka A.T. liecības, ka Baltkrievijas Republikas robežsargi ir redzējuši braucam
sniega motociklu, kam aizmugurē bija virvē piesieta kaste. Tiesai nerodas
pamatotas šaubas par VRS amatpersonu ziņojumos norādītā un tiesas sēdē sniegto
liecību patiesumu, jo tās apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā. No lietas
materiāliem neizriet apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt VRS amatpersonu
objektivitāti vai arī norādītu uz ieinteresētību sastādīt administratīvā pārkāpuma
protokolu par neesošiem faktiem.
Savukārt pieteicēja paskaidrojumus, ka viņš nezina, kas naktī varēja braukt
ar viņa garāžā atrodošos sniega motociklu, tiesa vērtē kritiski, jo tie neapstiprinās ar
lietā esošiem pierādījumiem. Turklāt pieteicēja sieva liecināja, ka nekādus trokšņus
naktī nav dzirdējusi, neskatoties uz to, ka slikti gulēja un garāža atrodas 5 metru
attālumā no istabas, kurā lieciniece gulēja, logiem. Turklāt pieteicēja pārstāve
paskaidroja, ka svešam piekļūt sniega motociklam un to aizdzīt ir sarežģīti.
Atbilstoši pieteicēja sievas liecībām, pieteicēju viņa redzēja vakarā plkst.22.00, kad
ar bērnu gāja gulēt, ka pieteicējs vienā istabā ar viņu negulēja. Atbilstoši M.B.
ziņojumā norādītajam, J.M. liecināja, ka naktī no 17. uz 18.februāri pieteicējs mājās
nav bijis, ienācis mājās tikai rīta pusē, bet tad uzreiz aizgājis. No [8] punktā
norādītajiem pierādījumiem un šajā punktā minētā izriet, ka naktī no 17. uz
18.februāri ar sniega motociklu brauca pieteicējs un valsts robežas režīma
pārkāpumu – nelikumīgu robežas šķērsošanu pieļāva tieši pieteicējs.
[10.2] Taču, kā tiesa norādīja iepriekš, lai pieteicēju sauktu pie
administratīvās atbildības pēc LAPK 194.1panta otrās daļas, nepieciešams konstatēt
pieteicēja tiešu nodomu nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
Tiesas ieskatā pieteicēja nodomu tīši nelikumīgi šķērsot valsts robežu
pierāda tas, ka pirms tam ir veiktas darbības, kas vērstas uz to, lai atvieglotu
pārkāpuma izdarīšanu, proti, sniega motociklam ir aizlīmēti aizmugurējie gaismas
lukturi un atstarojošie elementi, atvienoti vadi, lai nedegtu tuvās gaismas, kā arī ir
piestiprināts vieglās automašīnas piekabes stiprinājums. Minētās darbības liecina,
ka sniega motocikls ir ticis aprīkots un pielāgots tā, lai, pirmkārt, nepamanīts
(nespīdētu gaismas) varētu braukt, otrkārt, vilkt kravu. Treškārt, par tīšu nodomu
liecina arī tas, ka robeža šķērsota vairākas reizes, ka pēc nelikumīgas valsts robežas
šķērsošanas 12-15 km garumā ir slēpts pārvietošanās virziens.
Ievērojot šajā punktā minēto, tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja
iebildumu, ka konkrētajā lietā nav ņemts vērā un izvērtēts pietiekošs pierādījumu
klāsts, bet savāktie pierādījumi nedod pamatu atzīt pieteicēju par vainīgu
inkriminētajā pārkāpumā. Pieteicējs pamatoti norāda, ka lietā nav neviena tieša
pierādījuma viņa vainai, taču, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus (sprieduma
[8]punkts) to kopumā, tiesa atzīst, ka pieteicēja vaina ir pierādīta.
Izskatāmajā gadījumā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nevar būt par
pamatu Lēmuma atcelšanai.
[11] LAPK 194.1panta otrās daļas sankcija ir naudas sods no piecdesmit līdz
divsimt piecdesmit latiem. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 250 apmērā.
Atbildētāja pieteicējam ir noteikusi maksimālo sankcijā paredzēto
administratīvo sodu, ko paredzējis likumdevējs par konkrētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu, Ls 250 apmērā. Atbildību mīkstinoši un atbildību
pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Lēmumā atsevišķi ir atrunāti atbildētājas
izdarītie lietderības apsvērumi. Tiesas ieskatā atbildētājas norādītie lietderības
apsvērumi atspoguļo un novērtē konkrēto gadījumu, no tiem var secināt, kādā mērā
tie ietekmējuši pieteicēja atbildības apmēru. Pie šādiem apstākļiem tiesa nesaskata
pamatu pieteicējam piemērotā soda mēru grozīšanai sankcijas ietvaros.
[12] Ievērojot spriedumā minētos apsvērumus, tiesa secina, ka Lēmums ir
tiesisks un nav atceļams, savukārt pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,
291.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta
pirmās daļas 1.punktu tiesa
nosprieda:
Atstāt negrozītu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes 2011.gada
1.aprīļa lēmumu Nr.2, bet N.M. pieteikumu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu
laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2012.gada 15.jūnijā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Pujāte
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese S.Pujāte
Rēzeknē, 2012.gada 15.jūnijā