Court dismisses appeal in drunk driving case, upholding first instance conviction based on breathalyzer evidence.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal against a first-instance conviction for driving under the influence of alcohol. The appellant admitted guilt but contested the breathalyzer results, arguing the alcohol concentration was higher than measured due to consumption timing. The court upheld the conviction because the breathalyzer was verified and the appellant signed the test protocol, confirming the evidence's reliability. Consequently, the original sentence of administrative arrest and license revocation was left unchanged.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 15panta ceturtā daļa; 243. pants; 289.22 pants; 289.12 pants: The court's finding of fact based on verified breathalyzer results and the defendant's signature on the test protocol constitutes sufficient and admissible evidence to confirm the administrative offense of driving with alcohol concentration exceeding the legal limit.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 126025015
Lietas arhīva Nr. 103AA-0093-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2015.gada 12.oktobrī
Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents A.Vilmanis,
tiesneši I.Zalužinska un I.Raciņš,
apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu
pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā daļā, un
/pers. A/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas tiesneša 2015.gada 13.augusta spriedumu.
Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa
k o n s t a t ē ja
2015.gada 10.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks
J.Garais sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC151963, ar kuru konstatēts, ka 2015.gada 10.augustā plkst. 4.00 Rēzeknē, pa Kr.Barona
ielu pretī ēkai Nr.91 virzienā uz Miera ielas pusi, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, atrodoties
alkohola reibumā. Veicot pārbaudi ar mēraparātu „Alco Quant 6020” Nr.A107381 /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatētas 1,59 promiles alkohola, kas
atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 15panta
ceturtajā daļā (lietas 2.lapa).
Ar Rēzeknes tiesas tiesneša 2015.gada 13.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 euro (viens tūkstotis divi simti euro)
apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem. Administratīvā aresta izpilde atlikta uz 1 (vienu) mēnesi no sprieduma
stāšanas likumīgā spēkā.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā atzina daļēji. /pers.
A/ administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos pierādījumus neapstrīdēja, lūdza izskatīt lietu bez liecinieku klātbūtnes. Paskaidroja, ka viņš
uzskatīja, ka viņa izelpas gaisā nevarēja būt tik liela alkohola koncentrācija, jo alkoholiskos dzērienus lietoja apmēra plkst. 11.00–13.00.
Pārbaudījusi lietā esošos materiālus un noklausījusies /pers. A/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzina, ka /pers. A/ vaina Latvijas APK
149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā apstiprinās ar šādiem lietā esošajiem pierādījumiem: ar 2015.gada 10.augusta
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC151963 (lietas 2.lapa); ar transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB322497 (lietas 3.lapa); ar
portatīvās mērierīces „Alco Quant 6020”, sērijas Nr.A107381 izdrukām (lietas 4.lapa); ar 2015.gada 10.augusta transportlīdzekļa izņemšanas protokolu
Nr.PC151963, izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.087621 (lietas 5., 7.-8.lapa); ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieka J.Garā 2015.gada 10.augusta dienesta ziņojumu (lietas 9.lapa).
Kā konstatējams no mērierīces – alkometra “Alco Quant 6020”, sērijas Nr.A107381 izdrukām, Pārbaudes protokola un policijas darbinieka
ziņojuma kopsakarā, policijas darbinieki ir veikuši pieteicēja pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Novērtējot ar alkometru
“Alco Quant 6020”, Nr.A107381 iegūtos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka alkometrs, ar kuru veica mērījumus, atbilst Ministru kabineta 2005.gada
20.decembra noteikumu Nr.977 „Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā” prasībām. Tas ir verificēts
un līdz ar to tiesa atzina, ka /pers. A/ alkohola koncentrācijas pārbaude ir veikta ar lietošanai derīgu mērierīci.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījumus un /pers. A/ sniegto paskaidrojumu, tiesa atzina, ka /pers. A/ rīcība ir prettiesiska, tajā ir
konstatējamas visas Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un /pers. A/ var saukt pie
administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu (lietas 20.-21.lapa).
Par minēto Rēzeknes tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. A/. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā
apjomā. Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots ar mēraparāta “Alco Quant 6020” (turpmāk tekstā - Alkometrs)
informāciju, kaut viss liecina, ka Alkometrs neatbilst Latvijas Republikas likumdošanas prasībām, līdz ar ko lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu.
Šāds apgalvojums pamatots ar sekojošiem argumentiem:
1) /pers. A/ pārliecināts, ka viņa izelpotajā gaisā nevarēja būt 1,59 ‰ alkohola, jo viņš nelietoja alkoholu šādā apmērā. Apšauba to, ka alkohols,
kas palika viņa organismā pēc 2015.gada 8.augusta pasākuma, kur tiešām viņš izdzēra kādu alkohola daudzumu, un tie divi kokteili, kurus viņš izdzēra
2015.gada 9.augustā, varēja veidot alkohola koncentrāciju l,59 ‰ veidā.
2) Uzskata, ka alkohola Alkometrs varēja izsniegt nepareizu informāciju sava sliktā tehniskā stāvokļa dēļ.
Norāda, ka pārbaude tika veikta 2015.gada 10.augustā plkst. 04.00. Norāda, ka tā bija viena no vissiltākajām naktīm vasarā. Kad viņam
pietuvināja Alkometru, viņš automātiski pieskarās tam un sajuta, ka tas bija ļoti silts, pat karsts. Vai tas bija silts no gaisa temperatūras vai tas gulēja kādā
automašīnas vietā kur bija īpaši silti, /pers. A/ nav zināms.
Saskaņā ar Ministru Kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.977 “Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju
personas izelpotajā gaisā” 20.punktu Alkometrs darbojas temperatūras diapazonā no 0°C līdz 40.
Sakarā ar to /pers. A/ uzskata, ka 2015.gada 10.augustā viņam nevarēja būt tik liels alkohola saturs viņa izelpotajā gaisā, pieļauj, ka nepareiza
informācija par alkohola saturu tika saņemta tāpēc, ka Alkometrs bija sasildīts virs 40°C.
3) Uzskata, ka nepareizā alkohola mērīšana varēja notikt tāpēc, ka Alkometrs nebija atbilstoši pārbaudīts vai vispār nav paredzēts lietošanai
Latvijā.
Prasības alkohola mēraparātiem nosaka MK noteikumi Nr.977 “Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas
izelpotajā gaisā” (Turpmāk tekstā - MK noteikumi). Iepazīstoties ar tiem, /pers. A/ konstatēja, ka ir pamats apšaubīt Alkometra sniegto informāciju par
alkohola koncentrāciju viņa izelpā 2015.gada 10.augustā.
Nav zināms, vai ir atļauts veikt alkohola pārbaudi ar tādiem Alkometriem. Minēto MK noteikumu 2.punkts nosaka, ka Alkometrus, kuri likumīgi
ražoti vai laisti apgrozībā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Turcijā, vai kuri likumīgi ražoti Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstī, kas ir Eiropas
Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, ir tiesības piedāvāt Latvijā, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu. Savukārt, MK noteikumu 3.punkts
papildus nosaka, ka Alkometrus, kuri ražoti valstī, kas nav minēti šo noteikumu 2.punktā, ir tiesības piedāvāt Latvijā, ievērojot šajos noteikumos minētās
prasības. /pers. A/ norāda, ka viņam nav informācijas, kas ir Alkometra ražošanas valsts, bet no tās ir atkarīga informācija par Alkometra atbilstību
Latvijas Republikas likumdošanas prasībām, līdz ar ko viņš pieļauj, ka tieši šīs prasības neievērošanas dēļ Alkometrs varēja uzrādīt nepareizu informāciju.
Nav zināms vai ir atļauts veikt alkohola pārbaudi ar tādiem Alkometriem saskaņā ar MK noteikumu 7.punktu, kas nosaka, ka Alkometri, kuri līdz
šo noteikumu spēkā stāšanās dienai laisti apgrozībā un nodoti lietošanā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības par metroloģisko kontroli,
izmantojami alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpotajā gaisā līdz 2010.gada 31.decembrim. Sakarā ar to, ka ne viņa rīcībā, ne lietas
materiālos nav informācijas par Alkometra laišanas apgrozībā un tā ražošanas datumu, /pers. A/ pieļauj, ka tieši šīs prasības neievērošanas dēļ Alkometrs
varēja uzrādīt nepareizu informāciju.
4) Lietas materiālos nav informācijas par to, ka Alkometram savlaicīgi un noteiktajā kārtībā tika veikta pārbaude MK noteikumos noteiktajā
kārtībā.
Saskaņā ar minēto MK noteikumu 4.punktu Alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā izmanto alkometrus, kuriem veikta:
4.1. mēraparāta tipa apstiprināšana un pirmreizējā-verificēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto
mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību, un to apliecina tipa apstiprināšanas sertifikāts, tipa apstiprinājuma zīme un pirmreizējās verificēšanas
atzīme;
4.2. atkārtota verificēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskai ai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu metroloģiskās
kontroles kārtību, un to apliecina verificēšanas sertifikāts un verificēšanas uzlīme.
Lai pieņemtu objektīvu tiesas nolēmumu, /pers. A/ lūdz pieprasīt no Valsts policijas Latgales pārvaldes Rēzeknes iecirkņa informāciju par konkrētā
Alkometra pārbaudes veikšanu (verificēšanu).
5) Pēc sūdzības iesniedzēja ieskata ir konstatēts, ka Alkometrs neatbilst MK noteikumu prasībām.
Saskaņā ar minēto MK noteikumu 6.punkta prasībām Alkometru metroloģisko uzraudzību veic Valsts metroloģiskā inspekcija. Tieši šai iestādei ir
jānodrošina alkohola mēraparatūras atbilstību MK noteikumu prasībām.
Saskaņā ar MK noteikumu Pielikuma 13.punktu Alkometrs ir aprīkots ar kompaktu printeri, kas izdrukā šādu informāciju:
13.1. alkometra numurs;
13.2. alkometra pēdējais verificēšanas datums;
13.3. pārbaudes laiks (datums);
13.4. alkometra paškontroles rezultāts;
13.5. veiktā mērījuma rezultāts;
13.6. lauks (aile) pārbaudes vietas ierakstam;
13.7. lauks (aile) pārbaudes veicēja parakstam;
13.8. lauks (aile) pārbaudāmās personas parakstam;
13.9. mērvienības simbols, kurā izteikts rezultāts;
13.10. tikai mērīšanas beigu rezultāts.
Ņemot vērā šīs prasības alkohola mēraparātiem, /pers. A/ konstatēja, ka tas Alkometrs, ar kuru viņam veica pārbaudi, neatbilst MK noteikumiem
sekojošo iemeslu dēļ:
Izdrukātajā Alkometra čekā nav informācijas par “alkometra pēdējo verificēšanas datumu”, ko stingri prasa 13.2.punkts. /pers. A/ uzskata, ka viņa
pārbaudes čekā norādīto informāciju ,,verificēts līdz 22.10.15” nevar uzskatīt par atbilstošu likumdošanas prasībai, kura nosaka nevis ,,verificēšanas
derīguma beigu datumu”, bet otrādi ,,verificēšanas veikšanas (sākuma) datumu”. Ar to var secināt, ka čekā norādītā informācija neatbilst Latvijas
Republikas likumdošanas prasībām.
Izdrukātajā Alkometra čekā nav ailes ,,pārbaudes vietas ierakstam”, ko stingri prasa 13.6.punkts. Arī šajā gadījumā /pers. A/ pārbaudes čekā
trūkst informācijas, kura ar MK noteikumiem noteikta par obligātu.
Pamatojoties uz iepriekš minētiem argumentiem sūdzības iesniedzējs /pers. A/ lūdz atzīt, ka viņa 2015.gada 10.augusta pārbaude tika veikta ar
Alkometru, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; pieprasīt no Valsts policijas Latgales pārvalde Rēzeknes iecirkņa sekojošo
informāciju, kad šis Alkometrs tika verificēts, kādi dokumenti pierāda Alkometra ražošanas datumu un izcelsmes valsti (lūdz izsniegt tos), kādi dokumenti
pierāda, ka Alkometrs tiks nodots Valsts metroloģiskā inspekcijai tā verificēšanai un pēc tam tas saņemts (lūdz izsniegt tos), kāpēc Alkometra
10.08.2015.čekā nav informācijas par Alkometra pēdējo verificēšanas datumu un pārbaudes vietu; pieprasīt no Valsts policijas Latgales pārvaldes
Rēzeknes iecirkņa izsniegt Alkometra apstiprināšanas sertifikātu (MK Noteikumu 4.1.punkts), Alkometra apstiprinājuma zīmi (MK Noteikumu
4.1.punkts), Alkometra pirmreizējās verificēšanas atzīmi (MK Noteikumu 4.1.punkts), Alkometra atkārtotās verificēšanas sertifikātu (MK Noteikumu
4.2.punkts); atcelt Rēzeknes tiesas 2015.gada 13.augusta spriedumu un atbrīvot viņu no atbildības (lietas 26.-29.lapa)
Latgales apgabaltiesā /pers. A/ apelācijas sūdzība tika izskatīta rakstveida procesā, saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu.
Pārbaudījusi rakstveida procesā lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, novērtējusi apelācijas sūdzībā
noradītos argumentus, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka Rēzeknes tiesas tiesneša 2015.gada 13.augusta spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/
apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Rēzeknes tiesas spriedums ir tiesisks, jo pieņemts, ievērojot Latvijas APK, tostarp divdesmit trešās ”a” nodaļas normas par administratīvo
pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību.
Apgabaltiesa konstatē, ka Rēzeknes tiesa, atbilstoši Latvijas APK normām, kā arī Latvijas APK 244.pantam, ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
izpētījusi visus lietas apstākļus to kopumā, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus un pieņēmusi pamatotu
nolēmumu.
Atkārtoti izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, apgabaltiesa atzīst, ka ar tiem ir
pierādīts /pers. A/ vainīgums viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Latvijas APK
149.15panta ceturtās daļas.
Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz
Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir
atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk., piemēram, Senāta 2004.gada 23.novembra spriedumu lietā
Nr.SKA-216, 2006.gada 28.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-54 un 2005.gada 11.oktobra lēmumu lietā Nr.SKA-292).
Ceļu satiksmes likuma 435.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts policijas darbinieki, lai konstatētu alkohola reibumu, ir tiesīgi pārbaudīt
transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt
transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi
nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā,
nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un
izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” II nodaļa „Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā” reglamentē
šo procedūru:
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi ar mēraparātu veic ar viņa mutisku piekrišanu, izdarot divus mērījumus, ar 15-20 minūšu intervālu; ja
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, policijas
darbinieks izdara attiecīgu ierakstu pārbaudes protokolā un vadītāju divu stundu laikā nogādā tuvākajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes
veikšanai; ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola
koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, policijas darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes
protokolu, kuram pievieno mēraparāta izdrukas; transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz aizpildītā protokola apliecina, ka viņš piekrīt pārbaudes
rezultātiem. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.
Ievērojot to, ka /pers. A/ ir parakstījis gan alkometra izdrukas (lietas 4.lapa), gan arī transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, kur skaidri
atspoguļoti gan alkometra rādījumi, gan arī laiks, kad izdarīti mērījumi (lietas 3.lapa), un no protokolā esošajām ziņām redzams, ka nav pārkāpta
Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 ,,Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamajā gaisā un konstatējams
narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 6.punktā norādītā kārtība, apstākļos, kad /pers. A/ ar savu parakstu ir apliecinājis, ka piekrīt veiktās
pārbaudes rezultātiem (lietas 3.lapa) tiesas ieskatā, nav pamata neticēt policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem un veiktās pārbaudes
rezultātiem.
/pers. A/ lietā alkometra izdrukas atbilst Ministru Kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.977, jo tajā ir redzams alkometra pēdējās
verificēšanas datums, kā to nosaka šo noteikumu 1.pielikuma 13.2.pukts.
Apgabaltiesa uzskata par nepieļaujamu apšaubīt mēraparāta rādījumu, jo tā verificēšanas sertifikāta derīguma termiņš nebija iztecējis (derīgs līdz
2015.gada 22.oktobrim). Šādā veidā apšaubot mērījumu tiesas spriedumā, tiktu apšaubīta pati verificēšanas jēga.
Tiesas uzskata, ka iegūtie alkometra rādījumi uzskatāmi par ticamiem un pieļaujamiem pierādījumiem konkrētā fakta konstatēšanā, līdz ar to nav
pieļautas Ministru Kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.977 “Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas
izelpotajā gaisā”, un līdz ar to nav nepieciešams apmierināt /pers. A/ pieteikto lūgumu no Valsts Policijas izprasīt informāciju par alkometra vervicēšanu
un citus pierādījumus.
Turklāt, saskaņā ar Latvijas APK 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai
(amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā - iestādei.
Saskaņā ar Latvijas APK 149. 15panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins
pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro
apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt
līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Tādejādi apgabaltiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietā iestāde - Valsts Policija ir iesniegusi ticamus, attiecināmus un pieļaujamus
pierādījumus tam, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Apgabaltiesa atzīst, ka /pers. A/
sods par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzlikts panta sankcijas ietvaros, ievērojot Latvijas APK 32.panta prasības.
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Latvijas APK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Latgales apgabaltiesa
n o s p r i e d a
Rēzeknes tiesas tiesneša 2015.gada 13.augusta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis referents A.Vilmanis
Tiesneši I.Zalužinska
I.Raciņš