Court convicted defendant of intentional damage to property and ordered partial civil compensation.

Lietvedības Nr. K39-0446/14

Lietas Nr.11130061514

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2014.gada 26.septembrī

Valmieras rajona tiesas

tiesnese A.Sīmane

ar tiesas sēdes sekretāri I.Bergmani,

piedaloties prokurorei B.Prīvertei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valmierā, Garā ielā 5, krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Tiesa

ko nstatēja

/pers. A/ tīši bojāja svešu mantu.

/pers. A/ 2014.gada 18.jūlijā ap plkst. 23.20, būdams alkohola ietekmē, atrazdamies Mazsalacas novada Mazsalacā, Parka ielā

netālu no automašīnu stāvlaukuma pie veikala /Nosaukums A/, kur bija novietota /pers. B/ piederošā automašīna VW

TRANSPORTER ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, ko tovakar vadīja /pers. C/, būdams dusmīgs par draudzenes

rīcību, ka viņa iesēdusies minētajā automašīnā un gatavojas braukt prom, piegājis pie automašīnas vadītāja puses, tīši ar roku vienu

reizi iesita pa automašīnas vadītāja puses durvju stiklu, kā rezultātā stikls 30 euro vērtībā saplīsa, tādā veidā tīši sabojājot /pers. B/

piederošo automašīnu VW TRANSPORTER ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, radot /pers. B/ materiālos zaudējumus

108,70 euro apmērā (30 euro izsistā stikla vērtība, 58,70 euro remontizmaksas, 20 euro izdevumi par degvielu).

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušais /pers. B/ pieteicis kompensācijas pieteikumu par izsisto stiklu un remonta

izmaksām Eur 108,70 un Eur 500 par zaudējumiem, kurus būtu varējis iegūt, ja izmantotu automašīnu strādnieku aizvešanai

uz mežu.

Lieta tika iztiesāta bez cietušā /pers. B/ piedalīšanās, kuram likumā noteiktā kārtībā par tiesas sēdi paziņots. Tiesai nav

darījis zināmus neierašanās iemeslus.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā vaļsirdīgi

atzina, nožēloja izdarīto, daļēji atzina cietušā kompensāciju, proti, atzina nodarīto kaitējumu ar automašīnas loga izsišanu un

remontiem Eur 108,70, neatzina Eur 500.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaude netika izdarīta daļā uz

apsūdzību, bet saskaņā ar minētā panta otro daļu tiesa nolēma veikt pārbaudi jautājumā par kompensācijas apmēru.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgā rīcība ir pareizi kvalificēta pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, jo ir

pierādīts fakts, ka /pers. A/ tīši sabojāja svešu mantu. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta un apsūdzētais par izdarīto pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ka apsūdzētais

izdarīja tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu ir izdarījis mazāk smags

noziegumu, radot kaitējumu cietušam.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā arī viņa personību, ka iepriekš kriminālā kārtā nav sodīts, ir sodīts administratīvi,

strādā, no darba vietas -zemnieku saimniecības raksturots kā atbildīgs darbinieks, labestīgs, komunikabls, šobrīd pēc paša teiktā ir

nopietnas veselības problēmas.

Nosakot soda mēru apsūdzētajam tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta otro daļu - vaļsirdīgu atzīšanos, izdarītā nožēlošanu; atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta

pirmās daļas 12.punktu – noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Ņemot vērā minēto apstākļu kopumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sodāms inkriminētā panta sankcijas robežās – brīvības

atņemšanas veidā, vienlaicīgi piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu nosakot

nosacīti ar pārbaudes laiku, uzskatot pie konkrētajiem apstākļiem šo par piemērotāko sodu, lai ne tikai personu sodītu, bet

arī panāktu, ka turpmāk pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, vienlaicīgi arī gūstot pārliecību,

ka sodu neizciešot turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādā veidā sasniedzot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.

Apsūdzētajam /pers. A/ līdz sprieduma stāšanās spēkā saglabājams piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā

vietā, pēc kā tas atceļams.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus – /pers. B/ iesnieguma protokolu l.l.2, informāciju par viņam piederošo

transportlīdzekli l.l.3, cietušā /pers. B/ nopratināšanas protokolus l.l. 6.,7.-8., kuri tika nolasīti Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punkta kārtībā , no kuriem izriet, ka cietušais pieteicis kompensācijas par Eur 108,70, kas sastāv no

automašīnas remonta izmaksām un Eur 500 par neiegūtajiem apgrozāmajiem līdzekļiem, kurus būtu varējis iegūt, ja

automašīna būtu tehniskā kārtībā un izmantojama darbam – strādnieku vešanai uz mežu, atzīst, ka tiesā nepastāv strīds par

cietušam nodarītā kaitējuma apmēru Eur 108,70 apmērā, bet apsūdzētais neatzīst kompensāciju par Eur 500, kālab arī tika

veikta pierādījumu pārbaude. Tiesa, pārbaudot lietā esošo materiālu, atzīst, ka lietā nav pierādījumi, ka cietušais /pers. B/

būtu varējis iegūt minēto summu, cietušais arī neieradās uz tiesas sēdi un neiesniedza tiesā kompensācijas pieteikuma

pamatojumu, līdz ar to kompensācija daļā par Eur 500 ir atstājama bez izskatīšanas, dodot cietušam tiesības civilprocesa

likuma noteiktajā kārtībā piedzīt minēto summu no apsūdzētās personas, iesniedzot arī pamatojumu un pierādījumus prasītai

summai.

Savukārt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.- 353.pantiem tiesa atzīst cietušā /pers. B/ tiesību uz viņam nodarītā

kaitējuma atlīdzināšanu pieteiktajā summā Eur 108,70 apmērā, kas piedzenama no apsūdzētā par labu cietušam, jo ir

pierādīts, ka minētie zaudējumi radās apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgās rīcības rezultātā un līdz tiesas sēdei tie nav atlīdzināti.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511, 512, 513, 514, 520, 529, 530. pantiem,

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem 10 (desmit) dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti

ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā /pers. A/ saglabāt piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā, pēc kā to atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušam /pers. B/ nodarīto kaitējumu Eur 108,70 apmērā, kompensācijas pieteikumu daļā par Eur

500 atstāt bez izskatīšanas.

Spriedumu var pārsūdzēt un noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā,

iesniedzot sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2014.gada 10.oktobrī.

Tiesnese A.Sīmane