Court increases child support amount to match new minimums and orders immediate enforcement of payment.

Lieta Nr.C28217715

C-2177-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2015.gada 5.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese A.Buliņa rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2015.gada 16.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra prasībā

pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka 2006.gadā prasītāja ir cēlusi prasību tiesā pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu un tiesas nolēmums par

uzturlīdzekļu piedziņu Ls 40 apmērā no atbildētāja stājies likumīgā spēkā. Atbildētājs savu pienākumu nepilda un uzturlīdzekļus izmaksā Uzturlīdzekļu

garantijas fonds. Prasītāja saņēma no Uzturlīdzekļu garantijas fonda paziņojumu, kurā norādīts, ka no 2015.gada 1.janvāra tiek palielināta minimālā

uzturlīdzekļu summa, bet, lai to saņemtu, jāvēršas tiesā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 108,00 euro mēnesī līdz bērna pilngadībai, kā arī lūdz

noteikt nekavējošu sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu.

[2] Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2015.gada 25.janvārī nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma

veidlapas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.

Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs tiesnese A.Buliņa, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbildētājam rakstiski paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 5.jūnijā un par iespēju

saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto datumu, nosūtot paziņojumu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/ un uz faktisko

dzīvesvietas adresi adrese.

Tiesa konstatē, ka 2015.gada 11.maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ir saņemts atpakaļ tiesas paziņojums par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā, kas tika nosūtīts uz atbildētāja faktisko dzīvesvietas adresi. Savukārt, paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, kas tika

nosūtīts uz atbildētāja deklarēto adresi nav atgriezies tiesā, līdz ar ko uzskatāms, ka persona tiesas paziņojumu ir saņēmusi.

Tiesa ņem vērā, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērnu intereses

(jāveicina labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības, cieņas un materiālās nodrošinātības

gaisotnē), ņemot vērā vecāku tiesības un pienākumus (sk. 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācijas 2. un 6.principu, 1989.gada

20.novembra konvenciju „Par bērna tiesībām” 3.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu).

Minētais korespondē arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā nostiprināto, - ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem

(atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka pārzīmēt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, atkārtoti aicinot atbildētāju uz lietas izskatīšanu nav lietderīga, jo,

pirmkārt, tiesa bērna intereses vērtē kā primāras, otrkārt, atbildētājam jāpilda savs tiesiskais pienākums būt sasniedzamam deklarētajā dzīvesvietā un

šāda atbildētāja rīcība nekādi nav samērojama ar bērna interesēm un tiesībām uz atbilstošu uzturu.

[3] Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

M o t īv u da ļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr. numursapstiprināts, ka prasītāja un atbildētājs ir nepilngadīgā /pers. C/ vecāki

(lietas 7.lapa).

[6] Ar Rīgas rajona tiesas 2006.gada 28.decembra spriedumu no /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīti uzturlīdzekļi dēla /pers. C/ uzturam Ls 40

apmērā sākot no 2006.gada 11.oktobri līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai laika, kad bērns pats var sevi apgādāt (lietas 23.-26.lapa).

Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus

dēla /pers. C/ uzturam 108,00 euro mēnesī, jo tiesas nolēmums neparedz automātisku palielinājumu gadījumā, ja mainās minimālo uzturlīdzekļu apmēru

reglamentējošie normatīvie akti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no

atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir

tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Tiesa atzīst, ka spēkā stājies tiesas spriedums par piespriestiem periodiskiem maksājumiem, neierobežo tiesības prasītājai,

mainoties apstākļiem, vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, tāpēc prasītāja ir tiesīga sniegt prasību tiesā

par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

[7] Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

[7.1] No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem

vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi

pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.

[8] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

[8.1] Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka 2.punkts noteic, ka

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

[8.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” (ar 02.12.2014. grozījumiem) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros līdz 2014.gada 31.decembrim bija 320 euro un

sākot no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro mēnesī, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 90,00 euro ik mēnesi,

bet virs 7 gadu vecuma 108,00 euro ik mēnesi. Savukārt līdz 2014.gada 31.decembrim Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu

summa bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 80,00 euro mēnesī, bet no 7 gadu vecuma ir 96,00 euro mēnesī katram bērnam.

[9] Prasītāja savā prasības pieteikumā lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļus dēla uzturam 108,00 euro, proti, Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas

stāvokļa.

[10] Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam

dēlam uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai dēla /pers. C/ uzturam ik mēnesi 108 euro mēnesī, bet ne mazāks par valstī

noteikto minimālo apmēru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

[10.1] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, atzīst, ka no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi katram bērnam Ministru

kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī

noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās

mēneša darba algas apmēram.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra sprieduma lietā SKC-1478/2015 paustās atziņas

uzturlīdzekļi bērna labā no atbildētājas piedzenami līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt. Ja pēc pilngadības sasniegšanas

bērns vēlas saņemt uzturlīdzekļus pats, viņš ir tiesīgs celt tiesā attiecīgu prasību, lūdzot pārtraukt iepriekš ar tiesas spriedumu noteikto uzturlīdzekļu

piedziņu par labu vecākam.

[11] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC -556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu

garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Prasītāja prasības pieteikumā lūgusi uzturlīdzekļus piedzīt no prasības iesniegšanas dienas, līdz ar ko

tiesa uzskata, ka ievērojot bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, t.i., 2015.gada 16.janvāra.

[12] Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka pārtraucama periodisko maksājumu piedziņa par turpmāko laika periodu pēc Rīgas rajona tiesas 2006.gada

28.decembra sprieduma civillietā Nr. C33142606.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja. Atbilstoši minētā likuma

35.panta pirmās daļas 6.punktam, prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu prasības summa ir summa, par kādu samazina vai

palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu (108 – 56,91 (Ls 40) = 51,09 x 12=613,08) un valsts nodeva no minētās summas

saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu sastāda 91,96 euro.

[13.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,26 euro

apmērā (lietas 2.lapa).

[14] Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam, apmierināms ir prasītājas lūgums par nekavējošu sprieduma izpildi daļā

par uzturlīdzekļu piedziņu, bet pārējā sprieduma daļā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms termiņš labprātīgai

sprieduma izpildei.

R e z o l du at ļ ī av ā

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 8., 193.-194., 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Grozīt uzturlīdzekļu apmēru, kas noteikti ar Rīgas rajona tiesas 2006.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.C33142606 un turpmāk piedzīt no

/pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods /personas kods/,

uzturam 108 euro (viens simts astoņi euro un 00 centi ), bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas, sākot ar 2015.gada 16.janvāri līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt.

Ar 2015.gada 5.jūniju pārtraukt periodisko maksājumu piedziņu par turpmāko laika periodu pēc Rīgas rajona tiesas 2006.gada 28.decembra

sprieduma civillietā Nr. C33142606.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 91,96 euro (deviņdesmit viens euro un 96 centi) apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28217715.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 17,26 euro (septiņpadsmit euro un 26

centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28217715.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, 110.kabinetā.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Pārējā sprieduma daļā noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Buliņa