Court dismisses appeal on court costs, ruling legal aid status does not exempt tenant from paying landlord's expenses.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the tenant's appeal regarding the award of court costs to the landlord, upholding the first-instance judgment. Although the tenant received legal aid, the court ruled that this status does not exempt them from reimbursing the landlord's litigation expenses. Consequently, the tenant was ordered to pay the full amount of 141.70 EUR to the landlord within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 43. panta 16. punkts; 43. panta 4. daļa: Legal aid status does not exempt a party from reimbursing the opposing party's court costs in civil proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-1913-18/31
ECLI:LV:RAT:2018:0906.C33604916.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 6.septembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Agnese Veita
tiesnese Dace Jansone
tiesnese Lidija Pliča
ar tiesas sēžu sekretāri Sintiju Kazaini
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu, īres
līguma izbeigšanu un izlikšanu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.februāra spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2016.gada 1.jūlijā SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī prasītāja) cēlusi prasību Rīgas rajona tiesā, ar precizējumiem 2017.gada 28.aprīlī, pret
/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu un, atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu un likuma “Par
dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu, lūgusi piedzīt no /pers. A/ īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada
27.aprīlim 792,21 EUR un atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti
sasniegs pamatparāda apmēru. Tāpat prasītāja lūgusi izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas 2015.gada 8.aprīlī noslēgts ar /pers. A/, par dzīvojamās telpas
/adrese/, īri, izlikt /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas, kā arī piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.
2017.gada 30.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemti SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikuma grozījumi, kuros norādīts, ka no /pers. A/ par labu
prasītājai piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds par laiku no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 1.oktobrim 850,70 EUR.
Vienlaicīgi prasītāja norādījusi, ka prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un par /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ izlikšanu no dzīvojamām
telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas neuztur, un lūgusi piedzīt no /pers. A/ izdevumus, kas saistīti ar sludinājuma publicēšanu oficiālajā
izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 15,65 EUR apmērā.
Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.februāra spriedumu prasība apmierināta daļēji. No /pers. A/ par labu prasītājai piedzīts parāds 850,70 EUR un
tiesas izdevumi 141,70 EUR. Tiesvedība SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/
izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas izbeigta.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi atbildētāja /pers. A/, pārsūdzot to daļā par tiesas izdevumu piedziņu.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti sprieduma nepareizībai.
2018.gada 6.februārī Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde atbildētājai izsniegusi izziņu Nr.85 par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas)
statusam. Minēto izziņu atbildētāja nav paspējusi iesniegt tiesai, jo to saņēmusi 2018.gada 9.februārī. Laikā no 2018.gada 24.janvāra līdz 31.janvārim un laikā
no 2.februāra līdz 7.februārim atbildētāja atradusies slimnīcā, kur viņai tikusi veikta operācija, pēc kā pasliktinājies veselības stāvoklis. Iepriekš norādīto
apliecina izraksti no slimības vēstures. Lai gan prasītājai bija zināms, ka atbildētājai piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, prasītāja tiesu par minēto
nav informējusi.
Ar Juridiskās palīdzības administrācijas 2018.gada 9.marta lēmumu atbildētājai piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajā civillietā, un saskaņā
ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 16.punktu puse, kas lietā saņem valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, no tiesas izdevumu samaksas valsts
ienākumos ir atbrīvota.
Paskaidrojumus par atbildētājas apelācijas sūdzību 2018.gada 9.aprīlī iesniegusi prasītāja, norādot, ka pirmās instances tiesa pieņēmusi pamatotu
spriedumu, bet atbildētājas apelācijas sūdzība ir noraidāma. Prasītāja arī norādījusi, ka konkrētajā gadījumā Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas
16.punkts un ceturtā daļa nav piemērojama, jo tiesas izdevumi ar tiesas spriedumu ir piedzīti par labu prasītājam, nevis valsts ienākumos.
Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. E/ apelācijas sūdzību neatzina. Sniedza analogus
paskaidrojumus rakstveidā iesniegtajiem.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. No Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņas redzams, ka viņai par tiesas
sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz /pers. A/ tiesai norādīto elektroniskā pasta adresi.
Ņemot vērā minēto un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesas kolēģija atzīst, ka
lieta izskatāma apelācijas sūdzības iesniedzējas – atbildētājas /pers. A/ prombūtnē.
M o t ī v u d a ļ a
Noklausījusies prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietas materiāliem, Civillietu tiesu kolēģija
atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas
sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
/pers. A/ Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.februāra spriedumu ir pārsūdzējusi daļā par tiesas izdevumu 141,70 EUR piedziņu par labu prasītājai. Līdz
ar to pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru no /pers. A/ par labu prasītājai piedzīts parāds 850,70 EUR un izbeigta tiesvedība prasības daļā par īres
līguma izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, atbilstoši
Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai ir stājies likumīgā spēkā.
Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija secina, ka apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets ir jautājums par prasītājas samaksāto tiesas izdevumu
atlīdzināšanu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).
Prasītāja šajā lietā ir samaksājusi valsts nodevu 176,60 EUR (lietas 6., 73.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09 EUR (lietas 7.lapa).
Kā redzams no Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.februāra sprieduma, prasību apmierinot daļēji, no /pers. A/ par labu prasītājai piedzīts parāds 850,70
EUR, bet tiesvedība SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ izlikšanu no
dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas izbeigta.
Civillietu tiesas kolēģija analogi pirmās instances tiesai atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu,
35.panta pirmās daļas 1.punktu un 41.panta pirmo daļu un atbilstoši apmierinātā mantiskā prasījuma apmēram (850,70 EUR) atbildētājai jāatlīdzina prasītājai
valsts nodeva 127,61 EUR (850,70 x 15 % = 127,61).
Tāpat tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punkta, 40.panta un 41.panta pirmās daļas jēgai un būtībai
atbildētājai jāatlīdzina prasītājai arī pēdējās samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 EUR.
Par nepamatotu tiesas kolēģija atzīst apelācijas sūdzībā norādīto atsauci uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 16.punktu, kas noteic, ka puse,
kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī šī panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka
tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts
ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.
Minētās normas ir attiecināmas uz tiem gadījumiem, kad tiesas izdevumi ir maksājami valsts ienākumos. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas
16.punkts neparedz, ka puse, kura lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, būtu atbrīvota no tiesas izdevumu atlīdzināšanai pretējai pusei, kā to
kļūdaini konkrētajā gadījumā uzskata atbildētāja.
Tāpat arī Civilprocesa likuma 43.panta ceturtajā daļā likumdevējs nav piešķīris tiesai tiesības atbrīvot fizisko personu no tiesas izdevumu atlīdzināšanas
pusei, kuras labā taisīts spriedums.
Ņemot vērā minēto, apstāklim, ka /pers. A/ ticis piešķirts trūcīgas personas statuss, ne arī tam, ka viņai tikusi piešķirta valsts nodrošinātā juridiskā
palīdzība, šajā gadījumā nav juridiskas nozīmes. Turklāt ar Juridiskās palīdzības administrācijas 2018.gada 15.jūnija lēmumu /pers. A/ pārtraukts turpmāk
nodrošināt piešķirto, bet neizmantoto valsts nodrošināto juridisko palīdzību šajā civillietā.
Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 141,70 EUR (127,61 + 14,09 = 141,70).
Pirmās instances tiesa, nosakot no atbildētājas par labu prasītājai piedzenamo tiesas izdevumu apmēru, ir pieņēmusi pamatotu spriedumu. Apelācijas
sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204. un 432.pantu Civillietu tiesas kolēģija
n o s p r i e d a
piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesas izdevumus
141,70 EUR (viens simts četrdesmit vienu euro, 70 centus).
Noteikt, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami SIA “Jūrmalas namsaimnieks” kontā AS “Citadele banka”, bankas kods PARXLV22, konta numurs
LV55PARX0007040550003.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot
kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Spriedums sagatavots 2018.gada 6.septembrī.
Tiesnese Agnese Veita
Tiesnese Dace
Jansone
Tiesnese
Lidija Pliča