Court convicts defendant for evading license revocation by driving and fleeing, allowing trial in absentia.

Lietas Nr. 11400031814

Lietas arhīva Nr. K11-0112-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsis, 2016.gada 27.decembrī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Papule

ar sekretāri I.Grosbergu

piedaloties prokuroram E.Kukarelam

aizstāvei zvērinātai advokātei G.Karitonei

atklātā tiesas sēdē Cēsīs Raunas ielā 14 izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta, un

k o ns t a t ē j a :

ka /pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un proti:

2014.gada 19.martā Cēsu rajona tiesa /pers. A/ atzina par vainīgu Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīja ar piespiedu darbu uz 180 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. 2014.gada 1.aprīlī Cēsu rajona tiesas spriedums

stājās spēkā. /pers. A/ sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

Neskatoties uz to, 2014.gada 26.maijā ap plkst. 17.45 /pers. A/, laikā, kad viņam ar Cēsu rajona tiesas spriedumu atņemtas transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības, vadīja sev piederošo automobili „Ford Probe” ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Cēsu novada, Cēsīs pa Palasta ielu virzienā

no Bērzaines ielas uz Lenču ielu. Palasta un Zaļās ielu krustojumā /pers. A/ izraisīja sadursmi ar priekšā braucošu automobili un no ceļu satiksmes

negadījuma vietas aizbrauca. Tādējādi /pers. A/ izvairījās no tiesas piespriestā tiesību ierobežošanas soda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanas izciešanas.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, paredzētu Krimināllikuma 312.pantā.

Uz tiesas sēdi apsūdzētais /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla neieradās 2016. gada 30.augustā. 30.08.2016. pieņemts lēmums par /pers. A/

atvešanu uz tiesas sēdi 27.12.2016. piespiedu kārtā. 27.12.2016. tiesā saņemts ziņojums no VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa par to, ka

lēmumu par piespiedu atvešanu nav iespējams izpildīt, jo lēmumā norādītajā adresē /pers. A/ nav bijis sastopams un viņa atrašanās vieta nav zināma.

Tiesa, uzklausot prokurora, zvērinātas advokātes viedokļus, atzīst, ka ir objektīvs pamats krimināllietu iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās,

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464.pantā noteikto.

Kriminālprocesa likuma 464.pants nosaka, ka krimināllietu par […] mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja

apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi […]. Krimināllietu var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Krimināllikuma 312.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta nosacījumiem, tiesa uzskata par iespējamu lietu iztiesāt bez apsūdzētā /pers. A/ piedalīšanās tiesas

sēdē. Aizstāvja piedalīšanās ir nodrošināta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.daļas 4.punktu apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas procesa laikā sniegtās liecības pēc prokurora

lūguma, kam neiebilda aizstāvība, tika nolasītas.

Pirmstiesas procesa laikā /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir atzinis pilnīgi.

Nopratināts kā aizdomās turētais (lietas 40.-41.lapa), /pers. A/ liecinājis, ka 2014.gada 19.martā piedalījies tiesas sēdē Cēsu rajona tiesā, kur

notiesāts ar piespiedu darbu uz 180 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem, bez mantas konfiskācijas. Apzinājies, ka

nedrīkstējis vadīt transportlīdzekli. 2014.gada 26.maijā, braucot pa Cēsīm, Zaļās ielas un Palasta ielas krustojumā vadījis sev piederošo automašīnu

“Ford Probe” ar reģistrācijas Nr. /TL numurs/. Automašīnā atradies viens pats. Izraisījis sadursmi ar priekšā esošo automašīnu “Toyota Auris”, iebraucis

tās aizmugurējā daļā. Minētā automašīna stāvējusi pie Pils parka esošajā līkumā, ceļš bijis nepārredzams, mēģinot to apbraukt, aizķēris automašīnas

aizmugurējo daļu, jo nebijis gatavs tādai situācijai, ka līkumā, brauktuvei pa vidu atrodas automašīna. Negadījuma vietu atstājis, jo nobijies, ka

automašīnu vadījis bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Atzīstot savu vainu transportlīdzekļa vadīšanā. Pilnībā noliedzot, ka automašīnu būtu vadījis

alkohola reibumā.

Nopratināts kā apsūdzētais (lietas 45.-46.lapa), /pers. A/ norādījis, ka savu vainu atzīst pilnīgi. Liecinājis, ka pēdējo reizi tiesāts Cēsu rajona tiesā

2014.gada 19.martā; atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas un sodīts ar piespiedu darbiem uz 180 stundām, kurus izpildījis. Ar

spriedumu atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Tiesā tiesnese izskaidrojusi sekas, kādas var būt, ja vadīs transportlīdzekli laikā,

kad ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. 2014.gada sākumā nopircis automašīnu “Ford Probe”, bet to nepiereģistrējis CSDD uz sava vārda.

2014.gada 26.maijā nebijis alkohola reibumā. Tajā laikā dzīvojis pie draudzenes Cēsīs, Viestura ielā, bet automašīna atradusies Cēsīs, Blaumaņa bulvārī.

Nolēmis šo automašīnu aizbraukt uz Viestura ielu. Tajā brīdī nedomājis par to, ka ir aizliegts vadīt automašīnu. Tā arī bijis, ka 2014.gada 26.maijā ap

plkst. 17.45 vadījis sev piederošo, apsūdzībā norādīto automašīnu Cēsīs pa Palasta ielu virzienā uz Lenču ielu. Pie Cēsu pils parka priekšā braukusi

tumšas krāsas automašīna “Toyota”, kura bijusi apstājusies Palasta un Zaļās ielas krustojumā. Tas noticis tik pēkšņi, ka nenoreaģējis uz ceļu satiksmes

situāciju un ar savu automašīnu iebraucis priekšā esošā automobiļa aizmugurē. Automašīnā atradies viens pats. Bijis šoka stāvoklī, atcerējies to, ka

nedrīkst vadīt automobili, tāpēc tūlīt pat aizbraucis no ceļu satiksmes negadījuma vietas. Automobili novietojis garāžā Cēsīs, Blaumaņa bulvārī 25. Ceļu

satiksmes negadījuma rezultātā viņa, /pers. A/, vadītai automašīnai nokritusi priekšējā reģistrācijas numura zīme, tā palikusi notikuma vietā. Nākošajā

dienā pie viņa, /pers. A/, ieradušies policijas darbinieki, kuriem pateicis, ka neesot vadījis automobili. Pēc tam viņu, /pers. A/, pratinājis izmeklētājs

Baltiņš, kuram visu atzinis. Sākumā neatzinis, jo nobijies par gaidāmo sodu, bet tad sapratis, ka no soda neizbēgt un ka nav jēgas liegties un neatzīt savu

vainu. Pretenziju par policijas darbinieku rīcību neesot. Kopš apsūdzībā norādītā gadījuma automašīnu vairs neesot vadījis. 2015.gada septembrī

automašīnu pārdevis, to darījis tāpēc, lai izslēgtu vēlmi sēsties pie automašīnas stūres. Vadītāja apliecība nekad neesot bijusi.

Lieciniece /pers. F/ liecināja, ka 2014.gada 26.maija pēcpusdienā vadījusi automašīnu “Toyota Auris” pa Palasta ielu un stāvējusi krustojumā, lai

varētu veikt pagriezienu pa kreisi uz Zaļo ielu. Atpakaļskata spogulī redzējusi, ka tuvojas zila automašīna “Ford Probe” un bijis liels sitiens pa viņas

vadītās mašīnas aizmuguri. Tad mašīna “Ford Probe” padevusi atpakaļgaitā un no notikuma vietas aizbraukusi. Pie stūres esošo vīrieti paspējusi ievērot.

Kad izkāpusi no automašīnas, redzējusi, ka notikuma vietā palikusi avāriju izraisījušās automašīnas numura zīme. Pieļaujot, ka vīrietis bijis dzēris, tāpēc

arī aizbēdzis. Pati aizvesta uz slimnīcu Valmierā, bet nekādi izmeklējumi neveikti, jo bijusi grūtniecības stāvoklī. Pēc pāris dienām to cilvēku redzējusi

parkā. Pēc tam vēlreiz pratināta policijā, kur pēc uzrādītajām fotogrāfijām atpazinusi vīrieti.

Liecinieks I.Baltiņš liecināja, ka strādājot VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī par kriminālpolicijas inspektoru. 2014. gadā saņēmis

materiālus par CTN uz Palasta ielas. Pratinājis /pers. A/ kā liecinieku un viņš atzinis savu vainu automašīnas vadīšanā 2014. gada 26. maijā; atzinis, ka,

pēc avārijas izraisīšanas, bēdzis no notikuma vietas. Tobrīd vēl nebijis zināms vai otras automašīnas vadītājai ir vai nav nodarīti miesas bojājumi. Kad

saņemts ekspertīzes atzinums, /pers. A/ vajadzējis pratināt kā aizdomās turēto. /pers. A/ vairākas reizes zvanījis no Zviedrijas, solījies ierasties, bet tā arī

neieradies. Lietu nepabeidzis, jo tā nodota citam darbiniekam. Notikuma vietā atrasta /pers. A/ vadītās automašīnas numura zīme, bet pati automašīna

atrasta garāžā /pers. A/ dzīves vietā /adrese/.

No 2014.gada 26.maija ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ 095986 un protokolam pievienotajām fototabulām (lietas 4.-

6.lapa) redzams, ka CTN vietā palikusi automašīnas numura zīme – /TL numurs/.

Transportlīdzekļa ‘Ford Probe” ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ apskates protokolā 2014.gada 27.maijā fiksēti transportlīdzeklim

konstatētie bojājumi tā priekšējā daļā (lietas 13.lapa). Apskate veikta /adrese/, t.i., /pers. A/ dzīvesvietā.

Lieciniece /pers. F/ 2015.gada 14.septembrī pēc viņai uzrādītajām fotogrāfijām atpazinusi automašīnas “Ford Probe” ar numura zīmi – /TL

numurs/ vadītāju CSN brīdī (lietas 30.-31.lapa).

Ar 2014.gada 19.marta Cēsu rajona tiesas sprieduma izdruku krimināllietā Nr. 11400009814 (lietas 25.lapa) pierādīts, ka /pers. A/ atņemtas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pietiekami, ticami, pieļaujami un attiecināmi pierādījumi, lai atzītu par pierādītu faktu, ka tieši /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli laikā, kad viņam ar tiesas spriedumu bija atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, tādejādi izvairoties no tiesību ierobežošanas soda

izciešanas; kvalifikācija pēc Krimināllikuma 312. panta ir pareiza un viņa vaina aprakstītajā apjomā ir pierādīta pilnīgi.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, bet nosakot

soda mēru, tiesa ņem vērā viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

/pers. A/ agrāk ir 4 reizes tiesāts ( lietas 53.-54.lapa). Pirmās trīs sodāmības dzēstas. Pēdējo reizi tiesāts 2014.gada 19.martā Cēsu rajona tiesā

pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas ar piespiedu darbu uz 180 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Spriedums stājies

spēkā 2014. gada 1.aprīlī. Pamatsodu /pers. A/ ir izcietis 2014. gada 11.jūnijā. Skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz šim brīdim no

piespriestā papildsoda /pers. A/ ir izcietis 2 gadus 8 mēnešus 27 dienas; neizciestais papildsoda laiks ir 1 gads 3 mēneši 4 dienas. Tā kā papildsoda

izciešanas laikā /pers. A/ izdarīja jaunu noziedzīgu nodarījumu, tad galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem un

sodam pēc šī sprieduma pilnībā pievienojams neizciestais papildsods pēc 2014.gada 19.marta Cēsu rajona tiesas sprieduma.

Apsūdzētais pēdējā gada laikā vienu reizi saukts pie administratīvās atbildības, proti, 01.05.2016. pēc LAPK 171.panta 1.daļas izteikts

brīdinājums. Nav nomaksāts 22.02.2014. piespriestais administratīvais naudas sods pēc LAPK 149.25panta 1.daļas 55 EUR apmērā (lietas 83.lapa).

Apsūdzētais atzīstams par administratīvi sodītu personu.

Apsūdzētā apgādībā ir 2015.gadā dzimusi meita ( lietas 51.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošais apstāklis ir savas vainas atzīšana, izdarītā nožēla.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu apsūdzētā atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 312.panta sankcijā ir paredzēti alternatīvi sodi – brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai

piespiedu darbs, vai naudas sods.

Tiesa atzīst, ka sods /pers. A/ nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Krimināllikuma 46. panta 4. daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas

sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda

veidiem. Tiesas ieskatā, soda mērķa sasniegšana, kas, cita starpā, ir sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atjaunot taisnīgumu,

resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, nav iespējama bez

/pers. A/ izolēšanas no sabiedrības, kas var būt īslaicīga. Ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods neatbilstu /pers. A/ personībai, kur jāvērtē arī fakts, ka

/pers. A/ izvairās no tiesas un soda, atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieroties uz tiesas sēdi.

Aizstāvība norādīja uz to, ka kriminālprocess netiekot pabeigts saprātīgā termiņā, kas tiesai dodot pamatu noteikt /pers. A/ panta sankcijā

paredzēto vieglāko sodu – naudas sodu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmo daļu ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez

neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību

daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.

Kā redzams no krimināllietas materiāliem, 2014.gada 27. maijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 260. panta 1. daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma pazīmēm (lpp. 3). /pers. A/ kā liecinieks nopratināts 2014. gada 27. maijā (lpp. 32); 2014. gada 14. augustā pabeigta tiesu

medicīniskā ekspertīze otra transportlīdzekļa vadītājai (lpp.19). Kā tiesas sēdē paskaidroja VP VRP Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors

I.Baltiņš, kurš sākotnēji bija procesa virzītājs, tad /pers. A/ vairākkārtīgi zvanījis no ārzemēm un solījis ierasties pie procesa virzītāja, taču reāli

neieradies. 2016. gada 11. janvārī /pers. A/ uz faktisko dzīves vietu nosūtīta pavēste par ierašanos Cēsu iecirknī 26. janvārī (lpp.34), norādītajā laikā

Cēsu iecirknī /pers. A/ nav ieradies. 2016. gada 16. februārī sastādīts ziņojums (lpp.36), ka, apsekojot /pers. A/ dzīvesvietu, /pers. A/ nav sastapts; māte

paskaidrojusi, ka dēla atrašanās vieta viņai nav zināma un viņas rīcībā nav kontaktinformācijas; dēls iespējams devies uz ārzemēm; informācija par /pers.

A/ atrašanās vietu nav iegūta. 2016. gada 8. martā pieņemts lēmums par /pers. A/ atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts

Krimināllikuma 312. pantā, un /pers. A/ izsniegta lēmuma kopija (lpp. 37). 2016. gada 15. martā /pers. A/ celta apsūdzība. Tiesā lieta saņemta 2016.

gada 16. martā un pirmā tiesas sēde nozīmēta uz 2016. gada 30. augustu. Tādejādi pirmstiesas kriminālprocess pabeigts gada un nepilnu desmit mēnešu

laikā, kas, ievērojot apsūdzētajam inkriminēto nodarījumu, kriminālprocesā iesaistīto personu skaitu un lietas apjomu, nav atzīstams par saprātīgu termiņu

Kriminālprocesa likuma 14. panta izpratnē. Taču, ņemot vērā augstāk aprakstītos faktus, kā arī to, ka /pers. A/ atkārtoti uz tiesas sēdi nav ieradies bez

attaisnojoša iemesla, tiesai ir pamats izdarīt secinājumu, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā nav notikusi tādēļ, ka pats /pers. A/ nav pildījis

savus procesuālos pienākumus (laikā no 27.05.2014. līdz 07.03.2016. liecinieka statuss, bet pēc tam apsūdzētā statuss) un ilgstošā laika posmā procesa

virzītājam nav bijis sasniedzams.

2013.gadā veikts tiesu prakses apkopojums, kas akceptēts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sanāksmē 2014.gada 8.janvārī.

Apkopojuma „Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā” priekšlikumu daļas 3.punktā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa iztiesāšanas laikā konstatē tiesību pārkāpumu

uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesai jāsniedz šā pārkāpuma nozīmīguma izvērtējums un precīzi jānorāda tā tiesiskās sekas, tas ir,

jāatzīst pārkāpums par nenozīmīgu (kuram nav samērīgi piemērot Krimināllikumā paredzētās labvēlīgās sekas) vai arī jāatzīst pārkāpums par tādu, kurš

var būt pamatā konkrētu Krimināllikumā paredzēto tiesisko seku piemērošanai.

Ņemot vērā, ka pats /pers. A/ nav bijis ieinteresēts kriminālprocesa pabeigšanā saprātīgā termiņā, tiesa atzīst, ka tiesību pārkāpums uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, konkrētajā gadījumā atzīstams par nenozīmīgu, kuram nav samērīgi piemērot Krimināllikuma 49.1 panta

1. daļā vai Kriminālprocesa likuma 14. panta 5. daļā paredzētās labvēlīgās sekas.

Tiesā divās tiesas sēdēs pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte G.Karitone, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 84.pantu un Noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kārtību, no valsts līdzekļiem izmaksājami 110 EUR. No minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākuma /pers. A/ ir atbrīvojams, jo 1) pabeidzot pirmstiesas

procesu apsūdzētais neizteica lūgumu nodrošināt viņam aizstāvību, norādīja, ka aizstāvis nav nepieciešams; 2) lieta tiek izskatīta bez apsūdzētā

piedalīšanās un šādā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta. Tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļas 2. punktā noteiktā, ka

tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, ir personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies

aizstāvi.

Pamatojoties uz izteikto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 520.panta, 523.panta, 524.panta, 527.panta, 528.panta, 529.panta, 530. panta

tiesa

no s p r ie d a :

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem pamatsodam pēc šī sprieduma pilnībā pievienot neizciesto papildsodu pēc Cēsu rajona tiesas

2014. gada 19.marta sprieduma un galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu 3 mēnešiem 4 dienām.

Īslaicīgās brīvības atņemšanas termiņa sākumu skaitīt no faktiskā aizturēšanas brīža.

Kā drošības līdzekli līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ atstāt iepriekšējo- uzturēšanos noteiktā vietā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.panta 2.daļu, zvērinātai advokātei Gunai Karitonei samaksāt no valsts līdzekļiem 110 EUR, par

advokātes veikto darbu aizstāvot apsūdzēto /pers. A/ divās tiesas sēdēs.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļas 2. punktu apsūdzēto /pers. A/ atbrīvot no samaksas par aizstāvja palīdzību divās

tiesas sēdēs.

Pilna sprieduma pieejamības diena, kad spriedums saņemams Cēsu rajona tiesas kancelejā, ir 2017. gada 9. janvāris.

Spriedumu 10 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt vai protestēt apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā. Ja nolēmuma kopija personai nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par nolēmumu personai

ir paziņots septītajā dienā pēc kopijas nodošanas pastā.

Tiesnese: