Legislator Case Law & Legislation
A42446607 / A42-2206-08 AI generated

Administrative court dismissed appeal against gambling license refusal due to lack of municipal permit.

Case Number A42446607 / A42-2206-08
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the Inspectorate's refusal to grant a gambling license. The applicant argued the decision violated procedural rules by failing to provide adequate reasoning and consider their views. The court found these were minor procedural errors that could not affect the substantive outcome since the lack of a municipal permit was a mandatory legal requirement.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 62. un 67. panti: procesuālie pārkāpumi, kas neietekmē lēmuma būtību, neļauj to atcelt.

Keywords

AI generated
gambling license refusal administrative appeal procedural error municipal permit requirement substantive outcome inspectorate decision legal mandatory condition

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 62. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 62. panta 3. daļa
Administratīvā procesa likuma 67. panta 3. daļa
Azartspēļu un izložu likuma 26. panta 2. daļa
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr. A42446607

A2206-08/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 5.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles”

pilnvarotajam pārstāvim A.N. un

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Izložu un

azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim Jānim Unguram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” pieteikuma par Izložu un azartspēļu

uzraudzības inspekcijas 2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.23-Lic „Par atteikumu

izsniegt spēļu zāles licenci” atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 7.martā saņemts sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2007. gada 8.februāra lēmuma „Par

atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” Nr. 23-Lic atcelšanu un labvēlīga

administratīvā akta izdošanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 8.marta lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42446607 (lietas 2.

lapa).

[2] 2006.gada 26.septembrī pieteicējs iesniedzis iesniegumu Izložu un

azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk arī atbildētājs vai Inspekcija), kurā

lūdzis izsniegt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” spēļu zāles

atvēršanas licenci Rīgā, Salaspils ielā 9a (lietas 22.lapa).

[3] 2007.gada 8.februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

pieņēma lēmumu nr.23-Lic „Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” (turpmāk

– Lēmums) (lietas 7.lapa), ar kuru nolēma atteikt SIA „Barklajs Spēles”, reģ. Nr.

50003316101, juridiskā adrese Marijas ielā 15, spēļu zāles licences izsniegšanu

Rīgā, Salaspils ielā 9a.

[3.1] Lēmumā norādīts, ka pamatojoties uz to, ka ar Rīgas domes

2007.gada 30.janvāra lēmumu Nr.2012 (protokols Nr.60, 14§) „Par atļaujas

atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A” (lietas 9.lapa) Rīgas

domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra 2006.gada 27.jūnijā izsniegtā

atļauja Nr.UKC-06-28-apa ir atcelta, pieteicējam nav Azartspēļu un izložu

likuma 26.panta otrās daļas 4.punktā imperatīvi noteiktās pašvaldības atļaujas

atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgas azartspēles

konkrētajās telpās.

[4] Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs to pārsūdzējis Administratīvajā rajona

tiesā, minot šādus apstākļus:

[4.1] Lēmumā ir tikai faktu uzskaitījums, Izložu un azartspēļu uzraudzības

inspekcija nav Lēmumu motivējusi, līdz ar to Lēmums ir pretrunā Administratīvā

procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta trešajai daļai. Bez tam Lēmuma

izdošanas procesā netika noskaidrots un ņemts vērā pieteicēja viedoklis, kas ir

pretrunā APL 67.panta otrās daļas 4.punktam un APL 62. pantam.

[4.2] Atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nav noskaidrojis vai Lēmuma

pieņemšanas brīdī 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes lēmums Nr.2012

(protokola Nr. 60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā,

Salaspils ielā 9A” ir stājies spēkā. Kā arī atbildētājs nav vērtējis to, kādā veidā

2007. gada 30.janvāra Rīgas domes pieņemtais lēmums Nr.2012 ietekmē faktu,

ka tā pieņemšanas brīdī pieteicējs licences saņemšanai nepieciešamo Rīgas

domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra 2006.gada 27.jūnija piekrišanas

atļauju Nr.UKC-06-28-apa, likumā noteiktajā kārtībā atbildētājam bija jau

iesniedzis.

[4.3] Pieteicējs norāda, ka Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītā

daļa imperatīvi nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldības izsniegto atļauju atceļ,

pamatojoties uz 42.panta sesto daļu, tad attiecīgā iepriekš izsniegtā pašvaldības

atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem un, tā kā Rīgas domes 2007.gada

30.janvāra lēmums Nr.2012 ir pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta

sesto daļu, no tā var secināt, ka 2006.gada 27.jūnija Rīgas domes

Uzņēmējdarbības koordinācijas centra izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu

zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A, ir spēkā esoša un būs spēkā vēl 5 gadus.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 10.aprīlī saņemti Atbildētāja

paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, kā arī papildus tiek

norādīts, ka nav pamatots pieteicēja secinājums, ka saskaņā ar Azartspēļu un

izložu likuma 42.panta septīto daļu, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas

centra 2006.gada 27.jūnija izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa ir bijusi un būs

spēkā vel piecus gadus. Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītā daļa, ir

pieņemta, lai nodrošinātu azartspēļu organizētāju tiesības rīkot azartspēles

konkrētajā vietā, kas jau darbojas (ir saņemta inspekcijas izsniegta azartspēļu

organizēšanas vietas licence) un vietās, kurās likuma grozījumu spēkā stāšanās

brīdī ir nepieciešams veikt izsniegtās licences pārreģistrāciju, tādejādi nodrošinot

organizētāja ieguldījuma nezūdamību. Šī likuma 42.panta septītās daļas norma

nav attiecināma uz pieteikumiem par licences saņemšanu spēļu zāles atvēršanai.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto

argumentu pamatu, kā arī papildus norādīja, ka starp pieteicēju un atbildētāju

nepastāv strīds jautājumā par to, ka atļaujas atcelšanai jāpiemēro Azartspēļu un

izložu likuma 42.panta septītā daļa, jo Rīgas domes pārstāvis pats šādu Rīgas

domes nostāju vairākkārtīgi ir apstiprinājis citās tiesvedībās, kurās ir identiski šī

lietas apstākļiem, kā arī šādu iztulkojumu ir apstiprinājusi arī Administratīvā

rajona tiesa 2008.gada 19.maija spriedumā lietā Nr. A42487207.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina uz Lēmumā un

rakstveida paskaidrojumos norādīto argumentu pamata, kā arī norādīja, ka nav

pamatota pieteicēja pārstāvja Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītās daļas

normas pieminēšana šīs lietas kontekstā, jo šī daļa attiecas uz darbību jau

uzsākušām spēļu zālēm.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot pieteicēja paskaidrojumus,

vērtējot tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka pieteikums nav

pamatots un ir noraidāms.

[9] APL 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo

lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības

tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek

vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā APL un citos normatīvajos

aktos noteiktajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

Saskaņā ar APL 7. pantu iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.

Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas

pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

[10] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi:

[10.1] 2006.gada 26.septembrī pieteicējs Izložu un azartspēļu uzraudzības

inspekcijai iesniedzis iesniegumu Nr.284, (lietas 22.lapa) kurā lūgts izsniegt SIA

„Barklajs spēles” spēļu zāles licenci pēc adreses Rīga, Salaspils iela 9a.

[10.2] 2007.gada 30.janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr. 2012

(protokols Nr.60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā,

Salaspils ielā 9A”(lietas 9. lapa) ar kuru atcelts sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „Barklajs spēles” izsniegto atļauju spēļu zāles atvēršanai un attiecīgo

azartspēļu organizēšanai Rīgā, Salaspils ielā 9A

[10.3] 2007.gada 8.februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

pieņēmusi lēmumu Nr.23-Lic „Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” (lietas

7. lapa), ar kuru nolemts atteikt SIA „Barklajs spēles” spēļu zāles licences

izsniegšanu Rīgā, Salaspils ielā 9a.

No konstatētajiem faktiem izriet, ka strīds lietā ir par to, vai Inspekcija,

saņemot Rīgas pašvaldības lēmumu, ar kuru nav dota atļauja pieteicējam atvērt

spēļu zāli Rīgā, Salaspils ielā 9a, ir pareizi piemērojusi Azartspēļu un izložu

likuma normas, kā arī strīds par to, vai Inspekcijai, pieņemot lēmumu konkrētos

apstākļos, bija jāvērtē Rīgas domes lēmuma tiesiskums un spēkā esamība.

[11] Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk arī – Likums)

3.panta pirmo daļu Latvijas Republikā azartspēles un izlozes drīkst organizēt

tikai azartspēļu vai izložu organizētājs, kas atbilstoši šā likuma 1.panta

3.punktam ir Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura šajā likumā

noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.

Azartspēļu un izložu likuma 10.pantā noteikts, ka azartspēļu organizēšanas

licenci izsniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (panta pirmā daļa).

Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku un katru gadu tā jāpārreģistrē

inspekcijā (panta otrā daļa). Minētā licence tās saņēmējam dod tiesības organizēt

licencē norādītās azartspēles visā Latvijas Republikā (panta trešā daļa). Lietā nav

strīda par to, ka pieteicējs ir saņēmis šādu licenci un jau darbojas kā azartspēļu

organizētājs.

Savukārt atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 20.pantam azartspēles

noteiktās vietās drīkst organizēt tikai tad, ja ir saņemta attiecīga azartspēļu

organizēšanas vietas licence. Atbilstoši šā paša likuma 26.pantam kazino, spēļu

zāli vai bingo zāli ir tiesības atvērt tikai kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi Izložu

un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu kazino, spēļu zāles vai bingo

zāles licenci, turklāt tikai šajā licencē norādītajā vietā. Lai saņemtu minēto

licenci, kapitālsabiedrībai Inspekcijā, cita starpā, jāiesniedz attiecīgo telpu

īpašuma un lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, kā arī attiecīgās

pašvaldības atļauja atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgās

azartspēles konkrētajās telpās (26.panta otrā daļa).

Lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējs 2006. gada 26. septembrī ir

vērsies Inspekcijā ar iesniegumu par spēļu zāles licences izsniegšanu Rīgā,

Salaspils ielā 9a (lietas lapa 22). Iesniegumam tika pievienota daļa no Likumā

prasītajiem dokumentiem, tostarp arī Rīgas domes piekrišanas atļauja atvērt

spēļu zāli Rīgā, Salaspils ielā 9a (Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas

centra 2006.gada 27.jūnija piekrišanas atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu zāles

atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A). 2006. gada 30. oktobrī Pieteicējs Inspekcijā ir

iesniedzis lūgumu pagarināt licences izsniegšanas pieteikuma izskatīšanas

termiņu (lietas lapa 23). Savukārt 2006. gada 9. novembrī Pieteicējs Inspekcijā ir

iesniedzis izziņu par telpu atbilstību Likuma un Latvijas būvnormatīvu prasībām,

tomēr, ņemot vērā izmaiņas pieteicēja – komersanta dalībnieku sastāvā un valdē,

licence netika saņemta. Līdz 2007. gada 10. janvārim pieteicējs Inspekciju par

attiecīgām izmaiņām nebija informējis un nebija veicis visas darbības, lai

saņemtu licenci, tostarp nebija iesniedzis spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9a

attīstības plānu 2007. gadam. 2007. gada 10. janvārī Pieteicējs Inspekcijā ir

iesniedzis iesniegumu ar minēto attīstības plānu 2007. gadam. Saskaņā ar

Likumu Inspekcijai pēc visu licences saņemšanai nepieciešamo dokumentu un

papildu ziņu saņemšanas 30 dienu laikā bija jāpieņem lēmums, proti, lēmums

bija jāpieņem līdz 2007. gada 10. februārim.

2007.gada 30.janvārī Rīgas domes sēdē tika pieņemts lēmums Nr.2012

(protokols Nr.60, 14§) par Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra

2006.gada 27.jūnija piekrišanas atļaujas Nr.UKC-06-28-apa spēļu zāles

atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A atcelšanu. Lēmumā ir norādīts, ka tas stājas

spēkā nekavējoties pēc tā pieņemšanas un, pamatojoties uz APL 185. panta

ceturtās daļas 3. punktu, ir izpildāms nekavējoties un šī lēmuma pārsūdzēšana

tiesā tā darbība netiek apturēta. No tā Inspekcija secināja, ka tā kā iepriekšējā

pašvaldības izsniegtā atļauja ir atcelta, pieteicējs nav izpildījis visus Likuma 26.

panta otrās daļas nosacījumus spēļu zāles atvēršanas licences saņemšanai.

Vadoties no minētā, Inspekcija 2007. gada 8. februārī pieņēma pārsūdzēto

Lēmumu, ar kuru atteica spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A licences izsniegšanu

pieteicējam.

[12] Lai izvērtētu Inspekcijas Lēmuma pamatotību, tiesai ir jāanalizē

konkrētas Azartspēļu un izložu likuma normas, kā arī likuma mērķis.

Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Likuma 26.pantam kazino, spēļu zāli vai

bingo zāli ir tiesības atvērt tikai kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi Izložu un

azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu kazino, spēļu zāles vai bingo zāles

licenci, turklāt tikai šajā licencē norādītajā vietā. Likuma 26.panta otrās daļas 4.

punktā ir noteikts, ka lai saņemtu licenci, kapitālsabiedrībai Inspekcijā ir

jāiesniedz pašvaldības atļauja atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt

attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Kā redzams no Likuma 26.panta redakcijas, viens no būtiskajiem

nosacījumiem, bez kura izpildes Inspekcija nav tiesīga izsniegt spēļu zāles

atvēršanas licenci, ir spēkā esošas pašvaldības atļaujas spēļu zāles atvēršanai

konkrētā vietā iesniegšana Inspekcijā (Likuma 26.panta otrās daļas 4. punkts).

Šajā pantā konkrēti nav norādīts, ka gadījumā, ja pašvaldība nav izsniegusi

atļauju atvērt spēļu zāli, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu

obligāts pienākums izdot administratīvo aktu – atteikumu izsniegt licenci spēļu

zāles atvēršanai, tomēr no šī panta konteksta, proti, gramatiskā tulkojuma ir

secināms, ka bez pašvaldības piekrišanas nav iespējama attiecīgas licences

izsniegšana, proti: „Lai saņemtu kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licenci,

azartspēļu organizētājs iesniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai

iesniegumu, kuram pievieno: [..] saskaņā ar šo likumu izsniegtu pašvaldības

atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgās azartspēles

konkrētajās telpās”. To var secināt, arī interpretējot tiesību normas sistemātiski,

proti, minēto tiesību normu interpretējot kopsakarā ar Likuma 32. panta ceturto

daļu, kurā ir teikts, ka kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licences pārreģistrāciju

atsaka, ja kāds no šā Likuma 26.panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem ir

zaudējis spēku un tā vietā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai nav

iesniegts jauns dokuments. Tātad, secināms, ka obligāts licences ne tikai

pārreģistrācijas, bet arī izsniegšanas priekšnosacījums ir Likuma 26.panta otrajā

daļā norādīto dokumentu spēkā esamība, tai skaitā ir nepieciešams, lai būtu arī

spēkā esoša pašvaldības atļauja spēļu zāles atvēršanai konkrētā vietā. No tā,

savukārt, tiesas ieskatā izriet secinājums, ka gadījumā, ja pašvaldība, vadīdamās

no Azartspēļu un izložu likuma mērķa, nav piekritusi spēļu zāles atvēršanai

konkrētā pašvaldības teritorijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir ar

likumu tieši noteikts obligāts, proti, imperatīvs pienākums atteikt izsniegt spēļu

zāles atvēršanas licenci, tātad ir izdodams konkrēta satura obligātais

administratīvais akts.

[13] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu

Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Valsts pārvalde savas pilnvaras

var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Pašvaldībai kā

atvasinātai publiskai personai ir pienākums ievērot minētā likuma normas. Tāpat

atbilstoši APL 7. pantam iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.

Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas

pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No šīm

tiesību normām izriet iestādes pienākums ievērot tiesiskuma principu, proti,

rīkoties tikai saskaņā ar normatīvajos aktos nostiprinātiem priekšrakstiem.

Saskaņā ar APL 65. panta pirmo daļu, iestādei izdarot apsvērumus par

administratīvā akta izdošanu un tā satura noteikšanu, gadījumā, ja piemērojamā

tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts

(obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

Ņemot vērā to, ka Rīgas pašvaldība bija atcēlusi iepriekš pieteicējam

izsniegto atļauju spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A licences izsniegšanai, tātad

Inspekcijā iesniegtā atļauja bija zaudējusi spēku un spēkā esoša atļauja uz

Lēmuma pieņemšanas brīdi nav tikusi iesniegta Inspekcijā, Inspekcija, tiesas

ieskatā, pamatoti vadīdamās no Likuma 26.panta otrajā daļā ietvertās imperatīvās

tiesību normas, nebija tiesīga pieņemt cita satura lēmumu, kā vien atteikumu

izsniegt pieteicējam licenci spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A atvēršanai.

[14] Pieteicējs ir norādījis, ka Atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nav

noskaidrojis, vai Lēmuma pieņemšanas brīdī 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes

lēmums Nr.2012 (protokola Nr. 60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles

atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A” ir stājies spēkā.

No Lēmuma redzams, ka ar 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes lēmumu

Nr.2012 ir atcelta 2006. gada 27. jūnija piekrišanas atļauja Nr.UKC-06-28-apa.

Tiesas ieskatā Inspekcijai kā cita publiskā subjekta (valsts) iestādei nav uzlikts

īpašs pienākums, proti, tāds neizriet ne no Azartspēļu un izložu likuma, ne no

citiem likumiem, pārbaudīt pašvaldības lēmumu spēkā esamību. Tiesas ieskatā

Inspekcijas pienākums šādu pārbaudi veikt būtu tad, ja rastos pamatotas šaubas,

ka izdotā atļauja nav spēkā.

Pieteicējs ir norādījis, ka no Rīgas domes lēmuma Nr.2012 izriet, ka tas ir

izdots 2007.gada 30.janvārī, proti, tikai īsu laiku (9 dienas) pirms Inspekcija ir

pieņēmusi Lēmumu, kā arī vajadzēja ņemt vērā to, ka Rīgas dome ir lēmusi, ka

tās lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tātad, pieteicējprāt, Inspekcijai varēja

rasties pamatotas šaubas par Rīgas domes lēmuma Nr.2012 spēkā esamību.

Lai gan tiesa ir konstatējusi, ka Inspekcijai nebija obligāts pienākums

pārbaudīt Rīgas domes lēmuma spēkā esamību, tomēr, ņemot vērā to, ka

prasījums atcelt pieteicējam nelabvēlīgu administratīvo aktu ietver sevī

prasījumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesā ir vērtējama arī Rīgas domes

lēmuma spēkā esamība.

Tiesa, pārbaudot pieteicēja argumentus, konstatē, ka konkrētajā gadījumā

Rīgas domes lēmums Nr.2012 uz Inspekcijas Lēmuma pieņemšanas brīdi ir bijis

spēkā, proti, jo jau Administratīvā apgabaltiesa savā 2007.gada 30.augusta

lēmumā ir secinājusi (Lietas Nr.A42388807, AA43-2753-07/7; skat. lietas [11]

un [12] punktus), ka personai, lai tā varētu nodarboties ar azartspēļu, tajā skaitā,

kazino organizēšanu konkrētā vietā, ir nepieciešams secīgi saņemt vairākas valsts

un pašvaldības atļaujas, proti, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas

izsniegtu azartspēļu organizēšanas licenci, attiecīgās pašvaldības izsniegtu

atļauju atvērt attiecīgo azartspēļu organizēšanas vietu (tajā skaitā, kazino)

konkrētās telpās un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu, tajā

skaitā, kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licenci. Atbilstoši Azartspēļu un izložu

likuma 20.pantam azartspēles drīkst organizēt tikai kazino, spēļu zālēs, bingo

zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, ja ir saņemta

attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence. No minētā ir secināms, ka

tādējādi personai tiesības organizēt azartspēles konkrētās telpās rodas tikai pēc

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtas licences to organizēšanai

konkrētās telpās. Tādējādi no minētā Administratīvās apgabaltiesas lēmuma

izriet, ka pašvaldības domes lēmumam atļaut azartspēļu organizēšanu konkrētās

telpās nav galīgā noregulējuma rakstura, citiem vārdiem, tas personai nedod

tiesības attiecīgo darbību uzsākt, pirms nav saņemta Izložu un azartspēļu

uzraudzības inspekcijas izsniegta kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licence.

Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, secināms, ka gala lēmums, ar

kuru pieteicējam rodas likumā noteiktās tiesības atvērt spēļu zāli, ir vienīgi

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegta licence spēļu zāles

atvēršanai konkrētā vietā. Izejot no tā, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

pašvaldības lēmumam, kurš tiek pārsūdzēts tiesā, nav galīgā noregulējuma

rakstura, bet tas ir atzīstams par starplēmumu, līdz ar to vispārējā gadījumā tas

nav atzīstams arī par administratīvo aktu. APL 70. pantā noteiktā kārtība par

administratīvā akta spēkā stāšanos, kā arī citas tiesību normas, kas regulē

administratīvā akta spēkā esamību un izpildi, neattiecas uz iestādes

administratīvajā procesā pieņemtiem starplēmumiem, kuriem nav galīgā

noregulējuma. Līdz ar to secināms, ka Rīgas domes lēmums Nr.2012 kā

starplēmums ir stājies spēkā nekavējoties no tā pieņemšanas brīža, atceļot

iepriekš izdoto piekrišanas atļauju, un tādējādi Inspekcijas Lēmums ir pareizs un

pamatots.

[15] Pieteicējs ir norādījis, ka Azartspēļu un izložu likuma 42.panta

7.punkts imperatīvi nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldības izsniegto atļauju atceļ,

pamatojoties uz 42.panta sesto daļu, tad attiecīgā iepriekš izsniegtā pašvaldības

atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem un, tā kā Rīgas domes 2007.gada

30.janvāra lēmums Nr.2012 ir pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta

sesto daļu, no tā var secināt, ka 2006.gada 27.jūnija Rīgas domes

Uzņēmējdarbības koordinācijas centra izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu

zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A, ir spēkā esoša un būs spēkā vēl 5 gadus.

Nav strīda, ka Rīgas domes 2007.gada 30.janvāra lēmums Nr.2012 ir

pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sesto daļu, kurā ir teikts, ka ja

azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome

(padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino,

spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un

organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Savukārt, Azartspēļu un

izložu likuma 42.panta septītajā daļā ir teikts, ka šā panta sestajā daļā minētajā

gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli,

totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās

azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no

attiecīgā domes (padomes) lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kā jau iepriekš tiesa konstatēja, Rīgas domes lēmumi konkrētajā lietā ir

vērtējami tikai kā starplēmumi galīgā lēmuma pieņemšanas procesā. Galīgais

lēmums ir jāpieņem Inspekcijai. No lietas materiāliem ir redzams, ka Inspekcija

nav izsniegusi atļauju pieteicējam spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A.

Savukārt, tiesa, gramatiski un teleoloģiski interpretējot Azartspēļu un izložu

likuma 42.panta sestās daļas tiesību normu, secina, ka Azartspēļu un izložu

likuma 42.panta sestajā daļa ietvertā tiesību norma ir piemērojama gadījumos,

kad sabiedrības interešu aizskārums tiek konstatēts tad, kad Inspekcija ir jau

izsniegusi licenci spēļu zāles atvēršanai konkrētā vietā, proti, ir pieņemts

administratīvais akts, ar kuru ir radītas noteiktas tiesības attiecīgajam

komersantam veikt komercdarbību noteiktā vietā. Šīs normas mērķis ir aizsargāt

komersanta tiesības veikt komercdarbību, vienlaicīgi tās sabalansējot ar

sabiedrības interesēm, tādējādi likumdevējs ir devis iespēju attiecīgajai spēļu

zālei darboties vēl piecus gadus pēc pašvaldības atļaujas anulēšanas.

Pie iepriekš minētā secinājuma var arī nonākt, interpretējot tiesību normas

sistemātiski, proti, salīdzinot uz ko attiecas Azartspēļu un izložu likuma 42.panta

trešās daļas norma („Ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi

šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt

azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome),

izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts

un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”), un

42.panta sestās daļas tiesību norma. No Azartspēļu un izložu likuma 42.panta

trešās daļas normas izriet, ka tā attiecas uz procesu, kurā nav pieņemts galīgais

lēmums par licences izsniegšanu konkrētai spēļu zāles vietai, ko izsniedz

Inspekcija, proti, attiecas uz atļaujas izsniegšanu, savukārt, 42.panta sestās daļas

tiesību normā nav runas par iespējamu licences izsniegšanu, tātad tā neattiecas uz

attiecīgā administratīvā procesa – licences izsniegšanas posmu.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Azartspēļu un izložu likuma

42.panta septītās daļas tiesību norma Azartspēļu un izložu likumā tika iekļauta

arī tāpēc, lai aizsargātu azartspēļu organizētājus, kuru attiecīgas atļaujas ir

saņēmuši vēl pirms Azartspēļu un izložu likuma grozījumu spēkā stāšanās

(grozījumi stājās spēkā 04.07.2006.), pamatojoties uz iepriekš spēkā esošiem

normatīvajiem aktiem, kas bija liberālāki pret azartspēļu organizētājiem, nekā

jaunās Likuma normas. Tiesa atzīst, ka šāda motivācija attiecīgās normas

iekļaušanai Likumā varētu būt, tomēr tā kā atbildētājs attiecīgus pierādījumus

savam apgalvojumam netika iesniedzis un tiesa pati tādus nav ieguvusi, tiesa šo

argumentu nevērtē.

No Rīgas domes 2007.gada 30.janvāra lēmuma teksta redzams, ka tas ir

pamatots ar sabiedrības interešu aizsardzību un attiecīgi ar Azartspēļu un izložu

likuma 42.panta trešās daļas normu, kas arī atbilst faktiskiem apstākļiem, proti,

Lēmumā tiek lemts par atļaujas izsniegšanu, nevis par atļaujas anulēšanu, kuras

sekas ir spēļu zāles darbības pārtraukšana.

Vadoties no iepriekš minētā, tiesas ieskatā tas, ka Rīgas dome sava

lēmuma pamatojumā nav norādījusi pareizu tiesību normu, konkrētajā gadījumā

uzskatāms par procesuāla rakstura kļūdu, kas nevarēja ietekmēt un neietekmēja

pašu lēmumu pēc būtības, kā arī spēju pareizi to uztvert un saprast.

[16] Pieteicējs ir norādījis, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Lēmumu nav motivējusi, līdz ar to Lēmums ir pretrunā ar Administratīvā

procesa likuma 67.panta trešo daļu, kā arī Lēmuma izdošanas procesā nav ticis

noskaidrots un ņemts vērā pieteicēja viedoklis.

APL 67.panta trešajā daļā ir teikts, ka administratīvā akta faktu

konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un

argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

Tiesa, pārbaudot Lēmuma saturu, konstatē, ka Inspekcija ir vērtējusi

pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību Azartspēļu un izložu likuma normām,

tostarp konstatējusi, ka trūkst pašvaldības atļaujas, ko pieprasa Likuma 26. panta

otrā daļa, vadoties no kā Inspekcija ir lēmusi par atteikumu izsniegt spēļu zāles

licenci. Līdz ar to ir secināms, ka Inspekcija ir vērtējusi esošos faktus, uz kuru

pamata ir pieņemts pieteicējam nelabvēlīgs lēmums.

Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par

tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai

trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas

viedokli un argumentus šajā lietā. Savukārt, minētā panta trešā daļa nosaka, ja

administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti

nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

Tiesas ieskatā minētais ir vērtējams kā procesuālais pārkāpums, kas pēc

būtības nevarēja ietekmēt procesa iznākumu, jo iestādei, pieņemot konkrētu

lēmumu, būtiska ir visu apstākļu noskaidrošana, tostarp arī privātpersonas

viedokļa izvērtējums, tomēr viss tas ir vērtējams kopsakarā ar paustā viedokļa

iespējamo ietekmi. Tā kā no Lēmuma secināms, ka Inspekcijas rīcībā nav bijusi

spēkā esoša pašvaldības atļauja, Inspekcijai bija iespējams izdot vienīgi likumā

paredzēto obligāto administratīvo aktu, proti, atteikumu, līdz ar to panāktais

rezultāts ir pamatots un pareizs. Tādējādi secināms, ka Inspekcijas pieļautā

procesuālā pārkāpuma ietekme nevar tikt uzskatīta par tik nozīmīgu, lai Lēmums

tiktu atzīts par prettiesisku un atcelts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-

291.pantu, administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” pieteikuma par Izložu

un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.23-Lic

„Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” atcelšanu un labvēlīga administratīvā

akta izdošanu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā

divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2008.gada 5.novembrī

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________ Dz.Melbārdis

Rīgā, 2008.gada 5.novembrī