Court dismissed appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding first instance conviction and sentence.

NORAKSTS Lieta Nr.128017808 143/AA43-0432-09/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 20.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai I.Ž. un pārstāvim I.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par I.Ž., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas sakarā ar I.Ž. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 20.februāra lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 17.februārī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 257358 par to, ka 2008.gada 17.februārī pulksten 06.45 Rīgā pa Dammes ielu no Kurzemes prospekta puses Slokas ielas virzienā I.Ž. vadīja automašīnu Mitsubishi Space Wagon, /reģistrācijas numurs/, alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,32 promiles. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta trešajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 20.feburāra lēmumu I.Ž. atzīta par vainīgu LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīta ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, naudas sodu 400 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 1 gadu. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] I.Ž. tiesas sēdē savu vainu vaļsirdīgi atzina, izdarīto nožēloja un paskaidroja, ka minētajā laikā satikās ar draugu I.K. un automašīnā izdzēra vienu pudeli šampanieša. Nesaprotamu apstākļu dēļ draugs sācis neadekvāti uzvesties, un, lai neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu, pati piesēdusies pie automašīnas stūres. Netālu no mājām viņu apturējuši ceļu policijas darbinieki. [2.2] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese uzskata, ka I.Ž. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. Administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc LAPK 149.15panta trešās daļas. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 213742 konstatēts, ka 2008.gada 17.februārī pulksten 07.42 alkohola koncentrācija I.Ž. izelpojamā gaisā bija 1,32 promiles. [2.3] Uzliekot sodu, tiesnese ir ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, I.Ž. personību, viņas vainas pakāpi, mantisko stāvokli. Par apstākli, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese atzīst to, ka I.Ž. izdarīto atzīst un vaļsirdīgi nožēlo. Apstākļus, kas pastiprina atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu, tiesnese nokonstatē. Nosakot sodu, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai I.Ž. neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot administratīvo arestu, uzliekot naudas sodu un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

[3] Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 20.feburāra lēmumu I.Ž. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka I.Ž. pirmās instances tiesas sēdes laikā ir atzinusi, ka bija lietojusi alkoholu, bet braukšanas faktam viņa nepiekrita. I.Ž. tiesas sēdē ir paskaidrojusi, ka tajā dienā ir satikusies ar draugu I.K., izdzērusi šampanieti mašīnā un draugs sācis neadekvāti uzvesties, tā jocīgi braukt. Atbraukusi pašvaldības policija, un viņš it kā nomierinājies, bet tad atkal sācis braukt. Viņa ir domājusi varbūt piesēsties pie stūres, lai draugs neizraisa kādu avāriju un nebūtu cietušo. Pie pašām mājām viņus apstādinājusi ceļu policija. Tas ir arī fiksēts tiesas sēdes protokolā. I.Ž. paskaidrojumā ir skaidri redzams, ka viņa tikai izsvēra iespēju vadīt minēto transportlīdzekli, bet to izdarīt nevarēja, jo piebrauca ceļu policija. I.Ž. tajā brīdī sēdēja vadītāja sēdeklī, motors un gaismas bija ieslēgtas, bet automašīna nepiedalījās satiksmē. Turklāt tiesnese, vērtējot policijas darbinieka M.L. liecības, ir nepamatoti devusi tām priekšroku, salīdzinājumā ar I.Ž. paskaidrojumiem.

[4] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības sauktās personas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Motīvu daļa [5] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 307.panta ceturtajā daļā noteikts, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, uzklausījusi pie administratīvās atbildības sauktās personas un tās pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pārbaudījusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju un pie atbildības saucamās personas vainu ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas tiesneses lēmuma motivācijai [2] un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[6] I.Ž. apelācijas sūdzībā apstrīd faktu, ka būtu vadījusi transportlīdzekli [3]. I.Ž. norāda, ka viņa ir tikai izsvērusi iespēju vadīt transportlīdzekli, bet to nav darījusi, jo piebraukusi ceļu policija. I.Ž. paskaidro, ka tajā brīdī sēdējusi vadītāja sēdeklī, motors un gaismas bijušas ieslēgtas, bet automašīna nepiedalījās ceļu satiksmē (lietas 58.lapa). Administratīvā apgabaltiesa atzīst I.Ž. apgalvojumus par nepamatotiem.

[7] Policijas darbinieka M.L. dienesta ziņojumā norādīts, ka 2008.gada 17.februārī pulksten 06.45, patrulējot kopā ar inspektoriem A.J. un U.S., Rīgā, Dammes ielā 29, ievērojuši braucam automašīnu Mitsubishi Space Wagon tumši zilā krāsā, /reģistrācijas numurs/, kura iepriekš atradusies Rīgā, Slokas ielā 154, un tajā atradušās divas personas alkohola reibumā. Uz aizdomu pamata, ka automašīnas vadītājs varētu būt alkohola reibumā, apturējuši minēto automašīnu. Automašīnu vadījusi sieviete. No uzrādītās autovadītājas apliecības noskaidrots, ka automašīnas vadītāja ir I.Ž. No vadītājas bijusi jūtama alkoholam raksturīga smaka, tādēļ ir izsaukta ceļu policija. Līdz ceļu policijas darbinieku ierašanās brīdim vadītāja atradusies viņu redzeslokā un vadītājai nav bijusi iespēja lietot alkoholiskos dzērienus (lietas 8.lapa). No minētā dienesta ziņojuma nepārprotami izriet, ka I.Ž. ir vadījusi automašīnu Mitsubishi Space Wagon ar /reģistrācijas numurs/ pa Dammes ielu un ir tikusi apturēta pie nama Nr.29. Ziņojums pilnībā apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos I.Ž. administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

[8] I.Ž. ir bez iebildumiem parakstījusi arī administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 257358, kurā konstatēts, ka 2008.gada 17.februārī pulksten

06.45 I.Ž. ir vadījusi automašīnu Mitsubishi Space Wagon pa Dammes ielu no Kurzemes prospekta puses Slokas ielas virzienā alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1.32 promiles. Protokolā norādīts, ka atbildība par I.Ž. izdarīto administratīvo pārkāpumu ir paredzēta LAPK 149.15 panta trešajā daļā (lietas 4.lapa). Administratīvā apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem I.Ž. pārstāvja tiesas sēdē izteiktos apgalvojumus, ka I.Ž. nav sapratusi administratīvā pārkāpuma protokolā rakstīto, jo nesaprot latviešu valodu (lietas 58.lapa). No pirmās instances tiesas sēdes protokola redzams, ka I.Ž. tiesas sēdē ir paskaidrojusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolu ir saņēmusi un šo pārkāpumu atzīst. Turklāt, uzsākot tiesas sēdi, ir paziņots, ka tiesas sēdē tiks izskatīta lieta par I.Ž. izdarīto administratīvo pārkāpumu, atbildība par ko ir paredzēta LAPK 149.15 panta trešajā daļā. Tiesas sēdē ir piedalījies tulks. Līdz ar to apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka I.Ž. ir sapratusi, par kādu pārkāpumu tiek saukta pie administratīvās atbildības, līdz ar to arī par administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Turklāt pēc tam, kad tiesnese ir norādījusi uz likumā paredzēto sankciju par izdarīto administratīvo pārkāpumu, I.Ž. ir lūgusi atlikt administratīvā aresta izpildi (lietas 20.lapa). Apgabaltiesas ieskatā minētais fakts arī norāda uz to, ka I.Ž. ir nepārprotami sapratusi, ka viņai ir inkriminēta transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, par ko ir paredzēts arī administratīvais arests, un ir pilnībā atzinusi savu vainu minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Turklāt minētais apstāklis ir vērtēts kā I.Ž. vainu mīkstinošs, kā rezultātā I.Ž. ir piemērota minimālā LAPK 149.15 panta trešajā daļā paredzētā sankcija.

[9] Pirmās instances tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos I.Ž. ir norādījusi, ka ir ar draugu dzērusi šampanieti mašīnā. Draugs ir sācis neadekvāti uzvesties, tā jocīgi braukt. Ir piebraukusi pašvaldības policija. Draugs ir nomierinājis, bet tad atkal uzsācis braukt. Lai draugs neizraisītu avāriju un nebūtu cietušo, viņa ir nodomājusi pārsēsties pie stūres, un pie pašām mājām viņu ir apturējusi policija. I.Ž. ir norādījusi, ka savu vainu atzīst (lietas 20.lapa). No minētā paskaidrojuma redzams, ka I.Ž. ir norādījusi, ka „viņi ir tikuši apturēti”. Izvērtējot minēto I.Ž. tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieka M.L. dienesta ziņojumā norādīto, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka I.Ž. vadītā automašīna ir tikusi apturēta, proti, ir atradusies kustībā. Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka lietā ir piešķirama lielāka ticamība I.Ž. pirmās instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, kuri pilnībā apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā konstatētos administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, kā arī policijas darbinieka M.L. dienesta ziņojumā norādītos lietas apstākļus. Apgabaltiesas ieskatā I.Ž. vēlāk sniegtie paskaidrojumi (lietas 26., 58.lapa) par to, ka viņa nav vadījusi transportlīdzekli, ir sniegti ar nolūku izvairīties no piemērotā administratīvā aresta izciešanas par izdarīto administratīvo pārkāpumu, un apgabaltiesa tiem nepiešķir ticamību, jo tie neapstiprinās ne ar vienu no lietā pārbaudītiem pierādījumiem.

[10] Ņemot vērā iepriekš norādīto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese lēmumā par I.Ž. saukšanu pie administratīvās atbildības ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un pareizi kvalificējusi I.Ž. darbības atbilstoši LAPK 149.15 panta trešās daļas sastāvam, kā arī pamatoti piemērojusi administratīvo sodu LAPK 149.15 panta trešās daļas sankcijas ietvaros saskaņā ar LAPK 32.pantā noteiktajiem soda uzlikšanas vispārīgajiem kritērijiem. Līdz ar to minētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet I.Ž. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 20.feburāra lēmumu par I.Ž., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas, bet I.Ž. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2009.gada 20.martā