Court grants property title to plaintiff after verifying chain of title and lack of objections.

Lietas arhīva Nr. C-3825-18/32

ECLI:LV:RVPT:2018:1206.C32154717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāru A.Skutānu,

piedaloties prasītājas pārstāvēm Anželikai Tropiņai, zvērinātai advokātei Ilzei Krastai un trešās personas pārstāvim Laurim Sičovam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz ēkām un

reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tiesa

konstatēja

/pers. A/ (turpmāk prasītājs) 2017.gada 13.janvārī cēlis prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret Latvijas Republikas Finanšu

ministriju (turpmāk – atbildētāja) par īpašuma tiesību atzīšanu uz ēkām un to reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kurš sastāv no

zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ar platību 14824 m2. Prasītāja īpašuma tiesības uz īpašumu nostiprinātas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/. Nekustamo īpašumu prasītājs ir ieguvis pamatojoties uz 2016.gada 2.marta pirkuma līguma no SIA

“Real Estate Park”, iegūstot 9904/14824 domājamās daļas un 2015.gada 22.jūlija pirkuma līgumu no SIA “Gamma Stars Serviss”, iegūstot 4920/14824

domājamās daļas, kopskaitā iegūstot visu nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā.

Norāda, ka līdz tam SIA “Real Estate Park” atsavināmās 9904/14824 domājamās daļas uz 2015.gada 22.jūlija pirkuma līguma pamata

ieguva no SIA “Gamma Stars Serviss”. SIA “Gamma Stars Serviss” īpašuma tiesības ieguva atsavinot ½ domājamo daļu no SIA “Dzintaru māja” ar

2009.gada 12.janvāra pirkuma līgumu un ½ domājamo daļu no SIA “ASB UN KO” ar 2009.gada 11.janvāra pirkuma līgumu. SIA “ASB UN KO”

divu darījumu rezultātā, pamatojoties uz 2003.gada 23.decembra pirkuma līgumu Nr.29038-29039 – 1/10 domājamo daļu un 2003.gada 22.decembra

pirkuma līgumu Nr.29971 – 9/10 domājamo daļu īpašuma ieguva no /pers. B/. Savukārt /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā

atjaunotas ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1998.gada 8.oktobra lēmumu Nr.37/78 uz zemes vienību ar platību 15424 m2. Pēc īpašuma tiesību

reģistrēšanas zemesgrāmatā, pamatojoties uz 1999.gada 2.februāra nostiprinājuma lūgumu, atdalīts zemes gabals 600 m2 un tam atvērts zemesgrāmatas

nodalījums /nodalījuma numurs/ Pēc atdalīšanas īpašums /adrese/, Rīgā sastāv no zemes vienības 14824 m2 platībā. SIA “MerKo” mērnieks /pers.

C/veica Zemes vienības robežu un situācijas uzmērīšanu un 1999.gada 2.februārī izgatavoja īpašuma /adrese/ Rīgā zemes robežu plānu, kurā attēlotas

zemes vienībā esošās būves un dzelzceļš.

Norāda, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2016.gada 29.jūnija ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas 1.2.punktu

palīgēka ( būves kadastra apzīmējums /kadastra numurs/) neietilpst nevienā nekustamajā īpašumā. Šīs pašas ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas

10.1.10.punktā norādīts, ka nav zināms pirmreizējais ekspluatācijas pieņemšanas gads un 10.1.15.punktā atzīmēts, ka būve atrodas uz zemes vienības ar

kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2016.gada 29.jūnija ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas 1.2.punktu ūdenstornis

(būves kadastra apzīmējums /kadastra numurs/) neietilpst nevienā nekustamajā īpašumā. Šīs pašas ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas 10.1.10.punktā

norādīts, ka nav zināms pirmreizējais ekspluatācijas pieņemšanas gads un 10.1.15.punktā atzīmēts, ka būve atrodas uz zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/. Tātad no ēku kadastrālās uzmērīšanas lietām redzams, ka būves ir saistītas ar prasītājam piederošo zemes vienību, būves

nav reģistrētas neviena nekustamā īpašuma sastāvā, ne kā pastāvīgs īpašuma objekts, kā arī Valsts zemes dienestā nav informācijas par to, kad būves

celtas un to piederība nav noskaidrota.

Norāda, ka uz prasītāja 2016.gada 1.augusta iesniegumu Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālajai nodaļai par palīgēkas (būves kadastra

apzīmējums /kadastra numurs/) un ūdenstorņa (būves kadastra apzīmējums /kadastra numurs/) īpašuma piederību, Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālā

nodaļa 2016.gada 22.augustā izsniedza izziņu Nr.9-01/566303-1/1, kas satur sekojošu informāciju: 1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/reģistrēta palīgēka ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un ūdenstornis ar

kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/; 2) Palīgēkai ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un ūdenstornim ar kadastra apzīmējumu /kadastra

numurs/ir reģistrēts piederības statuss “Nepieder zemes īpašniekam (-iem)”, un kā būvju lietotājs reģistrēts /pers. A/, personas kods /personas kods/; 3)

Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas rīcībā nav minēto būvju piederību apliecinošie dokumenti.

Uz prasītāja 2016.gada 1.augusta iesniegumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai par palīgēkas un ūdenstorņa piederību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa 2016.gada 15.augustā izsniedza izziņu Nr.1-14/4592 “Par informācijas sniegšanu”. Tajā norādīts,

ka ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā, tiem tiek piešķirts kadastra numurs, nevis kadastra apzīmējums. Pēc kadastra apzīmējuma nekustamie

īpašumi zemesgrāmatā nav identificējami, un pārbaudot datus valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc adreses Rīgā, Atlantijas ielā, Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai nav iespējams sniegt informāciju par būvju piederību.

Uz prasītāja 2016.gada 1.augusta iesniegumu Rīgas pilsētas pašvaldībai par palīgēkas un ūdenstorņa piederību saņemta 2016.gada 8.septembra

izziņa Nr.BV-16-6608-ap no Rīgas pilsētas būvvaldes, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā nav un Būvvaldes Vadītāja biroja Arhīvā nav

nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija attiecībā uz zemes vienībā Rīgā, Atlantijas ielā esošo palīgēku un ūdenstorni.

Norāda, ka no minētajiem dokumentiem secināms, ka būves – zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā un pašvaldībā nav reģistrētas kā pastāvīgs

īpašuma objekts un neietilpts neviena nekustamā īpašuma sastāvā un to piederība nav noskaidrota.

Norāda, ka atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajai daļai ēkas (būves), kuras zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav

reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam, kas paredz, ka uz zemes uzcelta un

cieši ar to savienojama ēka atzīstama par tās daļu. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu

prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Tātad, ja nenoskaidrotas piederības būves atrodas uz privātpersonai piederošas zemes vienības,

privātpersona kā zemes īpašnieks ir tiesīga celt tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu, likuma “Par

atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

14.panta ceturto daļu.

Norāda, ka pie prasītāja līdz šim nav griezusies neviena persona, lai izteiktu kādas pretenzijas par tiesībām uz minētajām būvēm, kā arī pieteiktu

savas īpašuma tiesības uz tām. Tādējādi līdz šim brīdim uz prasītāja piederošā nekustamā īpašuma Atlantijas ielā bez numura, Rīgā zemes atrodas

nezināmas piederības būves, par kurām neviens nav izrādījis nekādu interesi, bet prasītājs neesot būvju īpašnieks, nevar ar tām rīkoties, tajā skaitā,

izmantot savām vajadzībām, proti, iznomāt vai nojaukt. Tāpat prasītājs nevar ierakstīt zemesgrāmatā būves kā savu īpašumu, jo nav nepieciešamo

īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu, ja fiziska persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada

4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz

pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc

1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja,

rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana nepieciešama), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja

īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs). Savukārt, atbilstoši 22.pantam, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma

21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai,

tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu

laikā.

Norāda, ka no konkrētās situācijas izriet, ka nevienai citai personai, izņemot prasītāju, nav nekādu tiesību uz prasības pieteikumā norādītajām

būvēm. Tātad nepastāv strīds par īpašuma tiesībām uz būvēm un līdz ar to tiesisku šķēršļu, kas liegtu atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz būvēm.

Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu, 930.panta piezīmi, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 21., 22.pantu, prasītājs lūdz tiesu, atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/, kas atrodas uz nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/kadastra numurs/, iekļaujot būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, nekustamā īpašuma ar

kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, sastāvā; pieņemt lēmumu par sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uz prasītāja rēķina, kurā,

trīs mēnešu laikā, tiktu aicinātas pieteikties personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasītāja prasību par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz

nekustamā īpašuma /adrese/ zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/esošajām būvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra numurs/ un

/kadastra numurs/.

2018.gada 19.septembrī tiesā saņemts prasības pieteikuma precizējums, kurā prasītājs norāda, ka ievērojot atbildētājas un trešās personas

paskaidrojumos norādītos apstākļus, prasītājs ir pieprasījis papildus informāciju un tādējādi šobrīd, papildus jau izteiktajiem apstākļiem, precizē savu

prasījumu.

Norāda, ka atbildētāja nekorekti norādījusi prasītāja nekustamā īpašuma sākotnējas īpašnieces /pers. B/ īpašuma tiesību nostiprināšanas

laiku zemesgrāmatā, t.i. atbildētājas norādītajā datumā ir reģistrētas īpašuma tiesības uz īpašuma sastāvu pēc atdalīšanas, bet sākotnējās īpašuma tiesības

zemesgrāmatā reģistrētas 1999.gada 29.janvārī.

Norāda, ka papildus saņemtajā Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2017.gada 5.aprīļa vēstulē Nr.2-09-R/567 par

informācijas sniegšanu attiecībā uz būvju ekspluatācijas uzsākšanas datumiem, norādīts, ka Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais

īpašums /adrese/ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kā sastāvā reģistrēta zemes vienība 1,4824 ha platībā ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/.

Zemes vienības robežplāns sagatavots 1999.gada 2.februārī, un uz zemes vienības fiksētas abas ēkas – palīgēka un ūdenstornis, tātad, zemes

mērniecības darbu veikšanas brīdī tās bijušas uzbūvētas. Palīgēkas un ūdenstorņa kadastrālā uzmērīšana veikta 2016.gada 22.maijā un Kadastra

informācijas sistēmā atbilstoši zemes robežu uzmērīšanas plānā ietvertajai informācijai abām būvēm reģistrēts ekspluatācijas uzsākšanas gads –

1999.gads, bet ūdenstornim papildus kļūdaini reģistrēts arī ekspluatācijas uzsākšanas gads – 1965.gads. Dienesta reģionālās nodaļas rīcībā nav

dokumentu, kuros norādīti Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 8.septembra vēstulē Nr.BV-16-6608-ap minētie palīgēkas un ūdenstorņa ekspluatācijas

uzsākšanas datumi (01.06.1999. un 01.05.1965.). Dienesta reģionālā nodaļa vērš uzmanību arī uz to, ka Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts

tikai ekspluatācijas uzsākšanas gads, bet netiek norādīts datums. No tā izriet, ka Dienesta reģionālā nodaļa Kadastra informācijas sistēmā reģistrējusi

informāciju par būvju ekspluatācijas uzsākšanas gadu no “pakārtota” dokumenta, t.i. 02.02.1999. zemes robežu plāna, nevis dokumenta, kas atbilstu

ēku būvniecības procesa kārtībai (piemēram – no Akta par nodošanu ekspluatācijā).

Norāda, ka Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 8.septembra vēstulē Nr.BV-16-6608-ap norādījusi, ka tās rīcībā nav un Būvvaldes

Vadītāja biroja Arhīvā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija attiecībā uz zemes gabala /adrese/ esošo palīgēku un ūdenstorni, Dienesta

reģionālās nodaļas vai jebkuras citas personas rīcībā nav un nevar būt ēku būvniecības procesa kārtībai atbilstoša īpašuma un ekspluatācijas uzsākšanas

dokumenta. Minēto faktu ir apliecinājusi arī Dienesta reģionālā nodaļa savā 2016.gada 22.augusta izziņā Nr.9-01/566303-1/1, kas iepriekš iesniegta

tiesā, norādot, ka Dienesta reģionālās nodaļas rīcībā nav minēto būvju piederību apliecinošie dokumenti.

Norāda, ka uz prasītāja pieteikumu Rīgas pilsētas zemes komisijai 2018.gada 24.maijā saņemta atbilde Nr.ZK-18-20-ap un pieprasāmā

zemesgabala plāna kopija un zemesgabala uzmērījuma kopija. Zemes komisijas atbildē norādīts, ka saskaņā ar likuma “Par zemes komisijām”

2.12.2.pantu pilsētas zemes komisija dod atzinumu par zemes īpašuma vai zemes lietošanas tiesībām un pieņem lēmumu par zemes īpašuma

kompensāciju, bet pēc zemes robežu iemērīšanas un zemes robežu iemērīšanas akta un zemes robežu plāna izgatavošanas pieņem lēmumu: par zemes

īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes iegūšanu īpašumā par maksu. Rīgas pilsētas zemes komisijas atzinums ir pamats zemes uzmērīšanai un robežu

ierādīšanai dabā un Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmumā norādītie apgrūtinājumi iekļauti saskaņā ar iesniegto zemes robežu plānu. No minētā izriet, ka

Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmums izdots uz pieņēmumu pamata, jo iesniegtajā SIA “MerKo” zemesgabala uzmērījuma (datums nav salasāms) kopijā

ir attēlotas vairākas būves, taču nav neviena apliecinājuma par to piederību.

Norāda, ka Rīgas Ģeodēziskā centra 1998.gada 23.februāra izgatavotajā pieprasāmā zemes gabala plāna kopijā ir redzama palīgēka un

ūdenstornis, kas liecina, ka minētās būves ir atradušās dabā jau pirms Dienesta reģionālās nodaļas reģistrētā ekspluatācijas uzsākšanas gada, t.i.

1999.gada, līdz ar to arī pirms prasītāja nekustamā īpašuma sākotnējās īpašnieces /pers. B/ īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā 1999.gada

29.janvārī.

Prasītājs norāda, ka prasītāja rīcībā nav informācijas vai dokumentu, kas apliecinātu palīgēkas un ūdenstorņa iegūšanu darījumā vai

mantošanas ceļā, tādēļ ievērojot likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 22.pantu, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma

21.apntā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības [..].

Papildus pierādījumu iegūšanai prasītājs ir vērsies Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā, ar lūgumu sniegt informāciju par to, kādi un kam

piederoši dzelzceļa infrastruktūras objekti (sliedes, būves) atrodas prasītāja īpašumā un ir reģistrēti dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā. Prasītājs

saņēma 2018.gada 16.jūnija izziņu Nr.3-7/1-188, kurā norādīts, ka attiecībā uz dzelzceļa ceļiem informācija iegūstama no Dzelzceļa infrastruktūras

(sliežu ceļu) valsts reģistra un Kadastra informācijas sistēmas, bet attiecībā uz citām būvēm no Kadastra informācijas sistēmas. Vienlaicīgi prasītājs vērsās

arī Valsts dzelzceļa administrācijā, uz ko saņēma 2018.gada 6.jūnija izziņu Nr.3.1-69 no Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistra, kurā

norādīts, ka dzelzceļa pievedceļi, kas atrodas uz zemes gabala /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/) ir reģistrēti Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu)

valsts reģistrā uz ALPHA EKPRESS (LV40003591468, Atlantijas iela 27, Rīga, LV-1015) vārda. Citas dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā

reģistrētas būves izziņā nav norādītas. No minētās izziņas secināms, ka citas prasītāja nekustamā īpašumā esošas būves nav dzelzceļa infrastruktūras

objekti.

Norāda, ka Dienesta reģionālā nodaļa izziņā Nr.9-01/566303-1 ir norādījusi, ka Kadastra informācijas sistēmā palīgēkai ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/un ūdenstornim ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ir reģistrēts piederības statuss “Nepieder zemes īpašniekam (-

iem)”, un kā būvju lietotājs reģistrēts prasītājs un Dienesta reģionālās nodaļas rīcībā nav minēto būvju piederību apliecinošie dokumenti. Tādējādi,

izņemot prasītāju, neviena cita persona jau vairākus gadu desmitus nav pretendējusi uz šīm būvēm, kā arī nav attiecīgajā kārtībā izstrādājusi un iesniegusi

īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus.

Norāda, ka SIA “ALPHA EKPRESS”, atbildot uz prasītāja pieteikumu, 2018.gada 22.maija vēstulē Nr.23/18, norāda, ka SIA “ALPHA

EKPRESS” bilancē nav būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 120b 1677 001 (palīgēka) un 0100 120 1677 002 (ūdenstornis).

Izvērtējot Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada 10.februārī paskaidrojumā norādīto apgalvojumu, ka prasība attiecas uz dzelzceļa

pārbrauktuves sarga būvi, prasītājs lūdza Rīgas pilsētas pašvaldību izsniegt šāda apgalvojuma pierādošus dokumentus, kas būtu nepieciešami kā

rakstveida pierādījumi iesniegšanai tiesā. Uz prasītāja iesniegumu tika saņemta Rīgas domes Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes

2018.gada 28.jūnija atbilde Nr.3-3/DINIP-18-378-ap, kurā norādīts, ka attiecībā uz būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/(palīgēka), Rīgas

domes rīcībā ir tikai tie dokumenti, kas pieejami publiskajās datubāzēs, jo minētā būve nav nedz Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums, nedz arī uzņemts tās

pamatlīdzekļu uzskaitē, līdz ar to neadministrē minētā īpašuma dokumentāciju. Kā arī, tas, ka būvei ir palīgēkas statuss, neliedz palīgēku saukt arī citos

iespējamos funkcionālu mērķu apzīmējumos, tiesvedības ietvaros paužot savu viedokli paskaidrojumos.

Norāda, ka pēdējais apgalvojums ir kļūdains, jo, lai zemes īpašnieks kā būves lietotājs varētu pieprasīt būves kadastrālo uzmērīšanu un

reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašniekam jālūdz Rīgas pilsētas pašvaldībai izsniegt dokumentu, kas satur informāciju par būves

galveno lietošanas veidu.

Ierosinot palīgēkas un ūdenstorņa būvju kadastrālo uzmērīšanu, prasītājs Dienesta reģionālajā nodaļā iesniedza pašvaldības kompetentās

iestādes Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 23.marta izziņu Nr.BV-16-4059-nd par būvju klasifikācijas koda noteikšanu būvēm Atlantijas ielā bez

numura, Rīgā (120.grupa, 1677.grants). Izziņā norādīts atbilstoši izziņas izdošanas brīdī esošo Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu

Nr.1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” 1.punktu būvju klasifikāciju nosaka pēc lietošanas veida, savukārt 5.un 7.punkts nosaka, ka būves un telpu

grupas klasificē atbilstoši lietošanas veidam (funkcijai). Un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 “Noteikumi par

būvju klasifikāciju” ūdenstorņa ēkas lietošanas veids ir atbilstošs būvju klasifikācijas kodam 222202 “Ūdenstorņi”, bet palīgēkas lietošanas veids ir

atbilstošs būvju klasifikācijas kodam 127402 “Palīgēkas”.

Prasītājs norāda, ka nosaukt palīgēku par dzelzceļa pārbrauktuves sarga būdu nav pamata, jo Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumos Nr.1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” ir precīzi definēts būvju klasifikācijas kodam 127402 atbilstošs raksturojums, t.i. pie

dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u.tml. ēkas.

Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības paskaidrojumā norādītā dzelzceļa pārbrauktuves sarga būve būtu attiecināma uz satiksmes un sakaru ēku grupu.

Norāda, ka izvērtējot Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada 10.februāra paskaidrojumā norādīto, ka labvēlīga sprieduma gadījumā tā

realizēšana nav iespējama, jo prasītājs nav izteicis lūgumu pat zemesgrāmatā esošā apgrūtinājuma – juridiskai personai piederoša dzelzceļa atzara un

būves dzēšanu, prasītājs ierosināja zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apgrūtinājuma plāna aktualizācijai atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada

27.decembra noteikumiem Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.

Norāda, ka saņemts SIA “Delta kompānija” sertificēta mērnieka /pers. D/ 2018.gada 16.augustā izgatavots apgrūtinājumu plāns un

Dienesta reģionālās nodaļas 2018.gada 3.septembra apliecinājums “Kadastra informācija par zemes vienības reģistrāciju/aktualizāciju un par vērtību”,

kurā uzrādīti visi uz prasītāja īpašumu attiecināmie apgrūtinājumi, tostarp, ar kārtas Nr.5 apgrūtinājums ar kodu 7316020100 – zemes īpašniekam

nepiederoša būve vai būves daļa 0.0276 ha platībā, kas saskaņā ar apgrūtinājuma plāna grafisko daļu attiecināma uz būvi ar kadastra apzīmējumu

/kadastra numurs/. Prasībā minētās ēkas - palīgēka un ūdenstornis kā apgrūtinājumi nav noteikti.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2018.gada 10.septembra lēmumu, dzēstas

III.daļas 1.iedaļas atzīmes Nr.1.1,2.1., 3.1. un ierakstītas atzīmes no 6.1. līdz 6.19. par nekustamā īpašuma aktualizētajiem apgrūtinājumiem.

Norāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldības norādītajam par to, ka labvēlīga sprieduma realizēšana nav iespējama, vairs nav pamata un prasības

papildināšana ar lūgumu par zemesgrāmatas nodalījumā III.daļas 1.iedaļas 2.1.punktā esošā apgrūtinājuma dzēšanu nav nepieciešama.

Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajai daļai ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas

kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam, kas paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to

savienota ēka atzīstama par tās daļu. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt

īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

Norāda, ka, ja nenoskaidrotas piederības būves atrodas uz privātpersonai piederošas zemes vienības, privātpersona kā zemes īpašnieks ir

tiesīga celt tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 968.pantu, 930.panta piezīmi, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 21., 22.pantu, prasītājs lūdz tiesu, atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/, kas atrodas uz nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./kadastra numurs/, Rīgas pilsēta, /adrese/, zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/, iekļaujot būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, nekustamā

īpašuma ar kadastra Nr./kadastra numurs/, Rīgas pilsēta, /adrese/, sastāvā.

2017.gada 9.februārī tiesā saņemti atbildētājas pārstāves paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst un uzskata, ka tā

nav pamatota.

Norāda, ka Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 8.septembra vēstulē Nr.BV-16-6608-ap norādīts, ka uz nekustamā īpašuma ar kadastra

Nr./kadastra numurs/, esošā palīgēka ar būves kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ekspluatācija uzsākta 1999.gada 1.jūnijā. Saskaņā ar ierakstiem

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./kadastra numurs/, sākotnējai īpašniecei /pers. B/

īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas ar zemesgrāmatu tiesneša 1999.gada 12.februāra lēmumu.

Norāda, ka vērā ņemams ir apstāklis, ka palīgēkas ekspluatācija ir uzsākta laikā, kad /pers. B/ bija minētā zemesgabala īpašniece. Līdz ar

to atbildētāja norāda, ka īpašuma tiesību noskaidrošana un sakārtošana uz būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/iespējama ievērojot likuma

“Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.panta prasības.

Norāda, ka juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka atbildētājs ir puse, kas tiek uzskatīta par atbildīgu (vainojamu) otras puses tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu aizskārumā (sk. Līcis A., “Prasības tiesvedības un pierādījumi”, Rīga, 2003.). Atbildētāja piekrīt iepriekš minētajam

viedoklim, ka prasības tiesvedības jēga un būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, kā tieši atbildētājs ir

veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā. Šajā gadījumā no lietas materiāliem ir secināms, ka prasības pieteikuma teksta

daļā ir arī norādīts, ka Finanšu ministrija nav izraisījusi radušos situāciju, nav aizskārusi prasītāja tiesības vai likumiskās intereses, no kā secināms, ka

prasība pret atbildētāju celta nepamatoti.

Norāda, ka atbildētāja uzskata, ka tai, prasības apmierināšanas gadījumā, nebūtu jācieš Civilprocesa likuma 41., 42 un 43.pantā

paredzētie izdevumi un tie būtu jāuzņemas prasītājam pašam, kā viņš to ir apņēmies prasības pieteikuma teksta daļā, bet nav lūdzis tiesai prasības

pieteikuma lūgumu daļā. Tāpat prasītājs nav pierādījis, bet ir atzinis, ka atbildētāja nav vainojama tā tiesību aizskārumā.

Norāda, ka tiesas izdevumu piedziņa no atbildētājas būtu pretrunā Civillikuma 1.pantam, kas noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi

pildāmi pēc labas ticības. Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 31.janvāra lēmumā Nr.SKA-76-2007 ir atzinis, ka procesuālo normu ievērošana nav

pašmērķis. Katra procesuāla norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, atbildētāja lūdz tiesu, prasību noraidīt un piedzīt no prasītāja visus tiesāšanās izdevumus.

2017.gada 13.februārī tiesā saņemti trešās personas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasības pieteikums par īpašuma tiesību atzīšanu uz

būvēm ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un /kadastra numurs/, kas atrodas uz zemes gabala /adrese/. kadastra Nr./kadastra numurs/, ir

nepamatots un noraidāms, neskatoties uz to, ka pēc būtības prasība neskar trešās personas tiesiskās intereses vai īpašuma tiesības.

Norāda, ka nekustamais īpašums – būves ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un /kadastra numurs/, kas atrodas uz zemes gabala

/adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, nav trešās personas īpašums, kā arī nav uzņemts tās pamatlīdzekļu uzskaitē, taču vērā ņemams apstāklis, ka

prasība attiecas uz dzelzceļa pārbrauktuves sarga būvi, par ko Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/III.daļas 1.iedaļas

2.1.punktā kopš 1999.gada 29.janvāra ir reģistrēta apgrūtinājuma atzīme – juridiskajai personai piederošs dzelzceļa atzars un būves. Līdz ar to

procesuālo nepilnību novēršanai ir nepieciešams rast objektīvu izpratni par to, vai lietā ir pieaicinātas visas personas, kuru iespējamās īpašuma tiesības vai

tiesiskās intereses dotā prasība varētu skart. Turklāt vērtējams jautājums, vai iespējams lietu skatīt bez iespējamās trešās personas SIA “ALPHA

EKSPRESS”, reģistrācijas Nr.40003591468, kurai par labu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/III.daļas 1.iedaļas

5.1.punktā ir nostiprinātas beztermiņa nomas tiesības uz zemesgabala iedaļu.

Norāda, ka pat prasītām labvēlīga sprieduma gadījumā tā realizēšana nav iespējama, jo prasītājs nav izteicis lūgumu par zemesgrāmatas

nodalījumā III.daļas 1.iedaļas 2.1.punktā esošā apgrūtinājuma dzēšanu un īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā. Būtu absurdi pieļaut situāciju, kad

īpašums ar īpašuma tiesību piederības apgrūtinājumu par labu citai personai vienlaikus būtu prasītāja īpašums.

Norāda, ka atbilstoši Dzelzceļa likuma 4.panta pirmās daļas 8.punktam dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst

ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai. Dzelzceļu infrastruktūras valsts reģistru uztur un

administrē Valsts dzelzceļa administrācija, no kuras prasītājs nav izprasījis nekādas ziņas par iespējamām īpašuma vai piekrītošām tiesībām uz strīdus

būvēm. Tādējādi iespējams, ka prasība skar tādas personas tiesības, kas lietā nav pieaicināta kā dalībnieks. Jebkurā gadījumā iespējamā atbildētāja

aicināšana piedalīties lietā ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” neizslēdz prasītāja pienākumu vispusīgi un objektīvi izvērtēt, pieaicināt un izprasīt

ziņas par personām, kuras iespējamās īpašuma tiesības šāda prasība varētu skart, vēl jo vairāk ņemot vērā būves funkciju un atrašanās vietu, kas,

spriežot arī no zemesgrāmatas apgrūtinājuma ieraksta, kalpo dzelzceļa infrastruktūras darbības vajadzībām. Tāpat prasītājs nav no zemesgrāmatas

izprasījis dokumentāciju, uz kura pamata šāds apgrūtinājuma ieraksts ir veikts, kurā varētu būt ietverta informācija par piederības subjektu.

Norāda, ka neskatoties uz to, ka trešās personas tiesiskās intereses prasība pēc būtības neskar, trešā persona prasību neatzīst un uzskata

par nepieciešamu izvērtēt un lietā pieaicināt visas iespējamās personas, kuru intereses spriedums varētu skart, turklāt, prasības apjoms atbilstoši tā

mērķim sprieduma realizēšanai ir nepilnīgs, un ir iespējami tā izpildes tiesiski šķēršļi.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve Anželika Tropiņa prasību un prasības precizējumus uzturēja uz prasības pieteikumā un prasības

precizējumos norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza tiesu prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas

pavēstes pēc atbildētājas juridiskās adreses, kā arī atbildētājas paskaidrojumos ir ietverts lūgums par prasības izskatīšanu bez atbildētājas pārstāvja

klātbūtnes.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Tiesas sēdē trešās personas pārstāvis Lauris Sičovs norādīja, ka būtībā iespējamais tiesas spriedums neskar trešās personas intereses, līdz

ar to trešās personas pārstāvis nepauž konkrētu attieksmi pret celto prasību.

Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nodalījuma

numurs/izriet, ka prasītājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kurš sastāv no zemes

vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ar platību 14824 m2.

No minētā zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas izriet, ka nekustamo īpašumu prasītājs ieguvis, pamatojoties uz 2016.gada 2.marta pirkuma

līgumu no SIA “Real Estate Park”, iegūstot 9904/14824 domājamās daļas un 2015.gada 22.jūlija pirkuma līgumu no SIA “Gamma Stars Serviss”,

iegūstot 4920/14824 domājamās daļas, kopskaitā iegūstot visu nekustamo īpašumu.

SIA “Real Estate Park 9904/14824 domājamās daļas uz 2015.gada 22.jūlija pirkuma līguma pamata ieguva no SIA “Gamma Stars

Serviss”. SIA “Gamma Stars Serviss” īpašuma tiesības ieguva, atsavinot ½ domājamo daļu SIA “Dzintaru māja” ar 2009.gada 12.janvāra pirkuma

līgumu un ½ domājamo daļu no SIA “ASB UN KO” ar 2009.gada 11.janvāra pirkuma līgumu.

SIA “ASB UN KO”, pamatojoties uz 2003.gada 23.decembra pirkuma līgumu Nr.29038-29039 – 1/10 domājamo daļu un 2003.gada

22.decembra pirkuma līgumu Nr.29971 – 9/10 domājamās daļas no īpašuma ieguva no /pers. B/.

/pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu atjaunotas ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1998.gada 8.oktobra lēmumu Nr.37/78 uz

zemes vienību ar platību 15424 m2.

Pamatojoties uz 1999.gada 2.februāra nostiprinājuma lūgumu atdalīts zemes gabals 600 m2 un tam atvērts zemesgrāmatas nodalījums

Nr.16338. Pēc atdalīšanas nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 14824 m2 platībā.

No Valsts zemes dienesta ēkas un inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas izriet, ka palīgēka (būves kadastra apzīmējums /kadastra

numurs/) un ūdenstornis (būves kadastra apzīmējums /kadastra numurs/) neietilpst nevienā nekustamā īpašumā. Nav zināms būvju ekspluatācijas

pieņemšanas gads un būves atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/.

No Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 8.septembrī sniegtās atbildes izriet, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā ietverto

informāciju uz nekustamā īpašuma /adrese/, atrodas palīgēka (kadastra apzīmējums /kadastra numurs/; ekspluatācija uzsākta 1999.gada 1.jūnijā) un

ūdenstornis (kadastra apzīmējuma /kadastra numurs/; ekspluatācija uzsākta 1965.gada 1.maijā). Pie būvju piederības statusa atbilstoši Kadastra reģistrā

pieejamai informācijai norādīts – “Nepieder zemes īpašniekam”. Būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija attiecībā uz zemes

gabalā Rīgā, Atlantijas ielā bez numura esošo palīgēku un ūdenstorni.

No Valsts zemes dienesta 2016.gada 22.augustā sniegtās atbildes izriet, ka kadastra informācijas sistēmā uz zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/reģistrēta palīgēka ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un ūdenstornis ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/.

Kadastra informācijas sistēmā palīgēkai ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un ūdenstornim ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/ir reģistrēts

piederības statuss “Nepieder zemes īpašniekam (-iem)” un kā būvju lietotājs ir reģistrēts /pers. A/. Valsts zemes dienesta rīcībā nav minēto būvju

piederību apliecinošie dokumenti.

No Valsts zemes dienesta 2017.gada 5.aprīlī sniegtās atbildes izriet, ka zemes vienības robežplāns sagatavots 1999.gada 2.februārī un uz

zemes vienības fiksētas abas ēkas – palīgēka un ūdenstornis, tātad, zemes mērniecības darbu veikšanas brīdī tās bijušas uzbūvētas. Palīgēkas un

ūdenstorņa kadastrālā uzmērīšana veikta 2016.gada 22.maijā un Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši zemes robežu uzmērīšanas plānā ietvertajai

informācijai abām būvēm reģistrēts ekspluatācijas uzsākšanas gads 1999, bet ūdenstornim papildus kļūdaini reģistrēts arī ekspluatācijas uzsākšanas gads

1965. Reģionālās nodaļas rīcībā nav dokumentu, kuros norādīti Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 8.septembra vēstulē Nr.BV-16-6608-ap minētie

palīgēkas un ūdenstorņa ekspluatācijas uzsākšanas datumi (01.06.1999. u n 01.05.1965.). Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts tikai

ekspluatācijas uzsākšanas gads, bet netiek norādīts datums. 2017.gada 5.aprīlī veikti labojumi Kadastra informācijas sistēmas datos un dzēsts

ūdenstornim kļūdaini reģistrētais ekspluatācijas uzsākšanas gads 1965. Palīgēkas un ūdenstorņa ekspluatācijas uzsākšanas gads 1999 ir reģistrēts

Kadastra informācijas sistēmā, bet programmas tehnisku nepilnību dēļ šis gads neparādās būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izdrukā un apliecinājumā

par datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

No Rīgas pilsētas zemes komisijas 2018.gada 24.maija atbildes izriet, ka komisijas lēmumā norādītie zemesgabala apgrūtinājumi iekļauti

saskaņā ar iesniegto zemes robežu plānu.

No Valsts dzelzceļa administrācijas 2018.gada 6.jūnija atbildes izriet, ka dzelzceļa pievedceļi, kas atrodas uz zemes gabala Rīgā, Atlantijas

ielā (kadastra Nr./kadastra numurs/) ir reģistrēti Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļi) valsts reģistrā uz ALPHA EKSPRESS SIA vārda.

No SIA “Alpha Ekspress” 2018.gada 22.maijā sniegtās atbildes izriet, ka SIA “Alpha Ekspress” bilancē nav būves ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/un /kadastra numurs/.

No Rīgas Domes Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes 2018.gada 28.jūnija atbildes izriet, ka attiecībā uz būvi ar

kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/Rīgas domes rīcībā ir tikai tie dokumenti, kas ir pieejami publiskajās datubāzēs, jo minētā būve nav nedz Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašums, nedz arī uzņemtas tās pamatlīdzekļu uzskaitē, līdz ar to neadministrē minētā īpašuma dokumentāciju.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, tiesa konstatē, ka būves ir saistītas ar prasītājam piederošo zemes vienību, tās nav reģistrētas neviena

nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī kā patstāvīgs īpašuma objekts, Valsts zemes dienestā nav informācijas par to, kad būves celtas un to piederība nav

noskaidrota.

Tiesa ņem vērā, ka Rīgas Ģeodēziskā centra 1998.gada 23.februārī izgatavotajā pieprasāmā zemes gabala plāna kopijā ir redzama

palīgēka un ūdenstornis, kas liecina, ka minētās būves ir atradušās dabā jau pirms Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas reģistrētā ekspluatācijas

uzsākšanas gada, tas ir, 1999.gada, līdz ar to arī pirms nekustamā īpašuma sākotnējās īpašnieces /pers. B/ īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā

1999.gada 29.janvārī.

Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajai daļai ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas

kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām

ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

Civillikuma 968.pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.

Līdz ar to tiesa ņem vērā, ka, ja nenoskaidrotas piederības būves atrodas uz personai piederošas zemes vienības, persona kā zemes

īpašnieks ir tiesīga celt prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu, ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada

4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz

pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc

1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja,

rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likuma šāda piekrišana nepieciešama), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja

īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs).

Lietā nav ziņu, kas apliecinātu palīgēkas un ūdenstorņa iegūšanu darījumā vai mantošanas ceļā.

Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pantam, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma

21.pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai,

tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu

laikā.

No publikācijas apliecinājuma izriet, ka laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 27.jūnijā laidienā Nr.126 ir publicēts sludinājums ar

aicinājumu personām, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.

Sludinājumā noteiktajā termiņā neviena persona iebildumus pret prasību nav iesniegusi.

Tiesa atzīst, ka nevienai citai personai, izņemto prasītāju, nav nekādu tiesību uz prasībā norādītajām būvēm. Nepastāv strīds par īpašuma

tiesībām uz būvēm un līdz ar to nav tiesisku šķēršļu, kas liegtu atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz būvēm.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesas ieskatā tiesas izdevumu piedziņai nav nekāda tiesiska pamata.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 31.janvāra lēmumā lietā Nr.SKA-76/2007 sniegto atziņu, ka procesuālo normu

ievērošana nav pašmērķis un ka katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu, kā arī to, ka prasības tiesvedības

jēga un būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, ka tieši atbildētājs ir veicis vai ir vainojams prasītāja

tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Rīga, 2003, 25.lpp.).

Izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka lietā nav atbildētāja, kas būtu veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo

interešu aizskārumā. Tas nozīmē, ka tiesa nepiemēro Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu par tiesas izdevumu piedziņu.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97, 190., 193. pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs/, kas atrodas uz nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/kadastra numurs/, iekļaujot būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būvi ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/, nekustamā īpašuma ar

kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, sastāvā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.

Tiesnesis A.Vasiļevskis