Court fully allows landlord's small claims suit for rent arrears, damages, and legal costs against tenant.

Lietas Nr. C37049217

Lietas arhīva Nr. C-0492-17/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2017.gada 26.jūlijā

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā : tiesnese A.Vancāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INVESTO” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2017.gada 2.martā Tukuma rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “INVESTO” (turpmāk tekstā prasītāja) prasības

pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk tekstā atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 29.04.2016. starp prasītāju kā Izīrētāju un atbildētāju kā īrnieci tika noslēgts īres līgums (turpmāk īres līgums) par

dzīvokļa /adrese/, 56,4 kv. m. platībā īri ar īres termiņu uz 1 gadu. Līguma 3.1.punktā noteikts, ka Pusēm vienojoties, īres maksa par Dzīvokļa lietošanu

tiek noteikta 200 EUR mēnesī, kuru īrnieks maksā izīrētājam līdz katra tekošā kalendārā mēneša 15.datumam. Līguma 3.2.punktā noteikts, ka papildus

īres maksai īrnieks maksā izīrētājam nekustamā īpašuma nodokli likumdošanā noteiktajā termiņā un apmērā, saskaņā ar izīrētāja izsniegtajiem rēķiniem.

Līguma 3.3.punktā noteikts, ka papildus īres maksai īrnieks maksā izīrētājam maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar izīrētāja

izsniegto rēķinu 7 dienu laikā no rēķina nosūtīšanas dienas. Līguma 3.7.punktā noteikts, ka par katru īres maksas vai citu īres līgumā noteikto maksājumu

kavējumu (obligātā maksājuma par nekustamā īpašuma nodokli, maksas par komunālajiem pakalpojumiem, un citu maksājumu kavējumu), īrnieks maksā

izīrētājam nokavējuma procentus 3% apmērā no nesamaksātās summas par katru kavēto samaksas dienu, īres līguma 5.9.14.punktā noteikts, ka

īrniekam jānovērš visi Dzīvokļa bojājumi ne vēlāk kā l darba dienas laikā. Ja īrnieks šos bojājumus nenovērš, izīrētājs tos novērš, bet īrniekam ir

pienākums apmaksāt bojājumu novēršanas izmaksas (zaudējumus). 29.04.2016. saskaņā ar pušu parakstīto dzīvokļa nodošanas pieņemšanas aktu, ar

kuru prasītāja nodeva atbildētājai dzīvokli labā stāvoklī pēc kosmētiskā remonta. 11.10.2016. atbildētāja iesniedza prasītājai iesniegumu ar lūgumu

izbeigt īres līgumu. 21.10.2016. puses izbeidza īres līgumu ar 21.10.2016. īrnieces vainas dēļ, par to sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā

konstatēts, ka dzīvokli atbildētāja nodod prasītājam ar sekojošiem bojājumiem:

virtuvē - viena siena pretī virtuves iekārtai ir bojāta (netīra), elektriskā plīts ir netīra, izlietne netīra;

lielajā istabā - viena siena bojāta (netīra), grīda bojāta, netīra ar krāsu, atstāti atkritumi (žalūzijas),

mazajā istabā - noplēsta durvju līste (bojātas durvis), viena siena bojāta (netīra),

vannas istabā - atstāti atkritumi (stikla plauktiņš).

Akts sastādīts un parakstīts abām pusēm klātesot, atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei piekrītot aktā fiksētajiem dzīvokļa bojājumiem.

Bojājumu novēršanai prasītājs griezās pie SIA “MBB Serviss”, kas 24.10.2016. veica dzīvokļa kosmētisko remontu un tīrīšanu, par ko SIA

“MBB Serviss” 31.10.2016. izsniedza prasītājam rēķinu Nr. 0123 par summu 49,51 EUR, kuru prasītāja apmaksāja 14.11.2016. Atbildētāja līdz

dzīvokļa nodošanai prasītājai, nav novērsusi dzīvoklim nodarītos bojājumus, kas atbildētājai bija jānovērš saskaņā ar īres līguma 5.9.14.punktā noteikto,

ka īrniecei jānovērš visi dzīvokļa bojājumi ne vēlāk kā l darba dienas laikā. Ja īrniece šos bojājumus nenovērš, Izīrētājs tos novērš, bet īrniecei ir

pienākums apmaksāt bojājumu novēršanas izmaksas (zaudējumus). Atbildētājai saskaņā ar noslēgto īres līgumu ir pienākums apmaksāt zaudējumus, ko

tā savas vainas dēļ nodarījusi prasītājai.

Atbildētāja ir nodarījusi bojājumus dzīvoklim, un ņemot vērā, ka tie radušies atbildētājas vainas dēļ, atbildētājai jāapmaksā prasītājai nodarītie

zaudējumi - maksa par veiktajiem remonta darbiem, lai novērstu dzīvokļa bojājumus, kopsummā 49,51 EUR apmērā.

Norādīts, ka atbildētāja ir vainojama bojājumu nodarīšanā dzīvoklim, kas uzskaitīti 21.10.2016. pušu parakstītā pieņemšanas-nodošanas aktā, jo

atbildētājai lietošanā tika nodots tīrs, izremontēts dzīvoklis, tikko pēc kosmētiskā remonta, teicamā stāvoklī. Atbildētāja apņēmās īres līguma laikā lietot

dzīvokli, nenodarot tam bojājumus. Pretēji tam, atbildētāja nodeva prasītājai dzīvokli ar pieņemšanas-nodošanas aktā konstatētiem bojājumiem, kuru

novēršanai prasītāja ir izlietojusi 49,51 EUR. Atbildētāja īres līgumā apņēmās atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus saistībā ar viņas vai trešo

personu nodarītajiem bojājumiem.

Norādīts, ka saskaņā ar noslēgto īres līgumu prasītājs ir izsniedzis atbildētājai rēķinus, kurus atbildētāja nav apmaksājusi:

16.08.2016. rēķinu Nr. 3440 par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli (apmaksas

termiņš 23.08.2016.) par summu 144,16 EUR, no kura atbildētāja nav apmaksājusi 1,42 EUR;

01.09.2016. rēķinu Nr. 3547 par īres maksu (apmaksas termiņš 15.09.2016.) par 200 EUR, kuru atbildētāja nav apmaksājusi;

14.09.2016. rēķinu Nr. 3645 par komunālajiem .pakalpojumiem, apsaimniekošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli (apmaksas

termiņš 21.09.2016.) par 62,10 EUR, kuru atbildētāja nav apmaksājusi;

03.10.2016. rēķinu Nr. 3744 par īres maksu (apmaksas termiņš 15.10.2016.) par 200 EUR, kuru atbildētāja nav apmaksājusi;

14.10.2016. rēķinu Nr. 3839 par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli (apmaksas

termiņš 21.10.2016.) par summu 62,58 EUR, kuru atbildētāja nav apmaksājusi;

14.11.2016. rēķinu Nr. 4037 par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvokļa remonta izmaksu kompensāciju par dzīvoklim nodarītajiem

bojājumiem (zaudējumiem) (apmaksas termiņš 21.11.2016.) par summu 14,43 EUR, kuru atbildētāja nav apmaksājusi. Atbildētājas parāda

summa prasītājam prasības celšanas brīdī sastāda 540,53 EUR.

Norādīts, ka īres līgums izbeigts 21.10:2016., īres līgumā noteiktie nokavējuma procenti aprēķināmi līdz 21.10.2016.

par 16.08.2016. rēķina Nr. 3440 (apmaksas termiņš 23.08.2016.) par 1,42 EUR aprēķināmi nokavējuma procenti par 59 kavētām

dienām (1,42 EUR pamatparāda summa) 100% x 3% nokavējuma procentu likme x 59 kavētas dienas) = 2,51 EUR;

par 01.09.2016. rēķina Nr. 3547 (apmaksas termiņš 15.09.2016.) par EUR 200,00, aprēķināmi nokavējuma procenti par 36 kavētām

dienām (200 EUR pamatparāda summa) 100% x 3% nokavējuma procentu likme x 36 kavētas dienas) = 216,00 EUR;

par 14.09.2016. rēķina Nr. 3645 (apmaksas termiņš 21.09.2016.) par EUR 62,10, aprēķināmi nokavējuma procenti par 30 kavētām

dienām (62,10 EUR pamatparāda summa) 100% x 3% nokavējuma procentu likme x 30 kavētas dienas) = 55,89EUR;

par 03.10.2016. rēķina Nr. 3744 (apmaksas termiņš 15.10.2016.) par EUR 200,00, aprēķināmi nokavējuma procenti par 6 kavētām

dienām (200 EUR pamatparāda summa) 100% x 3% nokavējuma procentu likme x 6 kavētas dienas) = 36,00 EUR. Kopsummā īres līgumā

noteiktie nokavējumu procenti sastāda 2,51 EUR + 216,00 EUR + 55,89 EUR + 36,00 EUR = 310,40 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1765.panta pirmo daļu, 1763.panta pirmo daļu, 2112., 2141., 2128., 2152.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu

īri” 2.panta pirmo daļu, 9.panta pirmo un trešo daļu, 10.panta otro daļu, 11., 11.3, 12.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu

540,53 EUR, kas sastāv no parāda par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 491,02 EUR un zaudējumiem 49,51 EUR, un nokavējuma

procentus 321,42 EUR apmērā, kopā 861,95 EUR, visus tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītājas tiesības, saņemt no atbildētājiem solidāri likumiskos

procentus 6% apmērā par prasītāja kapitāla lietošanu no pamatparāda summas no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2017.gada 9.martā tiesa atbildētājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētāju deklarēto

dzīvesvietu prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2017.gada 10.aprīlim (lietas 50.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā

kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem

apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājiem par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

2017.gada 26.aprīlī pusēm nosūtīts tiesas paziņojums par rakstveida procesu 2017.gada 26.jūlijā (lietas 53., 54.lapa).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, 56.1pantu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti izsniegti, un, tā kā puses nav lūgušas

lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, nosūtot pusēm paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu.

Atbildētāja ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu.

Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu, augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.

Tiesa lietā konstatē sekojošus apstākļus.

2016.gada 29.aprīlī starp prasītāju, kā izīrētāju un atbildētāju, kā īrnieku, noslēgts Īres līgums, atbilstoši kuram prasītāja izīrēja un nodeva lietošanā

atbildētājai dzīvokli Nr./numurs/, ar kopējo platību 56,4 m2, kas atrodas /adrese/ (lietas 18.-26.lapa).

Īres līguma 1.4.punktā paredzēts, ka dzīvokļa īres termiņš tiek noteikts 1 gads, t.i. no 2016.gada 29.aprīļa līdz 2016.gada 28.aprīlim.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2016.gada 29.aprīlī, parakstot īres līgumu, atbildētāja apliecināja, ka ir izlasījusi, apspriedusi līgumu un piekrīt katram līguma punktam. Atbilstoši

īres līguma 1.1.punktam, dzīvoklis atbildētājai nodots līguma parakstīšanas dienā ko pierāda Nekustamā īpašuma nodošanas-pieņemšanas akts (lietas

26.lapa).

Civillikuma 2141.pants nosaka, ka nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu. Savukārt minētā likuma 12.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos.

Atbilstoši īres līguma 3.1.punktam, par dzīvokļa īri noteikta ik mēneša īres maksa 200 EUR. Īres līguma 3.2.punktā paredzēts, ka papildus īres

maksai, īrnieks maksā izīrētājam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu likumdošanā noteiktajā apmērā un termiņos, saskaņā ar izīrētāja izsniegtajiem

rēķiniem. Savukārt īres līguma 3.3.punktā noteikts, ka papildus īres maksai, īrnieks maksā izīrētājam maksu par komunālajiem pakalpojumiem un citiem

sniegtajiem pakalpojumiem dzīvoklī, tai skaitā, bet ne tikai, maksu par auksto un karsto ūdeni, elektrību, gāzi, (turpmāk - Komunālie pakalpojumi)

saskaņā ar komunālo pakalpojumu un/vai citu sniegto pakalpojumu skaitītāju rādījumiem un/vai spēkā esošajiem komunālo pakalpojumu sniedzēju un/vai

Izīrētāja noteiktajiem tarifiem, cenrāžiem un/vai rēķiniem.

2016.gada 11.oktobrūi atbildētāja iesniedza prasītājai iesniegumu ar lūgumu izbeigt īres līgumu. 2016.gada 21.okktobrī puses sastādīja un

parakstīja Dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas aktu, kurā puses vienojās Īres līgumu izbeigt ar 21.10.2016., un atbildētāja nodeva prasītājai dzīvokli.

Kā redzams no nekustamā īpašuma /adrese/ pieņemšanas nodošanas akta no 2016.gada 21.oktobra, atbildētāja atbrīvojusi dzīvokli un nodevusi to

prasītājai (lietas 30.lapa). Dzīvoklī konstatēts, ka virtuvē viena siena pretī virtuves iekārtai ir bojāta (netīra), elektriskā plīts ir netīra, izlietne netīra; lielajā

istabā - viena siena bojāta (netīra), grīda bojāta, netīra ar krāsu, atstāti atkritumi (žalūzijas), mazajā istabā - noplēsta durvju līste (bojātas durvis), viena

siena bojāta (netīra), vannas istabā - atstāti atkritumi (stikla plauktiņš). Akts sastādīts un parakstīts abām pusēm klātesot, atbildētājas pilnvarotajai

pārstāvei piekrītot aktā fiksētajiem dzīvokļa bojājumiem.

Kā izriet no lietas materiāliem, 2016.gada 2.decembrī prasītāja atbildētājai nosūtīja pretenziju ar lūgumu samaksāt īres un komunālo pakalpojumu

parādu, dzīvokļa remontdarbu izmaksu kompensāciju (zaudējumus), kas pretenzijas sastādīšanas brīdī kopā ir 957,69 EUR (lietas 44.lapa). Vienlaicīgi

prasītāja paziņo, ka, ja līdz 2016.gada 30.decembrim parāds netiks samaksāts, prasītāja vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka dzīvokli atbildētāja lietoja laika periodā no 2016.gada 29.aprīļa līdz 2016.gada 21.oktobrim.

Parādu un zaudējumus atbildētāja nav samaksājusi.

Paskaidrojumus par prasību no atbildētājas tiesa nav saņēmusi. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā noteiktās tiesības, nav apstrīdējusi īres

parāda, komunālo maksājumu, zaudējumu aprēķinus. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka parādu par īri, komunālajiem pakalpojumiem un zaudējumu

atlīdzināšanu atbildētāja būtu izpildījusi.

Tādejādi, atbilstoši lietā iesniegtajiem rēķiniem, kurus atbildētāja nav apstrīdējusi tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams saņemto

komunālo pakalpojumu parāds un dzīvokļa remontdarbu izmaksu kompensācija (zaudējumi) 540,53 EUR apmērā.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu(844.p.)lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasībā lūgts piedzīt nokavējuma procentus 321,42 EUR.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 17.decembra spriedumā lietā Nr.SKC-262/2012 norādīja, ka tiesa ir tiesīga vērtēt pielīgto

procentu atbilstību Civillikuma 1.pantā ietvertajam labas ticības principam atbilstoši tiesību doktrīnā izteiktajai atziņai, ka procentu kā atlīdzības par sveša

kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka

kapitāls parasti nes augļus. Procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu un jaukt tos ar procentos izteiktu līgumsodu. Nokavējuma gadījumā procentu

maksāšanas pienākums iedarbojas kā pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai. (..) Civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par

pamatu līguma noteikumu atzīšanai pat neatbilstošiem labiem tikumiem (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA, Rīga,

2006, 145.lpp.).

Tiesa atzīst, ka godīgai darījuma praksei neatbilst procentu noteikšana, kas mēneša nokavējuma laikā jau sasniedz pamatsummu, turklāt atbildētājai

ir izīrēts dzīvoklis lietošanai, tātad personas pamatvajadzību nodrošināšanai. Procenti līgumā ir noteikti izteikti sodoši, nesamērīgā apmērā, kas nekādā

mērā neatbilst saprātīgai atlīdzībai par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu, jo parāds ir radies par pēdējo mēnešu maksājumiem un jau jūlijā ir samaksāts

par remontdarbu veikšanu, lai turpinātu dzīvokļa lietojumu.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procentu apmērs un to aprēķins pilnībā satur līgumsoda pazīmes, jo liecina par prasītāja vēlmi sodīt personu, kas

savukārt neatbilst nokavējuma procentu mērķim civiltiesībās. Paša prasītāja sastādītajos dokumentos aprēķinātās summas tiek dēvētas gan par

nokavējuma procentiem, gan par līgumsodu.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procentu apmērs 321,42 EUR ir samērīgs, atbilst pieļautajam līguma pārkāpumam, nokavējuma periodam un

saprātīgai samaksai par pieļauto līguma pārkāpumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja nav izmantojusi savas procesuālās tiesības celt iebildumus pret prasību, iesniegt pretprasību vai apstrīdēt prasībā norādītos faktus.

Noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumi atbildētājai bija zināmi un saprotami, ko atbildētāja ir apliecinājusi ar savu parakstu Līgumā. Tiesa

atzīst, ka prasībā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi, tādejādi tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka atbildētāja nav

izpildījusi savas saistības pret prasītāju un nav veikuši pilnībā uzņemtās līgumsaistības. Lietas izskatīšanas laikā, tiesai no atbildētājas puses netika sniegti

pierādījumi par pieprasītā parāda samaksu, nav arī apstrīdēta aprēķināto zaudējumu summa un nokavējuma procenti.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši šai likuma normai un Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikt likumisko procentu apmērs 6% (seši procenti no simta) gadā, tiesa

atzīst, ka ar spriedumu ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no

pamatparāda summas 540,53 EUR. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts nodevu 129,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 129,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

EUR.

No atbildētājas par labu prasītājai piedzenami arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi par prasītājas veikto samaksu 112,81 EUR apmērā. Prasītāja

iesniegusi rēķinu Nr.15-17/SG no 21.02.2017. un maksājuma uzdevumu no 21.02.2017. par advokāta pakalpojumiem, kas apliecina prasītājas izdarīto

samaksu zvērinātam advokātam par prasības celšanu tiesā (lietas 57., 58.lapa). Ar lietas vešanu saistītie advokāta pakalpojumu izdevumi, atbilst

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam un ir samērīgi ar celtās prasības summu.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar iepriekš teikto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt pilnībā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INVESTO” maza apmēra prasību par naudas piedziņu no /pers. A/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INVESTO”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā

parādu un zaudējumus 540,53 EUR, nokavējuma procentus 321,42 EUR, valsts nodevu 129,29 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus saistībā ar advokātu pakalpojumu samaksu 112,81 EUR, kopā 1108,75 EUR (viens tūkstotis viens simts

astoņi euro 75 centi), kas iemaksājama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INVESTO”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā

Nr.LV84RIKO0002930159364, AS “DNB Banka”.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “INVESTO”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, 6 % gadā no neatdotās pamatparāda summas, to nepārsniedzot.

Noteikt /pers. A/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 26.jūlija, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese A.Vancāne