Court dismissed appeal against police decision for traffic violation citing presumption of innocence and evidence sufficiency.

Lietas Nr. 132034114

Lietas arhīva Nr. 1-0060-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 17.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka /pers.

B/ 23.05.2014. lēmumu Nr.1250 apstrīdēšanu.

Aprakstošā daļa

1. 2014.gada 4.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF251204 norādīts, ka 2014.gada 4.februārī plkst.10.40, Rīgā, /pers. A/

vadīja a/m Range Rover v/n /TL numurs/ pa 13.janvāra ielu no Gogoļa ielas puses 11.novembra krastmalas virzienā un 13.janvāra ielas un Prāgas

ielas krustojumā šķērsoja brauktuvi pārkāpjot transportlīdzekļu un gājēju satiksmes regulēšanas luksofora aizliedzošā signāla prasību, kas noteikts

2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikums Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” 23.punktā. /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, par

kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5panta pirmajā daļā.

/pers. A/ par minēto protokolu iesniedza sūdzību, kurā norādīja, ka protokolam Nr.PF251204 nepiekrīt un lūdz atzīt protokolu par spēkā

neesošu, tā kā tajā esošā informācija neatbilst patiesībai.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 23.maija lēmumu Nr.1250 nolemts atstāt negrozītu

2014.gada 4.februārī VP RRP KPP PPP PPB kārtībnieka /pers. E/ pieņemto lēmumu lietā Nr.PF251204 un /pers. A/ iesniegumu noraidīt kā

nepamatotu.

2. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2014.gada 30.jūnijā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārības

policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) lēmumu, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs lēmumu uzskata par nepamatotu. Pamatojoties uz

Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedumu administratīvā pārkāpuma lieta, ievērojot pārkāpuma raksturu un sankcijas atbilstību

kriminālsfērai, ir pielīdzināma krimināllietai, līdz ar to, izlemjot jautājumu par /pers. A/ vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar

atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par

vainu, kuras nav iespējas novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam). Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

9.pantā norādītās pārkāpuma pamatpazīmes ir obligātas. Ja trūkst kaut vai viena no pārkāpuma pazīmēm, nav pamata personas saukšanai pie

administratīvās atbildības, jo tādā gadījumā tās darbībā vai bezdarbībā nav konkrēta pārkāpuma sastāva. Lēmumā, protokolā Nr.PF251204, kā

arī patruļpolicijas bataljona kārtībnieku dienesta ziņojumos norādīts, ka /pers. A/ šķērsoja krustojumu brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais

signāls – sarkanā gaisma, bet sūdzības iesniedzējs norada, ka iebrauca minētajā krustojumā, kad dega mirgojošais zaļais signāls. Soda

piemērošanas pamatošanai atsaukšanās vien uz lēmuma pieņēmēja darbinieki ziņojumiem, bez citu, ar tehnisku līdzekļi palīdzību fiksētiem

pierādījumiem, pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, 289.panta pirmo daļu, /pers. A/ lūdz atcelt Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 23.maija lēmumu Nr.1250 un izbeigt lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PF251204.

Motīvu daļa

1. Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus, atzīst, ka VP RRP KPP priekšnieka vietnieka

/pers. B/ 2014.gada 23.maija lēmums Nr.1250 ir pamatots un tādēļ atstājams negrozīts.

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 5panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2014.gada 25.martam) noteikts, ka par

braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar

satiksmes regulētāja signālu uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecpadsmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam —

no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro.

3. LAPK 289.13pantā noteikts, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

4. Tiesa, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 5panta pirmo daļu, atzīst, ka VP RRP KPP 2014.gada 23.maija lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams un tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

5. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija, pieņemot lēmumu un ņemot vērā tikai Patruļpolicijas bataljona

kārtībnieku ziņojumus.

6. LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību

un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu

citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka /pers. A/ vaina minētajā administratīvajā pārkāpumā pierādīta ar lietas materiālos esošo

2014.gada 4.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF251204, kārtībnieku /pers. H/ un /pers. I/ ziņojumiem, SIA “Latkons”

pierādījumiem par luksofora objektu 13.janvāra un Prāgas ielas krustojumā.

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa dod priekšroku lietā esošajiem

pierādījumiem, nevis /pers. A/ paskaidrojumiem, jo policijas darbinieki /pers. H/ un /pers. I/, kuri sastādīja ziņojumus, pildot savus dienesta

pienākumus, nav ieinteresēti lietas iznākumā un viņiem nav nekāda pamata aprunāt vai sniegt nepatiesas ziņas par /pers. A/ rīcību 2014.gada

4.februārī plkst.10:40.

7. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka iebrauca protokolā minētajā krustojumā, kad dega mirgojošais zaļais signāls.

LAPK 289.1panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka sūdzībai administratīvo pārkāpumu lietā pievieno pierādījumus ar kuriem pamatota sūdzība.

Tiesa, izvērtējot sūdzības materiālus, konstatē, ka tiem klāt nav pievienoti pierādījumi, kas apliecinātu, ka /pers. A/ šķērsoja brauktuvi pie zaļā

mirgojošā signāla.

1. Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287.pantu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka /pers. B/ 2014.gada 23.maija lēmumu Nr.1250 atstāt

negrozītu un /pers. A/ sūdzību par minēto lēmumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs