Court dismissed appeal against administrative penalty for board member failing to file bankruptcy petition.

NORAKSTS Lieta Nr.142193811 1-0195-13/5

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 19.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Juhņeviča,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai I.G. un iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei M.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc I.G. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada 28.aprīļa lēmuma Nr.178 (2011.gada 9.februāra lēmums Nr.051 - PA-656159) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 4.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektore izmeklētāja sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA656159 (turpmāk – protokols), kurā konstatēts, ka I.G. (personas kods /personas kods/) laika posmā no 2007.gada 3.aprīļa līdz 2009.gada 10.jūnijam bija biedrības „/Nosaukums/” (reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/) valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt biedrību kopā ar vismaz vienu no izpildinstitūcijas locekļiem. I.G. ir pārpkāpusi Maksātnespējas likuma 54.panta trešo daļu un 50.panta 3.punktu un nav iesniegusi tiesā biedrības „/Nosaukums/” (turpmāk – Biedrība) maksātnespējas procesa pieteikumu. Atbildība par šiem pārkāpumiem ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.35pantā. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks ar 2011.gada 9.februārī lēmumu Nr.051-PA-656159 nolēma I.G. saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35panta pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls

200 apmērā. Minētajā lēmumā norādīts, ka administratīvais pārkāpums izdarīts, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 54.panta trešo daļu un 50.panta 3.punktu I.G. kopā ar vismaz vienu biedrības valdes locekli bija pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu no 2009.gada 1.janvāra (divi mēneši no brīža, kad izveidojās nodokļa parāds valsts sociālās obligātajās apdrošināšanas iemaksās). Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.178 (turpmāk – Lēmums) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieka 2011.gada 9.februāra lēmumu Nr.051- PA-656159 atstāts negrozīts.

[2] 2011.gada 25.maijā Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts I.G. (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzēja nav piekritusi būt par Biedrības valdes locekli, nav rakstījusi iesniegumu par to, lai tiktu uzņemta valdes sastāvā, nebija informēta par izmaiņām biedrības statūtos un Uzņēmuma reģistra lēmumu. Biedrības darbības sapulcēs sūdzības iesniedzēja ir piedalījusies kā /amats/ pēc /amats/ A.Ā. uzaicinājuma. Atalgojumu par sapulču apmeklējumu nav saņēmusi. Sūdzības iesniedzēja nevarēja iedomāties, ka viņas viedoklim par biedrības finansiālo stāvokli ir juridisks pamats, un tāpēc arī nav ierosinājusi biedrības maksātnespēju. Vairākkārt sapulču laikā sūdzības siesniedzēja ir norādījusi, ka menedžeru, ārstu un masieru atalgojums ir neadekvāts, bet, viņasprāt, viņas viedoklis netika ņemts vērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 10.jūnijā saņemti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – iestāde) paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts, ka iestāde sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja uzturēja sūdzību par Lēmuma atcelšanu, balstoties uz sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Sūdzības iesniedzēja papildus paskaidroja, ka nav parakstījusi nevienu iesniegumu vai apstiprinošu dokumentu, kas apliecinātu viņas piekrišanu būt par Biedrības valdes locekli. Arī Uzņēmumu reģistrā nav viņas iesnieguma, taču sūdzības iesniedzēja saprot, ka tajā laikā nebija nepieciešams iesniegums, lai ierakstītu cilvēku valdē. Sēdēs sūdzības iesniedzēja iebilda, ka ir nesamērīgi izlietoti finanšu līdzekļi, bet nejuta, ka tika uzklausīta. Lietas tika izlemtas

2.lappuse no 6 ārpus valdes sēdēm. Biedrības /datums/ valdes sēdes protokolā Nr.1/2007 ir sūdzības iesniedzējas paraksts. /iestāde/, pārstāvot /Nosaukums 2/, nebija iespējams iebilst, un, ja likumā ir noteikts aiziet uz sēdi, tad tas bija jādara. Sēdē sūdzības iesniedzēja piedalījās formālā pasākumā, parakstījās kā valdes locekle. Tas ir vienīgais paraksts. Sūdzības iesniedzējai vajadzēja uzreiz risināt šo lietu, jo nav piekritusi būt par valdes locekli. Sēdēs sūdzības iesniedzējai netika rādītas bilances, tika rādīta naudas plūsma, kam ir parādā un kam ir jāmaksā. Sūdzības iesniedzēja iebilda, ka algas ir pārāk augstas, bet nebija ieinteresēta iedziļināties, jo neuzskatīja, ka viņas teikto ņem vērā. Atbildība ir jānes menedžmentam. Ar valdes sēdes protokoliem netika iepazīstināta, sēdes bija retas, balsojumos piedalījās, bet neatceras par balsojumiem. Iestāde tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Informāciju par to, kurā brīdī ir veidojusies valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu parādi, sniedza Valsts ieņēmumu dienests, uz 2009.gada 16.decembri tie bija Ls 170895.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par Maksātnespējas likuma (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā no 2009.gada 1.janvāra, kad iestādes ieskatā iesniedzējai bija jāiesniedz maksātnespējas pieteikums) 54.panta trešās daļas pārkāpumu, neiesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, pastāvot Maksātnespējas likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, par ko atbildība paredzēta LAPK 166.35pantā. Saskaņā ar LAPK 166.35pantu par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem. Maksātnespējas likuma 50.pants noteic, ka maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm: (..) 3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbadiena (..). Maksātnespējas likuma 54.panta pirmā daļa noteic ka parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona. Maksātnespējas likuma 54.panta trešā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4.,

5. un 6.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

3.lappuse no 6 [6] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums par to, ka ir izdarīts Maksātnespējas likuma 54.panta trešās daļas pārkāpums, neiesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, pastāvot Maksātnespējas likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, un ir izdarīts LAPK 166.35pantā paredzētais administratīvais pārkāpums, ka sūdzības iesniedzēja ir vainīga šī pārkāpuma izdarīšanā un ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, kā arī par sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda apmēru, ir pareizs un pietiekams.

Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un to neatkārto. Papildus tiesa norāda, ka nav nozīmes, vai 2007.gadā pieteicēja rakstiski ir piekritusi būt par Biedrības valdes locekli, jo Biedrību un nodibinājumu likuma (redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad pieteicēja bija ievēlēta par valdes locekli) 45.pants neparedzēja šādu rakstveida piekrišanu. Savukārt, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja Uzņēmumu reģistra biedrību reģistrā bija reģistrēta kā Biedrības valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt biedrību kopīgi ar vismaz 1 no izpildinstitūcijas locekļiem (lietas 27.- 32.lapa un 212.-229.lapa) un sūdzības iesniedzēja tiesas sēdē apstiprināja, ka ir parakstījusi Biedrības /datums/ valdes sēdes protokolu Nr.1/2007 kā valdes locekle, ka viņa piedalījās valdes sēdēs un tika iepazīstināta ar Biedrības naudas plūsmu un Biedrības parādiem un maksājumiem, kā arī tiesa nerod ticamu izskaidrojumu, kāpēc Biedrībai par valdes locekli būtu nepieciešams ievēlēt un reģistrēt personu, kas tam nepiekrīt, un kāpēc persona, kas nav valdes locekle, piedalās valdes sēdēs, tiesa nepiešķir ticamību sūdzības iesniedzējas paskaidrojumiem, ka viņa nav piekritusi būt par Biedrības valdes locekli un nezināja, ka Biedrībā darbojas šādā statusā.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 42.panta pirmo daļu un 43.panta pirmo daļu biedrības valde vada un pārstāv biedrību, pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. Saskaņā ar minētā likuma 44.panta pirmo daļu visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv biedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Saskaņā ar Biedrības statūtu 8.4.punktu Biedrības valdes loceklis pārstāv Biedrību kopā ar vismaz vēl vienu valdes locekli.

Līdz ar to saskaņā ar Maksātnespējas likuma 54.panta pirmo un trešo daļu, pastāvot kādai no maksātnespējas procesa pazīmēm, Biedrības pārvaldes institūcijai, kurai ir pārstāvības tiesības, t.sk., sūdzības iesniedzējai kā Biedrības valdes loceklei kopā ar vēl vienu valdes locekli, bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Lēmumā norādīts, ka bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, jo ir konstatējama Maksātnespējas likuma 50.panta 3.punkta pazīme - parādnieks nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

4.lappuse no 6 No Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas (lietas 33.-34.lapa) ir konstatējams, ka Biedrībai vēl uz 2009.gada 16.decembri ir nodokļu parāds, kas cita starpā izveidojies nesamaksājot aprēķinātās un deklarētās summas – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2008.gada novembrī. Tādējādi minētās iemaksas nav veiktas divu mēnešu laikā. Arī sūdzības iesniedzēja nav iebildusi minētajam faktam, kā arī nav sniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu, ka visas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir savlaicīgi veiktas. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir konstatējama Maksātnespējas likuma 50.panta 3.punkta pazīme un sūdzības iesniedzējai kā Biedrības valdes loceklei kopā ar vēl vienu valdes locekli saskaņā ar Maksātnespējas likuma 54.panta trešo daļu bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ko viņa nav iesniegusi. Tas, ka sūdzības iesniedzēja nav pievērsusi pieteikamu rūpību un vērību, lai noskaidrotu savas kā Biedrības valdes locekles tiesības un pienākumus, t.sk., no tiesību normām izrietošos pienākumus, kā arī nav pieprasījusi Biedrībai visu nepieciešamo informāciju, lai savas tiesības un pienākumus varētu īstenot, neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no atbildības par minēto pārkāpumu. Tiesas ieskatā, no personas, kurai nav juridiskā izglītība, nevar prasīt dziļas zināšanas tiesību normu pārzināšanā un interpretācijā. Taču, ja sūdzības iesniedzēja kļūst par valdes locekli (t.sk., paraksta dokumentu kā valdes locekle un piedalās valdes sēdēs), tad viņai bija jāiepazīstas ar attiecīgo tiesisko regulējumu, lai uzzinātu, kādas ir viņas tiesības un pienākumi. Turklāt atbilstoši likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (kas bija spēkā līdz 2012.gada 1.jūlijam) 7.pantam spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu (identiska tiesību norma ietverta šobrīd spēkā esošajā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta otrajā daļā).

[7] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums par sūdzības iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir pamatots un tiesisks, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka 2011.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.178 (2011.gada 9.februāra lēmums Nr.051 - PA- 656159), bet I.G. sūdzību noraidīt.

5.lappuse no 6 Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese___________________I.Juhņeviča Rīgā 2013.gada 19.aprīlī

6.lappuse no 6