Tenant's claim for water damage repair costs is allowed against landlord for negligence.

Lietas Nr. C14039214

Lietas arhīva Nr. C-0070-15

2015.gada16.janvārī

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Gunta Gulbinska

sekretāre Ilona Dāvida

piedaloties : prasītājai /pers. B/ (turpmāk – prasītāja)

atbildētājam : /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs)

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par nodarītā kaitējuma 1262,16euroun tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu un

konstatēja:

2013.gada 4.novembrī SIA „Gulbenes nami” sastādīts akts par to,ka /adrese/ applūdis tā iemesla dēļ ,ka šīs mājas dzīvoklī /numurs/(augšējā) kura

īpašnieks ir atbildētājs ,konstatēts ūdensvada noslēdzošās armatūras un kanalizācijas vada bojājumi,kā rezultātā bojāta dzīvokļa /numurs/ (īpašniece -

prasītāja) griesti, siena,grīda un elektroinstalācija.

2014.gada 4.februārī sastādīta prasītājai piederošā dzīvokļa remonta tāme – 1262,16 euro.

Prasītāja prasa : piedzīt no atbildētāja dzīvokļa remonta izdevumus atbilstoši tāmei – 1262,16 euro,savu prasību pamatojot ar to,ka viņas

dzīvoklim bojājumi nodarīti atbildētāja vainas dēļ – augstākesošā dzīvokļa īpašnieks (atbildētājs) pieļāvis ūdens noplūdi,kā rezultātā applūdis prasītājas

dzīvoklis. Pieteikumā norādīts,ka ūdens noplūde turpinājusies vairākas dienas . Atbildētājs mājas apsaimniekotājam atstājis tikai dzīvokļa atslēgas, bet

pats nav bijis atrodams, jo viņa uzturēšanās vietu un telefonu neviens nav zinājis.

Atbildētājs prasību neatzīst un paskaidro,ka nav vainojams prasītājas dzīvokļa applūdināšanā : atzīst faktu,ka ūdens tecējis no viņa īpašumā

esošā dzīvokļa uz prasītājas dzīvokli: bijis bojāts ūdens noslēdzošās armatūras ventilis vannas istabā pie ūdens skaitītāja ,kas neļāvis noslēgt ūdeni visam

dzīvoklim . Tā kā viņš nedrīkstējis demontēt noplombēto ūdens skaitītāju, prasītājas dzīvokļa nopludināšanā viņš nav vainojams. Vainojams ir ēkas

apsaimniekotājs , jo ūdens padeves caurules līdz ūdens skaitītājam nav viņa, bet gan kopīpašums. Paskaidro,ka pats nav uzturējies dzīvoklī /numurs/, tur

dzīvojuši jaunieši ,kuri nav pievērsuši uzmanību tam,ka virtuvē tecējis ūdens no ūdens maisītāja izlietnē un savukārt no izlietnes uz grīdas , un jaunieši neko

nav darījuši ,lai to novērstu.

Novērtējot pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst ,ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasību pamato lietā iesniegtais akts ,kas apstiprina ūdens noplūdi no atbildētāja īpašumā esošā dzīvokļa uz prasītājai piederošo dzīvokli – l.l.17.

Atbildētāja īpašumtiesības uz dzīvokli apstiprina izziņa – l.l.9.

Savukārt lietā nopratinātā liecinieka /pers. E/ liecība apstiprina faktu,ka ūdens noplūde sākusies atbildētāja dzīvokļa virtuvē ,kur izlietnes sifons

nav bijis pieslēgts pie kanalizācijas caurules ,kā arī nav bijis iespējams noslēgt ūdens krānu virtuvē .Liecinieks liecināja,ka 3.novembrī 2013.g. pēc mājas

pārzines uzaicinājuma ieradies atbildētājam piederošajā dzīvoklī (atslēgas bijušas pie mājas pārzines) un konstatējis,ka ūdens tek virtuvē no krāna ko,

nevar noslēgt, un krājas uz grīdas ,jo izlietnes sifons nav savienots ar kanalizācijas cauruli, līdz ar to ūdens tek uz apakšējo dzīvokli. Liecinieks

paskaidro,ka viņš mēģinājis noslēgt ūdeni dzīvoklī vispār ,lai veiktu remontu, bet konstatējis,ka nav iespējams to izdarīt vannasistabā , jo nav darbojusies

ūdensvada noslēdzošā armatūra - t.i.ventilis,kas atrodas dzīvoklī vannasistabā pirms ūdens skaitītāja. Lai novērstu apakšējā dzīvokļa nopludināšanas

turpināšanu, noslēgts ūdens stāvvads visā ēkā un veikts remonts ,par ko sastādīts akts Nr. 623/1 par ūdens skaitītāja demontāžu , ventiļa maiņu.

Prasība ir pamatota uz likumu ,jo „Dzīvokļa īpašuma likuma „ 3.panta 2.daļas 2.un 3.punkts nosaka,ka dzīvokļa atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un

sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā

esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

Savukārt šī likuma 14.panta 1.d. „Dzīvokļa īpašnieka atbildība” nosaka,ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai

citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Tiesa noraida atbildētāja argumentu par to,ka viņš nevar atbildēt par ūdensvadu noslēdzoša ventiļa stāvokli,jo nedrīkst demontēt ūdensskaitītāju.

Iepriekšminētais likums nosaka,ka inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem ir dzīvokļa īpašnieka īpašums. Līdz ar to

atbildētajam pienākums bija nodrošināt ,lai ūdensnoslēdzošais ventilis darbotos – t.i. atbildētāja pienākums bija izsaukt santehniķi šī ventiļa

remontam,kurš tad arī demontētu ūdensskaitītāju un veiktu ventiļa remontu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta 1.daļa nosaka,ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Tiesa secina,ka atbildētājs šai gadījumā ir atbildīgs par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem: no liecinieka /pers. E/ liecības izriet,ka ūdens

noplūde uz apakšējo stāvu sākusies tieši virtuvē - netiek apstrīdēts fakts ,ka izlietne,tās sifons līdz savienojumam ar kanalizācijas stāvvadu ir atbildētāja

īpašums. Atbildētājs nav nodrošinājis to,lai ūdens no izlietnes ūdensmaisītāja,kas bijs bojāts, netecētu apakšējā dzīvoklī. Pie kam liecinieks arī liecināja

,ka atbildētājam piederoša dzīvokļa iedzīvotāji jau arī iepriekš sūdzējušies par to,ka nenoslēdzas ūdens krāns izlietnē ,taču

iesniegums par nepieciešamo remontu tā arī ar nav iesniegts.

Prasība ir pamatota arī uz CL ,kura 1779.pats nosaka ,ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis. Jāatlīdzina ir katrs zaudējums ,kas nav nejaušs – CL 1775.pants.Šai gadījumā cietušajai nodarītais zaudējums nav uzskatāms par nejaušu,jo tas

ir nepārprotami saistīts ar atbildētāja bezdarbību ,savlaicīgi nenovēršot ūdens noplūdi uz prasītājai piederošo dzīvokli.

Prasības summa ir pamatota ar lietā iesniegto aprēķinu – l.l.13 remonta tāme. Tiesai nav pamata to apšaubīt – tāmi sastādījis uzņēmums,kas

nodarbojas ar remonta un celtniecības darbiem.

CPL 41.panta 1.daļa nosaka,ka pusei,kuras labā taisīts spriedums ,tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Vadoties no teiktā un pamatojoties uz CL 115.,1779.pantiem ; Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu ,14.panta 1.daļu, CPL 41.,193.,195.pantiem ,

204.1 pantu,tiesa

no s pri e da :

/pers. B/ (p.k./personas kods/) prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/ (p.k. /personas kods/) par labu /pers. B/ zaudējumu atlīdzību1262,16 euro un tiesāšanās izdevumus 194,02 euro:

KOPĀ 1456,02 euro.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā pilna teksta pieejamības dienas -2015.gada 19.janvāra.

Tiesnese: G.Gulbinska