Court of Appeal overturned first instance verdict on tax evasion, confirming conviction and adjusted damages.

Lietas arhīva Nr. KA02-0018-20/14

ECLI:LV:KUAT:2020:0210.15830005217.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 10.februārī

Kurzemes apgabaltiesa:

tiesas sēdes priekšsēdētājs Krists Līcis

tiesneši Ināra Rozīte, Didzis Aktumanis

piedaloties prokurorei Mārai Jansonei

aizstāvei Anitai Mazurei

atklātā tiesas sēdē, pamatojoties uz Talsu rajona prokuratūras prokurores Māras Jansones iesniegto apelācijas protestu un /pers. F/ aizstāves

Anitas Mazures apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 16.septembra spriedumu, ar kuru /pers. F/, personas kods /personas kods/,

atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ atzīta par vainīgu un sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu ar brīvības atņemšanu

uz 5 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

No apsūdzētās /pers. F/ valsts labā piedzīta kompensācija par mantisko zaudējumu 23056,88 euro.

Mantisko jautājumu risināšanai – kaitējuma kompensācijas piedziņas nodrošināšanai – saglabāts ar Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas

pārvaldes Trešās Izmeklēšanas daļas izmeklētājas /Valsts amatpersona/ 2017.gada 7.decembra lēmumu uzliktais arests /pers. F/ nekustamajam

īpašumam /adrese/.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka apsūdzētā /pers. F/ izvairījās no nodokļu nomaksas, ar to nodarot zaudējumus valstij lielā

apmērā:

/pers. F/ laika posmā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5.jūlijam, būdama sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA)

/Nosaukums A/, kura LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 2005.gada 30.martā, ar vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese no

2013.gada 11.janvāra – /adrese/, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)

apliekamo personu reģistrā, vienīgā īpašniece un amatpersona – valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, kura kā uzņēmuma vadītāja

pārstāv to bez pilnvaru ierobežojuma un kura saskaņā ar 2000.gada 13.aprīļa Latvijas Republikas Komerclikuma 221. un 223.panta prasībām un statūtu

nosacījumiem ir atbildīga par uzņēmuma vadīšanu, pārstāvību un par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, kurai ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt

uzņēmumu un vadīt tā darbību, gan darījumos, gan attiecībās ar valsts institūcijām, uzņēmuma vārdā veicot saimniecisko darbību, pārvaldīt uzņēmuma

naudas līdzekļus un lemt par to izlietojumu, aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu un nodevu summas un nodrošināt to iemaksu valsts budžetā,

kurai kā nodokļu maksātājam ir pienākums pārzināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus, tīši nepildīja 1995.gada 2.februāra likuma “Par

nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punkta prasības, kas nosaka, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

nomaksāt nodokļus un nodevas, kā arī nepildīja likuma „Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu, kas nosaka, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par

grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu, un 7.pantu, kas nosaka,

ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

/pers. F/, būdama SIA /Nosaukums A/ amatpersona, kura atbildīga par SIA /Nosaukums A/ saistību izpildi pret valsti, šajā laika posmā, atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, Valsts ieņēmumu dienestā sistemātiski iesniedza deklarācijas par aprēķināto pievienotās vērtības nodokli un uzņēmuma

ienākuma nodokli, ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma

nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī par kārtējiem nodokļu maksājumiem valsts budžetā, bet, tīši, bez attaisnojoša iemesla,

normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā valsts budžetā neiemaksāja pašu aprēķinātās nodokļu un nodevu summas,

bet apmaksāja tās daļēji, kaut gan šajā laika periodā uzņēmumam bija naudas līdzekļi, kas ļāva tam veikt saimniecisko darbību, iegādāties preces, sniegt

un saņemt pakalpojumus.

Apzinoties, ka nodokļu parāds neizriet no civiltiesiskām attiecībām, bet rodas pārkāpjot normatīvo aktu prasības, tā nomaksas prioritāte pret citiem

parādiem ir pamatota normatīvajos aktos, kā arī skaidri apzinoties savas rīcības prettiesisko raksturu un to, ka viņas bezdarbības rezultātā, nepildot

nodokļu maksātāja pienākumus, valsts nesaņems no SIA /Nosaukums A/ viņas aprēķināto nodokļu un nodevu maksājumus un vēloties, lai šāds rezultāts

iestātos, /pers. F/ nepildīja likuma ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektās daļas prasības, par to, ka:

algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai,

darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā

dienā pēc algas izmaksas,

darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā,

kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu,

no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs

iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli, kā arī 17.panta desmitās daļas 12.punkta

prasības iemaksāt to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

/pers. F/ sistemātiski iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un kā uzņēmuma vadītājs, pilnā

apmērā neveica pašu aprēķinātos šī nodokļa maksājumus valsts budžetā šajā likumā noteiktajos termiņos, radot iedzīvotāju ienākuma nodokļa

parādu 4 596,66 EUR apmērā.

/pers. F/ nepildīja likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmās daļas prasības, kas darba devējam uzlika pienākumu iemaksāt

speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā

paziņojumā. /pers. F/ sistemātiski iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un

paziņoja kādā apmērā SIA /Nosaukums A/ valsts budžetā ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ņēmēju darba

ienākumiem par laika periodu no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5.jūlijam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS):

2013.gada 16.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 19,14; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 0,00; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt, 2014.gada

02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada janvāri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru Ls 19,14;

iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 0,00; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75.

2013.gada 13.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 11,64; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada februāri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 11,64; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75.

2013.gada 13.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada martu norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75.

2013.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada aprīli norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru Ls

360,73; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75.

2013.gada 13.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 416,19; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada maiju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 416,19; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 2,00.

2013.gada 15.jūlijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada jūniju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 541,74; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 185,23; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 2,00.

2013.gada 15.augustā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada jūliju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 487,13; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 245,87; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada jūliju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru Ls

487,13; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 245,87; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,75.

2013.gada 15.septembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada augustu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 462,79; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 233,19; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada augustu norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 462,79; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 233,19; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,75.

2013.gada 13.oktobrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada septembri, norādot aprēķināto valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru Ls 442,82; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,50.

2013.gada 14.novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada oktobri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 442,91; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada oktobri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 442,91; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,50.

2013.gada 14.decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada novembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 429,87; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 197,78; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada novembri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 429,87; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 197,78; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,50.

2014.gada 13.janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada decembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 291,95; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 169,15; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada decembri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

Ls 291,95; iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 169,15; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,00.

2014.gada 14.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 584,66; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 156,12; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 0,00. Savukārt,

2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2014.gada janvāri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

EUR 584,66; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 156,12; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 1,44.

2014.gada 12.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 488,93; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 332,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 1,44.

2014.gada 14.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 568,31; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 272,06; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,16.

2014.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 668,88; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 322,08; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 0,00. Savukārt,

2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizējumus par 2014.gada aprīli norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

EUR 668,88; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 322,08; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,16.

2014.gada 14.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 463,61; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 385,44; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,88.

2014.gada 14.jūlijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada jūniju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 673,30; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 230,37; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,88.

2014.gada 11.augustā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada jūliju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 958,97; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 353,89; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,88. Savukārt,

2014.gada 13.augustā iesniedza precizējumus par 2014.gada jūliju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru

EUR 1068,06; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 388,26; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 3,24. 2014.gada 14.augustā iesniedza

precizējumus par 2014.gada jūliju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru EUR 1068,06; iedzīvotāju

ienākuma nodokli EUR 353,89; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 3,24.

2014.gada 14.septembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada augustu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 829,93; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 611,91; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,88.

2014.gada 13.oktobrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada septembri, norādot aprēķināto valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru EUR 681,95; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 378,84; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu

EUR 2,52.

2014.gada 13.novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada oktobri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 218,18; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 336,09; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,52.

2014.gada 14.decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada novembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 218,18; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 79,88; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,52.

2015.gada 13.janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada decembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 218,18; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 79,88; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,52.

2015.gada 13.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 245,44; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 79,88; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,52.

2015.gada 14.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 245,44; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 93,02; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 2,52.

2015.gada 3.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 245,44; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 167,13; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 1,80.

2015.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 245,35; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 141,23; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 1,80.

2015.gada 13.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru EUR 122,72; iedzīvotāju ienākuma nodokli EUR 74,11; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu EUR 0,36,

taču kā uzņēmuma vadītāja, neskatoties uz līdzekļu pietiekamību, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveica maksājumus valsts budžetā

pašu aprēķināto iemaksu apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajos paziņojumos noteiktajos termiņos, radot Valsts sociālo apdrošināšanas

obligāto iemaksu parādu 10 756,53 EUR apmērā (parāds izveidojies 2013.gada 19.martā), šādi izvairoties no Valsts sociālo apdrošināšanas

obligāto iemaksu 10 756,53 EUR apmērā nomaksas, uzņēmējdarbības riska nodevas nomaksas 18,10 EUR apmērā, par kuru parāds izveidojies

2014.gada 16.septembrī.

/pers. F/ nepildīja 1995.gada 9.marta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta pirmās daļas prasības, 2012.gada 29.novembra

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (kas ir spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 119.panta pirmās daļas prasības, kas uzlika pienākumu par

taksācijas periodu aprēķināto nodokli iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Viņa sistemātiski iesniedza Valsts

ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un paziņoja kādas pievienotās vērtības nodokļa summas SIA/Nosaukums A/ ir

jāiemaksā valsts budžetā no darījumiem, kas veikti.

SIA /Nosaukums A/”, laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. VID EDS iesniedza:

2013.gada 15.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada 1.ceturksni,

norādot kopējo darījumu summu Ls 25 232,68; aprēķināto nodokli Ls 4 844,07, priekšnodokli Ls 3 173,95, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu Ls 1 670,12.

2013.gada 19.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu Ls 12 456,13; aprēķināto nodokli Ls 2 615,78, priekšnodokli Ls 1 661,00, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu Ls 954,78.

2013.gada 19.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu Ls 18 449,40; aprēķināto nodokli Ls 3 874,36, priekšnodokli Ls 2 440,96, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu Ls 1 433,40.

2013.gada 19.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada jūniju, norādot

kopējo darījumu summu Ls 11 470,13; aprēķināto nodokli Ls 2 408,73, priekšnodokli Ls 2 547,25, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu Ls 0,00.

2013.gada 15.augustā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada jūliju,

norādot kopējo darījumu summu Ls 12 054,70; aprēķināto nodokli Ls 2 531,49, priekšnodokli Ls 1 724,13, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu Ls 807,36. Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa

deklarācija) par 2013.gada jūliju, norādot kopējo darījumu summu Ls 12 054,70; aprēķināto nodokli Ls 2 531,49, priekšnodokli Ls 1 724,13,

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 807,36.

2013.gada 15.septembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada augustu,

norādot kopējo darījumu summu Ls 3 590,70; aprēķināto nodokli Ls 754,04, priekšnodokli Ls 482,47, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu Ls 271,57.

2014.gada 20.janvārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada decembri,

norādot kopējo darījumu summu Ls 10 457,36; aprēķināto nodokli Ls 2 196,06, priekšnodokli Ls 613,47, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu Ls 1 582,59. Savukārt, 2014.gada 9.februārī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības

nodokļa deklarācija) par 2013.gada decembri, norādot kopējo darījumu summu Ls 10 457,36; aprēķināto nodokli Ls 2 613,93, priekšnodokli Ls

1 031,34, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1 582,59.

2014.gada 19.februārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada janvāri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 1 050,43; aprēķināto nodokli EUR 220,59, priekšnodokli EUR 1 023,79, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00.

2014.gada 19.martā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada februāri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 1 242,00; aprēķināto nodokli EUR 264,29, priekšnodokli EUR 1 079,00, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00. Savukārt, 2014.gada 27.martā iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa

deklarācija) par 2014.gada februāri, norādot kopējo darījumu summu EUR 1 242,00; aprēķināto nodokli EUR 264,29, priekšnodokli EUR

1 079,00, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 0,00.

2014.gada 19.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada martu, norādot

kopējo darījumu summu EUR 1 391,90; aprēķināto nodokli EUR 839,16, priekšnodokli EUR 1 439,35, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2014.gada 19.maijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu EUR 432,00; aprēķināto nodokli EUR 90,72, priekšnodokli EUR 741,84, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2014.gada 20.jūnijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu EUR 19 371,21; aprēķināto nodokli EUR 6 111,67, priekšnodokli EUR 2 852,00, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 3 259,67.

2014.gada 21.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada jūniju, norādot

kopējo darījumu summu EUR 7 923,46; aprēķināto nodokli EUR 1 663,93, priekšnodokli EUR 1 231,00, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 431,94. Savukārt, 2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa

deklarācija) par 2014.gada jūniju, norādot kopējo darījumu summu EUR 7 923,46; aprēķināto nodokli EUR 1 663,93, priekšnodokli EUR

1 233,28, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 430,65.

2014.gada 11.augustā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada jūliju,

norādot kopējo darījumu summu EUR 20 521,53; aprēķināto nodokli EUR 529,52, priekšnodokli EUR 1 092,72, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00.

2014.gada 21.septembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada augustu,

norādot kopējo darījumu summu EUR 12 289,80; aprēķināto nodokli EUR 4 676,66, priekšnodokli EUR 2 960,13, bet valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu EUR 1 716,53.

2014.gada 20.oktobrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada septembri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 0,00; aprēķināto nodokli EUR 0,00, priekšnodokli EUR 771,56, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2014.gada 20.novembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada oktobri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 13 588,48; aprēķināto nodokli EUR 4 457,98, priekšnodokli EUR 3 014,95, bet valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu EUR 1 443,03. Savukārt, 2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās

vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada oktobri, norādot kopējo darījumu summu EUR 12 716,10; aprēķināto nodokli EUR 4 274,78,

priekšnodokli EUR 3 014,95, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 1 259,83.

2014.gada 20.decembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada novembri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 4 165,80; aprēķināto nodokli EUR 874,82, priekšnodokli EUR 1 120,37, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00.

2015.gada 20.janvārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada decembri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 713,14; aprēķināto nodokli EUR 149,76, priekšnodokli EUR 318,01, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00. Savukārt, 2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa

deklarācija) par 2014.gada decembri, norādot kopējo darījumu summu EUR 713,14; aprēķināto nodokli EUR 149,76, priekšnodokli EUR

376,79, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 0,00.

2015.gada 20.februārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada janvāri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 1 215,46; aprēķināto nodokli EUR 255,25, priekšnodokli EUR 177,20, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 78,05.

2015.gada 19.martā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada februāri,

norādot kopējo darījumu summu EUR 0,00; aprēķināto nodokli EUR 0,00, priekšnodokli EUR 260,21, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2015.gada 12.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada martu, norādot

kopējo darījumu summu EUR 330,58; aprēķināto nodokli EUR 69,42, priekšnodokli EUR 442,28, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2015.gada 19.maijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu EUR 484,88; aprēķināto nodokli EUR 101,82, priekšnodokli EUR 216,55, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu EUR 0,00.

2015.gada 20.jūnijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu EUR 991,73; aprēķināto nodokli EUR 208,27, priekšnodokli EUR 0,00, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

EUR 208,27,

taču kā uzņēmuma vadītāja, neskatoties uz līdzekļu pietiekamību, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveica pašu aprēķinātos šī nodokļa

maksājumus valsts budžetā, lai gan saņemot no darījuma partneriem samaksu par veiktajiem darījumiem, PVN SIA /Nosaukums A/ tika

samaksāts, radot pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu 4 465,74 EUR apmērā (pamatparāds izveidojies 2013.gada 23.aprīlī), tādējādi

izvairoties no tā nomaksas.

/pers. F/ nepildīja „Dabas resursu nodokļa likuma” 4.panta pirmās un trešās daļas, 27.panta otrās un trešās daļas prasības, kas nosaka, ka

nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni VID noteiktajā

budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

SIA /Nosaukums A/”, amatpersona /pers. F/, laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. aprēķināja un VID EDS iesniedza:

2014.gada 21.jūnijā iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 2.ceturksni, norādot valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu EUR 39,56.

2014.gada 20.oktobrī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 3.ceturksni, norādot valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu EUR 40,91.

2015.gada 20.janvārī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 4.ceturksni, norādot valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu EUR 39,59.

2015.gada 12.aprīlī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2015.gada 1.ceturksni, norādot valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu EUR 0,00.

/pers. F/ kā uzņēmuma vadītāja no saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem regulāri minētā likuma noteiktajos termiņos

un apmērā, neveica pilnībā pašu aprēķinātās dabas resursu nodokļa iemaksas valsts budžetā, tā radot dabas resursu nodokļa pamatparādu 38,85

EUR apmērā (parāds izveidojies 2015.gada 21.janvārī) un tādējādi izvairījās no tā nomaksas.

/pers. F/ nepildīja likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta pirmās un otrā daļas prasības, kas nosaka, ka nodokļa maksātājs

patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets.

Nodokļa maksātājs to iesniedz VID. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada

pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs –

krājaizdevuma sabiedrība – ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc taksācijas gada beigām. Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir

samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā minētajām un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada

laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa

deklarācijas iesniegšanas dienas.

SIA /Nosaukums A/”, amatpersona /pers. F/, laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. VID EDS:

2014.gada 29.aprīlī iesniedza Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu no 01.01.2013. – 31.12.2013., norādot

valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1 679,00,

2015.gada 27.aprīlī iesniedza Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu no 01.01.2014. – 31.12.2014., norādot

valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 0,00,

tādējādi apņemoties pildīt personas publiski tiesisko pienākumu savlaicīgi un atbilstoši likumam aprēķināt nodokļus un maksāt tos valsts

budžetā, taču aprēķinātos nodokļus valsts budžetā labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neiemaksāja, šādi izvairoties no uzņēmumu ienākuma

nodokļa 3 181,00 EUR (parāds izveidojies 2014.gada 15.maijā) apmērā nomaksas.

Tādējādi laika posmā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5.jūlijam /pers. F/ ar savu rīcību kā SIA /Nosaukums A/ vienīgā un atbildīgā

amatpersona, kuras pienākumos kā nodokļu maksātājai bija maksāt noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nodokļus un nodevas, neskatoties uz

pietiekamiem /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem bankas kontos, tīši un apzināti izvairījās no Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas 10

756,53 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas par 4 596,66 EUR, uzņēmējdarbības riska nodevas nomaksas par 18,10 EUR

apmērā, Dabas resursu nodokļa par preču iepakojumu 38,85 EUR apmērā, Pievienotās vērtības nodokļa 4 465,74 EUR un uzņēmumu ienākuma

nodokļa 3 181,00 EUR apmērā nomaksas. Šādas /pers. F/ rīcības rezultātā 2014.gada 17.jūlijā SIA /Nosaukums A/ nodokļu pamatparāda

summa sasniedza 16 371,03 EUR (pārsniedzot 2014.gadā noteikto 50 minimālo mēnešalgu kopsummu 16 000 EUR) un kopumā radīja ar likumu

aizsargātām valsts tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu jomā materiālus zaudējumus 23 056,88 EUR apmērā, kas saskaņā ar likumu ,,Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu uzskatāmi par lieliem apmēriem.

SIA /Nosaukums A/ iesniegtajos gada pārskatos konstatēts:

2013.gadā SIA /Nosaukums A/”:

atdod parādus kreditoriem (privātpersonām) Ls 6 767,00 (EUR 9 628,57),

pārdod pamatlīdzekļus Ls 2 479,00 ( EUR 3 527,30),

darba algās izmaksā Ls 13 157,00 (EUR 18 720,72),

2013.gada tīrā peļņa Ls 8 554,00 (EUR 12 171,25),

Bilances kopsumma Ls 31 102,00 (EUR 44 254,16),

Netto apgrozījums Ls 103 386,00 ( EUR 147 105,02).

Ar 28.04.2014. SIA /Nosaukums A/ Vadības ziņojumu /pers. F/ SIA /Nosaukums A/ 2013.gada peļņu Ls 8 554,00 (EUR 12 171,25)

apmērā nolemj novirzīt iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai.

2014.gadā SIA /Nosaukums A/”:

debitori (t.sk. pircēji un pasūtītāji un citi debitori) atdevuši parādus EUR 16 094,00,

pārdod pamatlīdzekļus EUR 18 000,00 apmērā,

darba algās izmaksā EUR 19 601,00 apmērā,

2014.gads noslēgts ar zaudējumu EUR 40 271,00,

Bilances kopsumma EUR 16 267,00,

Netto apgrozījums EUR 64 813,00.

SIA/Nosaukums A/ rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, jo kā redzams no naudas apgrozījuma bankas kontos laika periodā no 2013 gada

4.februāra līdz 2015.gada 1.jūnijam kopējais kredīta (ieņēmumu) apgrozījums EUR 288 754,45 debeta (izdevumu) apgrozījums EUR

288 752,53.

Laika periodā no 4.02.2013. līdz 01.06.2015. /pers. F/, no SIA /Nosaukums A/ bankas kontiem ar karti un skaidrā naudā kopsummā

noņēmusi EUR 109 848,53, bet tā kā nodokļi netiek maksāti pilnā apmērā, kā arī netiek maksāti vispār, nodokļu parāds turpināja pieaugt.

Rīkojoties pēc saviem ieskatiem ar SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem, ar savu rīcību /pers. F/ izvairījās no nodokļu nomaksas lielā apmērā,

nodarot valstij mantisku kaitējumu lielā apmērā – kopumā par EUR 23 056,88.

Šādas apsūdzētās /pers. F/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

[3] Par šo spriedumu apelācijas protestu iesniegusi Talsu rajona prokuratūras prokurore Māra Jansone, lūdzot atcelt Kurzemes rajona

tiesas 2019.gada 16.septembra spriedumu daļā par /pers. F/ noteikto sodu, taisot šajā daļā jaunu spriedumu, nosakot apsūdzētajai smagāku sodu

– brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

[4] Prokurore uzskata, ka pirmās instances tiesa apsūdzētajai noteikusi sodu, kas nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu,

sabiedrisko bīstamību, kaitējuma apmēru un sekām, sods neatbilst apsūdzētās personībai un attieksmei pret izdarīto.

[4.1] Prokurores ieskatā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpe laika gaitā ir tikai pieaugusi ne tikai apsūdzības norādītajā laika

periodā, palielinoties nenomaksāto nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu apmēram, bet arī likumdevēja īstenotās kriminālsodu politikas

reformas ietvaros. Lai arī 2012.gada 13.decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, virknei noziedzīgu

nodarījumu tika būtiski samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas, mainīta tika arī noziedzīgu nodarījumu

klasifikācija, ko likumdevējs noteica atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un nodarījuma kaitīgumam.

Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums bija klasificēts kā

mazāk smags noziegums, bet pēc likumdevēja īstenotās reformas, bija atzīstams par smagu noziegumu. Minētais norāda uz to, ka ar šādu

noziedzīgu nodarījumu apdraudētās intereses likumdevējs uzskata par ļoti nozīmīgām, līdz ar to tiesai tas bija jāņem vērā, nosakot sodu

apsūdzētajai.

[4.2] Krimināllietas materiālos ietvertā informācija liecina par to, ka apsūdzētā izvairījās no nodokļu nomaksas un tiem pielīdzināto

maksājumu nomaksas, nodarot ar to zaudējumus valstij lielā apmērā, kopsummā 23 056,88 EUR, kas pārsniedza noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas brīdī valstī noteikto 50 minimālo mēnešalgu kopsummu 16 000 EUR, ko likumdevējs bija noteicis kā kritēriju, lai par šādu rīcību

iestātos kriminālatbildība. Pieaugot nodarīto zaudējumu apmēram, palielinās arī aizskarto interešu apjoms tautsaimniecībā un valsts nodokļu un

ieņēmumu jomā, kā arī izdarītais noziedzīgais nodarījums iegūst lielāku sabiedrisko bīstamību un kaitīgumu.

[4.3] Prokurore norāda, ka tiesa nav pietiekami izvērtējusi apsūdzētās izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu, tas ir, cik liels bija ar to

apdraudēto interešu apjoms. Atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 109., 110., 111. un 112.pantu, prokurore norāda, ka minētajos

pantos cilvēku pamattiesību nodrošināšana tiek finansēta no valsts budžeta. Tādējādi apsūdzētajai ilgstoši izvairoties no nodokļu un tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas, valstij tika radīts mantisks zaudējums lielā apmērā, kas pastāvēja vairāku gadu garumā un radīja pastāvīgu

iztrūkumu valsts budžetā.

[4.4] Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa nav ņēmusi vērā, ka pienākums samaksāt valstij nodokļus un nodevas noteiktos

termiņos un pilnā apmērā ir primāra, normatīvajos aktos nostiprināta valsts prasība, kas ir obligāti jāizpilda ik vienam, bet doma par tās ignorēšanu

vai atstāšanu bez ievērības vispār nav pieļaujama.

[4.5] /pers. F/ ar savu rīcību, izvairoties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, atklāti demonstrēja visatļautību, radot

apdraudējumu tautsaimniecībai un jurisdikcijai, jo nepildīja normatīvajos aktos izteiktās prasības un valsts budžetā iemaksājamo naudu izmantoja

pēc saviem ieskatiem. Prokurores ieskatā šāda apsūdzētās nostāja bija negatīvs piemērs citām personām un varēja kalpot par pamatu nepareizam

priekšstatam par to, ka šāds ilgstošs likumpārkāpums ir pieļaujams.

[5] Prokurore uzskata, ka apsūdzētajai piespriestā soda veids un mērs rada šaubas par to, vai tiesa pievērsa pietiekamu uzmanību iepriekš

minēto apstākļu novērtējumam. Sprieduma motīvu daļā ietvertie apsvērumi nerada pārliecību, ka tiesas piespriestais sods sasniegs Krimināllikuma

35.pantā definēto soda mērķi. Noteiktais brīvības atņemšanas sods nosacīti nesekmē šī mērķa sasniegšanu un neatbilst noziedzīga nodarījuma

raksturam, smagumam, sabiedriskajai bīstamībai, kaitējuma apmēram un sekām, kā arī apsūdzētās personībai. Prokurores ieskatā tam, ka

apsūdzētā ir pensionāre un agrāk nav izdarījusi likumpārkāpumus, nevar būt izšķirošas nozīmes, lai apsūdzēto neizolētu no sabiedrības, nosakot

viņai sodu. Tiesas noteiktais sods neatturēs apsūdzēto un citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu atkārtotas izdarīšanas, kā arī vainīgajai

personai un citām personām tiks radīta maldīga pārliecība, ka valsts reakcija uz likuma pārkāpšanu ir pārlieku humāna un sankcijas par

likumpārkāpumu izdarīšanu ir nesalīdzināmi zemākas nekā noziedzīgā ceļā iegūts labums. Tādējādi vienīgais atbilstošais sods ir reāla brīvības

atņemšana.

[6] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi apsūdzētās /pers. F/ aizstāve Anita Mazure, lūdzot atcelt Kurzemes

rajona tiesas 2019.gada 16.septembra spriedumu pilnībā un taisīt jaunu attaisnojošu spriedumu, jo /pers. F/ vaina viņai inkriminētajā noziedzīgajā

nodarījumā nav pierādīta, viņas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

[6.1] Aizstāves ieskatā spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajai daļai un otrās daļas 1. un 2.punktam. Turklāt pirmās

instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 513.panta noteikto tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu, kas atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 575.panta pirmās daļas 7.punktam atzīstams par būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

[6.2] Sūdzībā aizstāve vērš uzmanību uz to, ka prokurores sagatavotā apsūdzība bez jebkāda tiesas vērtējuma iekļauta notiesājoša

sprieduma aprakstošajā daļā. Vērtējums apsūdzībai, tā atbilstībai Kriminālprocesa likuma 405.panta prasībām, netiek sniegts. Tiesa nav devusi

vērtējumu, vai apsūdzībā iekļautās summas par konkrētu nodokļu veidu parādiem atbilst patiesībai un vai ir noskaidrots iespējamā noziedzīgā

nodarījuma objekts. Tiesa ir norādījusi tikai par norādītajām summām izdrukās no dažādām datu bāzēm, nesaistot šīs summas ar apsūdzībā

norādītajām. Vērtējums apsūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem netiek dots. Arī spriedumu motīvu daļa satur tikai liecinieku liecību neprecīzu

atreferējumu, neizsakot tiesas viedokli par to, ko šīs liecības pierāda un kā tās vispār saistāmas ar konkrēto lietu par apsūdzētās iespējamo

izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nenomaksājot aprēķinātās nodokļu summas.

[6.3] Aizstāve vērš uzmanību uz to, ka liecinieces /pers. R/ liecības spriedumā netiek pietiekoši un objektīvi analizētas, lai gan tieši lieciniece,

kura kārtoja Sabiedrības grāmatvedību, norādīja uz būtiskiem faktiem, kas ir pretrunā izvirzītajai apsūdzībai. Lieciniece norādīja uz Sabiedrības

veiktajiem darījumiem skaidrā naudā un skaidrās naudas uzskaiti, avansa norēķiniem, apsūdzētās ieguldītajiem naudas līdzekļiem Sabiedrības

darbības nodrošināšanā. Lieciniece iesniegusi apkopotus datus no grāmatvedības programmā saglabātajām ziņām, kas apstiprinās grāmatvedības

ekspertīzē.

[6.4] Tāpat aizstāve vērš uzmanību uz to, ka sprieduma motīvu daļā nepareizi atreferētas apsūdzētās sniegtās liecības, ka Valsts ieņēmumu

dienests viņai nav sūtījis nekādus brīdinājumus par nenomaksātajiem nodokļiem vai brīdinājumus, ka jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, un kad

redzējusi, ka nespēs nomaksāt nodokļus, tad arī iesniegusi pati maksātnespējas pieteikumu pēc savas iniciatīvas. Taču audio protokolā fiksēts, ka

apsūdzētā 2019.gada 10.septembra tiesas sēdē liecināja, ka 2015.gadā ir saņēmusi no VID brīdinājumu trīs nedēļu laikā iesniegt maksātnespējas

pieteikumu, ko arī izdarījusi.

[6.5] Aizstāves ieskatā arī liecinieces /Valsts amatpersona/ liecībām pirmās instances tiesa nav devusi savu vērtējumu. /Valsts amatpersona/

veica pirmstiesas izmeklēšanu, kurā pieļauti būtiski pārkāpumi, tas ir, sastādot apskates protokolu tiek skaitītas naudas summas, kuras no banku

kontiem izņemtas skaidrā naudā, tiek veikta naudas konvertācijas un noteikta summu neatbilstība. Arī tiesas sēdē lieciniece ar kalkulatora palīdzību

veica kādas, citiem procesa dalībniekiem nezināmas un nepaskaidrotas darbības, kuru rezultātā lieciniece paziņoja, ka viss saskaitīts un aprēķināts

pareizi. Taču ko un kādas summas, un no kādiem dokumentiem tika skaitītas, nekur nav redzams, ne arī dzirdams audioprotokolā. Turklāt

lieciniece sniedza nepatiesas liecības par to, ka ir pieprasījusi apsūdzētajai dokumentus, kas saistīti ar kasi un darījumiem skaidrā naudā. Aizstāve

norāda, ka šāds pieprasījums nav bijis. Lieciniece /pers. S/ tiesā iesniedza Sabiedrības grāmatvedības dokumentus, kas tika nodoti grāmatvedības

ekspertīzes veikšanai.

[6.6] Tiesa ļoti virspusēji vērtē tikai daļu no ekspertu noskaidrotā un secinātā, tam spriedumā veltot vien dažas rindiņas. Šādu tiesas izdarīto

vērtējumu nevar atzīt par objektīvu.

[6.7] Tāpat aizstāve norāda, ka tiesa nav vispār vērtējusi aizstāves debašu runā norādītos argumentus, kas attiecas uz neskaidro apsūdzību

un uz pierādījumu vērtējumu, lai gan Kriminālprocesa likuma 527.pants nosaka šādu tiesas pienākumu. Aizstāve norāda arī uz to, ka vērsusi

uzmanību uz daudziem dokumentiem, kuri atrodami lietā un uz kuriem kā apsūdzības pierādījumiem atsaucās prokurore un arī tiesa savā

spriedumā, bet kuri nav pieļaujami pierādīšanā, jo nav zināms kā tie tika iegūti. Tās ir izdrukas no dažādām gan VID, gan citu iestāžu datu bāzēm,

bet nav iegūtas un noformētas Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Tiesa tikai norādījusi liecinieces /Valsts amatpersona/ liecībās, ka tā

pievienojusi nodokļu izdrukas, kuras pati ieguvusi, jo viņai ir tiesības piekļūt šai informācijas datu bāzei. Tādējādi tiesa ir pievienojusies šādam

paziņojumam, jo cits viedoklis nav izteikts.

[6.8] Lietā nav strīds par to, ka Sabiedrība veica saimniecisko darbību, kā arī nav strīds par to, ka veidojās nodokļu parāds. Arī

grāmatvedības ekspertīze nekonstatēja līdzekļu nesaimniecisku izlietojumu. Apsūdzētā pat neatguva savus Sabiedrībai aizdotos naudas līdzekļus,

kas norāda uz izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodarījuma subjektīvās puses neesamību.

[6.9] Aizstāve par nepamatotu uzskata tiesas norādīto, ka objektīvās puses realizācija ir pabeigta ar brīdi, kad šis parāds ir sasniedzis lielu

apmēru, šajā gadījumā – 2014.gada 7.jūliju. Aizstāve norāda, ka ar šādu pieeju, vērtējot nodokļu parāda rašanos un kriminālatbildību, pie

kriminālatbildības būtu saucami ja ne visi, tad lielākā uzņēmumu daļa.

[6.10] Par nepamatotu aizstāve uzskata arī tiesas norādīto, ka SIA /Nosaukums A/ rīcībā bija līdzekļi, lai samaksātu nodokļus, taču tie tika

izlietoti citā veidā. Minētais tiesas secinājums ir pretrunā ekspertīzē secinātajam, ka SIA /Nosaukums A/ nebija pietiekošu naudas līdzekļu (kasē

un bankas kontos), lai veiktu deklarācijās un ziņojumos aprēķināto nodokļu nomaksu pilnā apmērā. Tāpat par nepamatotu aizstāve uzskata tiesas

norādīto, ka iztiesāšanā netika iegūtas ziņas par tādiem apstākļiem, kas objektīvi būtu šķērslis nodokļu nomaksai, lai gan ekspertīzē secināts, ka

visi SIA /Nosaukums A/ saņemtie naudas līdzekļi nebija izmantoti nodokļu un nodevu nomaksai, tomēr dokumentāli nepamatotas un ar

Sabiedrības saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas ekspertīzē nav konstatētas.

Tiesa savus secinājumus par to, kā tika izlietoti saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi varētu izdarīt pie nosacījuma, ja patiesībai

atbilstu spriedumā no apsūdzības iekļauts apgalvojums, ka nodokļu nomaksas prioritāte pret citiem parādiem ir pamatota normatīvajos aktos.

Taču tiesa šādus normatīvos aktus nav norādījusi. Prokurore pat norādīja, ka arī darbiniekiem izmaksātais atalgojums par padarīto darbu nevar

būt prioritārāks par nodokļu nomaksu. Aizstāves ieskatā kamēr šāda prioritāro maksājumu kārtība likumdošanā nav noteikta, atsaukšanās uz

nodokļu nomaksas prioritāti ir nepamatota un prettiesiska. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamības vērtējama no lietā iegūtajiem pierādījumiem.

[6.11] Aizstāve vērš uzmanību uz to, ka tiesa nav vērtējusi faktu, ka apsūdzētā iesniedza tiesā pieteikumu par Sabiedrības maksātnespējas

procesa uzsākšanu. Minētais liecina arī par to, ka apsūdzētā veica likumīgas darbības pretēji piekoptajai praksei pārreģistrēt Sabiedrību uz citas

personas vārda. Maksātnespējas procesa administrators nesaskatīja apsūdzētās darbībās likuma normu pārkāpumus, process tika izbeigts un tam

piekrita arī VID kā kreditors un ko apstiprināja tiesa. Minētais liecina par apsūdzētās likuma prasībām atbilstošām darbībām. Pretējā gadījumā zūd

maksātnespējas likuma jēga un nozīme.

[6.12] Grāmatvedības ekspertīzē konstatēts, ka uz 2015.gada maiju ir konstatētas SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas pazīmes.

SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas pazīmes konstatēja jau uz 2014.gada 31.decembri, kā arī, ka Sabiedrības saistības pārsniedz tās aktīvus, tai

nav pašu kapitāla, sākot ar 2014.gadu trūkst apgrozāmo līdzekļu saimnieciskās darbības veikšanai. Tiesa šos eksperta secinājumus nav ņēmusi

vērā un nav objektīvi izvērtējusi.

[6.13] Turpmāk sūdzībā aizstāve norāda, ka tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturtajā daļā noteikto. Ar tiesas

2019.gada 19.septembra vēstuli procesa dalībnieki tika informēti, ka tiesas pilns spriedums būs pieejams 2019.gada 11.oktobrī. Ar tiesas

2019.gada 10.oktobra vēstuli procesa dalībnieki tika informēti, ka pilns tiesas spriedums būs pieejams 2019.gada 4.novembrī. Faktiski tiesas

spriedums bija pieejams 2019.gada 6.novembrī, kā tas ir norādīts spriedumā. Tā kā likums nosaka, ka pilna sprieduma sastādīšanu var atlikt tikai

vienu reizi, tad 2019.gada 16.septembra sprieduma pilns teksts sastādīts pēc tiesas noteiktās sprieduma pieejamības dienas, tas ir, pēc tiesas

pašas noteiktā termiņa notecējuma, kura pagarināšanu likums neparedz.

Atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 18.pantā noteikto, aizstāve norāda, ka, ja kāda no procesā iesaistītajām personām varētu īstenot

nokavētās tiesības, minētais princips tiktu pārkāpts. Kriminālprocesa likuma normu ievērošana, nodrošinot Kriminālprocesa likuma pamatprincipu

ievērošanu, ir atbilstoša Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteiktajam Kriminālprocesa likuma mērķim un ir saistoša arī tiesai.

[6.14] Tāpat aizstāve norāda, ka 2019.gada 10.septembrī Kurzemes rajona tiesa paziņoja, ka tiesa dodas taisīt spriedumu, kurš tiks

pasludināts 2019.gada 16.septembrī plkst.09.20. 2019.gada 16.septembrī lietā pasludināts saīsinātais spriedums. Atbilstoši tiesas sēdes protokolā

norādītajam, tiesas sēde tika atklāta plkst. 09.20, piedaloties apsūdzētajai. Tiesa nolasa jau sastādītu sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu,

izskaidro pārsūdzības kārtību, tiesas sēdes protokola pieejamības dienu. Tiesas sēde tiek slēgta plkst. 09.23. Pēc tam, kad tiesa atstāj zāli, tiesas

sēžu sekretārs izsniedz apsūdzētajai saīsinātā sprieduma, kurš tikko pasludināts, norakstu, kurš sastāv no sešām lapām, kuras ir cauršūtas un

noraksta pareizību apstiprinājusi tiesas sēžu sekretāre ar savu parakstu. Minētais liecina par to, ka saīsināta sprieduma noraksts tika noformēts un

apliecināts jau pirms tā pasludināšanas, līdz ar to ir pieļauts tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums, jo jau pirms sprieduma pasludināšanas

vismaz vienai personai ir ticis izpausts pieņemtā nolēmuma saturs. Minētais pārkāpums pats par sevi rada pamatu sprieduma atcelšanai un lietas

nodošanai jaunai skatīšanai pirmās instances tiesā.

[7] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore uzturēja apelācijas protestu uz tajā norādīto argumentāciju, lūdza atcelt pirmās instances

tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajai noteikto sodu un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu, nosakot apsūdzētajai bargāku sodu. Prokurore lūdz

noteikt apsūdzētajai tādu pašu soda veidu un mēru, kā to noteikusi pirmās instances tiesa, taču nepiemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus,

piespriežot apsūdzētajai reālu brīvības atņemšanu.

[8] Aizstāve apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja savu apelācijas sūdzību pilnā apjomā. Aizstāves ieskatā apsūdzētajai izsniegtā

apsūdzība ir neskaidra, tajā iztrūkst to faktisko apstākļu izklāsts, kuri norāda uz noziedzīga nodarījuma sastāvu. Apsūdzība nesatur informāciju par

to, vai apsūdzībā norādītajos dokumentos (deklarācijas, ziņojumi) nodokļos maksājamās summas ir pilnībā vai daļēji nomaksātas, līdz ar to nav

iespējams pārliecināties, kā veidojas nodokļu parāds. Bez tam aizstāves ieskatā apsūdzētās darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 218.pantā

otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. No eksperta atzinuma (grāmatvedības ekspertīze) redzams, ka uzņēmumam nebija

pietiekošu naudas līdzekļu, lai spētu veikt aprēķināto nodokļu nomaksu pilnā apmērā, turklāt, secināts, ka uzņēmums nav veicis dokumentāli

nepamatotas un ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas. Šādos apstākļos pirmās instances tiesas spriedums būtu atceļams, /pers. F/ viņai

izsniegtajā apsūdzībā attaisnojot.

[9] Apsūdzētā apelācijas instances tiesas sēdē pievienojās aizstāves apelācijas sūdzībai, lūdza taisīt attaisnojošu spriedumu, prokurores

apelācijas protestu uzskatot par nepamatotu. Apsūdzētā tiesas sēdē paskaidroja, ka viņa nav veikusi kādas noziedzīgas darbības, nenoliedzot, ka

viņas vadītajam uzņēmumam izveidojušies nodokļu parādi lielā apmērā, tomēr tās ir neveiksmīgi veiktas uzņēmējdarbības, nevis noziedzīga

nodarījuma sekas.

[10] Cietušā pārstāve apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests ar pirmās instances tiesas spriedumu ir

apmierināts, tādēļ sūdzība par minēto spriedumu netika sniegta. Cietušā pārstāve izteica viedokli, ka apsūdzētā pamatoti atzīta par vainīgu viņai

izsniegtajā apsūdzībā, tāpat no viņas pamatoti valsts labā piedzīta pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija.

Motīvu daļa

[11] Kurzemes apgabaltiesa, iepazinusies ar iesniegto apelācijas protestu un sūdzību, uzklausījusi apsūdzētās paskaidrojumus,

prokurores, aizstāves, cietušā pārstāves viedokli, pārbaudījusi krimināllietas materiālus apelācijas protesta un sūdzības apjomā, nonāk pie

viedokļa, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams, atzīstot apsūdzēto par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā.

[12] Apelācijas instances tiesā prokurore iesniedza apsūdzības grozījumus (5.sējums, lietas 197.- 202.lapa), apsūdzībā uzrādītās

summas un darījumus, kas veikti 2013.gadā un norādīti vien latos, konvertējot euro valūtā, turklāt, apsūdzībā papildus norādītas SIA /Nosaukums

A/ iesniegtās PVN deklarācijas un tajās aprēķinātie nodokļi par 2013.gada septembri, oktobri un novembri. Prokurore paskaidroja, ka sākotnēji

izsniegtajā apsūdzībā minētās deklarācijas bijušas norādītas, taču pirmās instances tiesā, iesniedzot apsūdzības grozījumus, pārrakstīšanās kļūdas

dēļ PVN deklarācijas par minēto laika periodu nav tikušas norādītas, arī tiesa apsūdzētās faktisko darbību aprakstā šo deklarāciju iesniegšanu nav

iekļāvusi, tādēļ minētā kļūda labojama, apsūdzībā iekļaujot arī trīs iztrūkstošās PVN deklarācijas ar tajās aprēķinātajiem nodokļiem.

[13] Apgabaltiesa, iepazinusies ar pirmās instances tiesas spriedumu, prokurores apelācijas instances tiesā iesniegtajiem apsūdzības

grozījumiem, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to savstarpējā saistībā, uzskata, ka /pers. F/ izvairījusies no nodokļu nomaksas, ar to nodarot

zaudējumus valstij lielā apmērā, šādos apstākļos:

/pers. F/ laika posmā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5.jūlijam, būdama SIA /Nosaukums A/, kura LR Uzņēmumu reģistrā

reģistrēta 2005.gada 30.martā ar vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese no 11.01.2013. - /adrese/, kas ir reģistrēta VID ar

pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, vienīgā īpašniece un amatpersona- valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi,

kura kā uzņēmuma vadītāja pārstāv to bez pilnvaru ierobežojuma, un, kura saskaņā ar 2000.gada 13.aprīļa Latvijas Republikas Komerclikuma 221.,

223.panta prasībām un statūtu nosacījumiem ir atbildīga par uzņēmuma vadīšanu, pārstāvību un par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, kurai ir tiesības

vienpersoniski pārstāvēt uzņēmumu un vadīt tā darbību, gan darījumos, gan attiecībās ar valsts institūcijām, uzņēmuma vārdā veicot saimniecisko darbību,

pārvaldīt uzņēmuma naudas līdzekļus un lemt par to izlietojumu, aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu un nodevu summas un nodrošināt to

iemaksu valsts budžetā, kurai kā nodokļu maksātājam ir pienākums pārzināt un ievērot Latvijas Republikas nodokļu likumus, tīši nepildīja 1995.gada

2.februāra likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punkta prasības, kas nosaka, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktajā

termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, kā arī nepildīja likuma „Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu, kas nosaka, ka uzņēmuma

vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu, un

7.pantu, kas nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

/pers. F/, būdama SIA /Nosaukums A/ amatpersona, kura atbildīga par SIA /Nosaukums A/ saistību izpildi pret valsti, šajā laika posmā,

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Valsts ieņēmumu dienestā sistemātiski iesniedza deklarācijas par aprēķināto pievienotās vērtības nodokli un

uzņēmuma ienākuma nodokli, ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju

ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī par kārtējiem nodokļu maksājumiem valsts budžetā, bet, tīši, bez attaisnojoša

iemesla, normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā valsts budžetā neiemaksāja pašu aprēķinātās nodokļu un nodevu

summas, bet apmaksāja tās daļēji, kaut gan šajā laika periodā uzņēmumam bija naudas līdzekļi, kas ļāva tam veikt saimniecisko darbību, iegādāties

preces, sniegt un saņemt pakalpojumus.

Apzinoties, ka nodokļu parāds neizriet no civiltiesiskām attiecībām, bet rodas pārkāpjot normatīvo aktu prasības, tā nomaksas prioritāte pret

citiem parādiem ir pamatota normatīvajos aktos, kā arī skaidri apzinoties savas rīcības prettiesisko raksturu un to, ka viņas bezdarbības rezultātā,

nepildot nodokļu maksātāja pienākumus, valsts nesaņems no SIA /Nosaukums A/ viņas aprēķināto nodokļu un nodevu maksājumus, un vēloties, lai šāds

rezultāts iestātos, /pers. F/ nepildīja likuma ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektās daļas prasības par to, ka

-algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai,

-darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā

pēc algas izmaksas,

-darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā

viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu,

-no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs iemaksā

budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli, kā arī 17.panta desmitās daļas 12.punkta prasības iemaksāt to

budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. /pers. F/ sistemātiski iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam

ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un kā uzņēmuma vadītājs, pilnā apmērā neveica pašu aprēķinātos šī nodokļa maksājumus valsts

budžetā šajā likumā noteiktajos termiņos, radot iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu 4596,66 EUR apmērā.

/pers. F/ nepildīja likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmās daļas prasības, kas darba devējam uzlika pienākumu iemaksāt

speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā.

/pers. F/ sistemātiski iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumus par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksām un paziņoja kādā apmērā SIA

/Nosaukums A/ valsts budžetā ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ņēmēju darba ienākumiem par laika periodu no

2013.gada 11 .janvāra līdz 2015.gada 5.jūlijam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS):

- 2013.gada 16.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 19,14 (27.23 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 0,00 (0,00 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00 (0,00

EUR). Savukārt, 2014.gada 02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada janvāri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 19,14 (27,23 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 0,00 (0,00 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75 (1,07

EUR).

- 2013.gada 13.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 360,73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 11,64 (16,56 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,00 (0,00 EUR). Savukārt 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada februāri norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 360,73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 11,64 (16,56 EUR), Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,75 (1,07 EUR).

- 2013.gada 13.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 360,73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00

(0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada martu norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 360,73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75

(1,07 EUR).

- 2013.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 360,73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00

(0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 02.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada aprīli norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 360.73 (513,27 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,75

(1,07 EUR),

- 2013.gada 13.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 416,19 (592,19 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00

(0,00 EUR). Savukārt 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada maiju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 416,19 (592,19 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 164,37 (233,88 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 2,00

(2,85 EUR).

- 2013.gada 15.jūlijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju

ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada jūniju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

apmēru Ls 541,74 (770,83 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 185,23 (263,56 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 2,00 (2,85 EUR).

- 2013.gada 15.augustā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada jūliju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 487,13 (693,13 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 245,87 (349,84 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0,00

(0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada jūliju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru Ls 487,13 (693,13 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 245,87 (349,84 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 1,75

(2,49 EUR).

- 2013.gada 15.septembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada augustu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 462,79 (658,49 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 233,19 (331,18 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,00 (0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada augustu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 462,79 (658,49 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 233,19 (331,18 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

1,75 (2,49 EUR).

- 2013.gada 13.oktobrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada septembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 442,82 (630,08 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65 (272,69 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

1,50 (2,13 EUR).

- 2013.gada 14.novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada oktobri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 442,91 (630,20 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65 (272,69 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,00 (0,00 EUR). Savukārt 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada oktobri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 442,91 (630,20 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 191,65 (272,69 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

1,50 (2,13 EUR).

- 2013.gada 14.decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada novembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 429,87 (611,65 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 197,78 (281,42 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,00 (0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada novembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 429,87 (611,65 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 197,78 (281,42 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

1,50 ( 2,13 EUR).

- 2014.gada 13.janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2013.gada decembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 291,95 (415,41 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 169,15 (240,68 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

0,00 (0,00 EUR). Savukārt, 2014.gada 2.martā iesniedza precizējumus par 2013.gada decembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru Ls 291,95 (415,41 EUR); iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 169,15 (240,68 EUR); Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls

1,00 (1,42 EUR).

- 2014.gada 14.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 584,66 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 156,12 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,00 EUR. Savukārt 2014.gada

2.martā iesniedza precizējumus par 2014.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 584,66 EUR;

iedzīvotāju ienākuma nodokli 156,12 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 1,44 EUR.

- 2014.gada 12.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 488,93 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 332,37 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 1,44 EUR.

- 2014.gada 14.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 568,31 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 272,06 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,16 EUR.

- 2014.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātas

iemaksas apmēru 668,88 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 322,08 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,00 EUR. Savukārt, 2015.gada

03.aprīlī iesniedza precizējumus par 2014.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 668,88 EUR;

iedzīvotāju ienākuma nodokli 322,08 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,16 EUR.

- 2014.gada 14.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēra 463,61 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 385,44 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,88 EUR.

- 2014.gada 14.jūlijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju

ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada jūniju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

apmēru 673,30 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 230,37 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,88 EUR.

- 2014.gada 11.augustā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada jūliju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 958,97 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 353,89 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,88 EUR. Savukārt, 2014.gada

13.augustā iesniedza precizējumus par 2014.gada jūliju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 1068,06 EUR;

iedzīvotāju ienākuma nodokli 388,26 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 3,24 EUR. 2014.gada 14.augustā iesniedza precizējumus par

2014.gada jūliju norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēra 1068,06 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 353,89

EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 3,24 EUR.

- 2014.gada 14.septembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada augustu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 829,93 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 611,91 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,88 EUR.

- 2014.gada 13.oktobrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada septembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 681,95 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 378,84 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2014.gada 13.novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada oktobri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 218,18 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 336,09 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2014.gada 14.decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada novembri, norādot aprēķināto valsts sociālas apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 218,18 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 79,88 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2015.gada 13.janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada decembri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 218,18 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 79,88 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2015.gada 13.februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada janvāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 245,44 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 79,88 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2015.gada 14.martā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada februāri, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas apmēru 245,44 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 93,02 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,52 EUR.

- 2015.gada 03.aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada martu, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 245,44 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 167,13 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 1,80 EUR.

- 2015.gada 13.maijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada aprīli, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 245,35 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 141,23 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 1,80 EUR.

- 2015.gada 13.jūnijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada maiju, norādot aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas apmēru 122,72 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodokli 74,11 EUR; Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,36 EUR, taču kā uzņēmuma vadītāja,

neskatoties uz līdzekļu pietiekamību, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveica maksājumus valsts budžetā pašu aprēķināto iemaksu apmērā, Valsts

ieņēmumu dienesta izsniegtajos paziņojumos noteiktajos termiņos, radot Valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu 10756,53 EUR apmērā.

Šādi /pers. F/izvairījās no Valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu 10756,53 EUR apmērā nomaksas, kā arī uzņēmējdarbības riska nodevas

nomaksas 18,10 EUR apmērā.

/pers. F/ nepildīja 1995.gada 9.marta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta pirmās daļas prasības, 2012.gada 29 .novembra

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 119.panta pirmās daļas prasības, kas uzlika pienākumu par taksācijas periodu

aprēķināto nodokli iemaksāt valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Sistemātiski iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās

vērtības nodokļa deklarācijas un paziņoja kādas pievienotās vērtības nodokļa summas SIA /Nosaukums A/ ir jāiemaksā valsts budžetā no darījumiem,

kas veikti.

SIA /Nosaukums A/”, laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. VID EDS:

- 2013.gada 15.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada pirmo ceturksni,

norādot kopējo darījumu summu Ls 25232,68 (35902.87 EUR); aprēķināto nodokli Ls 4844,07 (6892,49 EUR), priekšnodokli Ls 3173.95 (4516.13

EUR), bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1670,12 (2376,37 EUR).

- 2013.gada 19 jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu Ls 12456,13 (17723,48 EUR); aprēķināto nodokli Ls 2615,78 (3721,92 EUR), priekšnodokli Ls 1661,00 (2363,39 EUR),

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 954,78 (1358,53 EUR).

- 2013.gada 19.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu Ls 18449,40 (26251,13 EUR); aprēķināto nodokli Ls 3874,36 (5512,72 EUR), priekšnodokli Ls 2440,96 (3624,41 EUR),

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1433,40 (2039,54 EUR).

- 2013.gada 19.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada jūniju, norādot

kopējo darījumu summu Ls 11470,13 (16320,53 EUR); aprēķināto nodokli Ls 2408,73 (3427,31 EUR), priekšnodokli Ls 2547,25 (3624,41 EUR),

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 0,00 (0,00 EUR).

- 2013.gada 15.augustā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada jūliju, norādot

kopējo darījumu summu Ls 12054,70 (17152,29 EUR); aprēķināto nodokli Ls 2531,49 (3601,99 EUR), priekšnodokli Ls 1724,13 (2453,22 EUR),

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 807,36 (1148,77 EUR). Savukārt 2014.gada 2.martā iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda

deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada jūliju, norādot kopējo darījumu summu Ls 12054,70 (17152,29 EUR); aprēķināto

nodokli Ls 2531,49 (3601,99 EUR), priekšnodokli Ls 1724,13 (2453,22 EUR), bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 807,36 (1148,77

EUR).

- 2013 gada 15.septembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada augustu,

norādot kopējo darījumu summu Ls 3590,70 (5109,11 EUR); aprēķināto nodokli Ls 754,04 (1072,90 EUR), priekšnodokli Ls 482,47 (686,50 EUR),

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 271,57 (386,41 EUR).

- 2014.gada 20 janvārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada decembri, norādot

kopējo darījumu summu Ls 10457,36 (14879,48 EUR); aprēķināto nodokli Ls 2196,06 (3124,71 EUR), priekšnodokli Ls 613,47 (872,89 EUR), bet

valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1582,59 (2251,82 EUR). Savukārt 2014.gada 9.februārī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda

deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2013.gada decembri, norādot kopējo darījumu summu Ls 10457,36 (14879,48 EUR);

aprēķināto nodokli Ls 2613,93 (3727,84 EUR), priekšnodokli Ls 1031,34 (1467,47 EUR), bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls 1582,59

(2251,82 EUR).

- 2014.gada 19.februārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada janvāri, norādot

kopējo darījumu summu 1050,43 EUR; aprēķināto nodokli 220,59 EUR, priekšnodokli 1023,79 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR.

- 2014.gada 19.martā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada februāri, norādot

kopējo darījumu summu 1242,00 EUR; aprēķināto nodokli 264,29 EUR, priekšnodokli 1079,00 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR. Savukārt, 2014.gada 27.martā iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par

2014.gada februāri, norādot kopējo darījumu summu 1242,00 EUR; aprēķināto nodokli 264,29 EUR, priekšnodokli 1079,00 EUR, bet valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu 0,00 EUR.

- 2014.gada 19.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada martu, norādot

kopējo darījumu summu 1391,90 EUR; aprēķināto nodokli 839,16 EUR, priekšnodokli 1439,35 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR.

- 2014.gada 19.maijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu 432,00 EUR; aprēķināto nodokli 90,72 EUR, priekšnodokli 741,84 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu 0,00

EUR.

- 2014.gada 20.jūnijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu 19371,21 EUR; aprēķināto nodokli 6111,67 EUR, priekšnodokli 2852,00 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu 3259,67 EUR.

- 2014.gada 21.jūlijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada jūniju, norādot

kopējo darījumu summu 7923,46 EUR; aprēķināto nodokli 1663,93 EUR, priekšnodokli 1231,00 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

431,94 EUR. Savukārt, 2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par

2014.gada jūniju, norādot kopējo darījumu summu 7923,46 EUR; aprēķināto nodokli 1663,93 EUR, priekšnodokli 1233,28 EUR, bet valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu 430,65 EUR.

- 2014.gada 11.augustā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās; vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada jūliju, norādot

kopējo darījumu summu 20521,53 EUR; aprēķināto nodokli 529,52 EUR, priekšnodokli 1092,72 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR.

- 2014.gada 21.septembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada augustu,

norādot kopējo darījumu summu 12289,80 EUR; aprēķināto nodokli 4676,66 EUR, priekšnodokli 2960,13 EUR, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 1716,53 EUR.

- 2014.gada 20.oktobrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada septembri,

norādot kopējo darījumu summu 0,00 EUR; aprēķināto nodokli 0,00 EUR, priekšnodokli 771,56 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR.

- 2014.gada 20.novembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada oktobri,

norādot kopējo darījumu summu 13588,48 EUR; aprēķināto nodokli 4457,98 EUR, priekšnodokli 3014,95 EUR, bet valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 1443,03 EUR. Savukārt, 2015.gada 3.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa

deklarācija) par 2014.gada oktobri, norādot kopējo darījumu summu 12716,10 EUR; aprēķināto nodokli 4274,78 EUR, priekšnodokli 3014,95 EUR,

bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu 1259,83 EUR.

- 2014.gada 20.decembrī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada novembri,

norādot kopējo darījumu summu 4165,80 EUR; aprēķināto nodokli 874,82 EUR, priekšnodokli 1120,37 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa

summu 0,00 EUR.

- 2015.gada 20.janvārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2014.gada decembri, norādot

kopējo darījumu summu 713,14 EUR; aprēķināto nodokli 149,76 EUR, priekšnodokli 318,01 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR. Savukārt, 2015.gada 03.aprīlī iesniedza precizētu PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par

2014.gada decembri, norādot kopējo darījumu summu 713,14 EUR; aprēķināto nodokli 149,76 EUR, priekšnodokli 376,79 EUR, bet valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu 0,00 EUR.

- 2015.gada 20.februārī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada janvāri, norādot

kopējo darījumu summu 1215,46 EUR; aprēķināto nodokli 255,25 EUR, priekšnodokli 177,20 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

78,05 EUR.

- 2015.gada 19.martā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada februāri, norādot

kopējo darījumu summu 0,00 EUR; aprēķināto nodokli 0,00 EUR, priekšnodokli 260,21 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu 0,00

EUR.

- 2015.gada 12.aprīlī iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada martu, norādot

kopējo darījumu summu 330,58 EUR; aprēķināto nodokli 69,42 EUR, priekšnodokli 442,28 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu 0,00

EUR.

- 2015.gada 19.maijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada aprīli, norādot

kopējo darījumu summu 484,88 EUR; aprēķināto nodokli 101,82 EUR, priekšnodokli 216,55 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

0,00 EUR.

- 2015.gada 20.jūnijā iesniedza PVN taksācijas perioda deklarāciju (Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija) par 2015.gada maiju, norādot

kopējo darījumu summu 991,73 EUR; aprēķināto nodokli 208,27 EUR, priekšnodokli 0,00 EUR, bet valsts budžetā maksājamo nodokļa summu

208,27 EUR, taču kā uzņēmuma vadītāja, neskatoties uz līdzekļu pietiekamību, labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveica pašu aprēķinātos šī nodokļa

maksājumus valsts budžetā, lai gan saņemot no darījuma partneriem samaksu par veiktajiem darījumiem, PVN SIA /Nosaukums A/ tika samaksāts,

radot pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu 3960,73 EUR apmērā, izvairoties no tā nomaksas.

/pers. F/ nepildīja „Dabas resursu nodokļa likuma” 4.panta pirmās un trešās daļas, 27.panta otrās un trešās daļas prasības, kas nosaka, ka

nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni VID noteiktajā budžeta

kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

SIA /Nosaukums A/ amatpersona /pers. F/ laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. aprēķināja un VID EDS iesniedza:

- 2014.gada 21.jūnijā iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 2.ceturksni, norādot valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 39,56 EUR.

- 2014.gada 20.oktobrī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 3.ceturksni, norādot valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 40,91 EUR.

- 2015.gada 20.janvārī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2014.gada 4.ceturksni, norādot valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 39,59 EUR.

- 2015.gada 12.aprīlī iesniedza Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par 2015.gada 1.ceturksni, norādot valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu 0,00 EUR.

/pers. F/ kā uzņēmuma vadītāja no saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, neveicot, likuma noteiktajos termiņos un

apmērā, pilnībā pašu aprēķinātās dabas resursu nodokļa iemaksas valsts budžetā, radīja dabas resursu nodokļa pamatparādu 38,85 EUR apmērā,

tādējādi izvairoties no tā nomaksas.

/pers. F/ nepildīja likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta pirmās un otrā daļas prasības, kas nosaka, ka nodokļa maksātājs

patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa

maksātājs to iesniedz VID. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu likumā,

Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs- krājaizdevu sabiedrība — ne

vēlāk kā trīs mēnešus pēc taksācijas gada beigām. Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā

minētajām un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa

maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

SIA /Nosakums A/”, amatpersona /pers. F/ laika periodā no 11.01.2013. līdz 05.07.2015. VID EDS: 2014.gada 29.aprīlī iesniedza

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu no 01.01.2013. - 31.12.2013., norādot valsts budžetā maksājamo nodokļa summu Ls

1679.00 (2389.00 EUR), bet 2015.gada 27.aprīlī iesniedza Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu no 01.01.2014.-

31.12.2014., norādot valsts budžetā maksājamo nodokļa summu EUR 0,00, tādējādi apņemoties pildīt personas publiski tiesisko pienākumu savlaicīgi

un atbilstoši likumam aprēķināt nodokļus un maksāt tos valsts budžetā, taču aprēķinātos nodokļus valsts budžetā labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā

neiemaksāja, šādi izvairoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa 3181,00 EUR apmērā nomaksas.

Tādējādi laika posmā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5 jūlijam /pers. F/ ar savu rīcību kā SIA /Nosaukums A/ vienīgā un atbildīgā

amatpersona, kuras pienākumos kā nodokļu maksātājai bija maksāt noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nodokļus un nodevas, neskatoties uz

pietiekamiem SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem bankas kontos, tīši un apzināti izvairījās no Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas

10756,53 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 4596,66 EUR apmērā, uzņēmējdarbības riska nodevas nomaksas 18,10 EUR

apmērā, Dabas resursu nodokļa par preču iepakojumu 38,85 EUR apmērā, pievienotās vērtības nodokļa 3960,73 EUR un uzņēmumu ienākuma

nodokļa 3181,00 EUR apmērā nomaksas, kopumā radīja ar likumu aizsargātām valsts tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu jomā materiālus

zaudējumus 22551,87 EUR apmērā, kas saskaņā ar likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu uzskatāmi par

lieliem apmēriem.

SIA /Nosaukums A/ iesniegtajos gada pārskatos konstatēts:

2013.gadā SIA /Nosaukums A/

atdevusi parādus kreditoriem (privātpersonām) Ls 6767,00 (9628,57 EUR);

- pārdevusi pamatlīdzekļus Ls 2479,00 (3527,30 EUR);

darba algās izmaksājusi Ls 13157,00 (18720,72 EUR). 2013.gada tīrā peļņa Ls 8554,00 (12171,25 EUR). Bilances kopsumma Ls

31102,00 (44254,16 EUR). Netto apgrozījums Ls 103386,00 (147105,02 EUR).

Ar 28.04.2014. SIA /Nosaukums A/ Vadības ziņojumu /pers. F/ SIA /Nosaukums A/ 2013.gada peļņu Ls 8554,00 (12171,25

EUR) apmērā nolēmusi novirzīt iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai.

2014.gadā SIA /Nosaukums A/”:

debitori (t.sk. pircēji un pasūtītāji un citi debitori) atdevuši parādus 16094,00 EUR;

pārdevusi pamatlīdzekļus 18000,00 EUR apmērā;

darba algās izmaksājusi 19601,00 EUR;

2014.gads noslēgts ar zaudējumiem 40271,00 EUR. Bilances kopsumma 16267,00 EUR, Netto apgrozījums 64813,00 EUR.

SIA /Nosaukums A/ rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, jo kā redzams no naudas apgrozījuma bankas kontos laika periodā no

2013.gada 4.februāra līdz 2015.gada 1.jūnijam kopējais kredīta (ieņēmumu) apgrozījums 288754,45 EUR, debeta (izdevumu) apgrozījums

288752,53 EUR, turklāt laika periodā no 4.02.2013. līdz 01.06.2015. /pers. F/ no SIA /Nosaukums A/ bankas kontiem ar karti un skaidrā

naudā kopsummā noņēmusi 109848,53 EUR. Rīkojoties pēc saviem ieskatiem ar SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem, ar savu rīcību /pers. F/

izvairījās no nodokļu nomaksas liela apmērā, nodarot valstij mantisku kaitējumu lielā apmērā- kopumā par 22551,87 EUR.

Ar šādām savām darbībām /pers. F/ izdarījusi Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu.

[14] Attiecībā uz apsūdzētās izdarīto noziedzīgo nodarījumu, lietā pārbaudīti tālāk norādītie pierādījumi.

[14.1] Cietušā pārstāves /pers. A0/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtās liecības, no kurām secināms, ka SIA /Nosaukums A/ sistemātiski sniegusi

nodokļu administrācijai likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet tiesību normās noteiktajā termiņā un pilnā apmērā aprēķinātās

nodokļu summas valsts budžetā nav nomaksājusi. Tā kā šīs summas netika samaksātas, tad SIA /Nosaukums A/ neizpildīja tai tiesību normās noteikto

pienākumu un šīs prettiesiskās rīcības rezultātā valsts budžetam nodarīts mantisks zaudējums, kas norādīts kompensācijas pieteikumā. Kompensācijas

pieteikumā norādīts, ka SIA /Nosaukums A/nodokļu parādi sākuši veidoties sekojoši:

UIN pamatparāds 3181 EUR apmērā izveidojies 2014.gada 15.maijā, SIA /Nosaukums A/ labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveicot

UIN maksājumus valsts budžetā, saskaņā ar pašas komercsabiedrības iesniegto UIN deklarāciju par 2013.gadu un UIN avansa maksājumu aprēķinu

par laika periodu no 2014.gada maija līdz 2015.gada aprīlim, ievērojot UIN deklarāciju par 2014.gadu, ar kuru tika deklarēts pārmaksātais UIN;

PVN pamatparāds 4465,74 EUR apmērā izveidojies 2013.gada 23.aprīlī, SIA /Nosaukums A/ labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā

neveicot PVN maksājumus budžetā saskaņā ar pašas SIA “/Nosaukums A/ iesniegtajām PVN deklarācijām par laika periodu no 2013.gada marta līdz

2015.gada maijam, ievērojot laika periodā no 2013.gada 22.augusta līdz 2014.gada 20.maijam inkasācijas uzdevumu izpildi, kā arī ievērojot PVN

deklarācijas par 2013.gada jūniju, 2013.gada septembri un 2013.gada novembri, PVN deklarācijas par laika periodu no 2014.gada janvāra līdz

2014.gada aprīlim un PVN deklarācijas par 2014.gada jūliju, 2014.gada septembri un 2014.gada novembri, ar kurām tika deklarēts samazināts no

budžeta atmaksājamais PVN;

IIN pamatparāds 4596,66 EUR apmērā izveidojies 2013.gada 16.februārī, SIA /Nosaukums A/ labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā

neveicot IIN maksājumus budžetā saskaņā ar iesniegtajiem ziņojumiem par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un riska nodevu pārskata

mēnesī par laika periodu no 2013.gada februāra līdz 2015.gada maijam, ievērojot uz 2013.gada 15.februāri uzskaitīto IIN pārmaksu 0,05 LVL apmērā,

kuras apmērā tika segts aprēķinātais IIN pamatparāds, ievērojot laika periodā no 2013.gada 27.februāra līdz 2014.gada 17.novembrim SIA

/Nosaukums A/veiktos IIN maksājumus, kā arī ievērojot laika periodā no 2013.gada 21.augusta līdz 2013.gada 19.decembrim inkasācijas uzdevumu

izpildi. VSAOI pamatparāds 10756,53 EUR apmērā izveidojies 2013.gada 19.martā, SIA /Nosaukums A/ labprātīgi, savlaicīgi un pilnā apmērā neveicot

VSAOI maksājumus budžetā saskaņā ar pašas SIA /Nosaukums A/iesniegtajiem ziņojumiem par laika periodu no 2013.gada februāra līdz 2015.gada

maijam, ievērojot uz 2013.gada 18.februāri uzskaitīto VSAOI pārmaksu 0.01 LVL apmērā, kuras apmērā tika segts aprēķinātais VSAOI pamatparāds,

ievērojot 2013.gada 3.aprīlī SIA /Nosaukums A/” veikto VSAOI maksājumu, kā arī ievērojot laika periodā no 2013.gada 21.augusta līdz 2014.gada

15.decembrim inkasācijas uzdevumu izpildi;

Riska nodevas pamatparāds 18,10 EUR apmērā izveidojies 2014.gada 16.septembrī, SIA /Nosaukums A/ labprātīgi, savlaicīgi un pilnā

apmērā neveicot riska nodevas maksājumus budžetā saskaņā ar pašas SIA /Nosaukums A/ iesniegtajiem ziņojumiem par laika periodu no 2014.gada

augusta līdz 2015.gada maijam, ievērojot uz 2014.gada 15.septembri uzskaitīto riska nodevas pārmaksu 0,91 EUR apmērā, kuras apmērā tika segts

aprēķinātais riska nodevas pamatparāds. DRN par preču iepakojumu pamatparāds 38,85 EUR apmērā izveidojies 2015.gada 21.janvārī, labprātīgi,

savlaicīgi un pilnā apmērā neveicot riska nodevas maksājumus budžetā saskaņā ar pašas SIA /Nosaukums A/ iesniegto pārskatu par aprēķināto DRN

par 2014.gada 4.ceturksni ievērojot uz 2015.gada 20.janvāri uzskaitīto DRN par preču iepakojumu pārmaksu 0,74 EUR apmērā, kuras apmērā tika

segts aprēķinātais DRN par preču iepakojumu pamatparāds. Ņemot vērā to, ka SIA /Nosaukums A/ nav izpildījusi tai tiesību normās noteikto

pienākumu, tad šīs prettiesiskās rīcības rezultātā valsts budžetam nodarīts mantisks zaudējums 23 056,88 EUR apmērā.

[14.2] Liecinieks /pers. AA/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka uzņēmuma SIA /Nosaukums A/īpašniece ir viņa māte /pers. F/. Neatceras

vai 2013.gadā ir /pers. F/ palīdzējis dibināt šo uzņēmumu. Iespējams ir ieteicis /pers. F/ kādu darbinieku, viņš ar mammu daudz runājis par darbu.

Konkrētus cilvēkus neatceras. Iespējams palīdzējis SIA /Nosaukums A/ sameklēt celtniecības objektus. Gan jau palīdzējis atrast SIA /Nosaukums A/

iegādei nepieciešamo transportu, iespējams palīdzējis risināt kādus tehniskos jautājumus, iziet tehnisko apskati. Kur konkrēti iegādāta auto tehnika,

neatceras. Neatceras, no kā, kad un par kādu summu un kādā veidā iegādāts traktors /TL marka/, v/n /reģistrācijas numurs/, traktors tika pārdots

2014.gadā igauņu uzņēmumam. Šo pircēju atradis caur internetu, kontakti nav saglabājušies. Par kādu summu traktors pārdots neatceras. Iespējams, ka

palīdzējis mammai 2014.gada augustā Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības departamenta Kurzemes reģiona Ventspils nodaļā noņemt no

uzskaites SIA /Nosaukums A/ traktoru /TL marka/, v/n /reģistrācijas numurs/ LT. Traktoru savāca igauņi tepat no Ventspils. Visticamāk, ka tika slēgts

pirkuma līgums. Domā, ka samaksa par traktoru saņemta ar bankas pārskaitījumu, šaubās, ka kaut kas ticis maksāts uz rokas. Pieļauj, ka nauda tikusi

iemaksāta SIA/Nosaukums A/ bankas kontā. Kāda bija summa neatceras. Ir palīdzējis nogādāt SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas administratoram

dokumentus. Tieši kādus neatceras, droši vien tos, kuri tika pieprasīti, dokumenti nodoti Rīgā. Dokumentus viņam nodeva /pers. F/. Daļa dokumentu bija

pie /pers. F/, daļa pie grāmatvedes /pers. R/. Palīdzējis /pers. F/ tāpat uz radniecības pamata. Neatceras, ka /pers. F/ viņam būtu izdevusi pilnvaru

rīkoties SIA /Nosaukums A/ vārdā. Palīdzējis bez jebkādas atlīdzības. /pers. F/ nodarbojās ar uzņēmuma vadīšanu – darbības ar bankām, norēķinu

kontiem, dokumentāciju, sadarbojās ar grāmatvedi. Viņam pašam personīgi nekādas piekļuves SIA /Nosaukums A/ bankas kontiem nebija.

SIA /Nosaukums B/ bija valdes loceklis un īpašnieks, uzņēmums nodarbojās ar celtniecību, remontdarbiem. Bija arī siera un saldumu ievešanas un

pārdošanas darījumi. SIA /Nosaukums B/ iepirka sieru, tā izstrādājumus un marcipānu 2013. – 2015.g. Neatceras vai tika iepirktas arī citas preces.

Siers un marcipāns tika iepirkts dažādās vietās. Gan siers, gan marcipāns tika iepirkts Polijā, bet dažādos uzņēmumos, kādos tieši, neatceras. Gan jau

caur to pašu internetu tika atrasti darījuma partneri. Darījuma partneri no kuriem tika iegādāts siers bija /Nosaukums C/un /Nosaukums D/.”. Polijas

uzņēmumiem tika maksāts naudas pārskaitījumu veidā. Sieru, tā izstrādājumus, marcipānu pārvadātājs SIA /Nosaukums B/ no Polijas bija SIA

/Nosaukums E/”, varbūt bija vēl kāds pārvadātājs, neatceras. Mērķis bija pārdot preces tālāk un nopelnīt. Pārdots, cik atceras, tika SIA /Nosaukums

F/”, SIA /Nosaukums G/”, SIA /Nosaukums A/”. Vai un kam vēl tika pārdotas preces neatceras. Realizēts tika viss iepirktais siers, tā izstrādājumi un

marcipāns. Cik viņam zināms, SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums G/ sieru, tā izstrādājumus un marcipānu realizēja AS /Nosaukums H/”. SIA

/Nosaukums A/2013.gada aprīlī – jūlijā no SIA /Nosaukums B/ iegādājās sieru, tā izstrādājumus un marcipānu ar mērķi gūt peļņu. Tas bija starpniecības

pakalpojums. Gan jau, ka SIA “/Nosaukums A/no SIA /Nosaukums B/ nopirkto sieru, tā izstrādājumus un marcipānu pārdeva tālāk SIA /Nosaukums

F/ un SIA /Nosaukums G/”. Iespējams SIA/Nosaukums A/ naudas līdzekļus, lai iegādātos sieru no SIA /Nosaukums B/ saņēma no SIA /Nosaukums F/.

Iespējams SIA/Nosaukums A/neuzglabāja preci no SIA /Nosaukums B/”, bet šie produkti tika nogādāti pa taisno iepircējam, vai pat līdz gala

iepircējam. Glabātas preces visticamāk netika nekur, bet neizslēdz iespēju, ka īsu termiņu varēja arī būt, ka tika glabātas. Ja tika glabātas, tad tas varēja

būt /adrese/. Nezina, kāda bija SIA /Nosaukums A/ peļņa. SIA /Nosaukms F/ un SIA /Nosaukums G/ ir viņa brālēna /pers. AE/ uzņēmumi. Cik zināms,

šie uzņēmumi nodarbojas ar radiotehnikas tirdzniecību, mērierīču apkopi, uzstādīšanu, tirdzniecību. SIA /Nosaukums F/ bija starpnieks starp

SIA /Nosaukums A/ un gala pircēju, iespējams AS /Nosaukums H/”. Siers un tā izstrādājumi SIA /Nosaukums A/ varēja ienākt no Polijas un Lietuvas,

marcipāns no Polijas, bet cukurs un konfektes no Latvijas, iespējams tas bija SIA /Nosaukums I/”. Pārvadātājs SIA /Nosaukums A/ bija SIA

/Nosaukums E/”. Tieši kad SIA/Nosaukums A/iepirka snickers batoniņus, konfektes un cukuru, neatceras. Zina, ka tie bija starpniecības darījumi un šie

produkti visdrīzāk tika nogādāti pa taisno vai nu starpniekiem SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums G/”, vai gala pircējam, iespējams, AS

/Nosaukums H/”, līdz ar to fiziska preču pārkraušana kā tāda nebija.

[14.3] Liecinieks /pers. AE/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka ir SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums G/ amatpersona. SIA

“/Nosaukums F/ viens no darbības virzieniem ir nekustamā īpašuma iepirkšana un apsaimniekošana, otrs uzņēmējdarbības virziens ir starpniecības

darījumi ar preču iepirkšanu un pārdošanu tālāk. SIA /Nosaukums G/ uzņēmējdarbības pamatvirziens ir elektronikas piederumu tirdzniecība, gan

vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība. SIA /Nosaukums A/ pazīst kā sava brālēna /pers. AA/ un tantes /pers. F/ uzņēmumu. SIA /Nosaukums F/ un

S I A /Nosaukums G/ ar SIA /Nosaukums A/ 2013., 2014., un 2015.gadā bija darījumi saistībā ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

SIA /Nosaukums F/ un SIA “/Nosaukums G/” no SIA /Nosaukums A/ iepirka pārtikas preces – sieru, cukuru, batoniņus un vēl kaut kas, īsti neatceras.

Ar ko nodarbojās SIA /Nosaukums A/ nezina. /pers. AA/ piedāvājis noslēgt starpniecības darījumu par pārtikas preču iegādi un tālāk pārdošanu.

Mērķis jau sākotnēji bija šīs preces pārdot AS /Nosaukums H/”, bet /pers. AA/ negribēja pa tiešo šīs pārtikas preces pārdot AS /Nosaukums H/ no

sava Ventspils uzņēmuma, tāpēc gribēja, lai šie darījumi iziet caur vēl kādu citu uzņēmumu, kas nav no Ventspils. Ideja šādai shēmai bija, kā viņam

paskaidrojis /pers. AA/, ka AS /Nosaukums H/negribēšot iepirkt pārtikas produktus no Ventspils uzņēmuma, jo tad AS /Nosaukums H/ meklēšot

iespēju iepirkt vajadzīgās preces pa taisno, piemēram, no Polijas, bet, ja tas būs Rīgas uzņēmums, tad tā nebūšot. Cik zināms, šos produktus

SIA /Nosaukums A/ iepirka no Polijas. SIA /Nosaukums A/ amatpersona bija /pers. F/, bet savstarpējos darījumos ar SIA /Nosaukums F/”,

SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums A/ kontaktējies ar /pers. AA/. Kontaktējušies pa telefonu un e-pastu. Klātienē tikušies tikai, lai nodotu un

saņemtu dokumentus, tikušies Rīgā. Nezina, vai SIA /Nosaukums A/ bijis ofiss, nekad tur nav bijis, ja nu vienīgi uzņēmuma ofiss ir /pers. AA/ mājā, tur ir

bijis, bet adresi nemāk nosaukt. SIA /Nosaukums F/nebija plānojis nodarboties ar pārtikas preču iepirkšanu un vairumtirdzniecību, šie darījumi notika

tikai tāpēc, ka viņam /pers. AA/ to palūdzis. Vienošanās par pārtikas produktu iepirkšanu no SIA /Nosaukums A/ notika mutiski viņam ar /pers. AA/,

rakstiski lūgumi netika slēgti. Pašam bijusi interese nopelnīt kādu procentu. SIA /Nosaukums F/ par pārtikas precēm samaksājusi naudas pārskaitījuma

veidā uz SIA /Nosaukums A/ bankas kontu. SIA /Nosaukums F/reāli netika piegādāts nekāds siers un siera izstrādājumi. SIA /Nosaukums A/preci

piegādāja pa tiešo, šos izstrādājumus dzīvē nav redzējis. Šis viss darījums par sieru un siera izstrādājumiem starp SIA /Nosaukums F/ un SIA

/Nosaukums A/notika tikai papīra formātā. Nezina, kas par transportu un, kas bija šoferis, kas izkrāva un iekrāva preci. SIA /Nosaukums F/ nekur

neglabāja ne sieru, ne siera izstrādājumus, jo tos faktiski nav saņēmusi, darījumi bija tikai formāli uz papīra. Cik zināms SIA /Nosaukums F/ no

SIA /Nosaukums A/ iepirkto sieru un tā izstrādājumus realizēja AS /Nosaukums H/”. Pieņem, ka produkti tika piegādāti ar smago autotransportu,

nezina, jo nav redzējis. Uzskata, ka viss iepirktais siers un tā izstrādājumi tika realizēti AS /Nosaukums H/”, apgalvot nevar, jo tā tiešā realizācijā nav

piedalījies, uzticas /pers. AA/. Par visiem darījumiem kontaktējies ar /pers. AA/. Ar /pers. F/ darījumu sakarā nekad nav kontaktējies, vai viņa ir fiktīva

vai nav fiktīva uzņēmuma vadītāja, nezina. Darījumi starp SIA/Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums A/notika tāpat kā starp SIA /Nosaukums F/ ar to

pašu mērķi, pēc /pers. AA/ lūguma. SIA /Nosaukums G/ par precēm samaksāja pārskaitījuma veidā uz SIA /Nosaukums A/ bankas konta. Arī šajā

gadījuma sieru un tā izstrādājumus dzīvē nav redzējis, darījumi notika uz papīra. Nekāds siers un tā izstrādājumi iegādāti netika, līdz ar to netika arī

glabāti. Kas attiecās uz marcipānu, snikeru un cukuru, tie gan tika nogādāti SIA/Nosaukums G/ noliktavā /adrese/, Salaspilī saskaņā ar pavadzīmēm. SIA

/Nosaukums G/tur nomā noliktavu. Piegādāti šie produkti tika ar smagajām auto kravas mašīnām. Kas par autopārvadājuma kompāniju tā bija, nezina.

Viņš šo transportu nav runājis, to nokārtojis /pers. AA/. Produktus izkrāva SIA Nosaukums G/ darbinieki. Preces neuzglabājās ilgi 2 – 3 dienas. Pakaļ

šiem produktiem jau brauca AS Nosaukums H/ mašīnas, kas ar saviem spēkiem iekrāva preci transportā. Pārtikas produkti AS Nosaukums H/ tika

realizēti par augstāku cenu, nekā iepirkti. Arī šajā gadījumā par darījumiem kontaktējies tikai ar /pers. AA/. Apstiprina, ka SIA /Nosaukums G/

2014.gada 3.jūnijā un 8.oktobrī aizdevusi naudas līdzekļus SIA/Nosaukums A/kopējā summā 2730 EUR. /pers. AA/paprasījis, tāpēc aizdevis. Kādam

mērķim /pers. AA/ prasījis naudu, neatceras. Aizdots tika naudas pārskaitījuma veidā uz SIA/Nosaukums A/ bankas kontu. Aizdevuma līgums noformēts

netika, vienojušies mutiski. Šis bija bezprocentu aizdevums, aizdevums tika atgriezts. Dokumentu parakstīšana un apmaiņa ar SIA /Nosaukums A/ notika

satiekoties ar /pers. AA/Rīgā. /pers. AA/ atveda jau parakstītus dokumentus, kurus viņš tad arī parakstījis. Dokumentu parakstīšana un nodošana notika

pie viņa darbā, SIA /Nosaukums G/ ofisā /adrese/, Rīgā. Savukārt rēķinus AS /Nosaukums H/ nosūtījis viņiem uz e-pastu, bet oriģinālus pēc tam atdevis

/pers. AA/, kurš arī aizveda uz AS /Nosaukums H/ ofisu Ventspilī. Vienošanās tika atrunāta mutiski, nekādi līgumi SIA /Nosaukums F/”,

SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums A/” starpā netika slēgti, /pers. AA/ izstāstīja shēmu, pēc kuras darbojušies. SIA /Nosaukums F/ un

SIA /Nosaukums G/ ar SIA /Nosaukums A/ ir pilnībā norēķinājušies.

[14.4] Lieciniece /pers. AI/ pirmās instances tiesā liecinājusi, ka AS /Nosaukums H/ strādā kopš 2007.gada par tirdzniecības pārzini. Viņas

darba pienākumos ietilpa pārtikas preču menedžēšana pārtikas veikalos /Nosaukums J/ Ventspilī. Darba pienākumos ietilpa pārtikas preču piegādātāju

piesaistīšana vai arī otrādi, pārtikas preču piegādātājs pats piedāvāja sadarboties. Viņa vienīgā AS /Nosaukums H/ no 2007.gada līdz 2014.gadam

nodarbojās ar siera un tā izstrādājumu iepirkumiem veikalos /Nosaukums J/”. 2013. – 2014.gadā AS /Nosaukums H/ sieru un tā izstrādājumus iepirka

galvenokārt no dažiem un pastāvīgiem uzņēmumiem, piemēram, AS /Nosaukums K/, AS /Nosaukums L/”, citus piegādātājus uzreiz nevar atcerēties.

Retākas reizes, kad ir īpaši labi piedāvājumi, pārtikas preces, tai skaitā sieru un tā izstrādājumus AS /Nosaukums H/ iepirka no kāda cita uzņēmuma, ja

cena attiecīgajā brīdī bija izdevīgāka par pastāvīgo piegādātāju cenām. Attiecībā par cukuru, snikers batoniņiem, konfektēm nemāk teikt, jo šie produkti

nebija viņas kompetencē. Uzņēmumus SIA /Nosaukums G/ un SIA /Nosaukums F/ nezina, nav dzirdējusi par šādiem uzņēmumiem. Katrā ziņā viņa nav

sazinājusies ar šiem uzņēmumiem un viņi nav vērsušies pie viņas. Šajā sakarā var pieļaut gadījumus, ka viņa nodod pasūtījumu SIA /Nosaukums M/”, kā

arī AS /Nosaukums H/ komercdirektoram /pers. AK/, ka vajadzīgs, piemēram, siers, kādā konkrētā daudzumā. Šādā variantā viņa nezina no kā šis siers

tiek piegādāts uzreiz uz noliktavu vai arī uz konkrētiem veikaliem. Iepirktiem sieriem un to izstrādājumiem, kas tika iepirkti no citiem piegādātājiem, kā

ražotājvalsts tika norādīta /Nosaukums C/”.

[14.5] Liecinieks /pers. AL/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka bija SIA /Nosaukums E/ pārstāvis, nodrošināja transporta pakalpojumus no

Polijas, sadarbojies ar /pers. AA/. Norēķināšanās notika ar bankas starpniecību. Pavisam uzņēmumā ir seši darbinieki – šoferi, 2014.gadā bija mazāk

šoferu – /pers. AM/, /pers. AN/. /pers. AA/ pārstāvēja /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/”. Viņš pasūtīja transportu no Polijas, bija jāpiegādā siers un

siera produkti, ko arī izpildīja, preci izkrāvuši /Nosaukums H/ bāzē. Rēķinus sūtīja pa epastu. /pers. AA/ pārstāvēja arī /Nosaukums A/”, viņam

īsti /Nosaukums A/ paraksts nav nepieciešams, pie saņemšanas bija parakstīts no Polijas puses, pie nodošanas parakstījās/Nosaukums H/”. Nezināja,

ka /Nosaukums A/ amatpersona ir /pers. F/. Pasūtījumi bijuši vairākkārt. Izmeklētāja uzrādīja dokumentus, kas bija viņas rīcībā.

Bez tam pirmās instances tiesā nolasītas minētā liecinieka pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības (1.sējums, lietas 70.lapa), no kurām izriet,

ka SIA /Nosaukums E/ ir viņa uzņēmums, kurš nodarbojās ar transporta pakalpojumu sniegšanu. SIA /Nosaukums E/ 2013./2014.gadā nodarbināja

aptuveni četrus darbiniekus. Visi darbinieki bija šoferi. Grāmatvedību vedis pats. SIA /Nosaukums E/ 2013. un 2014.gadā bija trīs vai četras

automašīnas, automašīnas bija uzņēmuma īpašumā, netika nomātas. SIA /Nosaukums E/ nekad struktūrvienība nav bijusi. Auto tehnika tika glabāta visur

kur, piemēram, /adrese/, tur ir zivju kombināta teritorija, vienojies ar vadību, ka transportu tur novietos, darījis to bez samaksas. SIA /Nosaukums B/

pazīst saistībā ar darījumiem ar sieru. SIA /Nosaukums E/ veda SIA /Nosaukums B/ sieru no Polijas, kontaktējies ar /pers. AA/. No 2013.gada aprīļa

līdz 2013.gada jūlijam darījumi bija saistībā ar siera un tā izstrādājumu piegādi SIA /Nosaukums B/ no Polijas, neko citu nav transportējis. Pāris reizes

vedis arī marcipānu, bet tas nav bijis daudz. Siers tika vests no pilsētas Lidzbark, uzņēmuma /Nosaukums C/”. Siers tika vests tikai no šī uzņēmuma.

Norādījumus, kur un pēc kā jābrauc pakaļ devis /pers. AA/, SIA /Nosaukums B/ vadītājs. Līgums par preču pārvadājumiem starp SIA /Nosaukums E/

un SIA /Nosaukums B/ netika noslēgts, bija mutiska vienošanās. Šķiet, ka /pers. AA/ atrada viņu, jo viņam vajadzēja pārvadājumus. Pirms šiem

darījumiem /pers. AA/ nav pazinis. Sieru no Polijas SIA /Nosaukums B/ vedis arī 2014. un 2015.gadā. Polijā preci sakrāva Polijas uzņēmuma

darbinieki, nekas no viņa puses netika maksāts, parakstītas tika CMR pavadzīmes. SIA /Nosaukums E/ SIA /Nosaukums B/ no Polijas atvesto sieru un

tā izstrādājumus un dažas reizes marcipāna batoniņus vienmēr piegādāja pa taisno tikai AS /Nosaukums H/Durbes ielā. Citur prece vesta un izkrauta

netika, krāva ārā paši AS /Nosaukums H/darbinieki. SIA /Nosaukums B/ rēķinus gatavojis pats un /pers. AA/ nosūtījis e-pastā. SIA “/Nosaukums B/ un

SIA /Nosaukums E/ norēķinājās bezskaidras naudas veidā pārskaitot to uz bankas norēķinu kontu. Apmaksāti visi rēķini. Uzņēmumi SIA /Nosaukums

F/”, SIA /Nosaukums G/ un SIA/Nosaukums A/neko neizsaka, līdz ar to nezina, kas ir uzņēmuma SIA /Nosaukums A/ vadītājs, SIA /Nosaukums

E/nekādi darījumi ar SIA /Nosaukums A/ nesaista.

[14.6] Liecinieks /pers. AP/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka SIA /Nosaukums N/strādā aptuveni no 2009./2010.gada par finanšu

direktoru. SIA /Nosaukums A/SIA /Nosaukums N/ 2014.gadā sniedza remontdarbu pakalpojumus /adrese/ – sarga būdiņas, dušas remontu. Šis bija

vienreizējs gadījums un pakalpojums, ko SIA /Nosaukums N/ saņēmis no SIA /Nosaukums A/”. SIA /Nosaukums A/ piesaistījis, jo pazinis /pers. AA/.

Zinājis, ka /pers. AA/ ir uzņēmums SIA /Nosaukums A/”, kura nodarbojas ar celtniecību. Viņš piegājis pie /pers. AA/ un pajautājis par remontu SIA

/Nosaukums N/”, /pers. AA/ uzreiz piekritis. Pēc tam tika noorganizēta jau satikšanās objektā un ticis parakstīts līgums par darbu veikšanu. Līgumu no

SIA /Nosaukums N/ puses parakstījis viņš, no SIA /Nosaukums A/ puses /pers. AA/. Kad darbi tika pabeigti, pieņemšanas – nodošanas akts netika

parakstīts, bet atceras, ka objekts tika apskatīts un viss apmierināja. SIA /Nosaukums A/ darba tāmes objektam /adrese/ sagatavoja un iesniedza

SIA /Nosaukums N/ /pers. AA/. SIA /Nosaukums N/ tās izskatīja un akceptēja. Rēķinus /pers. AA/iesniedza personīgi. Nepieciešamības gadījumā

saistībā ar remontu sazinājies ar /pers. AA/, jo viņš visu vadījis. /pers. F/ nav redzējis un nekad ar šādu sievieti nav kontaktējies minētā celtniecības darbu

līguma sakarā, viņa nav parakstījusi dokumentus. Fiziski nav redzējis, ka /pers. AA/ līgumu paraksta, iedevis līgumu /pers. AA/, kurš pēc tam līgumu

atvedis atpakaļ jau parakstītu. Tāpat arī par tāmēm, nav redzējis, kā /pers. AA/ viņas paraksta. Nav zinājis, ka /pers. AA/ ir SIA /Nosaukums A/

vadītājs, bet tā domājis, par cik zinājis, ka viņš nodarbojas ar būvniecību, bet tieši kāds uzņēmums viņam pieder, bet, kurā viņš vienkārši darbojies, nav

zinājis.

[14.7] Lieciniece /pers. R/ pirmās instances tiesā liecinājusi, ka strādāja SIA /Nosaukums A/”. No 2013.gada līdz 2015.gadam sagatavojusi

visus nepieciešamos dokumentus maksātnespējas procesam, saņēmusi ienākušos un izejošos rēķinus, pārbaudījusi un iegrāmatojusi. Pēc pārbaudēm

veidoja kontējumus un visu iegrāmatojusi, ko vēlāk iesniegusi EDS. Ar EDS strādājusi tikai viņa. Gada pārskatus gatavojusi viņa un arī EDS iesniegusi.

Arī darba algas sagatavojusi viņa. Sagatavojusi izmaksas sarakstus un vadītāja samaksājusi. Nodevusi informāciju, kādus nodokļus jāmaksā un vadītāja

maksājusi. Kad sākuši veidoties nodokļu parādi, nolēmuši par maksātnespējas pieprasīšanu. Uzņēmuma vadītāja bija /pers. F/. Viņa iesniedza visus

nepieciešamos dokumentus. Kasieris kā štata vienība nebija, kase kā telpa arī nebija, kasiera pienākumus veica uzņēmuma vadītāja. Neatceras cik

darbinieki bija SIA /Nosaukums A/”. Ofisa telpas netika īrētas, dokumenti tika glabāti pie viņas. Uzņēmumam nebija garāžas, noliktavas, arī īrētas netika.

Tehnika tika glabāta uzņēmuma juridiskajā adresē /adrese A/. Labiekārtošanas kombināts, Ventspils siltums, SIA /Nosaukums G/ – tie ir lielākie

sadarbības partneri. Neatceras vai kāds no uzņēmumiem palika parādā. Konkrētus iemeslus, kāpēc netika maksāti nodokļi, nezina, neatceras. Ar /pers.

AA/ viņai nav bijis nekāds sakars. Neatceras kāds bija apgrozījums uzņēmumam 2013.gadā, zināja, ka bija nenokārtotas saistības, nezina vai šie

jautājumi tika kārtoti ar Valsts ieņēmumu dienestu. Uzņēmuma vadītāja pati maksāja nodokļus, viņai pieeja bankai nebija. Saimnieciskās darbības

veikšanai ņemtie līdzekļi tiešām ir izņemti. Pēc avansa norēķiniem varēja redzēt, ka pirkumi veikti par viņas pašas līdzekļiem, jo atlikums bija negatīvs.

Algas bija maksātas. Pēc bankas izdrukām varēja redzēt, ka maksāts par rēķiniem partneriem. Iespējams bija ar vadītāju sarunas par nodokļu

maksāšanu, bet ko tieši neatceras. Pašai nebija kontakts ar administratoru, bija vēstule, kur lūgts sagatavot dokumentus un sniegt informāciju.

SIA /Nosaukums A/ vadītāja nebija aizdevusi naudu, saistības bija ar mīnusa zīmi, tā radusies laika gaitā, jo materiāli tiek iepirkti iepriekš. Avansa

norēķinā šie čeki tika pielikti. Avansa norēķinus sagatavo vadītāja, ko iesniedz kopā ar čekiem viņai. Naudas līdzekļi bija vienīgi bankā. Skaidrie naudas

līdzekļi atradās pie pašas vadītājas, nav bijusi tematiskā pārbaude no VID puses.

[14.8] Lieciniece /pers. AT/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājusi, ka ir Labiekārtošanas kombināta pārstāve, šobrīd precīzu gadu

neatceras, bet SIA /Nosaukums A/ sniedza pļaušanas pakalpojumus ar pļaušanas mašīnām. Tika slēgts rakstveida līgums, viņiem bija vajadzīgi palīgi

pļaušanā, par izdevīgāko uzņēmumu tika atzīts SIA /Nosaukums A/”, uzņēmuma pārstāvis bija /pers. AA/, līgumu parakstīja /pers. F/. /pers. AA/ nebija

pilnvara. Mēneša beigās tika apsekots sniegtais pakalpojuma apjoms, pēc kā tika sastādīts rēķins, kas tika apmaksāts. Katru gadu tika slēgts jauns

līgums. Apzinājušas firmas, kas Ventspilī sniedz šādus pakalpojumus. Tika sekots līdzi pļaušanas darbiem, bija pļaušanas traktoriņi. Visa tehnika,

degviela un darbinieki nāca no uzņēmuma SIA /Nosaukums A/”.

[14.9] Liecinieks /pers. AU/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājis, ka ir strādājis SIA /Nosaukums A/”, iespējams tas bija 2013.gadā,

neatceras cik ilgi uzņēmumā strādāja. Strādājis celtniecībā, darbā pieņēma /pers. AA/, rīkojumus deva celtnieki, neatceras kā sauca darba vadītāju, bijusi

brigāde ap 6 – 7 cilvēki. Darba līgums bija, neatceras, kurš parakstījis līgumu. Viņiem bijis brigadieris, kurš teicis, kas jādara, nezina /pers. F/. Bijis ofisā,

lai parakstītu dokumentus. /pers. AA/ bijis priekšnieks. Norēķinu par darbu skaitīja uz bankas kontu, vienmēr tika samaksāts. Neviens nav sūdzējies, ka

nav samaksāts. Nezina vai uzņēmumam bija noliktavas vai veikali. Darbu uzņēmumā piedāvāja viens celtnieks, būvēt mājas. Neatceras vai /pers. AA/

bieži bija objektā. Iespējams vienu sezonu tur strādāja, pabeidza vienu objektu.

[14.10] Liecinieks /pers. AV/ pirmās instances tiesas sēdē liecinājis, ka strādājis SIA /Nosaukums A/”. Viņš tika pieņemts par traktoristu,

apkalpoja katlu māju. Darbā pieņēma, iespējams, /pers. AA/, viņš viņu uzrunāja, līgums bija, bet nezina, kas to bija parakstījis. Neatceras, cik ilgi

uzņēmumā strādājis. Alga tika maksāta uz parakstu un arī kontā. Tā bijusi vienīgā darba vieta, tajā laikā arī pats veidojis uzņēmumu. Strādāja uz to pašu

transportu, bet citā firmā, kontaktējās ar tām pašām personām. Viņš kā traktorists tika nosūtīts uz Pārventas siltuma katlu māju, kur vadītājs bija /pers.

AZ/, kurš deva rīkojumus, rīkojums deva arī /pers. AA/. Uzskata, ka darba devējs bija /pers. AA/. /pers. F/ nav devusi rīkojumus. Parasti uz objektu

veda dokumentus, kurus viņš parakstījis, bet /pers. F/ tos nav vedusi. Reizēm alga arī kavējās, bet visu ir saņēmis. Traktors piederēja firmai /Nosaukums

A/”, ar šo traktoru strādāja /Nosaukums O/”. Ja bija nepieciešamība, viņam deva rīkojumu kaut kur citur strādāt, bet pārsvarā strādāja siltumā. Degvielu

uzpildīja degvielas uzpildes stacijā, bija jāiesniedz čeki, par ko deva naudu. Pārsvarā deva čekus /pers. AA/.

[14.11] Liecinieks /pers. AZ/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka strādā Ventspils siltumā par katla mājas vadītāju. Par uzņēmumu nezina, bet

bija sadarbība par ogļu iekraušanu, sazvanīja /pers. AV/, viņš atbrauca sakrāva ogles. Viņam bija /pers. AV/ numurs un /pers. AA/ telefona numurs. Bija

noslēgts līgums par sadarbību par ogļu iekraušanu, parasti sazinājās ar/pers. AV/, bet, ja nevarēja sazvanīt /pers. AV/, sazinājies ar /pers. AA/. Ar /pers.

F/ nav sazinājies. Sadarbība bija noteikti vienu sezonu, konkrētu kurā gadā neatceras. Tehnika nāca no uzņēmuma, ar kuru bija noslēgts līgums par ogļu

kraušanu.

[14.12] Liecinieks /pers. B0/ pirmās instances tiesā liecinājis, ka strādā ar nodokļu parādniekiem, nezina uzņēmumu /Nosaukums A/”. Līdz

2017.gadam strādāja ar fiziskām un juridiskām personām, pats faktiski tikai paraksta dokumentus, bet ar uzņēmumu strādā nodokļu inspektors.

Brīdinājums tiek rakstīts, ja ir redzamas maksātnespējas pazīmes, uzņēmuma īpašniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Maksātnespējas pazīmes tiek izvērtētas redzot vai nodokļa parāds laika gaitā palielinās, vai samazinās, ja palielinās, tad tiek izvērtēts uzņēmuma

mantiskais stāvoklis. Ja nodokļa maksātājam ir vēlme risināt situāciju, viņš vēršas nodokļu inspekcijā, lai meklētu risinājumu. Ja ir reģistrēts kases aparāts,

tad arī tas tiek pārbaudīts. Ja neiesniedz maksātnespējas pieteikumu, tad sniedz finanšu policijā informāciju. Uzņēmumu kontroli veic inspektors, nezina,

kas ir SIA /Nosaukums A/ inspektors. Ar brīdinājumu griežas tikai tad, kad ir iegūta visa informācija un veiktas visas nepieciešamās darbības.

[14.13] Lieciniece /Valsts amatpersona/ pirmās instances tiesā liecinājusi, ka bija procesa virzītāja šajā kriminālprocesā, kontaktējusies ar

/pers. F/ un /pers. AA/ procesa ietvaros. Nav tikusies ar Kaudzes radiniekiem. Parasti kriminālprocesu uzsāk tad, kad ir informācija par faktiem, kas

liecina par noziedzīgu nodarījumu, konkrēti par šo procesu nevar pateikt. Maksātnespējas process nav kriminālprocesa nepieļaujošs apstāklis.

Kriminālprocess tika uzsākts jau pēc uzņēmuma likvidācijas. Pievienojusi nodokļu izdrukas, tās pati ieguvusi. Viņai ir tiesības piekļūt šai informācijas datu

bāzei. Pieļauj, ka tika prasīta informācija pārvaldei, kas veic aprēķinus. Kriminālprocesa ietvaros tika izprasīti uzņēmuma bankas konti. Kases grāmatas

netika iesniegtas, jo cik atceras, uzņēmumam nebija skaidras naudas darījumi. Prasījusi iesniegt dokumentus uzņēmumam. Sazinājusies arī ar

maksātnespējas administratoru. Pārbaudījusi arī SIA /Nosaukums B/ kā /Nosaukums A/ sadarbības partneri. Kļūdas aprēķinos nesaskata.

[14.14] Pirmās instances tiesa nolasījusi liecinieka /pers. BA/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības (1.sējums, lietas 81.- 82.lapa), no kurām

secināms, ka viņš 2014.gada vasarā nolēmis veikt savas mājas jumta rekonstrukciju. Labi pazinis /pers. AA/ un zinājis, ka viņam ir uzņēmums, kurš

nodarbojas ar celtniecību, tāpēc vērsies ar šādu piedāvājumu pie viņa. Kā tieši sauca uzņēmumu, kurš ir /pers. AA/, kurš apņēmās veikt viņa jumta

rekonstrukciju, nezina. Viņam interesējis tikai, lai jumts tiku rekonstruēts. /pers. AA/ nodrošinājis vienu līdz divus darbiniekus rekonstrukcijas veikšanai.

Jumta rekonstrukcijai bijis projekts, ko viņi kopīgi apsprieduši un pēc šī projekta arī darbi noritējuši. Par jumta rekonstrukciju kontaktējies tikai ar /pers.

AA/ gan telefoniski, gan personiski tiekoties. Neatceras vai objektā /pers. AA/ nodrošinājis traktora tehniku. Atceras, ka bijuši lielie būvgružu konteineri,

ko nodrošinājis /pers. AA/. Ar /pers. F/ nav kontaktējies. Par pakalpojumu līgumu nav slēdzis. Vienojušies mutiski. Nekādas tāmes netika iesniegtas. Arī

darbu pieņemšanas – nodošanas akti netika sastādīti. Par jumta rekonstrukciju viņš /pers. AA/ nav samaksājis, viņš šos darbus veicis bez maksas kā

draugam. Rekonstrukcija tika veikta laika posmā no 2014.gada rudens (laikam oktobra) līdz novembra beigām. Uzņemtās saistības /pers. AA/ izpildīja

pilnā apmērā. Par jumta rekonstrukcijai nepieciešamajiem materiāliem /pers. AA/ samaksājis skaidrā naudā, cik viņš prasījis tika arī devis, uzticējies

viņam. Materiālus objektam piegādāja tā pati firma, no kuras materiāli tika iegādāti.

[14.15] Pirmās instances tiesā nolasītas liecinieka /pers. BB/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības (1.sējums, lietas 94.- 98.lapa), no kurām

secināms, ka viņš SIA /Nosaukums A/strādājis par celtnieku no 2013.gada līdz 2014.gada rudenim. Darba pienākumos ietilpa visi celtniecības darbi.

Darba laiks katru dienu bija no plkst.08.00 līdz 17.00. Darbs bija visu laiku. Pirms SIA /Nosaukums A/ strādājis SIA /Nosaukums P/ kā celtnieka

palīgs. Pēc tam guvis traumu un kādu laiku nav strādājis. Pēc atveseļošanās strādājis SIA /Nosaukums B/”, tur darbu atradis caur tēvu /pers. BD/, kurš

jau strādāja SIA /Nosaukums B/”. SIA /Nosaukums P/ vadīja /pers. BE/ un /pers. AA/. SIA /Nosaukums B/ vadītājs bija /pers. AA/. 2013.gadā sācis

strādāt SIA /Nosaukums A/”. /pers. AA/ pazvanījis un teicis, ka SIA /Nosaukums B/ ir bankrotējis un ir iespēja turpināt strādāt šo pašu darbu viņa firmā

SIA /Nosaukums A/”, ko arī darījis. Parakstījis jauno darba līgumu, kuru uz objektu atvedis /pers. AA/. Viņš parakstījis no savas puses un /pers. AA/ no

savas. Darba līgumi pārslēgti arī ar citiem darbiniekiem. Darba algu SIA /Nosaukums A/ pārskaitījusi uz viņa bankas kontu, alga viņam bija minimālā.

Nezina kur un vai vispār bija SIA /Nosaukums A/ ofiss. Viņa darbs noticis tikai objektos. Struktūrvienība SIA /Nosaukums A/ nebija, nebija tāda vieta,

kur glabājās materiāli, kur aizbraukt un tos paņemt. Visi būvniecībai nepieciešamie materiāli no veikala pa taisno tika nogādāti objektā. Ja pietrūka

materiāli vai vajadzēja kādu materiālu, tika zvanīts /pers. AA/, kurš arī organizēja, ka tie tiek atvesti. Veda paša veikala transports. Laikā, kad strādājis

SIA /Nosaukums A/”, tur strādājuši kādi 7 cilvēki. Visi šie darbinieki bijuši celtnieki, kuri strādājuši objektā. SIA/Nosaukums A/ vadītājs bija /pers.

AA/, ar kuru darbinieki kontaktējušies tiešos darba jautājumos. Viņš norīkojis darbiniekus uz objektu, devis darba norādījumus. Kas ir /pers. F/ nezina.

Ar pārtikas preču tirdzniecību SIA /Nosaukums A/ nenodarbojās. Zina, ka SIA /Nosaukums A/ bija savs traktors uz kura strādāja /pers. AV/ . Viņš

strādāja Ventspils siltums ogļu iekraušanas objektā. Viņu celtniecības objektos /pers. AV/ar trakotu ieradās reti. SIA /Nosaukums A/ bija arī savs busiņš

/TL marka/, ko izmantojuši darbinieki, lai pārvietotos. Pa nakti busiņš tika novietots pie /pers. AA/ mājas. Grāmatvedis SIA /Nosaukums A/ bija /pers.

R/, kas ir /pers. AA/ māsa. Kur viņa sniedza grāmatvedības pakalpojumus, nezina. Nezina, kam bija pieeja bankas kontiem, kas veica maksājumus.

Neko nezina par SIA /Nosaukums A/ sadarbību ar PSIA “Venstpils reiss”. Nekas objektos saistībā ar materiāliem no Polijas nebija. Par darījumiem

starp SIA/Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ neko nav dzirdējis. Katrā gadījumā nekāds siers un marcipāns nav bijis. Tas ir ļoti dīvaini, jo

SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ ir būvniecības firmas, kas nodarbojās tikai ar celtniecības darbiem, nevis ar pārtikas precēm. Nav redzējis,

ka /pers. AA/ personīgi objektā darba līgumu būtu parakstījis. Iespējams, ka /pers. AA/ iedevis parakstīt iepriekš parakstītu līgumu.

[14.16] No Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Trešās izmeklēšanas daļas izmeklētājas /Valsts amatpersona/ ziņojuma

(1.sējums, lietas 6.lapa), izdrukas no Nodokļu informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums A/(1.sējums, lietas 9.- 11.lapa), izdrukas no Nodokļu

informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums A/ nodokļu parādu veidošanās periodiem (1.sējums, lietas 25.- 36.lapa), izdrukas no Nodokļu informatīvās

sistēmas par SIA /Nosaukums A/ skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (1.sējums, lietas 37.lapa) redzams, ka SIA/Nosaukums A/ uz 2017.gada 6.martu

ir aktuāls nodokļa pamatparāds 22872,28 EUR. SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības laikā ir sistemātiski sniegusi nodokļu administrācijai

likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu summas valsts budžetā nav

nomaksājusi.

[14.17] No izdrukas no Nodokļu informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums B/(1.sējums, lietas 12.- 14.lapa) redzams, ka /pers. AA/

uzņēmumā pieder kapitāldaļas un viņš ir uzņēmuma amatpersona. Uzņēmums nodarbojas ar Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

[14.18] No izdrukas no Nodokļu informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums F/ (1.sējums, lietas 15.- 16.lapa) redzams, ka tās īpašnieks ir

/pers. AE/. Uzņēmums nodarbojas ar preču vairumtirdzniecības starpnieku darbību.

[14.19] No izdrukas no Nodokļu informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums G/ (1.sējums, lietas 17.-19.lapa) redzams, ka uzņēmums

nodarbojas ar elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecību. Uzņēmuma amatpersonas ir /pers. AE/, /pers. BI/.

[14.20] No izdrukas no Nodokļu informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums E/ (1.sējums, lietas 20.-23.lapa) redzams, ka uzņēmuma

īpašnieks un vienīgā amatpersona ir /pers. AL/. Uzņēmums nodarbojas ar kravu pārvadājumiem un pārtikas produktu vairumtirdzniecību, ieskaitot zivis,

vēžveidīgos un mīkstmiešus.

[14.21] No izdrukas no CSDD informatīvās sistēmas par SIA /Nosaukums E/ (1.sējums, lietas 24.lapa) redzams, ka uzņēmumam pieder

automašīnas: kravas transporta furgons /TL marka/, kravas seglu vilcējs /TL marka/, kravas transporta furgons /TL marka/, kravas transporta furgons

/TL marka/, kravas seglu vilcējs /TL marka/, puspiekabe, transporta kravas kaste KRONE SDP 27, puspiekabe, transporta kravas kaste FLIEGL SDS

350.

[14.22] No Ventspils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Nodalījuma noraksta par īpašumu /adrese/ (1.sējums, lietas 38.- 39.lapa) redzams, ka

tas pieder /pers. F/.

[14.23] No Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vēstules (1.sējums, lietas 41.- 42.lapa) redzams, ka universālā pašgājējmašīna /TL

marka/12.08.2014. noņemta no uzskaites izvešanai no Latvijas pamatojoties uz iesniegumu, kurš saņemts no SIA /Nosaukums A/”.

[14.24] No CSDD informatīvās sistēmas izdrukas par SIA /Nosaukums A/ (1.sējums, lietas 43.-45.lapa) redzams, ka uzņēmumam pieder

norakstīts kravas transporta furgons /TL marka/, kuru /pers. AA/ pārreģistrējis uz SIA /Nosaukums A/ vārda.

[14.25] No AS “SEB Banka” informācijas par SIA /Nosaukums A/ kontiem un konta izraksta (1.sējums, lietas 107.- 153.lapa) un apskates

protokola (1.sējums, lietas 154.lapa) redzams, ka SIA /Nosaukums A/ minētajā bankā ir divi bankas konti – /konta numurs/ un /konta numurs/.

Apskatot konta Nr./konta numurs/ datus par laika periodu no 07.02.2014. - 14.07.2015. konstatēts, ka /pers. F/ periodā no 07.02.2014.-15.12.2014.

skaidrā naudā noņēmusi no SIA /Nosaukums A/ bankas konta skaidras naudas līdzekļus kopsummā 4820 EUR, savukārt laika periodā no

17.07.2014.-15.12.2014. skaidrā naudā noņēmusi no SIA /Nosaukums A/ bankas konta skaidras naudas līdzekļus kopsummā 4820 EUR. Kontā

kredīta (ieņēmumu) / debeta (izdevumu) apgrozījums: +/- 19 602,64 EUR. Apskatot konta Nr. /konta numurs/ datus par laika periodu no

18.02.2013.-14.07.2015. konstatēts, ka /pers. F/ periodā no 18.02.2013.- 01.06.2015. skaidrā naudā noņēmusi no SIA /Nosaukums A/bankas konta

skaidras naudas līdzekļus kopsummā 101133,59 EUR, /pers. F/ periodā no 17.07.2014.-01.06.2015. skaidrā naudā noņēmusi no SIA /Nosaukums A/

bankas konta skaidras naudas līdzekļus kopsummā 8455 EUR, /pers. F/ periodā no 18.02.2013.-01.06.2015. iemaksājusi naudas līdzekļus

SIA /Nosaukums A/ bankas kontā kopsummā 9579,09 EUR. Kontā kredīta (ieņēmumu) apgrozījums: + 259696,38 EUR. Konta debeta (izdevumu)

apgrozījums – 209 667,46 EUR. No apskatītajiem SIA /Nosaukums A/bankas kontiem konstatēts, ka SIA/Nosaukums A/”, laika periodā no

18.02.2013.- 05.2015. notiek aktīva saimnieciskā darbība – ir gan ar saimniecisko darbību saistīti izejošie maksājumi, gan ar saimniecisko darbību

saistīti ienākošie maksājumi. Abu apskatīto SIA /Nosaukums A/ bankas kontu ieņēmumu apgrozījums 279299,02 EUR, izdevumu apgrozījums

229270,59 EUR. Laika periodā no 18.02.2013.-01.06.2015. /pers. F/, no SIA /Nosaukums A/ bankas kontiem skaidrā naudā noņēmusi 105953,59

EUR, savukārt laika periodā no 17.07.2014.-01.06.2015. /pers. F/, no SIA /Nosaukums A/bankas kontiem skaidrā naudā noņēmusi 13275 EUR.

[14.26] No AS “PrivatBank” informācijas par SIA /Nosaukums A/ kontu un konta izdrukām (1.sējums, lietas 158.- 159.lapa) redzams, ka

uzņēmumam ir atvērts konts Nr. /konta numurs/, tiesības rīkoties ar kontu bijušas maksātnespējas administratoram /pers. BT/.

[14.27] No AS “NORVIK Banka” informācijas par SIA /Nosaukums A/kontu un konta izdrukām (1.sējums, lietas 163.- 164.lapa)

redzams, ka ar bankā esošo kontu Nr. /Nosaukums A/ tiesības rīkoties bija tās valdes loceklim /pers. BV/ un viņa pilnvarotai personai /pers. BZ/.

[14.28] No AS “Citadele banka” informācijas par SIA /Nosaukums B/ kontu un konta izraksta (1.sējums, lietas 168.-169.lapa) redzams, ka

ar uzņēmuma kontu Nr. /konta numurs/ tiesības rīkoties bija /pers. C0/ un /pers. AA/.

[14.29] No AS “Nordea Bank AB” informācijas par SIA /Nosaukums B/kontiem un konta izraksta redzams, ka uzņēmumam bankā ir divi

konti Nr. /konta numurs/ un Nr. /konta numurs/. Tiesības rīkoties ar kontu bija /pers. AA/ vienpersoniski.

[14.30] No AS “DNB banka” informācijas par SIA /Nosaukums B/ kontu un konta izraksta (1.sējums, lietas 184.- 189.lapa) un apskates

protokola (1.sējums, lietas 190.lapa) redzams, ka /pers. AA/ skaidrā naudā noņēmis no SIA/Nosaukums B/ bankas konta Nr. /konta numurs/ naudas

līdzekļus kopsummā 29325,39 EUR. /pers. AA/iemaksājis naudas līdzekļus bankas kontā kopsummā 42728,84 EUR. No SIA /Nosaukums B/ bankas

konta aizskaitītas /pers. AA/ dividendes 8110,37 EUR. SIA /Nosaukums A/ ieskaitījusi SIA /Nosaukums B/bankas kontā naudas līdzekļus kopsummā

40869,60 EUR. SIA/Nosaukums G/ ieskaitījusi SIA /Nosaukums B/ bankas kontā naudas līdzekļus 54351,47 EUR. No SIA /Nosaukums B/konta

aizskaitīti SIA “/Nosaukums I/ naudas līdzekļi kopsummā 3827,82 EUR. No SIA /Nosaukums B/ bankas konta aizskaitīts Polijas

uzņēmumam /Nosaukums C/ naudas līdzekļi kopsummā 73985,62 EUR. Konta kredīta (ieņēmumu) apgrozījums 103011,15 EUR. Konta debeta

(izdevumu) apgrozījums 103144,14 EUR.

[14.31] VID Nodokļu pārvaldes atbildes par SIA /Nosaukums A/ gada pārskatiem un pilnvarām EDS (1.sējums, lietas 194.- 213.lapa,

2.sējums, lietas 2.- 5.lapa) apstiprina uzņēmuma ienākumus un izdevumus.

[14.32] No Ventspils tiesas civillietas Nr. C40111915 materiāliem (2.sējums, lietas 7.- 26., 29.-33.lapa) redzams, ka ar Ventspils tiesas

2015.gada 6.jūlija spriedumu pasludināts SIA “/Nosaukums A/ maksātnespējas process, ar Ventspils tiesas 2017.gada 16.februāra lēmumu

maksātnespējas process izbeigts.

[14.33] No VID atbildes ar pielikumiem (2.sējums, lietas 35.- 37.lapa) redzams, ka SIA /Nosaukums A/ Valsts ieņēmumu dienesta

administrējamo nodokļu un nodevu parāds uz maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu sastādīja 2787,91 EUR.

[14.34] No VID atbildes par veiktajām piedziņas darbībām un izdrukas no Nodokļu informācijas sistēmas (2.sējums, lietas 43.- 48.lapa),

VID atbildes (2.sējums, lietas 50.- 55.lapa), VID atbildes ar pielikumiem (2.sējums, lietas 57.- 61.lapa) redzams, ka SIA /Nosaukums A/ uz

10.07.2013. nokavētie nodokļu maksājumi bija 3021,07 Ls (4298,60 EUR), savukārt uz 13.11.2013. – 6349,43 Ls (9034,42 EUR), kas izveidojušies

atbilstoši iesniegtajām deklarācijām un pārskatiem, un netika samaksāti normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, turklāt, 11.07.2013. tika

pieņemts lēmums Nr.4.1.2-4/70527 un 13.11.2013. lēmums Nr.4.1.2-4/119471 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Minēto lēmumu sakarā ir

tikušas veiktas inkasācijas iemaksas. 30.01.2015. sastādīts akts par SIA /Nosaukums A/mantas neesamību. Maksātnespējas procesa ietvaros

SIA /Nosaukums A/ 28.11.2016. ieskaitīja 185,32 EUR daļējai iedzīvotāju ienākuma nodokļu segšanai.

[14.35] No 23.03.2017. VID atbildes (2.sējums, lietas 63.lapa) izriet, ka SIA /Nosaukums A/ ar iesniegumu par samaksas termiņa

pagarinājuma piešķiršanu un iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu VID nav vērsusies.

[14.36] No VID atbildēm ar pielikumu (2.sējums, lietas 65.- 68., 69.- 70.lapa) redzams, ka laika periodā no 2013.gada 18.februāra līdz

2016.gada 18.februārim, SIA /Nosaukums A/nav veiktas pievienotās vērtības nodokļa atmaksas no budžeta, kā arī nav veikti pārkārtojumi uz citiem

nodokļiem. Datu ticamības pārbaudes veiktas sekojošām PVN deklarācijām: 2013.gadā – jūnija, septembra, novembra un decembra mēnešiem.

2014.gadā – no janvāra līdz aprīlim, jūlijam, septembrim, novembrim un decembrim, 2015.gadā – februārim, martam, aprīlim.

[14.37] No VID atbildes (2.sējums, lietas 72.-73.lapa) redzams, ka SIA/Nosaukums A/ nodokļu pamatparāds lielā apmērā izveidojies no

2014.gada 17.jūlija 16 371, 03 EUR apmērā, ko veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis 2834,03 EUR, Uzņēmumu ienākumu nodoklis 3280 EUR, Valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 6903,67 EUR, Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodoklis 3327,56 EUR, Uzņēmējdarbības riska

nodeva 25,77 EUR.

[14.38] No VID nodokļu pārvaldes informācijas par SIA /Nosaukums A/ nodokļu pamatparādu uz 05.07.2015. (2.sējums, lietas 77.-

78.lapa) redzams, ka SIA /Nosaukums A/ 2015.gada 5.jūlijā bija parāds 27874,91 EUR apmērā, t.sk. pamatparāds 23056,88 EUR un nokavējuma

nauda 4818,03 EUR.

[14.39] No VID nodokļu pārvaldes informācijas (atzinums) par SIA /Nosaukums A/ (2.sējums, lietas 80.- 86.lapa) redzams, ka

SIA /Nosaukums A/ nenomaksāto nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds (t.sk. pamatparāds un apturētais parāds) 2017.gada

22.februārī bija 27690,51 EUR.

[14.40] No kaitējuma kompensācijas pieteikuma ar pielikumu (2.sējums, lietas 94.- 110.lapa), ziņojuma un Nodokļu informācijas sistēmas

izdrukām par SIA /Nosaukums A/pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām 2013.-2015.gadam (2.sējums, lietas 113.- 183.lapa), Nodokļu

informācijas sistēmas izdrukām par SIA /Nosaukums A/” ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajam iemaksām, darba ņēmēju

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pārskatiem (2.sējums, lietas 184.- 241.lapa), Nodokļu informācijas

sistēmas izdrukām par SIA/Nosaukums A/ uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām (3.sējums, lietas 1.- 11.lapa), Nodokļu informācijas sistēmas

izdrukām par SIA /Nosaukums A/ dabas resursu nodokļa pārskatiem (3.sējums, lietas 12.- 22.lapa) redzams, ka 2015.gada 5.jūlijā SIA /Nosaukums

A/ bija nodokļu pamatparāds 23 056,88 EUR apmērā.

[14.41] No SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa administratora /pers. BT/ sniegtās informācijas (3.sējums, lietas 24.- 26.lapa)

redzams, ka maksātnespējas procesā tika pieteikts viena kreditora Valsts ieņēmumu dienesta prasījums par kopējo summu 27 874,91 EUR.

[14.42] No SIA /Nosaukums R/sniegtās atbildes un pielikumiem (3.sējums, lietas 28.- 30.lapa) redzams, ka uzņēmums no SIA /Nosaukums

A/ 2013.gadā iegādājies automašīnu “/TL marka/”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ par 3000 LVL ar PVN.

[14.43] No AS /Nosaukums H/ sniegtās informācijas (3.sējums, lietas 32.lapa) redzams, ka AS/Nosaukums H/ nav iegādājusies preces no

SIA /Nosaukums B/un SIA /Nosaukums A/”.

[14.44] No AS /Nosaukums H/atbildes ar pielikumiem (3.sējums, lietas 34.-104.lapa) redzams, ka AS /Nosaukums H/ laika periodā no

2014.gada augusta līdz 2014.gada decembrim no SIA “JCI” ir iegādājusies sieru un siera izstrādājumus. Savukārt, laika posmā no 2013.gada februāra

līdz 2015.gada augustam AS /Nosaukums H/ no SIA /Nosaukums G/ iegādājusies marcipāna batoniņus, sieru, cukuru, siera izstrādājumus, Snicker

batoniņus un konfektes Lizak. Preces saņemtas AS /Nosaukums H/ bāzē /adrese/. Par precēm AS /Nosaukums H/ norēķinājusies ar bankas

pārskaitījumu.

[14.45] SIA /Nosaukums G/sniegtā informācija un pielikumi (3.sējums, lietas 106.- 138.lapa, 164.-183.lapa) apstiprina veiktos darījumus

starp SIA /Nosaukums G/ un AS /Nosaukums H/”, un SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums G/”.

[14.46] Kriminālprocesā veikta grāmatvedības ekspertīze (5.sējums, lietas 113.-134.lapa), kurā vērtēts SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļu

apgrozījums laika periodā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 6.jūlijam.

[15] Izvērtējot minētos pierādījumus, apgabaltiesa uzskata, ka /pers. F/ vaina Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā.

[16] Kā jau tiesa norādīja iepriekš spriedumā, prokurore apelācijas instances tiesā iesniedza apsūdzības grozījumus (5.sējums, lietas 197.-

202.lapa), pamatoti apsūdzībā uzrādītās summas un darījumus, kas veikti 2013.gadā un norādīti vien latos, konvertējot eiro valūtā.

[16.1] Bez tam apsūdzībā papildus uzrādītas /pers. F/ veiktās darbības- SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju iesniegšana ar tajās

aprēķinātajiem nodokļiem par 2013.gada septembri, oktobri un novembri. Prokurore apelācijas instances tiesā paskaidroja, ka sākotnējā apsūdzībā

minēto deklarāciju iesniegšana bijusi norādīta, taču, iesniedzot apsūdzības grozījumus pirmās instances tiesā, pārrakstīšanās kļūdas dēļ minētās

deklarācijas nav tikušas norādītas.

[16.2] No lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības redzams (4.sējums, lietas 238.- 244.lapa), ka /pers. F/ izsniegtajā apsūdzībā

norādīta arī PVN deklarāciju iesniegšana par 2013.gada septembri, oktobri un novembri. Savukārt no pirmās instances tiesā iesniegtajiem apsūdzības

grozījumiem redzams (5.sējums, lietas 137.- 143.lapa), ka minēto PVN deklarāciju iesniegšana apsūdzībā nav norādīta, turklāt, tiesa, atzīstot /pers. F/

par vainīgu viņai inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, apsūdzētās faktisko darbību izklāstā minēto PVN deklarāciju iesniegšanu nav norādījusi.

[16.3] Konstatējot šādus apstākļus, apgabaltiesa norāda, ka apelācijas instances tiesā minēto PVN deklarāciju iesniegšanu apsūdzībā un

secīgi notiesājoš a sprieduma aprakstošajā daļā vairs nav iespējams norādīt, jo tādējādi tiktu pasliktināts apsūdzētās stāvoklis. Jāņem vērā tas, ka

2013.gada PVN deklarācijā par oktobri, saistībā ar veiktajiem darījumiem, norādīta valsts budžetā maksājamā nodokļu summa 505,01 EUR, savukārt,

septembrī un novembrī valsts budžetā maksājamā nodokļu summa bijusi 0,00 EUR.

[16.4] Šajā procesā /pers. F/ inkriminēta bezdarbība, tas ir tīša nodokļu nemaksāšana, taču, pirms konstatēt, kādā apmērā attiecīgi nodokļi

nav tikuši samaksāti, vērtējot Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sastāva objektīvo pusi, sākotnēji nepieciešams konstatēt, kādā apmērā valsts budžetā

maksājamie nodokļi tikuši deklarēti. Tādējādi apsūdzībā (attiecībā uz bezdarbības inkriminēšanu), aprakstot Krimināllikuma 218.panta otrās daļas

sastāva objektīvās puses pazīmes, jābūt norādītam gan tam, kādā laika periodā un apmērā persona deklarējusi attiecīgus valsts budžetā maksājamos

nodokļus, gan tam, kādā apmērā nodokļi nav tikuši samaksāti.

[16.5] Ievērojot minēto, PVN deklarāciju par 2013.gada septembri, oktobri un novembri nenorādīšanu apsūdzētajai izsniegtajā apsūdzībā

nevar atzīt par pārrakstīšanās kļūdu, kuru iespējams labot apelācijas instances tiesā, jo tādējādi par sliktu tiktu grozītas apsūdzētajai inkriminētā

noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmes- deklarācijās uzrādītā valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmērs, kas tiktu

palielināts par 505,01 EUR (PVN deklarācijā par oktobri norādītā valsts budžetā maksājamā nodokļu summa). Šādos apstākļos apelācijas instances

tiesas sniegtajā apsūdzētās faktisko darbību aprakstā PVN deklarāciju iesniegšana par 2013.gada septembri, oktobri un novembri nav norādāma.

Turklāt ņemams vērā tas, ka pirmās instances tiesa, lai gan PVN deklarāciju iesniegšanu par 2013.gada septembri, oktobri un novembri apsūdzētās

faktisko darbību aprakstā neiekļāva, cietušā pieteikumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu apmierināja pilnā apmērā. Tā kā šīs strīdus PVN deklarācijas

apsūdzībā nav iekļaujamas, attiecīgi par 505,01 EUR samazinās apsūdzībā norādītais SIA /Nosaukums A/ valstij maksājamā pievienotās vērtības

nodokļa apmērs, tādēļ minētās summas apmērā samazināms arī norādītais valstij nesamaksātais pievienotās vērtības nodokļa apmērs un valstij kopumā

nodarīto zaudējumu apmērs.

[17] Attiecībā uz apsūdzētās apelācijas instances tiesā izteiktajiem iebildumiem, ka viņa nav izdarījusi Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu, nenoliedzot, ka nodokļi pilnā apmērā nav samaksāti, taču tās bijušas neveiksmīgas uzņēmējdarbības sekas, tiesa šādus

iebildumus neatzīst par pamatotiem.

[17.1] Tā kā apsūdzētai inkriminēta tīša nodokļu nemaksāšana, ir izvērtējams ne tikai tas, vai tiešām nodokļi netika samaksāti, bet arī tas, vai

apsūdzētajai bija iespējas deklarētos nodokļus samaksāt. Apsūdzētā, paskaidrojot, ka nodokļu parādi bija neveiksmīgas uzņēmējdarbības sekas, pēc

būtības atzīst, ka viņas darbību rezultātā nodokļi netika samaksāti (apsūdzētā gan izteica iebildumus attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokli, par ko

tiesas motīvi sekos tālāk spriedumā), taču vienlaikus iebilst, ka viņai nav bijušas iespējas nodokļus pilnā apmērā samaksāt- tātad viņas darbības nav

bijušas krimināli sodāmas. Tiesa norāda, ka kriminālprocesā ir iegūti pretēji pierādījumi, tas ir, no lietā iegūtajiem pierādījumiem redzams, ka SIA

“REGALI A” bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai samaksātu nodokļus, tomēr tas netika izdarīts.

[17.2] Lietā ir veikta grāmatvedības tiesu ekspertīze (5.sējums, lietas 113.- 134.lapa), no kuras redzams, ka apsūdzētajai avansā izsniegti

153683,32 EUR, no kuriem 109848,53 EUR izņemti no uzņēmuma bankas kontiem. No eksperta atzinumam pievienotajiem pielikumiem (2.pielikums,

5.sējums, lietas 124.- 127.lapa) redzams, ka apsūdzētā 2013.gadā no SIA /Nosaukums A/ kontiem izņēmusi 72719,08 EUR, atgriezusi bankas kontos

6289,09 EUR, savukārt, 2014.gadā apsūdzētā no bankas kontiem izņēmusi 41958,95 EUR, atgriezusi bankas kontos 3290 EUR, 2015.gadā no bankas

kontiem izņemti 140 EUR. Tādējādi konstatējams, ka minēto gadu laikā apsūdzētā no bankas kontiem vien noņēma vairāk kā simts tūkstošus EUR,

vienlaikus nesamaksājot nodokļus pilnā apmērā, tas ir- 22551,87 EUR apmērā, kā tas tiek konstatēts ar šo spriedumu. Šādos apstākļos atzīstams, ka

uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai nomaksātu nodokļus pilnā apmērā, tomēr apsūdzētā to nav izdarījusi.

[18] Apsūdzētās aizstāve norāda uz minētajā ekspertīzē secināto, ka visi SIA /Nosaukums A saņemtie naudas līdzekļi nebija izmantoti

nodokļu un nodevu nomaksai, tomēr dokumentāli nepamatotas un ar Sabiedrības saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas ekspertīzē nav konstatētas.

Tāpat tiek norādīts uz ekspertīzē secināto, ka uzņēmumam nebija pietiekošu naudas līdzekļu, lai veiktu deklarācijās un ziņojumos aprēķināto nodokļu

nomaksu pilnā apmērā (ekspertīzes secinājumi, 6. un 9.jautājums).

[18.1] Attiecībā uz minēto ievērojams eksperta atzinumā (1., 2. un 3.jautājums) norādītais, ka apsūdzētajai avansā izsniegti 153683,32 EUR

un saskaņā ar /pers. F/ avansa norēķiniem viņa ir norēķinājusies ar SIA /Nosaukums A/ par viņai izsniegtajiem skaidras naudas līdzekļiem:

- par 117356,79 EUR izlietojumu ir pievienoti attaisnojuma dokumenti (būvmateriālu, degvielas iegāde, citi izdevumi);

- 9579,09 EUR ir iemaksāti SIA /Nosaukums A/ bankas kontos;

- 35790,57 EUR atgriezti SIA /Nosaukums A/ kasē.

[18.2] Tādējādi redzams, ka apsūdzētā izņemto naudu izmantojusi uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai, kas arī bijis pamatā eksperta

atzinumā paustajam viedoklim, ka uzņēmumam nebija pietiekošu naudas līdzekļu, lai veiktu aprēķināto nodokļu nomaksu pilnā apmērā. No minētā arī

izdarāms tiesas secinājums, ka apsūdzētā, izņemot no uzņēmuma bankas kontiem un kases naudas līdzekļus, tos novirzījusi dažādu maksājumu veikšanai,

kas saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, taču nodokļus pilnā apmērā nav maksājusi.

[19] Tiesa vēlas uzsvērt, ka tieši nodokļu nomaksa ir prioritāra, tas ir, apsūdzētajai sākotnēji bija jānomaksā nodokļi un tikai tad jau bija

tiesības domāt, kādiem uzņēmuma saimnieciskās darbības mērķiem novirzīt naudu. Attiecībā uz to, ka nodokļu nomaksa ir prioritāra ievērojams tālāk

norādītais.

[19.1] Likumā “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta trešās daļas 6.punktā noteikts, ka fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un

komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem vispirms ir pienākums

apmierināt darbinieku prasījumus atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumus atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības

bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu, tad nomaksāt nodokļus. Turklāt minētā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts nosaka,

ka nodokļu maksātāju pienākums ir aprēķināt maksājamo nodokļu summas, nomaksājot tās noteiktajā termiņā un pilnā apmērā.

[19.2] Bez tam par likumā paredzēto pienākumu nepildīšanu (attiecībā uz nodokļu nomaksu) personām ir paredzēta gan administratīvā, gan

kriminālatbildība. Savukārt par saistību nepildīšanu pret darījuma partneriem šāda atbildība nav paredzēta. Valsts piedraudējums ar normatīvo aktu

palīdzību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir uzskatāms par pietiekami skaidru un saprotamu priekšnosacījumu nodokļu un nodevu samaksas

prioritātei pār citām komersanta saistībām saimnieciskās darbības ietvaros.

[19.3] Turklāt papildus skaidrojumus šajā jautājumā ir izteikusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, skatot lietas nodokļu jomā. Tā,

Satversmes tiesas 2007.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-28-01 13.punktā norādīts, ka pienākums maksāt nodokļus ir nesaraujami saistīts ar šā

pienākuma izpildi nodrošinošo līdzekļu noteikšanu, proti, valsts ne vien uzliek par pienākumu nodokļu maksātājiem maksāt noteikta apmēra nodokļus,

bet arī paredz šo nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atbildību par pienākumu nepildīšanu.

[19.4] Tādējādi, ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesas ieskatā nav apšaubāms tas, ka nodokļu maksājumu veikšana ir prioritāra pār citu ar

uzņēmuma saimniecisko darbību saistīto maksājumu veikšanu. Tā kā /pers. F/ izvēlējusies sākotnēji veikt nepieciešamos maksājumus, kas saistīti ar

uzņēmuma saimniecisko darbību, vienlaikus likumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā nemaksājot uzņēmuma deklarētos nodokļus, apsūdzētā pamatoti

saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[20] Attiecībā uz apsūdzētās apelācijas instances tiesas sēdē pausto iebildumu, ka 2014. un 2015.gadā uzņēmumam nav bijusi peļņa, tādēļ

uzņēmumam nebija jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, tiesa šādu iebildumu neatzīst par pamatotu.

[20.1] Likuma “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” 23.panta pirmā daļa noteica (minētais likums bija spēkā uz noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas brīdi), ka nodokļa maksātāji, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta noteikto avansa maksājumu apmēru, taksācijas gada laikā līdz katra

mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā nodokļa avansa maksājumus. Tādējādi, ievērojot minētajā normā noteikto, uzņēmumam līdz katra

mēneša 15.datumam bija pienākums maksāt Valsts ieņēmumu dienesta noteikto avansa maksājumu, kas netika darīts. Cietušā pārstāve apelācijas

instances tiesas sēdē pamatoti paskaidroja, ka uzņēmumam, attiecīgi par iepriekšējo gadu iesniedzot nodokļa deklarāciju, ir tiesības atgūt nodokļa

pārmaksu, taču tas neatbrīvo uzņēmumu no pienākuma maksāt likumā noteiktos nodokļus.

[21] Aizstāve izteikusi iebildumus attiecībā uz pirmās instances tiesas spriedumā norādīto, ka 218.panta otrās daļas sastāva objektīvās puses

realizācija ir pabeigta ar brīdi, kad parāds sasniedz lielu apmēru. Apgabaltiesa norāda, ka nodokļu parādam sasniedzot lielus apmērus, šāds fakts pats

par sevi, protams, vēl nenorāda uz to, ka ir izdarīts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgs nodarījums. Tomēr pirmās instances

tiesa, analizējot minētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, ir izteikusies plašāk un izdarījusi pareizus secinājumus, norādot sekojošo (sprieduma 25.lapa,

5.sējums, lietas 178.lapa):

“Tomēr nodokļa maksājumu neveikšana un nodokļu parāda esamība pati par sevi neveido Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas minētās normas dispozīcijas izpratnē notiek tad, ja:

- pirmkārt, nodokļu maksājumi netiek veikti apzināti, bez attaisnojoša iemesla, pastāvot iespējai veikt šos maksājumus;

- otrkārt, nodokļu nenomaksas rezultātā valstij radīti zaudējumi lielā apmērā.”

[21.1] Minētais tiesas viedoklis attiecībā uz Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanu

atzīstams par pareizu, turklāt, tiesa nepārprotami norādījusi, ka nav pietiekami vien ar fakta konstatēšanu, ka nodokļa parādi sasnieguši lielus apmērus.

Tādējādi secināms, ka aizstāve no tiesas kopējā motīvu konteksta izcēlusi vienu konkrētu tiesas teikumu (sprieduma 26.lapa, otrais teikums), tādējādi it

kā norādot uz tiesas nepareizu viedokli, lai gan, iepazīstoties ar tiesas motīviem kopumā, redzams, ka tiesa izteikusi pareizu viedokli attiecībā uz

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanu.

[22] Aizstāves izteiktos iebildumus attiecībā uz to, ka apsūdzētajai izsniegtajā apsūdzībā iztrūkst faktisko apstākļu izklāsts, kurš norāda uz

izdarītā noziedzīga nodarījuma sastāvu, tiesa atzīst par nepamatotiem. Aizstāve norādījusi, ka apsūdzība nesatur informāciju, vai nodokļos maksājamās

summas ir vai nav pilnībā, vai daļēji nomaksātas.

[22.1] Tiesa aizstāves paustajam viedoklim nepiekrīt, jo apsūdzībā ir gan norādīts uz deklarācijās un ziņojumos norādītajām nodokļos

maksājamām summām, gan nesamaksāto nodokļu summām. Tā, apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētā laika posmā no 2013.gada 11.janvāra līdz 2015.gada 5

jūlijam ar savu rīcību kā SIA /Nosaukums A/ vienīgā un atbildīgā amatpersona, kuras pienākumos kā nodokļu maksātājai bija maksāt noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā nodokļus un nodevas, neskatoties uz pietiekamiem SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem bankas kontos, tīši un apzināti izvairījās no Valsts

sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas 10756,53 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 4596,66 EUR apmērā, uzņēmējdarbības riska

nodevas nomaksas 18,10 EUR apmērā, Dabas resursu nodokļa par preču iepakojumu 38,85 EUR apmērā, pievienotās vērtības nodokļa 4465,74 EUR (ar šo

spriedumu gan tiek konstatēta mazāka summa - 3960,73 EUR) un uzņēmumu ienākuma nodokļa 3181,00 EUR apmērā nomaksas, kopumā radīja ar likumu

aizsargātām valsts tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu jomā materiālus zaudējumus 23056,88 EUR (ar šo spriedumu gan tiek konstatēta mazāka

summa - 22551,87 EUR) apmērā. Tādējādi apsūdzībā norādīts gan uz katra nodokļa nesamaksāto apmēru, gan valstij kopumā nodarīto zaudējumu.

[23] Tāpat tiesa neuzskata par pamatotu aizstāves iebildumu, ka apsūdzētajai apsūdzība varētu būt nesaprotama. Apsūdzētā atzīst, ka bijusi SIA

/Nosaukums A/vienīgā īpašniece un amatpersona, viņa apstiprina, ka sniegusi deklarācijas un ziņojumus par aprēķinātajiem nodokļiem. Savukārt VID ņēmis

vērā iesniegtās deklarācijas un ziņojumus, neapšaubot SIA /Nosaukums A/ iesniegtajās deklarācijās un ziņojumos norādītās ziņas par valstij maksājamo

nodokļu apmēru, vienlaikus aprēķinot, kādā apmērā nodokļi ir nomaksāti. Apelācijas instances tiesā apsūdzētā izteica šaubas par nepieciešamību maksāt

uzņēmumu ienākuma nodokli, par ko tiesa viedokli jau šajā spriedumā ir izteikusi, turklāt, kopumā apsūdzētā nenoliedz, ka viņas darbības rezultātā valstij

nodokļi pilnā apmērā nav tikuši samaksāti, uzskatot gan to par neveiksmīgu uzņēmējdarbību, par ko gan arī tiesa šajā spriedumā savu viedokli ir izteikusi.

Attiecībā uz katra nodokļa parāda apmēru informācija redzama pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, minētais dokuments parakstīts

ar elektronisko parakstu, turklāt, tam pielikumā pievienota VID Nodokļu informācijas sistēmas Nodokļu maksātāja atlikumu vēstures izdruka, kura apstiprina

apsūdzībā norādītās summas par nenomaksātajiem nodokļiem (2.sējums, lietas 94.- 110.lapa). Ievērojot to, ka kompensācijas pieteikumam pievienotā VID

Nodokļu informācijas sistēmas Nodokļu maksātāja atlikumu vēstures izdruka nav likumā paredzētajā kārtībā apstiprināta, minētajā izdrukā norādītās ziņas

atzīstamas par ierobežoti pieļaujamām, taču tās var tikt izmantotas pierādīšanā. Neskatoties uz to, ka minētā izdruka nav pienācīgi apstiprināta, tiesai nav

pamata apšaubīt šajā izdrukā norādīto ziņu patiesumu. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā lietā nav iesniegusi kādus maksājumu dokumentus, kas norādītu uz to, ka

viņa būtu nomaksājusi nodokļus lielākā apmērā nekā tas norādīts minētajā VID Nodokļu informācijas sistēmā, kuras izdrukas pievienotas lietai. Tādējādi lietā

nav tādu pierādījumu, kas radītu šaubas par VID Nodokļu informācijas sistēmas Nodokļu maksātāja atlikumu vēstures izdrukā norādīto ziņu patiesumu, tas ir,

par SIA /Nosaukums A/nenomaksāto nodokļu apmēru.

[24] Attiecībā uz aizstāves sūdzībā norādīto, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami analizējusi liecinieces /pers. R/ liecības, kas strādājusi SIA

/Nosaukums A/”, apgabaltiesa norāda, ka minētajās liecībās nav kādu būtisku ziņu, kuras norādītu uz to, ka apsūdzētā nav vainojama viņai inkriminētā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Būtiskākais, kas secināms no minētās liecinieces sniegtajām ziņām, ka nodokļus maksājusi uzņēmuma vadītāja, tas ir,

apsūdzētā, turklāt, no dokumentiem bijis redzams, ka naudas līdzekļus apsūdzētā ņēmusi saimnieciskās darbības veikšanai. Tiesa jau šajā spriedumā

noradījusi, ka tai nav pamata šaubīties par apsūdzētās rīcību, izņemot uzņēmuma naudas līdzekļus saimnieciskās darbības veikšanai, tomēr kā tiesa arī

norādīja, apsūdzētajai prioritāri bija jānomaksā nodokļi, nevis jānovirza nauda saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

[25] Tāpat arī attiecībā uz aizstāves iebildumu, ka tiesa nav devusi savu vērtējumu /Valsts amatpersona/ liecībām, apelācijas instances tiesa

norāda, ka minētās liecinieces liecības nesatur tādas ziņas, kas radītu šaubas par apsūdzētās vainu viņai inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Aizstāve norāda, ka minētā lieciniece pirmās instances tiesā ar kalkulatora palīdzību veikusi nepaskaidrotas darbības, paziņojot, ka viss sarēķināts pareizi, taču

neesot bijis saprotams, kādas summas un no kādiem dokumentiem tās skaitītas. Tiesa norāda, ka lietā veikta grāmatvedības ekspertīze, kurā norādīts, kā

tikuši izmantoti SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļi, lietā uzklausīta cietušā pārstāve, kura liecinājusi par uzņēmuma nodokļu parādiem, lietai pievienots

kompensācijas pieteikums, kurā pamatota pieprasītā kompensācija, tāpat lietai pievienotas VID Nodokļu informācijas sistēmas Nodokļu maksātāja atlikumu

vēstures izdrukas, kurās redzams SIA /Nosaukums A/ nenomaksāto nodokļu apmērs. Tādējādi apsūdzētās vaina Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīta ar visiem lietā iegūtajiem pierādījumiem to kopumā, tai skaitā, iepriekš minētajiem, savukārt, /Valsts

amatpersona/ liecībām nav būtiskas vai izšķirošas nozīmes, vērtējot /pers. F/ vainu viņai inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

[26] Aizstāve izteikusi iebildumu, ka tiesa nav precīzi atreferējusi apsūdzētās sniegtās liecības, jo viņa liecinājusi, ka 2015.gadā saņēmusi VID

brīdinājumu trīs nedēļu laikā iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ko arī izdarījusi, savukārt tiesa, spriedumā atreferējot apsūdzētās liecības, norādījusi, ka

VID apsūdzētajai neesot sūtījis nekādus brīdinājumus. Tiesa, noklausoties 2019.gada 10.septembra tiesa sēdes audioprotokolu konstatē, ka aizstāves

iebildums attiecībā uz apsūdzētās liecināto ir pamatots.

[26.1] Turklāt aizstāve norādījusi, ka apsūdzētā, iesniedzot uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, veikusi likuma prasībām atbilstošas

darbības. Tiesa norāda, ka tā neapšauba aizstāves pausto, ka apsūdzētā, iesniedzot uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, rīkojusies atbilstoši likuma

prasībām, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes apsūdzētajai izsniegtās apsūdzības kontekstā, jo šajā procesā /pers. F/ netiek inkriminētas darbības, kas

saistītas ar savlaicīgu maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu.

[27] Aizstāve izteikusi pamatotu iebildumu attiecībā uz to, ka tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturtajā daļā noteikto, ka

pilna tiesas sprieduma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi. No krimināllietas materiāliem redzams (5.sējums, lietas 164.lapa), ka 2019.gada 10.oktobrī

tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta ceturto daļu paziņojusi procesa dalībniekiem, ka pilns tiesas spriedums būs pieejams 2019.gada

4.novembrī. Kriminālprocesa materiālos nav atrodami vēl kādi sekojoši paziņojumi par tiesas sprieduma pieejamības pārcelšanu, tomēr no sprieduma

redzams, ka tajā kā sprieduma pieejamības datums tiek norādīts 2019.gada 6.novembris. Tādējādi tiesa pilna sprieduma sastādīšanas laiku pārcēlusi

atkārtoti, turklāt, lietas materiāli nesatur informāciju, ka šādai tiesas rīcībai bijuši objektīvi iemesli. Ievērojot minēto, šāds apstāklis varētu būt par pamatu

attiecīga tiesneša darbības vērtēšanai, tomēr tiesa norāda, ka nepamatoti pārceļot sprieduma pieejamības termiņu vien par divām dienām, netiek

konstatēti kādi būtiski apsūdzētās tiesību pārkāpumi. Tāpat šāds apstāklis nevar būt par pamatu tam, lai pirmās instances tiesas nolēmumu atceltu un

apsūdzēto attaisnotu vai kriminālprocesu pret viņu izbeigtu.

[28] Bez tam aizstāve izteikusi iebildumus, norādot, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu. Atbilstoši

sūdzībā norādītajam, tiesa pasludinājusi saīsinātu nolēmumu un, tiesai dodoties prom, apsūdzētajai uzreiz ticis izsniegts sprieduma noraksts, kurš

sastāvējis no sešām lapām, tās bijušas cauršūtas un noraksta pareizību apstiprinājusi tiesas sēžu sekretāre ar savu parakstu.

[28.1] Tiesas sēdē, skaidrojot minētos apstākļus, apsūdzētā uzreiz nevarēja pārliecinoši izskaidrot, kā tad norisinājusies sprieduma

izsniegšana, šauboties par to, vai spriedums tika izsniegts uzreiz, vai sekretāre tomēr arī devusies prom un atgriezusies ar sprieduma norakstu, beigās gan

norādot, ka spriedums viņai ticis izsniegts uzreiz pēc tā pasludināšanas. Prokurore apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka bijusi klāt pie saīsinātā

sprieduma pasludināšanas un pēc tam, kad spriedums ticis pasludināts, izskatījies, ka apsūdzētā nav bijusi apmierināta ar spriedumu, sākusi to pārrunāt ar

viņai līdz esošo tiesas zālē atrodošo personu, savukārt tiesas sēdes sekretāre devusies prom un pēc brīža atgriezusies ar sprieduma norakstu. Aizstāve pie

saīsinātā sprieduma pasludināšanas nav piedalījusies.

[28.2] Tiesa, vērtējot iepriekš minētos paskaidrojumus par saīsinātā tiesas sprieduma izsniegšanas apstākļiem, nonāk pie secinājuma, ka

tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums nav konstatējams. Tiesa ņem vērā to, ka tiesas sēdes audioprotokolā saīsinātā sprieduma izsniegšanas apstākļi

nav fiksēti, jo audioprotokola ieraksts beidzas pēc sprieduma paziņošanas. Tāpat tiesa ņem vērā prokurores norādīto, ka tiesa nav pieļāvusi tiesas

apspriedes noslēpuma pārkāpumu. Tādējādi uz minēto pārkāpumu norādījusi vien apsūdzētā, kura, turklāt, pati tiesas sēdē nevarēja pārliecinoši

izskaidrot saīsinātā tiesas sprieduma izsniegšanas apstākļus. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētā savos paskaidrojumos saīsinātā sprieduma

izsniegšanas gaitu neatspoguļo objektīvi, kādas citas ziņas, kas norādītu uz to, ka tiesa pieļāvusi tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu, lietā nav

atrodamas, tādēļ apgabaltiesas ieskatā tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums nav konstatējams.

[29] Šādos apstākļos apgabaltiesa uzskata, ka /pers. F/ pamatoti saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pie šajā spriedumā motīvu daļā norādītajiem noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem viņa atzīstama

par vainīgu.

[30] Attiecībā uz apelācijas protestā pausto viedokli, ka apsūdzētajai būtu nosakāms reālas brīvības atņemšanas sods uz pieciem mēnešiem,

apgabaltiesa šādu prokurores viedokli neatzīst par pamatotu. Apsūdzētā iepriekš nav sodīta, netiek konstatēti ne apsūdzētās atbildību mīkstinoši, ne

pastiprinoši apstākļi, turklāt, apsūdzētās nodarīto noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarītais kaitējums būtiski nepārsniedz tos apmērus, no kuriem

vispār iestājas kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā.

[30.1] Tiesa atzīst par pamatotu prokurores norādīto, ka apsūdzētā, nemaksājot nodokļus, savas personīgās intereses nostādījusi

priviliģētākā līmenī attiecībā pret valsts un sabiedrības interesēm, tiesa arī norāda, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai nenoliedzami

jāsaņem sods, tomēr apelācijas instances tiesa nesaskata tādus apstākļus, kas norādītu uz to, ka /pers. F/ būtu piemērojams reālas brīvības atņemšanas

sods. Prokurores izteiktais viedoklis, ka apsūdzētā atklāti demonstrējusi visatļautību, radot apdraudējumu tautsaimniecībai un jurisdikcijai, nepildot

normatīvos aktos izteiktās prasības, nevar būt par iemeslu reālas brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo norāda vien uz noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmēm, kuras nekonstatējot, apsūdzēto nemaz pie kriminālatbildības nevarētu saukt.

[30.2] Tāpat nav pamatots protestā norādītais, ka konkrētā situācija ir īpaša ar savu valstisko nozīmi un skar ikvienu no mums.

Nenoliedzami, ja Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo darbību rezultātā valsts neiegūst tai pienākošos nodokļus, tas zināmā mērā

skar ikvienu sabiedrības locekli, tomēr tādā gadījumā būtu jāatzīst, ka ikviena persona, kas izdarījusi minēto noziedzīgo nodarījumu, ir sodāma tikai ar

reālu brīvības atņemšanu, kas ir pretrunā likumdevēja gribai, jo par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēta gan brīvības atņemšana, gan arī

alternatīvie soda veidi. Šādos apstākļos apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas paustajam viedoklim, ka sods apsūdzētajai

nosakāms brīvības atņemšanas veidā, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, nosakot pārbaudes laiku, kā arī ir piemērojams papildsods, lai

apsūdzētā varētu izvērtēt savu rīcību un apsvērt, vai viņa ir spējīga darboties uzņēmējdarbībā, likumā paredzētajos ietvaros.

[31] Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tā kā

tiesa ar šo spriedumu konstatējusi, ka apsūdzētās noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīts materiālais kaitējums 22551,87 EUR apmērā, no

apsūdzētās valsts labā piedzenama kompensācija minētajā apmērā, savukārt pārējā daļā- 505.01 EUR kompensācija par mantisko zaudējumu nav

nosakāma.

[32] Bez tam no lietas materiāliem redzams (4.sējums, lietas 184.lapa), ka /pers. F/ nekustamajam īpašumam /adrese/ uzlikts arests. Ņemot

vērā to, ka ar apsūdzētās izdarītajām noziedzīgajām darbībām valstij nodarīts materiāls kaitējums lielā apmērā un šādu summu var būt apgrūtinoši

nomaksāt, piemērotais arests saglabājams, nolūkā nodrošināt kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punkta, Kurzemes apgabaltiesa

nosprieda

atcelt Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 16.septembra spriedumu.

/pers. F/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un neizpildīt, ja pārbaudes

laikā /pers. F/ neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un

Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacīti notiesātās pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai pēc /pers. F/ dzīvesvietas.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. F/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc /pers. F/ dzīvesvietas.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 22551,87 EUR (divdesmit divi tūkstoši

pieci simti piecdesmit viens euro un astoņdesmit septiņi centi), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Pārējā daļā- 505.01 EUR (pieci simti pieci euro un viens cents) kompensāciju par mantisko zaudējumu nenoteikt.

Kaitējuma kompensācija ieskaitāma Valsts budžeta kontā LV67TREL1060001239900, maksājuma saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas numurs

90000050138, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis – kriminālprocesa numurs.

Mantisko jautājumu risināšanai – kaitējuma kompensācijas piedziņas nodrošināšanai – saglabāt ar Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas

pārvaldes Trešās Izmeklēšanas daļas izmeklētājas /Valsts amatpersona/ 2017.gada 7.decembra lēmumu uzlikto arestu /pers. F/ nekustamajam īpašumam

/adrese/.

Nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams no 2020.gada 3.marta.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Līcis

Tiesnese I.Rozīte

Tiesnesis D.Aktumanis