Administrative court dismissed prisoner's claim that prison healthcare violated regulations due to amputation.

Lietas Nr. A420258916

Lietas arhīva Nr. A42-00325-17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2017.gada 1.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Ploriņš,

piedaloties pieteicējam /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Veselības inspekcijas pārstāvēm /pers. B/ un /pers. C/, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes

pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Veselības inspekcijas 2016.gada 14.aprīļa lēmuma

Nr.1.3-2/10400/27 atzīšanu par prettiesisku, konstatējot, ka laika posmā no 2014.gada 9.maija līdz 2015.gada 6.maijam viņam sniegtā veselības aprūpe

Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietumos nebija atbilstoša normatīvo aktu prasībām.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 8.oktobrī Veselības inspekcijā (turpmāk – inspekcija) saņemts pieteicēja /pers. A/ 2015.gada 3.oktobra iesniegums, kurā lūgts

izvērtēt Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietuma ārstējošo ārstu profesionālo rīcību saistībā ar viņam sniegto veselības aprūpi, jo medicīnas darbinieku

paviršās un nolaidīgās rīcības dēļ pieteicējam bijis nepieciešams amputēt kāju, kā rezultātā viņš kļuvis par invalīdu.

Izskatot iesniegumā minētos faktus, inspekcijas Trešās ekspertu daļas vecākā ārste eksperte veica ekspertīzi, kuras rezultātā 2016.gada

10.februārī sniegts atzinums Nr.5-2/25012/39 (turpmāk – atzinums).

Ar inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas 2016.gada 12.februāra lēmumu Nr.5-2/25012/96 (turpmāk – sākotnējais

lēmums), pamatojoties uz atzinumā secināto, pieteicēja veselības aprūpē pārkāpumi nav konstatēti un pieteicēja veselības aprūpe ieslodzījumā atzīta par

atbilstošu Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.25 „Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma

vietās” (turpmāk – noteikumi Nr.25), kā arī Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.276 „Apcietināto un notiesāto personu veselības

aprūpes īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.276).

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja inspekcijas vadītājam, kurš ar 2016.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.1.3-2/10400/27

(turpmāk – lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu.

[2] Nepiekrītot arī lēmumam, pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, lūdzot atzīt inspekcijas faktisko rīcību, nesniedzot viņam

atbildi pēc būtības uz 2015.gada 3.oktobra iesniegumu, par prettiesisku, norādot šādus argumentus.

Pieteicējs uzskata, ka inspekcija piesedz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu no atbildīgo amatpersonu puses, kā rezultātā pieteicējs zaudēja kāju.

Cietuma necilvēcīgie apstākļi, kuri neatbilst tam, lai izciestu sodu šādās telpās, arī ir būtiski. Medicīnas daļas atbildīgajam katru dienu ir jāveic telpu

apskate, vai tiek ievēroti sanitāri droši apstākļi. Par neatbilstošām dzīvošanai var uzskatīt visas kameras, kur pieteicējs līdz šim ir izcietis sodu, bet

dežūrējošā ārsta atzinums par kameru neatbilstību dzīvošanai nav sastādīts. Savukārt veselības problēmu risinājumi tiek novilcināti, kā jau pie iestrādātas

bezdarbības, zinot, ka paliks nesodīti, rezultātā cilvēki mirst vai paliek par invalīdiem šajos cietumos strādājošo bezrūpīgo atbildīgo personu dēļ. Konkrēti

pieteicējs ir cietis un kļuvis par invalīdu šo personu dēļ, un ir loģiski, ka neviens labprātīgi maksāt negribēs, būs jāmelo utt., tādēļ pieteicējs vēršas tiesā

pēc problēmas risinājuma.

[3] Inspekcija tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 41.lapa) norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt sekojošu

apsvērumu dēļ.

Sniedzot atzinumu, priekšroka piešķirama medicīniskajā dokumentācijā fiksētajai informācijai, kas uzskatāma par objektīvu, jo fiksēta uzreiz pēc

personas vēršanās ārstniecības iestādēs.

Pieteicējs savā 2015.gada 3.oktobra iesniegumā un 2016.gada 12.marta apstrīdēšanas iesniegumā nebija izteicis sūdzību par neapmierinošiem

higiēnas apstākļiem ieslodzījuma vietu kamerās, kurās pieteicējs uzturējās un joprojām uzturas. Ņemot vērā minēto apstākli, inspekcija šo jautājumu

neizskatīja.

Inspekcija savu pilnvaru ietvaros veikusi visas nepieciešamās administratīvi procesuālās darbības administratīvās lietas objektīvai izvērtēšanai un,

izskatot šo administratīvā procesa lietu pēc būtības kopumā, sākotnējā lēmuma un lēmuma veidā sniegusi pieteicējam saprotamas un motivētas atbildes.

Inspekcija ir ņēmusi vērā tos faktus, kuriem ir nozīme šajā administratīvajā lietā un kuri attiecas uz pieteicējam ieslodzījuma vietās sniegto veselības aprūpi

sakarā ar labās kājas veselības problēmām. Veicot pieteicēja veselības aprūpes kvalitātes ekspertīzi, inspekcija konstatē, ka pieteicējam laika posmā no

2014.gada 9.maija līdz 2016.gada 18.janvārim ieslodzījuma vietās sniegtā veselības aprūpe noritējusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[4] Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – pārvalde) tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 150. un 151.lapa) iebilst pret pieteikumā

ietvertajiem prasījumiem šādu apsvērumu dēļ.

Pārbaudot pārvaldes automatizētās lietvedības sistēmas datus, pārvalde nav konstatējusi, ka pieteicējs būtu vērsies ar apstrīdēšanas iesniegumu par

Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietuma administrācijas faktisko rīcību, nenodrošinot medicīnisko aprūpi, kā rezultātā viņam amputēta kāja.

Viens no priekšnoteikumiem pieteikuma iesniegšanai tiesā ir tas, vai persona ir ievērojusi lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, proti,

pirms vēršanās ar pieteikumu tiesā pieteicējam ir pienākums administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīdēt augstākā iestādē. Konkrētajā tiesiskajā

situācijā pieteicējs nav ievērojis ārpustiesas izskatīšanas kārtību, attiecīgi pārvalde nav vērtējusi lietas faktiskos apstākļus pēc būtības, kā arī atbilstību

normatīvo aktu prasībām. Tādēļ pārvalde lūdz tiesu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punktu, atstāt pieteicēja pieteikumu bez

izskatīšanas daļā, ar kuru tā ir pieaicināta kā atbildētāja.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Savukārt inspekcijas un pārvaldes pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem

apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[7] Izskatāmā lieta ierosināta par inspekcijas faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2015.gada 3.oktobra iesniegumu par

viņa veselības aprūpi, atzīšanu par prettiesisku.

Vispārīgi, ja persona ir vērsusies inspekcijā ar sūdzību par ārstniecības kvalitāti, tai ir tiesības gadījumā, ja netiek ierosināta administratīvā

pārkāpuma lietvedība, saņemt inspekcijas izvērtējumu par strīdus situāciju – saņemt atbildi pēc būtības. Ja persona šādu atbildi nav saņēmusi, tā nav

sniegta pēc būtības vai arī ir nokavēts tās sniegšanas termiņš, persona saskaņā ar Iesniegumu likuma 10.pantu var vērsties tiesā administratīvā procesa

kārtībā. Tiesa šādā gadījumā pēc būtības nepārbauda pārkāpumus, par kuriem persona sūdzējusies inspekcijā, bet pārbauda, vai iestāde sniegusi

personai atbildi. Savukārt prasījums par ārstniecības iestādes sniegtā pakalpojuma kvalitāti un saistītais atlīdzinājuma prasījums šādā gadījumā ir skatāms

civiltiesiskā kārtībā. Tomēr, ja iebildumus pret veselības aprūpes kvalitāti izvirza ieslodzījumā esoša persona, iesniegums inspekcijai un pieteikums tiesai ir

jāvērtē atšķirīgi. Proti, ieslodzījumā esošas personas uzskatāmas par iestādei īpaši pakļautām personām, tāpēc gadījumos, kad tiesību normās noteiktās

ieslodzītās personas tiesības uz pienācīgu medicīnisko aprūpi un palīdzību ir ierobežotas, tā var šīs tiesības aizsargāt administratīvā procesa kārtībā. Šādā

administratīvajā procesā inspekcija un pēc tam administratīvā tiesa kontroli pār personas veselības aprūpi īsteno nevis Iesniegumu likumā noteiktajā

kārtībā, bet gan izvērtē argumentus par iespējamo tiesību aizskārumu pēc būtības. Proti, inspekcija atbilstoši Pacientu tiesību likuma 18.panta otrajai daļai

uzstājas kā atbildētājas – Latvijas Republikas – piekritīgā iestāde administratīvajās lietās par ieslodzīto personu ārstniecības procesu jeb veselības

aprūpes kvalitāti, jo tā ir kompetenta pēc būtības un profesionāli izvērtēt ieslodzīto personu sūdzības par nepienācīgas medicīniskās aprūpes

nodrošināšanu. Savukārt, ciktāl administratīvajā procesā vērtējama ieslodzītās personas medicīniskās aprūpes nodrošināšana pati par sevi, par piekritīgo

iestādi uzstājas Ieslodzījuma vietu pārvalde. Atkarībā no sūdzību satura un apskatāmo jautājumu loka atbildētājas pusē var uzstāties arī abas šīs iestādes

(sk. Augstākās tiesas 2016.gada 15.novembra lēmuma SKA-1459/2016 (šajā lietā) 4., 5. un 6.punktu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka pieteicējs savā pieteikumā norādījis ne tikai uz ārstniecības kvalitāti, bet arī uz necilvēcīgiem apstākļiem

kamerā un viņa veselības problēmu risināšanas novilcināšanu, kas norāda par iebildumiem arī pret konkrēto cietumu faktisko rīcību, tiesa uzskatīja, ka

atbilstošākais risinājums konkrētajā gadījumā ir jau šīs lietas ietvaros izvērtēt visus pieteicēja ar veselības aprūpi un kvalitāti saistītos apsvērumus, kurus

viņš ir izteicis savā pieteikumā, nevis daļu atstāt kā izlemtu, bet daļu vēl paredzēt kā risināmu. Tā kā pieteicējs nebija vērsies Ieslodzījumu vietu pārvaldē,

tiesa izņēmuma kārtā nolēma to pieaicināt lietā kā otru iestādi atbildētājas pusē, dodot pārvaldei iespēju iepazīties ar pieteikumu un sniegt savu

novērtējumu, lai šīs lietas ietvaros izskatītu visus ar pieteicēja veselības aprūpi saistītos jautājumus (sal. sk. Augstākās tiesas 2015.gada 3.februāra

lēmuma SKA-0534-15 6.punktu).

Tiesas sēdē pieteicējs izskaidroja savu prasījumu, norādot, ka viņam nav pretenziju pret cietuma administrācijām, kuras nodrošinājušas viņa

nokļūšanu pie ārstniecības personā, bet viņš iebilst pret cietumu ārstniecības personālu, kas nav nodrošinājis pieteicēja atbilstošu veselības aprūpi (lietas

174. un 175.lapa).

Ņemot vērā visus šajā sprieduma punktā minētos apstākļus, tiesa precizēja pieteicēja prasījumu šajā lietā uz pieteikumu par inspekcijas lēmuma

atzīšanu par prettiesisku, konstatējot, ka laika posmā no 2014.gada 9.maija līdz 2015.gada 6.maijam viņam sniegtā veselības aprūpe Šķirotavas,

Jēkabpils un Brasas cietumos nebija atbilstoša normatīvo aktu prasībām.

[8] Ārstniecības likuma 17.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto

ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām

personām.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus

veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta

neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā (pirmā daļa). Papildus

veselības aprūpes apjomam, kas noteikts normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu, ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem

neatliekamo stomatoloģisko palīdzību (otrā daļa). Savukārt minētā likuma 78.panta trešā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka notiesāto veselības

aprūpes īstenošanas kārtību.

Saskaņā ar šo likumdevēja deleģējumu Ministru kabinets 2014.gada 2.jūnijā izdevis noteikumus Nr.276 (iepriekš, no 2014.gada 14.janvāra līdz

2015.gada 8.jūnijam, spēkā bija noteikumi Nr.25), kuru 2.punkts noteic, ka ieslodzītais bez maksas saņem: 1) primāro veselības aprūpi, ko nodrošina

ieslodzījuma vietas ārstniecības personas, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību; 2) neatliekamo stomatoloģisko palīdzību; 3) sekundāro veselības

aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas vai Latvijas Cietumu slimnīca, bet, ja ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes

pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt ieslodzījuma vietā vai Latvijas Cietumu slimnīcā, tad, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, arī

ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas; 4) efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona; 5)

no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas, pamatojoties uz medicīniskajām

indikācijām, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu. Savukārt šo noteikumu 18. un 19.punkts noteic, ja rodas

pamatotas aizdomas, ka ieslodzītajam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, dežurējošais palīgs par to nekavējoties informē ieslodzījuma

vietas ārstniecības personu, kura nekavējoties veic ieslodzītā apskati, izvērtē viņa veselības stāvokli un atbilstoši kompetencei sniedz neatliekamo

medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumā, ja nav iespējams sniegt ieslodzītajam neatliekamo medicīnisko palīdzību ieslodzījuma vietā vai ieslodzījuma

vietā nav pieejama ārstniecības persona un rodas pamatotas aizdomas par nopietnām ieslodzītā veselības problēmām, vai ieslodzītajam ir acīmredzami

miesas bojājumi, dežurējošais palīgs nekavējoties izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi.

No minētajām tiesību normām ir secināms, ka primāro veselības aprūpi ieslodzītajiem bez maksas nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības

personas. Sekundāro veselības aprūpi ieslodzītajiem bez maksas nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas vai Latvijas Cietumu slimnīca,

savukārt, ja ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt ieslodzījuma vietā vai Latvijas Cietumu slimnīcā,

tad, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, tos nodrošina arī ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas.

[9] No lietas materiāliem konstatējams, ka laika posmā no 2015.gada 9.oktobra līdz 2016.gada 10.februārim inspekcijas Veselības aprūpes

kvalitātes kontroles nodaļa veikusi pieteicēja veselības aprūpes ekspertīzi. Šīs ekspertīzes rezultātā cita starp atzīts, ka laika posmā no 2014.gada 9.maija

līdz 2015.gada 6.maijam pieteicējam sniegtā veselības aprūpe Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietumos bija atbilstoša normatīvo aktu prasībām.

Tomēr pieteicējs šim atzinumam nepiekrīt, jo uzskata, ka jau Šķirotavas cietuma ārstes pienākums, uzklausot viņa sūdzības par veselības

problēmām, bija nosūtīt pieteicēju uz izmeklējumiem pie ķirurga, kurš savlaicīgi būtu noteicis viņa saslimšanas cēloni un nozīmējis pareizu ārstēšanos. Ne

Šķirotavas cietuma, ne Jēkabpils cietuma, ne arī Brasas cietuma ārstniecības personas to neizdarīja un pieteicējs līdz ķirurgam nonāca tikai 2015.gada

maijā, kad viņam jau bija sākusies gangrēna labās kājas pirkstos (lietas 175. un 176.lapa).

Tādējādi tiesa turpmāk secīgi vērtēs pieteicēja iebildumus par viņa veselības aprūpi katrā no iepriekš minētajiem cietumiem.

[10] Šķirotavas cietumā pieteicējs atradies laika posmā no 2013.gada 30.augusta līdz 2014.gada 12.septembrim.

2014.gadā pirmais ieraksts ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē Nr.416/12 ir veikts 2014.gada 9.maijā, kad pieteicējam rekomendēts

medikaments Trental (miotrops spazmolītiķis) 400 mg × 3 N10, pēc tam 400 mg × 2. Pieteicējs šo medikamentu iegādājies par personīgiem līdzekļiem

un lietojis saskaņā ar ārstes internistes /pers. G/ rekomendācijām, lai gan medikamenta lietošanas medicīniskās indikācijas nav norādītas.

Pirmās pieteicēja sūdzības par sāpēm mugurā un kreisajā kājā viņa medicīniskajā kartē fiksētas 2014.gada 28.jūnijā, kad pieteicējam nozīmēti

nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi (NPL) Diclac un Indometacīna ziede. 2014.gada 11.augustā sakarā ar diagnozi – Mugurkaula jostas

daļas deformējošā spondiloze – pieteicējs par personīgiem līdzekļiem iegādājies Neirorubīna (B grupas vitamīnu komplekss) injekcijas N10. Savukārt

2014.gada 11.septembra pirmsetapa apskatē pieteicējs īpašas sūdzības nav uzrādījis, bet sniedzis informāciju, ka pirms 10 gadiem guvis mugurkaula

traumu, it kā bijis L4 skriemeļa kompresijas lūzums, bet neesot ārstējies, jo no slimnīcas aizbēdzis. Pēc traumas periodiski sāpot mugura. Šajā apskatē

pieteicēja veselības stāvoklis vērtēts kā apmierinošs, bet ierakstā norādīts, ka personai sakarā ar diagnozi – Mugurkaula jostas daļas deformējoša

spondiloze ar sāpju sindromu – vēlama mugurkaula datortomogrāfija, par ko pieteicējs ir informēts (lietas 49.lapa).

Novērtējot iepriekš minēto informāciju par pieteicējam veikto veselības aprūpi, tiesa nekonstatē pamatu apšaubīt vecākās ārstes ekspertes

atzinumā secināto, ka pieteicējs 2014.gadā Šķirotavas cietumā ir saņēmis simptomātisku ārstēšanu sakarā ar deformējošu spondilozi, jo primāri sūdzējies

par sāpēm mugurā, kuras pats pieteicējs saistījis ar mugurkaulu traumu. Turklāt šajā laikā nebija saņemtas pieteicēja sūdzības par sāpēm kājās pie

staigāšanas. Līdz ar to arī nav konstatējamas medicīniskās indikācijas, kuru dēļ pieteicēja sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu

nodrošināt Šķirotavas cietumā un viņš būtu nosūtāms uz ķirurga apskati ārpus ieslodzījuma vietas. Tāpat no pieteicēja medicīniskās dokumentācijas un

ārstes internistes /pers. G/ paskaidrojuma (lietas 62.lapa) nav konstatējamas medicīniskas indikācijas tam, kādēļ viņa pieteicējam rekomendējusi par

saviem līdzekļiem iegādāties medikamentu Trental.

Tādējādi tiesa arī nekonstatē, ka laika posmā no 2014.gada 9.maija līdz 2014.gada 12.septembrim pieteicējam sniegtā veselības aprūpe

Šķirotavas cietumā būtu neatbilstoša normatīvo aktu prasībām.

[11] Jēkabpils cietumā pieteicējs atradies laika posmā no 2014.gada 12.septembra līdz 2014.gada 30.oktobrim. 2014.gada 22.septembrī viņš

sūdzējies par sāpēm mugurā un pēdas rajonā. Izmeklējot konstatētas sāpīgas, ierobežotas kustības, neprecizējot sāpju lokalizāciju, savukārt 2014.gada

29.septembrī pieteicējs nosūtīts uz mugurkaula joslas un krūšu Rtg izmeklējumu. 2014.gada 30.septembrī pieteicējam veikts mugurkaula Rtg

izmeklējums, kura slēdziens: Deformējoša spondiloze L1-S1 skriemeļos. Neliela L3 un L4 skriemeļu korpusu kompresija (85% no normas).

2014.gada 6.oktobrī pieteicējs atkārtoti vērsies pie ārstniecības personas sakarā ar sāpēm jostas rajonā, krustos un labā kājā. Apskatē palpatori

konstatēts sāpīgums jostas rajonā un kustību ierobežojums sāpju dēļ. Labās kājas izmeklējums nav atspoguļots. Pacientam nozīmētas Profenac

injekcijas un Trombaspirīns N5, kura nozīmēšanai nav norādītas medicīniskas indikācijas. Savukārt 2014.gada 22.oktobrī pieteicējs vēlreiz sūdzējies

par sāpēm mugurā, jostas rajonā. No 2014.gada 13. līdz 27.oktobrim viņam veiktas Profenac un Analgini 50% injekcijas, kā arī pieteicējs atbrīvots no

fiziskas slodzes (lietas 50.lapa).

Novērtējot iepriekš minēto informāciju par pieteicējam veikto veselības aprūpi, tiesa nekonstatē pamatu apšaubīt vecākās ārstes ekspertes

atzinumā secināto, ka pieteicējs Jēkabpils cietumā četros apmeklējumos sūdzējies par sāpēm mugurā, jostas un krustu rajonā, tādēļ viņam veikts Rtg

izmeklējums un nozīmēta PNL terapija. Tā kā minētais izmeklējums apliecinājis pieteicējam hronisko sāpju sindromu un akūta pataloģija netika

konstatēta, tad nav konstatējamas arī medicīniskās indikācijas, kuru dēļ viņa sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu nodrošināt Jēkabpils

cietumā un viņš būtu nosūtāms uz ķirurga apskati ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt vecākā ārste eksperte tiesas sēdē arī norādīja, ka no mugurkaula iet

saknītes uz kājām, tādēļ deformējošas spondilozes un krustu skriemeļu kompresijas gadījumos sāpes var būt gan mugurā, gan arī kājās (lietas 177.lapa).

Tādējādi tiesa arī nekonstatē, ka laika posmā no 2014.gada 12.septembra līdz 2014.gada 30.oktobrim pieteicējam sniegtā veselības aprūpe

Jēkabpils cietumā būtu neatbilstoša normatīvo aktu prasībām.

[12] Brasas cietumā pieteicējs atradies laika posmā no 2014.gada 30.oktobra līdz 2015.gada 6.maijam. Pirmais ārsta apmeklējums šajā periodā

reģistrēts 2014.gada 10.novembrī, kad pieteicējs sūdzējies par sāpēm mugurā ar izstarojumu kājās (pa n.ischiadicus gaitu). Apskates laikā konstatēts,

ka Lasega simptoms (saknīšu iestiepums) negatīvs, palpējot mugurkaulu, sāpīguma nav, cīpslu refleksi saglabāti. Noteikta diagnoze – Jostas daļas

mugurkaula osteohondroze ar saknīšu sindromu, kā arī izsniegta Indometacīna ziede.

Nākošais apmeklējums 2015.gada 9.februārī, kad pieteicējs sūdzējies par sāpēm mugurā ar iradiāciju uz gūžas locītavu un parestēziju labās rokas

IV-V pirkstos. Apskates laikā konstatēts, ka, palpējot mugurkaulu, sāpīguma nav. Lasega simptoms +/–, labā pusē, ptellārie refleksi vienādi abās pusēs,

nedaudz pazemināti, pēdu asinsvadu pulsācija saglabāta. Pieteicējam noteikta diagnoze: Mugurkaula C7-8 un L4-5 ostehondroze ar sāpju sindromu,

nozīmēts Cinnarisin (smadzeņu asinsrites stimulators), NPL Diclac 150 mg un pretepilepsijas līdzeklis Finlepsin, kā arī ieteikts iegādāties par

personīgiem līdzekļiem medikamentus Trental un Neiromidin (nervu impulsu pārvadi ietekmējošs līdzeklis).

2015.gada 12.februārī pieteicējam noteikts turpināt terapiju, savukārt 2015.gada 4.martā, ņemot vērā to, ka viņa sūdzības nemainās, pieteicējs

reģistrēts plānveida hospitalizēšanai Latvijas Cietumu slimnīcā, vienlaicīgi viņam nozīmēts lietot medikamentus Trental u n Finlepsin, kā arī veikt

Neirorubin injekcijas.

2015.gada 13.martā pieteicējs atzīmējis pašsajūtas uzlabošanos, norādot, ka viņš sajūtot uz pēdām asins cirkulācijas uzlabojumu, bet uz rokām,

pirkstu nagu falangas reaģējot uz nelielu aukstumu. Apskates laikā pieteicēja vispārējais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, akūta pataloģija nav

novērota. Pieteicējam noteikta diagnoze: Mugurkaula C7-8 un L4-5 ostehondroze (spondiloze) ar saknīšu sāpju sindromu, iespējams endarteritis, kā arī

nozīmēts lietot medikamentu Trental, Finlepsin, T.valerianae, Neiromidin, pēc tam Tizercin.

2015.gada 30.martā pieteicējs atzīmējis sāpes kājās, vairāk pēc staigāšanas, tās sākas no gūžu locītavas kreisā pusē un abos ikros. Apskates laikā

konstatēts, ka pēdas asinsvados pulss saglabāts, kājas siltas, palpējot mugurkaulā, sāpīguma nav. Pieteicējam nozīmēts turpināt lietot medikamentu

Trental, Finlepsin un Tizercin.

2015.gada 1.aprīlī pieteicējs sūdzējies par gremošanas traucējumiem, bet 2015.gada 10.aprīlī norādījis uz sāpēm mugurā, jostas daļā un

parestēzijām labās kājas IV-V pirkstos, kā arī miega traucējumiem. Pieteicējam noteikta diagnoze: Mugurkaula ostehondroze ar sāpju sindromu, kā arī

nozīmēti medikamenti Trental un Amitriptylini.

2015.gada 17.aprīlī pieteicējs sūdzējies par sāpēm mugurā, jostas daļā un labās kājas I un II pirkstā, kā arī ikros pēc staigāšanas. Pieteicējam

noteikta diagnoze: Mugurkaula jostas daļas deformējošā spondiloze L1-S1, iespējams Šmorļa trūce, viņam nozīmēti medikamenti Finlepsin un

Amitriptilyni (antidepresants), kā arī Indometacina ziede. Savukārt 2015.gada 28.aprīlī pieteicējs sūdzējies par labās kājas I un II pirksta sāpēm naktīs

un miega traucējumiem. Apskates laikā konstatēts, ka asinsvadu pulsācija labā pēdā saglabāta, pirksti silti. Pieteicējam noteikta diagnoze: Mugurkaula

jostas daļas deformējošā spondiloze L1-S1, iespējams Šmorļa trūce, viņam nozīmēti medikamenti Finlepsin, Tizercin (neiroleptisks līdzeklis), kā arī

Diclac.

2015.gada 5.maija apskatē, kas veikta pirms pieteicēja nosūtīšanas uz Latvijas Cietumu slimnīcu, konstatēts, ka labās kājas I pirksts bāls, bet silts.

Kāju nolaižot lejup, tas kļūst violets, pulsācijas pēdas asinsvados saglabātas. Nosūtījuma diagnoze: Mugurkaula jostas daļas spondiloze ar sāpju

sindromu. Endarteritis suspecta.

Novērtējot iepriekš minēto informāciju par pieteicējam veikto veselības aprūpi, tiesa arī par šo laika posmu nekonstatē pamatu apšaubīt vecākās

ārstes ekspertes atzinumā secināto. Katrā šī laika posma ārsta apmeklējumā pieteicējam prevalējušas sūdzības par sāpēm jostas/krustu rajonā, ko ārstei

bija pamats saistīt ar pieteicējam Rtg izmeklējumā konstatēto deformējošo spondilozi L1-S1 skriemeļos un nelielo L3 un L4 skriemeļu korpusu

kompresiju (85% no normas), kā arī viņa darbu šūšanas cehā. Tāpat ārstei bija pamats saistīt tirpšanas sajūtu labās rokas IV-V pirkstā ar piespiedu

pozu darbā, tādēļ arī atbilstoša viņas diagnoze: Mugurkaula kakla (C7-8) un jostas (L4-5) skriemeļu ostehondroze ar sāpju sindromu, nozīmējot

pretsāpju terapiju, kā arī asinsrites uzlabošanai medikamentu Trental. Savukārt jau 2015.gada 30.martā, kad pieteicējs sācis sūdzēties par sāpēm ikros,

vairāk pēc staigāšanas, ārste pamatoti sākusi pārbaudīt pulsāciju pieteicēja pēdas asinsvados, savukārt, konstatējot tās esību un kāju siltumu, arī pamatoti

turpinājusi nozīmēt medikamentu Trental (lietas 63.lapa). Tādējādi, ņemot vērā to apstākli, ka pieteicējs jau 2015.gada 4.martā bija reģistrēts plānveida

hospitalizēšanai Latvijas Cietumu slimnīcā, kurā viņš nonāca 2015.gada 6.maijā, nav konstatējamas arī medicīniskās indikācijas, kuru dēļ viņa sekundārās

veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu nodrošināt Brasas cietumā un viņš būtu nosūtāms uz ķirurga apskati ārpus ieslodzījuma vietas. Tāpat šajā laika

posmā nav konstatējamas arī medicīniskās indikācijas, kuru dēļ pieteicējam bija nepieciešama neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšana. Tas

savukārt secināms no 2015.gada 29.jūnijā pieteicējam veiktās CT angiogrāfijas, kurā netika konstatēta akūta asinsvadu tromboze, kad nepieciešama

neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšana. Pieteicēja gadījumā aterosklerotiskās izmaiņas asinsvados bijis ilgstošs (parasti tas sākas aptuveni 25

gadu vecumā) un hroniski progresējošs išemizācijas process, kuru viņš pats ir veicinājis, ilgstoši smēķējot. Turklāt pieteicējam laika periodā no

2007.gada ir diagnosticēta ne tikai nikotīnatkarība, bet arī narkomānija ar abstinenci, pyturiasis versicoloris (ādas sēnīšu slimība), situācijas neiroze,

elkoņa nerva iekaisums, reflux ezofagīts, dispensija, lumbalģija, mugurkaula spondiloze ar sāpju sindromu, ARS, alkohola atkarība, kreisās plaukstas I

pirksta osteoartroze, augšžokļa periatrīts. Tieši viena no pieteicējam diagnosticētajām slimībām – mugurkaula spondiloze ar sāpju sindromu – arī

aizēnojusi, iespējams, ātrāku hroniski progresējošā išemizācijas procesa konstatēšanu.

Tādējādi tiesa arī nekonstatē, ka laika posmā no 2014.gada 30.oktobra līdz 2015.gada 6.maijam pieteicējam sniegtā veselības aprūpe Brasas

cietumā būtu neatbilstoša normatīvo aktu prasībām.

[13] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatē, ka laika posmā no 2014.gada 9.maija līdz 2015.gada 6.maijam viņam sniegtā veselības

aprūpe Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietumos būtu neatbilstoša normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiesa arī nekonstatē inspekcijas lēmuma

prettiesiskumu, bet pieteicēja pieteikumu pilnībā noraida.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, kā arī 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Veselības inspekcijas 2016.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.1.3-2/10400/27 atzīšanu par prettiesisku, konstatējot, ka

laika posmā no 2014.gada 9.maija līdz 2015.gada 6.maijam viņam sniegtā veselības aprūpe Šķirotavas, Jēkabpils un Brasas cietumos nebija atbilstoša

normatīvo aktu prasībām.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2017.gada 1.jūnijā.

Tiesnesis G.Ploriņš