Legislator Case Law & Legislation
C15137315 / C-1373-15 AI generated

Court orders full child support payment despite father's paternity doubts, dismissing DNA test request.

Case Number C15137315 / C-1373-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's claim for child support from the defendant, who is the alleged biological father. Although the defendant contested paternity and requested a DNA test, the court proceeded with the case based on the plaintiff's assertion of biological fatherhood. The decision established that the court can order support payments even when paternity is disputed, provided the claimant maintains their assertion.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 250.19 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.26 pants: In minor claims where a party contests paternity, the court may proceed with the case without a DNA test if the claimant asserts biological fatherhood, and support obligations can be established pending paternity resolution.

Keywords

AI generated
child support enforcement paternity dispute DNA test requirement minor claims procedure alimony obligation procedural efficiency family law dispute

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 250.19 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 250.25 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 250.21 pants
Civilprocesa likuma 250.22 pants
Civilprocesa likuma 250.26 pants
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 43. panta 4. daļa
Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 35. panta 1. daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 177. pants
Civillikuma 179. panta 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C 15 1373 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 17.martā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Mauliņa

ar tiesas sēžu sekretāri D.Kalniņu,

piedaloties prasītājai /pers. C/ un atbildētājam /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 12.janvārī prasītāja /pers. C/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus

no atbildētāja par labu prasītājai meitas /pers. E/ uzturam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, sākot no prasības

pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai.

Norāda, ka atbildētājs ir bērna bioloģiskais tēvs, bet meitas ikdienas aizgādību īsteno prasītāja.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177.pantu, 179.panta pirmo daļu.

Tā kā maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,

ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājai izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 13.lapa). Tiesā nav saņemts prasītājas paziņojums par nepieciešamību

iztiesāt lietu tiesas sēde.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta

prasībām, atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 14.lapa).

2015.gada 6.februārī Jelgavas tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu

piedziņu (lietas 24.-27.lapa). Atbildētājs vienlaicīgi norādījis, ka prasību atzīst pilnā apmērā un prasību neatzīst. Atbildētājs iebildis, ka neatzīst /pers. E/

par savu meitu, jo ir pamatotas šaubas. Lūdz tiesu noteikt pienākumu prasītājai veikt paternitātes DNS testu, kas pierādītu vai atbildētājs ir, vai nav

bioloģiskais tēvs, pirms pieprasīt alimentus par labu meitai, lūdz veikt DNS analīzes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu 2015.gada 10.februārī tiesnese pieņēma lēmumu civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par

uzturlīdzekļu piedziņu nolikt iztiesāšanai tiesas sēdē, ņemot vērā atbildētāja izteiktos iebildumus (lietas 31.lapa).

Prasītāja/pers. C/ tiesas sēdē prasību uzturēja par minimālajiem uzturlīdzekļiem bērnam. Prasītāja norādīja, ka prasībā viss ir uzrakstīts, papildus

paskaidrot neko nevēlas.

Atbildētājs/pers. D/ tiesas sēdē atzina prasību pilnīgi, par ko parakstījās, paraksts pievienots lietas materiāliem. Papildus paskaidrojumus tiesas

sēdē nesniedza. /pers. D/ pieteica lūgumu rast iespēju viņu daļēji atbrīvot no maksājumiem valsts labā, ņemot vērā viņa mantisko stāvokli.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, uzklausījusi prasītājas un atbildētāja

paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi, kā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja.

Tā kā atbildētājs /pers. D/ tiesas sēdē atzina prasītājas /pers. C/ prasību pilnīgi, tad tiesa savā nolēmumā aprobežojas tikai ar Civilprocesa

likuma 193. panta piektās daļas prasību izpildi jeb tiesa spriedumā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies, nenorādot

papildus motivāciju atzinumam par prasījuma pamatotību.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par

bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt

viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa

izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu

sabiedriski derīgam darbam).

Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt

ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto

minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un

2.2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālos

uzturlīdzekļus – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai minimālos uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Prasības celšanas laikā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir noteikta 360 EUR.

Civillikuma 198.panta 4.punkts nosaka, ka aizgādība izbeidzas, kad bērns sasniedzis pilngadību. Tāpēc tiesa atzīst par pamatotu uzturlīdzekļus

no atbildētāja par labu prasītājai piedzīt līdz meitas /pers. E/ pilngadībai.

Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai

un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnus, gulstas

galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Minētā likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu

fizisko un intelektuālo attīstību.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir samērā ar

mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, tas ir, dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un

skolot viņu. Šī panta otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu pastāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti,

ievērojot spējas un tieksmes.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā (lieta Nr. SKC-556) sniegto

tulkojumu LR Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes

tiesiskajām attiecībām, kur Senāts atzīst, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar

prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Tādējādi tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi

piedzenami, sākot no prasības celšanas brīža tiesā, tas ir no 2015.gada 12.janvāra.

Tāpat tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi nosakāmi procentuāli, jo tas ir bērna interesēs.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti

uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu

apmēra vai termiņa grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Tādējādi no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu būtu piedzenama valsts nodeva

162 EUR (Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.pantā noteikts, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma

par vienu gadu. Konkrētajā gadījumā valsts nodeva tiek aprēķināta no 25% no minimālās mēneša darba algas - 90 EUR x 12 mēneši) = 1 080 EUR x

15% = 162 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,85 EUR (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to

no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

Tiesa atzīst, ka ņemot atbildētāja mantisko stāvokli, ko apliecina lietā iesniegtie pierādījumi un tiesai pieejamā informācija no publiskajiem

reģistriem, ir pamats /pers. D/ atbrīvot daļēji no valsts nodevas samaksas, nosakot to 20 EUR apmērā, no pārējo tiesas izdevumu samaksas par labu

valstij atbildētājs atbrīvojams pilnīgi.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts

nodevas piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, meitas /pers.E/, personas kods

/personas kods/, uzturam uzturlīdzekļus 25% (divdesmit pieci procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi

bērnam, sākot no 2015.gada 12.janvāra līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet no bērna septiņu gadu vecuma līdz bērna pilngadībai - 30% (trīsdesmit

procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katru mēnesi bērnam.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 20 EUR, kas maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138,

konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539, no pārējo tiesas izdevumu samaksas atbrīvot pilnīgi.

Noteikt termiņu /pers.D/labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža daļā par valsts nodevas

piedziņu.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 24.marts.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa