Court dismisses appeal against border crossing fine, upholding evidence of intent to illegally cross.

NORAKSTS

Lieta Nr.142183411

Nr.1-1034-12/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2012.gada 15.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicēja N.M. pilnvarotajai pārstāvei – zvērinātai advokātei Ivitai

Beļai,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts robežsardzes

Daugavpils pārvaldes pārstāvei I.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc N.M.,

personas kods /personas kods/, pieteikuma par Valsts robežsardzes Daugavpils

pārvaldes 2011.gada 1.aprīļa lēmuma Nr.2 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes (turpmāk – VRS) Daugavpils pārvaldes Silenes

robežapsardzības nodaļas galvenā inspektore 2011.gada 18.februārī sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu AA Nr.024326 par to, ka 2011.gada

18.februārī plkst.1.30 N.M. ar sniega motociklu tīši nelikumīgi šķērsoja Latvijas –

Baltkrievijas Republikas valsts robežu ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām

Daugavpils novadā, Salienas pagasta teritorijā pie robežzīmes 307 (- 150 m) no

Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ, atgriežoties Latvijas

Republikā. Valsts robežu N.M. šķērsojis vairākas reizes.

Protokolā konstatēts, ka tādējādi N.M. ir pārkāpis Latvijas Republikas valsts

robežas likuma 9.pantu, 10.panta otro daļu un 14.pantu un izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 194.1panta otrajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Ar VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka

2011.gada 18.februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.824-404-

AA024326 (turpmāk – sākotnējais lēmums) N.M. par LAPK 194.1panta otrajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu – valsts robežas nelikumīgu

šķērsošanu uzlikts naudas sods Ls 250 apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, N.M. to apstrīdēja VRS Daugavpils

pārvaldes priekšniekam.

Ar VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieka p.i. 2011.gada 1.aprīļa lēmumu

Nr.2 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet N.M. sūdzība

noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka N.M. administratīvais pārkāpums – tīša nelikumīga

valsts robežas šķērsošana ārpus noteiktām valsts robežas šķērsošanas vietām – ir

pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pēdu apskates lapu, valsts robežas

pārkāpšanas shēmu, Baltkrievijas – Latvijas valsts robežas pārkāpuma vietas

shēmu, sniega motocikla „Yamaha” un tā atstāto pārkāpuma pēdu foto tabulu, kā arī

V.J., A.T. un M.B. dienesta ziņojumiem. Lēmumā konstatēts, ka nav saskatāmi

saprātīgi iemesli ziņu, kas nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā,

amatpersonu dienesta ziņojumos un citos lietas materiālos, apšaubīšanai. Lēmumā

norādīts, ka priekšroka ir dodama tādiem pierādījumiem, kuru objektivitāti nebūtu

pamata apšaubīt, proti, administratīvā pārkāpuma protokolam, amatpersonu

dienesta ziņojumiem, fotoattēliem, robežas pārkāpuma shēmām un pēdu apskates

lapām.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, N.M. (turpmāk arī pieteicējs) to pārsūdzēja

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar tālāk norādītajiem

argumentiem.

[2.1] Administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi nedot pamatu

atzīt pieteicēju par vainīgu LAPK 194.1panta otrajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma – valsts robežas nelikumīga šķērsošana – izdarīšanā. Turklāt neviens no

pierādījumiem neliecina par to, ka pārkāpums izdarīts tīši.

[2.2] Lēmumā izklāstīti fakti ir pretrunīgi. Lietā nav neviena tieša

pierādījuma tam faktam, ka konkrēti pieteicējs vadīja sniega motociklu Yamaha RS

Warrior, nav arī sniega motocikla apsekošanas akta, kurā būtu konstatēts, ka tam ir

silts dzinējs. Nav arī pierādīts fakts, ka tieši pieteicējs konkrētajā vietā un

konkrētajā laikā izmantoja konkrēto sniega motociklu.

[2.3] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, netika nopratināta vai

pieaicināta neviena cita persona, kura varētu sniegt liecības par to, ka 2011.gada

18.februārī plkst.1.30 pieteicējs atradās savās mājās. Pieteicēja sievas liecības ir

nepareizi iztulkotas un „izrautas” no konteksta. Pieteicējs uzskata, ka viņa sievu

vajadzēja nopratināt atkārtoti, lai viņa varētu sniegt konsekventas liecības.

[2.4] Lēmums ir pamatots ar pieņēmumiem (Lēmumā norādīts pamatojums

– pieteicējs izskatījās nervozs; ņemot vērā uzvedību, personas reakciju), nevis ar

konkrētiem faktiem. Ar VRS amatpersonām V.J. un A.T. pieteicējs nav pazīstams,

līdz ar to minētās personas nevar izdarīt secinājumus par pieteicēja uzvedību un

nervozitāti, un tie nav vērtējami kā pierādījums lietā.

[2.5] Lēmumā nav vērtēts pieteicēja materiālais stāvoklis, nav ņemti vērā

pieteicēja paskaidrojumi par administratīvā pārkāpuma protokolu, tādējādi

pārkāpjot LAPK 33. un 274.pantu.

Lēmumā konstatēts, ka tā kā pieteicējs ir iegādājies sniega motociklu, viņam

ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai naudas sodu noteiktu maksimālajā apmērā. Nav

ņemti vērā pieteicēja brāļa iesniegtie dokumenti, kas apstiprina, ka sniega motocikla

īpašnieks ir pieteicēja brālis un, ka pieteicējs ir tikai motocikla turētājs.

[3] Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde (turpmāk arī atbildētāja) tiesai

iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem motīviem.

Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka Lēmums ir pamatots ar pieņēmumiem,

nevis konkrētiem faktiem (sprieduma [2.4] punkts), atbildētāja rakstveida

paskaidrojumā norādīja, ka, pieņemot Lēmumu, iestāde ņēma vērā visus

administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopumā, nevis tikai VRS amatpersonu

2011.gada 18.februāra dienesta ziņojumos norādīto.

Attiecībā uz pieteicēja argumentiem, kas minēti šī sprieduma [2.5] punktā,

atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka iestāde ir ņēmusi vērā LAPK

32.panta otrajā daļā minētos apsvērumus, tajā skaitā pieteicēja materiālo stāvokli,

kā arī to, ka pieteicējs ir bezdarbnieks. Tāpat iestāde ņēma vērā arī to, ka

administratīvās lietas materiālos ir pierādījumi tam, ka tieši pieteicēja īpašumā ir

sniega motocikls Yamaha, kuru viņš ir iegādājies par 9000 eiro, kas raksturo

pieteicēja materiālo stāvokli. Citu pierādījumu tam, ka pieteicējs ir tikai sniega

motocikla turētājs, un ka motocikls pieder viņa brālim, administratīvās lietas

materiālos nav. Nosakot administratīvā soda mēru, ir ņemts vērā tas, ka nepastāv

LAPK 33.pantā minētie apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo

pārkāpumu, bet pastāv LAPK 34.panta pirmās daļas otrajā punktā minētais

atbildību pastiprinošais apstāklis – administratīvo pārkāpumu izdarījusi persona, kas

agrāk izdarījusi noziegumu, kā arī ņemti vērā pārkāpēja personības raksturojošie

dati (agrāk bija administratīvi sodīts 11 reizes). Tāpat Lēmumā ir norādīti arī

lietderības apsvērumi.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja pēc tajā

norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka konkrētajā lietā ir ņemams vērā

apstāklis, ka ar 2011.gada 27.decembra lēmumu ir izbeigts pret pieteicēju uzsāktais

kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu (Krimināllikuma

221.panta pirmā daļa). Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu secināts, ka

kriminālprocesā nav ticamu, attiecināmu un pieļaujamu pierādījumu tam, ka tieši

N.M. veica nelikumīgas darbības ar tabakas izstrādājumiem. Lēmumā norādīts, ka

dotajā gadījumā netika noskaidrota persona, kas izdarīja pretlikumīgas darbības.

Pieteicēja pārstāve norādīja, ka šis lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā. Tāpat

pieteicēja pārstāve norādīja, ka lietā nav konstatēts tiešs nodoms šķērsot robežu un

nav konstatēts subjekts, kas šķērsoja robežu. Lietā nav salīdzināšanas tabulas, kurā

fiksēts, ka konkrētais sniega motocikls atstāj tieši tādas pēdas un, ka tās sakrīt ar

sniegā redzamajām.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus

paskaidroja, ka pieteicēja tiešu nodomu šķērsot robežu pierāda fakts, ka robeža ir

šķērsota vairākas reizes.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, uzklausījusi administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, izvērtējusi lietā esošos

pierādījumus, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet pieteikums ir

noraidāms.

[7] Pieteicējs ir pārsūdzējis Lēmumu, ar kuru pieteicējam piemērots

administratīvais sods – naudas sods Ls 250 apmērā par pārkāpumu atbildība par

kuru paredzēta LAPK 194.1panta otrajā daļā.

LAPK 194.1panta otrā daļa noteic, ka par valsts robežas tīšu nelikumīgu

šķērsošanu uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Latvijas Republikas valsts robežas likuma 9.pants noteic, ka, lai nodrošinātu

valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts

robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī

pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas

vietām, nosaka valsts robežas režīmu. Valsts robežas režīms ietver: 1) kārtību, kādā

personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri

valsts robežai; 2) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports

šķērso valsts robežu; 3) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā; 4)

kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas

teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.

Šā likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka personas ārējo sauszemes robežu

šķērso, kā arī mantas un preces pārvieto pāri ārējai sauszemes robežai pa autoceļu

(ja ārējā robeža ir noteikta pa upi, — tad pa pārceltuvi) vai dzelzceļu (izmantojot

dzelzceļa transportu), uz kura ir izveidota robežšķērsošanas vieta, bet 14.pants

noteic, ka personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta, izņemot šajā pantā

minētos gadījumus.

Tādējādi, lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības pēc minētās

LAPK normas nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs tīši nelikumīgi ir šķērsojis

valsts robežu, proti, minētās normas sastāvs prasa pierādīt personas tiešu nodomu

nelikumīgi šķērsot valsts robežu.

[8] Tiesa no lietas materiāliem konstatē šādus pierādījumus.

[8.1] VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas

priekšnieka V.J. un VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas

priekšnieka vietnieka A.T. 2011.gada 18.februāra dienesta ziņojumi, kuros norādīts,

ka plkst.1.30 no Baltkrievijas robežsargiem saņemta informāciju par nelikumīgas

valsts robežas šķērsošanas pazīmēm pie robežzīmes 307, konstatēti sniega

motocikla pēdu nospiedumi, pēdu aptuvenais vecums – līdz vienai stundai, kas ved

pāri valsts robežai no Latvijas uz Baltkrieviju, iedziļinās Baltkrievijas Republikā

apmēram 1,5 km un atgriežas atpakaļ Latvijā. Uzsākot pārkāpēja vajāšanu pēc

notikuma vietā atstātajām pēdām, tika konstatēts, ka tās ieved privātmājas pagalmā,

kur dzīvo N.M. Pagalmā esošajā garāžā tika konstatēts sniega motocikls Yamaha

bez numuru zīmēm, aizlīmētiem aizmugurējiem gaismas lukturiem un atstarojošiem

elementiem. Motociklam konstatēts karsts dzinējs. Mājās atradās N.M., viņa sieva

J.M. un mazgadīgie bērni. Uz jautājumiem par sniega motocikla īpašnieku un par

to, kas motociklu varēja vadīt, pieteicējs aizbildinājās, ka ir gulējis un neko nav

dzirdējis. Uz jautājumu, kāpēc sniega motociklam ir karsts dzinējs, viņš atbildēja,

ka ar to varēja braukt jebkurš. Pieteicējs paskaidroja, ka viņš ar motociklu nav

braucis un valsts robežu nav šķērsojis. Uz citiem uzdotiem jautājumiem pieteicējs

atbildēja izvairīgi un divējādi, mēģinot slēpt seju un nodurot galvu uz leju. Vēlāk

sarunas laikā pieteicējs atzinās, ka sniega motociklu viņš nopirka pa 9000 eiro, un

tas atvests no Vācijas un pieder viņam (lietas 23.-25.lapa).

[8.2] Dienesta ziņojumā sniegto informāciju A.T. apstiprināja tiesas sēdē kā

liecinieks. Papildus norādīja, ka sniega motociklam tika konstatētas radzes, taču

saskaņā ar pieejamo informāciju šāda modeļa sniega motocikliem radžu nav, bet tās

ir iespējams uzstādīt. Radžu izkārtojums uz ledus un uz gumijas lentas ir identisks.

Fotoattēlā Nr.8 radžu pēdas redzamas kā punktiņi (lietas 35.lapa). Tika secināts, ka

radzes ir uzstādītas, lai velkot kādu priekšmetu, īpaši pa apledojušu ceļu, nebūtu

sānslīžu. No Baltkrievijas robežsargiem, kad notika pēdu pieņemšanas – nodošanas

procedūra, tika saņemta informācija, ka Latvijas un Baltkrievijas pusē atstāto sniega

motocikla pēdu nospiedumi ir identiski. Tāpat Baltkrievijas robežsargi informēja,

ka viņi redzēja kā sniega motocikls virzās no Baltkrievijas uz Latvijas teritoriju.

Baltkrievijas robežsargi redzēja pabraucam sniega motociklu, kam aizmugurē bija

virve ar kasti un nebija redzams numurs, atstarojošie elementi, bija izslēgtas

gaismas. Tās bija vienīgās sniega motocikla pēdas un, spriežot pēc pēdām, tās tur

bija atstātas aptuveni pirms pusstundas. Pēc VRS rīcībā esošās informācijas

apkaimē, kur dzīvo pieteicējs, nevienam citam sniega motocikla nebija. Sniega

motocikli bija vienīgi VRS, taču katram sniega motocikla modelim atšķiras slēpes

un gumijas lentas platumi, līdz ar to arī atstāto pēdu platumi. VRS sniega

motociklam gumijas lenta ir platāka nekā tā, kas tika konstatēta šajā pārkāpumā.

Garāžas durvis nebija līdz galam aiztaisītas, līdz ar to tur varēja saskatīt kaut

kādu transportlīdzeklis. Bija arī redzams, ka konstatētās pēdas iestiepjas garāžā.

Sniega motociklam bija piestiprināta vieglās automašīnas piekabes

stiprinājuma ierīce, kas redzama fotoattēlā Nr.2 (lietas 32.lapa), kas liecina par to,

ka sniega motocikls bija domāts, lai vilktu kādu smagu priekšmetu. Garāžā blakus

sniega motociklam bija novietotas virves.

[8.3] Pēdu apskates lapa, kurā fiksētas sniega motocikla pēdas divu

kilometru garumā no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ.

Pēdu atklāšanas datums – 2011.gada 18.februāris plkst.1.00, pēdu ilgums – 30

minūtes, pēdu attēlu kvalitāte – skaidra, pēdas dziļums – 200 mm, pēdas platums

120 cm (lietas 26.lapa).

[8.4] Baltkrievijas – Latvijas valsts robežas pārkāpuma vietas shēma, kurā

fiksēts valsts robežas šķērsošanas fakts starp robežzīmēm Nr.306 un Nr.307 (lietas

27.lapa).

[8.5] Valsts robežas pārkāpšanas shēma, kurā fiksētas sniega motocikla

pēdas starp robežzīmēm Nr.306 un Nr.307 (lietas 28.lapa).

[8.6] Sniega motocikla Yamaha un tā atstāto pārkāpuma pēdu fototabula

(lietas 32.-37.lapa).

[8.7] VRS Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta galvenās

inspektores (izmeklēšanas darbā) M.B. 2011.gada 31.marta ziņojums VRS

Daugavpils pārvaldes priekšniekam, kurā norādīts, ka kriminālprocesa

Nr.11824000211 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 221.panta otrās daļas,

2011.gada 18.februārī M.B. nopratināja kā liecinieci pieteicēja sievu J.M., kura

liecināja, ka no mājām viņas vīrs aizgāja kaut kad pa dienu 2011.gada 17.februārī.

Naktī no 2011.gada 17.februāra uz 18.februāri mājās pieteicēja nebija, mājās

pieteicējs ienāca rīta pusē, bet tad uzreiz aizgāja (lietas 38.lapa).

[8.8] Pieteicēja 2011.gada 18.februāra paskaidrojums, kurā norādīts, ka

2011.gada 18.februārī viņš nakšņoja mājās un Latvijas – Baltkrievijas robežu nav

šķērsojis (lietas 29.lapa).

[8.9] 2011.gada 18.februāra administratīvā pārkāpuma protokols AA

Nr.024326 (lietas 30.lapa).

[8.10] 2010.gada 28.decembra pirkuma līgums, no kura konstatējams, ka

V.K. ir pārdevis I.K. sniega motociklu Yamaha RS Warrior, darījuma summa – Ls

3000. Līguma 2.2.punktā noteikts, ka pārdevējs (V.K.) apņemas nodot preci (sniega

motociklu Yamaha RS Warrior) pircēja (I.K.) pārstāvim N.M. (lietas 44.-45.lapa).

[8.11] Liecinieces J.M. liecības. Tiesas sēdē J.M. liecināja, ka pēdējo reizi

pieteicēju viņa redzēja vakarā ap plkst.22.00, kad ar bērnu gāja gulēt. Pieteicējs

gulēja citā istabā. Pēc tam viņa pieteicēju redzēja jau ap plkst.3.00 naktī, kad

ieradās robežsargi. Bērns naktī gulēja slikti, bieži modās, no plkst.22.00 līdz

plkst.3.00 nekādus aizdomīgus trokšņus nedzirdēju. Garāža no J.M. istabas logiem

atrodas aptuveni 5 metru attālumā. Par sniega motociklu J.M. neko nezina. Uz

garāžu viņa neiet. Viņai nav zināms, vai pieteicējs ar sniega motociklu kaut kad bija

braucis. J.M. nebija radušies jautājumi par sniega motociklu un to, no kurienes

pieteicējs to dabūja. Pieteicējs bija teicis, ka tas ir brāļa motocikls.

Izmeklētājai J.M. stāstīja par to, cikos pieteicējs atnāca un cikos aizgāja no

mājām.

[9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka protokolā norādītajā vietā un

laikā ar sniega motociklu vairākas reizes ir šķērsota Latvijas – Baltkrievijas

Republikas valsts robeža ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām Daugavpils

novadā, Salienas pagasta teritorijā pie robežzīmes 307. Lietā ir strīds par to, vai

protokolā norādītajā vietā un laikā Latvijas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu

ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām Daugavpils novadā, Salienas pagasta

teritorijā pie robežzīmes 307 ar sniega motociklu šķērsoja pieteicējs, un vai

pieteicējam bija tiešs nodoms nelikumīgi šķērsot valsts robežu.

[10] Novērtējot [8] konstatētos pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka ar

tiem ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība

par kuru paredzēta LAPK 194.1pantā.

[10.1] Valsts robežas pārkāpšanas shēmā, Baltkrievijas - Latvijas valsts

robežas pārkāpuma vietas shēmā ir atspoguļotas sniega motocikla konstatētas pēdas

no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku un atpakaļ pie robežzīmes

Nr.307. Par to lietā strīda nav. Atbilstoši VRS amatpersonu V.J. un A.T. dienesta

ziņojumos norādītajam, uzsākot pārkāpēja vajāšanu pēc notikuma vietā atstātajām

pēdām, tika konstatēts, ka tās ieved privātmājas pagalmā, kur dzīvo pieteicējs, un

garāžā tika konstatēts sniega motocikls Yamaha ar karstu dzinēju, bez numura

zīmēm, aizlīmētiem aizmugurējiem gaismas lukturiem un atstarojošiem

elementiem.

No lietā esošajām fotogrāfijām redzams, ka sniega motocikls ir aprīkots ar

radzēm, savukārt no sniega motocikla atstāto pēdu fotogrāfijām redzams, ka ir

radžu atstātas pēdas.

Tiesai nav pamata apšaubīt VRS amatpersonas liecības, ka VRS ir laba

sadarbība ar apkārtējiem iedzīvotājiem un pēc viņu rīcībā esošās informācijas

tuvākajā apkaimē, kur dzīvo pieteicējs, neviena cita sniega motocikla nav. Tāpat no

fotogrāfijām ir redzams, ka sniega motociklam ir aizklāti aizmugurējie lukturi un ir

piestiprināta vieglās automašīnas piekabes stiprinājuma ierīce, blakus sniega

motociklam atrodas virves, kas apstiprina VRS amatpersonu dienesta ziņojumos

norādītos apstākļus, ka tādējādi sniega motocikls bija pielāgots kravu vilkšanai un

liecinieka A.T. liecības, ka Baltkrievijas Republikas robežsargi ir redzējuši braucam

sniega motociklu, kam aizmugurē bija virvē piesieta kaste. Tiesai nerodas

pamatotas šaubas par VRS amatpersonu ziņojumos norādītā un tiesas sēdē sniegto

liecību patiesumu, jo tās apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā. No lietas

materiāliem neizriet apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt VRS amatpersonu

objektivitāti vai arī norādītu uz ieinteresētību sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu par neesošiem faktiem.

Savukārt pieteicēja paskaidrojumus, ka viņš nezina, kas naktī varēja braukt

ar viņa garāžā atrodošos sniega motociklu, tiesa vērtē kritiski, jo tie neapstiprinās ar

lietā esošiem pierādījumiem. Turklāt pieteicēja sieva liecināja, ka nekādus trokšņus

naktī nav dzirdējusi, neskatoties uz to, ka slikti gulēja un garāža atrodas 5 metru

attālumā no istabas, kurā lieciniece gulēja, logiem. Turklāt pieteicēja pārstāve

paskaidroja, ka svešam piekļūt sniega motociklam un to aizdzīt ir sarežģīti.

Atbilstoši pieteicēja sievas liecībām, pieteicēju viņa redzēja vakarā plkst.22.00, kad

ar bērnu gāja gulēt, ka pieteicējs vienā istabā ar viņu negulēja. Atbilstoši M.B.

ziņojumā norādītajam, J.M. liecināja, ka naktī no 17. uz 18.februāri pieteicējs mājās

nav bijis, ienācis mājās tikai rīta pusē, bet tad uzreiz aizgājis. No [8] punktā

norādītajiem pierādījumiem un šajā punktā minētā izriet, ka naktī no 17. uz

18.februāri ar sniega motociklu brauca pieteicējs un valsts robežas režīma

pārkāpumu – nelikumīgu robežas šķērsošanu pieļāva tieši pieteicējs.

[10.2] Taču, kā tiesa norādīja iepriekš, lai pieteicēju sauktu pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 194.1panta otrās daļas, nepieciešams konstatēt

pieteicēja tiešu nodomu nelikumīgi šķērsot valsts robežu.

Tiesas ieskatā pieteicēja nodomu tīši nelikumīgi šķērsot valsts robežu

pierāda tas, ka pirms tam ir veiktas darbības, kas vērstas uz to, lai atvieglotu

pārkāpuma izdarīšanu, proti, sniega motociklam ir aizlīmēti aizmugurējie gaismas

lukturi un atstarojošie elementi, atvienoti vadi, lai nedegtu tuvās gaismas, kā arī ir

piestiprināts vieglās automašīnas piekabes stiprinājums. Minētās darbības liecina,

ka sniega motocikls ir ticis aprīkots un pielāgots tā, lai, pirmkārt, nepamanīts

(nespīdētu gaismas) varētu braukt, otrkārt, vilkt kravu. Treškārt, par tīšu nodomu

liecina arī tas, ka robeža šķērsota vairākas reizes, ka pēc nelikumīgas valsts robežas

šķērsošanas 12-15 km garumā ir slēpts pārvietošanās virziens.

Ievērojot šajā punktā minēto, tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja

iebildumu, ka konkrētajā lietā nav ņemts vērā un izvērtēts pietiekošs pierādījumu

klāsts, bet savāktie pierādījumi nedod pamatu atzīt pieteicēju par vainīgu

inkriminētajā pārkāpumā. Pieteicējs pamatoti norāda, ka lietā nav neviena tieša

pierādījuma viņa vainai, taču, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus (sprieduma

[8]punkts) to kopumā, tiesa atzīst, ka pieteicēja vaina ir pierādīta.

Izskatāmajā gadījumā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nevar būt par

pamatu Lēmuma atcelšanai.

[11] LAPK 194.1panta otrās daļas sankcija ir naudas sods no piecdesmit līdz

divsimt piecdesmit latiem. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 250 apmērā.

Atbildētāja pieteicējam ir noteikusi maksimālo sankcijā paredzēto

administratīvo sodu, ko paredzējis likumdevējs par konkrētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, Ls 250 apmērā. Atbildību mīkstinoši un atbildību

pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Lēmumā atsevišķi ir atrunāti atbildētājas

izdarītie lietderības apsvērumi. Tiesas ieskatā atbildētājas norādītie lietderības

apsvērumi atspoguļo un novērtē konkrēto gadījumu, no tiem var secināt, kādā mērā

tie ietekmējuši pieteicēja atbildības apmēru. Pie šādiem apstākļiem tiesa nesaskata

pamatu pieteicējam piemērotā soda mēru grozīšanai sankcijas ietvaros.

[12] Ievērojot spriedumā minētos apsvērumus, tiesa secina, ka Lēmums ir

tiesisks un nav atceļams, savukārt pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

291.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta

pirmās daļas 1.punktu tiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes 2011.gada

1.aprīļa lēmumu Nr.2, bet N.M. pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2012.gada 15.jūnijā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Pujāte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese S.Pujāte

Rēzeknē, 2012.gada 15.jūnijā