Administrative court dismissed appeal against gambling license refusal due to lack of municipal permit.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the Inspectorate's refusal to grant a gambling license. The applicant argued the decision violated procedural rules by failing to provide adequate reasoning and consider their views. The court found these were minor procedural errors that could not affect the substantive outcome since the lack of a municipal permit was a mandatory legal requirement.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 62. un 67. panti: procesuālie pārkāpumi, kas neietekmē lēmuma būtību, neļauj to atcelt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. A42446607
A2206-08/12
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 5.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Dz.Melbārdis,
piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles”
pilnvarotajam pārstāvim A.N. un
atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Izložu un
azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim Jānim Unguram,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” pieteikuma par Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijas 2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.23-Lic „Par atteikumu
izsniegt spēļu zāles licenci” atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 7.martā saņemts sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2007. gada 8.februāra lēmuma „Par
atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” Nr. 23-Lic atcelšanu un labvēlīga
administratīvā akta izdošanu.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 8.marta lēmumu
pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42446607 (lietas 2.
lapa).
[2] 2006.gada 26.septembrī pieteicējs iesniedzis iesniegumu Izložu un
azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk arī atbildētājs vai Inspekcija), kurā
lūdzis izsniegt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” spēļu zāles
atvēršanas licenci Rīgā, Salaspils ielā 9a (lietas 22.lapa).
[3] 2007.gada 8.februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
pieņēma lēmumu nr.23-Lic „Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” (turpmāk
– Lēmums) (lietas 7.lapa), ar kuru nolēma atteikt SIA „Barklajs Spēles”, reģ. Nr.
50003316101, juridiskā adrese Marijas ielā 15, spēļu zāles licences izsniegšanu
Rīgā, Salaspils ielā 9a.
[3.1] Lēmumā norādīts, ka pamatojoties uz to, ka ar Rīgas domes
2007.gada 30.janvāra lēmumu Nr.2012 (protokols Nr.60, 14§) „Par atļaujas
atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A” (lietas 9.lapa) Rīgas
domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra 2006.gada 27.jūnijā izsniegtā
atļauja Nr.UKC-06-28-apa ir atcelta, pieteicējam nav Azartspēļu un izložu
likuma 26.panta otrās daļas 4.punktā imperatīvi noteiktās pašvaldības atļaujas
atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgas azartspēles
konkrētajās telpās.
[4] Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs to pārsūdzējis Administratīvajā rajona
tiesā, minot šādus apstākļus:
[4.1] Lēmumā ir tikai faktu uzskaitījums, Izložu un azartspēļu uzraudzības
inspekcija nav Lēmumu motivējusi, līdz ar to Lēmums ir pretrunā Administratīvā
procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta trešajai daļai. Bez tam Lēmuma
izdošanas procesā netika noskaidrots un ņemts vērā pieteicēja viedoklis, kas ir
pretrunā APL 67.panta otrās daļas 4.punktam un APL 62. pantam.
[4.2] Atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nav noskaidrojis vai Lēmuma
pieņemšanas brīdī 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes lēmums Nr.2012
(protokola Nr. 60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā,
Salaspils ielā 9A” ir stājies spēkā. Kā arī atbildētājs nav vērtējis to, kādā veidā
2007. gada 30.janvāra Rīgas domes pieņemtais lēmums Nr.2012 ietekmē faktu,
ka tā pieņemšanas brīdī pieteicējs licences saņemšanai nepieciešamo Rīgas
domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra 2006.gada 27.jūnija piekrišanas
atļauju Nr.UKC-06-28-apa, likumā noteiktajā kārtībā atbildētājam bija jau
iesniedzis.
[4.3] Pieteicējs norāda, ka Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītā
daļa imperatīvi nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldības izsniegto atļauju atceļ,
pamatojoties uz 42.panta sesto daļu, tad attiecīgā iepriekš izsniegtā pašvaldības
atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem un, tā kā Rīgas domes 2007.gada
30.janvāra lēmums Nr.2012 ir pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta
sesto daļu, no tā var secināt, ka 2006.gada 27.jūnija Rīgas domes
Uzņēmējdarbības koordinācijas centra izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu
zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A, ir spēkā esoša un būs spēkā vēl 5 gadus.
[5] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 10.aprīlī saņemti Atbildētāja
paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu,
pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, kā arī papildus tiek
norādīts, ka nav pamatots pieteicēja secinājums, ka saskaņā ar Azartspēļu un
izložu likuma 42.panta septīto daļu, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas
centra 2006.gada 27.jūnija izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa ir bijusi un būs
spēkā vel piecus gadus. Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītā daļa, ir
pieņemta, lai nodrošinātu azartspēļu organizētāju tiesības rīkot azartspēles
konkrētajā vietā, kas jau darbojas (ir saņemta inspekcijas izsniegta azartspēļu
organizēšanas vietas licence) un vietās, kurās likuma grozījumu spēkā stāšanās
brīdī ir nepieciešams veikt izsniegtās licences pārreģistrāciju, tādejādi nodrošinot
organizētāja ieguldījuma nezūdamību. Šī likuma 42.panta septītās daļas norma
nav attiecināma uz pieteikumiem par licences saņemšanu spēļu zāles atvēršanai.
[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto
argumentu pamatu, kā arī papildus norādīja, ka starp pieteicēju un atbildētāju
nepastāv strīds jautājumā par to, ka atļaujas atcelšanai jāpiemēro Azartspēļu un
izložu likuma 42.panta septītā daļa, jo Rīgas domes pārstāvis pats šādu Rīgas
domes nostāju vairākkārtīgi ir apstiprinājis citās tiesvedībās, kurās ir identiski šī
lietas apstākļiem, kā arī šādu iztulkojumu ir apstiprinājusi arī Administratīvā
rajona tiesa 2008.gada 19.maija spriedumā lietā Nr. A42487207.
[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina uz Lēmumā un
rakstveida paskaidrojumos norādīto argumentu pamata, kā arī norādīja, ka nav
pamatota pieteicēja pārstāvja Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītās daļas
normas pieminēšana šīs lietas kontekstā, jo šī daļa attiecas uz darbību jau
uzsākušām spēļu zālēm.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot pieteicēja paskaidrojumus,
vērtējot tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka pieteikums nav
pamatots un ir noraidāms.
[9] APL 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo
lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības
tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek
vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā APL un citos normatīvajos
aktos noteiktajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām.
Saskaņā ar APL 7. pantu iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.
Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas
pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
[10] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi:
[10.1] 2006.gada 26.septembrī pieteicējs Izložu un azartspēļu uzraudzības
inspekcijai iesniedzis iesniegumu Nr.284, (lietas 22.lapa) kurā lūgts izsniegt SIA
„Barklajs spēles” spēļu zāles licenci pēc adreses Rīga, Salaspils iela 9a.
[10.2] 2007.gada 30.janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr. 2012
(protokols Nr.60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā,
Salaspils ielā 9A”(lietas 9. lapa) ar kuru atcelts sabiedrībai ar ierobežotu
atbildību „Barklajs spēles” izsniegto atļauju spēļu zāles atvēršanai un attiecīgo
azartspēļu organizēšanai Rīgā, Salaspils ielā 9A
[10.3] 2007.gada 8.februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
pieņēmusi lēmumu Nr.23-Lic „Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” (lietas
7. lapa), ar kuru nolemts atteikt SIA „Barklajs spēles” spēļu zāles licences
izsniegšanu Rīgā, Salaspils ielā 9a.
No konstatētajiem faktiem izriet, ka strīds lietā ir par to, vai Inspekcija,
saņemot Rīgas pašvaldības lēmumu, ar kuru nav dota atļauja pieteicējam atvērt
spēļu zāli Rīgā, Salaspils ielā 9a, ir pareizi piemērojusi Azartspēļu un izložu
likuma normas, kā arī strīds par to, vai Inspekcijai, pieņemot lēmumu konkrētos
apstākļos, bija jāvērtē Rīgas domes lēmuma tiesiskums un spēkā esamība.
[11] Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk arī – Likums)
3.panta pirmo daļu Latvijas Republikā azartspēles un izlozes drīkst organizēt
tikai azartspēļu vai izložu organizētājs, kas atbilstoši šā likuma 1.panta
3.punktam ir Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura šajā likumā
noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
Azartspēļu un izložu likuma 10.pantā noteikts, ka azartspēļu organizēšanas
licenci izsniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (panta pirmā daļa).
Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku un katru gadu tā jāpārreģistrē
inspekcijā (panta otrā daļa). Minētā licence tās saņēmējam dod tiesības organizēt
licencē norādītās azartspēles visā Latvijas Republikā (panta trešā daļa). Lietā nav
strīda par to, ka pieteicējs ir saņēmis šādu licenci un jau darbojas kā azartspēļu
organizētājs.
Savukārt atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 20.pantam azartspēles
noteiktās vietās drīkst organizēt tikai tad, ja ir saņemta attiecīga azartspēļu
organizēšanas vietas licence. Atbilstoši šā paša likuma 26.pantam kazino, spēļu
zāli vai bingo zāli ir tiesības atvērt tikai kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi Izložu
un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu kazino, spēļu zāles vai bingo
zāles licenci, turklāt tikai šajā licencē norādītajā vietā. Lai saņemtu minēto
licenci, kapitālsabiedrībai Inspekcijā, cita starpā, jāiesniedz attiecīgo telpu
īpašuma un lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, kā arī attiecīgās
pašvaldības atļauja atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgās
azartspēles konkrētajās telpās (26.panta otrā daļa).
Lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējs 2006. gada 26. septembrī ir
vērsies Inspekcijā ar iesniegumu par spēļu zāles licences izsniegšanu Rīgā,
Salaspils ielā 9a (lietas lapa 22). Iesniegumam tika pievienota daļa no Likumā
prasītajiem dokumentiem, tostarp arī Rīgas domes piekrišanas atļauja atvērt
spēļu zāli Rīgā, Salaspils ielā 9a (Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas
centra 2006.gada 27.jūnija piekrišanas atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu zāles
atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A). 2006. gada 30. oktobrī Pieteicējs Inspekcijā ir
iesniedzis lūgumu pagarināt licences izsniegšanas pieteikuma izskatīšanas
termiņu (lietas lapa 23). Savukārt 2006. gada 9. novembrī Pieteicējs Inspekcijā ir
iesniedzis izziņu par telpu atbilstību Likuma un Latvijas būvnormatīvu prasībām,
tomēr, ņemot vērā izmaiņas pieteicēja – komersanta dalībnieku sastāvā un valdē,
licence netika saņemta. Līdz 2007. gada 10. janvārim pieteicējs Inspekciju par
attiecīgām izmaiņām nebija informējis un nebija veicis visas darbības, lai
saņemtu licenci, tostarp nebija iesniedzis spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9a
attīstības plānu 2007. gadam. 2007. gada 10. janvārī Pieteicējs Inspekcijā ir
iesniedzis iesniegumu ar minēto attīstības plānu 2007. gadam. Saskaņā ar
Likumu Inspekcijai pēc visu licences saņemšanai nepieciešamo dokumentu un
papildu ziņu saņemšanas 30 dienu laikā bija jāpieņem lēmums, proti, lēmums
bija jāpieņem līdz 2007. gada 10. februārim.
2007.gada 30.janvārī Rīgas domes sēdē tika pieņemts lēmums Nr.2012
(protokols Nr.60, 14§) par Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra
2006.gada 27.jūnija piekrišanas atļaujas Nr.UKC-06-28-apa spēļu zāles
atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A atcelšanu. Lēmumā ir norādīts, ka tas stājas
spēkā nekavējoties pēc tā pieņemšanas un, pamatojoties uz APL 185. panta
ceturtās daļas 3. punktu, ir izpildāms nekavējoties un šī lēmuma pārsūdzēšana
tiesā tā darbība netiek apturēta. No tā Inspekcija secināja, ka tā kā iepriekšējā
pašvaldības izsniegtā atļauja ir atcelta, pieteicējs nav izpildījis visus Likuma 26.
panta otrās daļas nosacījumus spēļu zāles atvēršanas licences saņemšanai.
Vadoties no minētā, Inspekcija 2007. gada 8. februārī pieņēma pārsūdzēto
Lēmumu, ar kuru atteica spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A licences izsniegšanu
pieteicējam.
[12] Lai izvērtētu Inspekcijas Lēmuma pamatotību, tiesai ir jāanalizē
konkrētas Azartspēļu un izložu likuma normas, kā arī likuma mērķis.
Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Likuma 26.pantam kazino, spēļu zāli vai
bingo zāli ir tiesības atvērt tikai kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi Izložu un
azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu kazino, spēļu zāles vai bingo zāles
licenci, turklāt tikai šajā licencē norādītajā vietā. Likuma 26.panta otrās daļas 4.
punktā ir noteikts, ka lai saņemtu licenci, kapitālsabiedrībai Inspekcijā ir
jāiesniedz pašvaldības atļauja atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt
attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.
Kā redzams no Likuma 26.panta redakcijas, viens no būtiskajiem
nosacījumiem, bez kura izpildes Inspekcija nav tiesīga izsniegt spēļu zāles
atvēršanas licenci, ir spēkā esošas pašvaldības atļaujas spēļu zāles atvēršanai
konkrētā vietā iesniegšana Inspekcijā (Likuma 26.panta otrās daļas 4. punkts).
Šajā pantā konkrēti nav norādīts, ka gadījumā, ja pašvaldība nav izsniegusi
atļauju atvērt spēļu zāli, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu
obligāts pienākums izdot administratīvo aktu – atteikumu izsniegt licenci spēļu
zāles atvēršanai, tomēr no šī panta konteksta, proti, gramatiskā tulkojuma ir
secināms, ka bez pašvaldības piekrišanas nav iespējama attiecīgas licences
izsniegšana, proti: „Lai saņemtu kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licenci,
azartspēļu organizētājs iesniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai
iesniegumu, kuram pievieno: [..] saskaņā ar šo likumu izsniegtu pašvaldības
atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgās azartspēles
konkrētajās telpās”. To var secināt, arī interpretējot tiesību normas sistemātiski,
proti, minēto tiesību normu interpretējot kopsakarā ar Likuma 32. panta ceturto
daļu, kurā ir teikts, ka kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licences pārreģistrāciju
atsaka, ja kāds no šā Likuma 26.panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem ir
zaudējis spēku un tā vietā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai nav
iesniegts jauns dokuments. Tātad, secināms, ka obligāts licences ne tikai
pārreģistrācijas, bet arī izsniegšanas priekšnosacījums ir Likuma 26.panta otrajā
daļā norādīto dokumentu spēkā esamība, tai skaitā ir nepieciešams, lai būtu arī
spēkā esoša pašvaldības atļauja spēļu zāles atvēršanai konkrētā vietā. No tā,
savukārt, tiesas ieskatā izriet secinājums, ka gadījumā, ja pašvaldība, vadīdamās
no Azartspēļu un izložu likuma mērķa, nav piekritusi spēļu zāles atvēršanai
konkrētā pašvaldības teritorijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir ar
likumu tieši noteikts obligāts, proti, imperatīvs pienākums atteikt izsniegt spēļu
zāles atvēršanas licenci, tātad ir izdodams konkrēta satura obligātais
administratīvais akts.
[13] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu
Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Valsts pārvalde savas pilnvaras
var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Pašvaldībai kā
atvasinātai publiskai personai ir pienākums ievērot minētā likuma normas. Tāpat
atbilstoši APL 7. pantam iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.
Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas
pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No šīm
tiesību normām izriet iestādes pienākums ievērot tiesiskuma principu, proti,
rīkoties tikai saskaņā ar normatīvajos aktos nostiprinātiem priekšrakstiem.
Saskaņā ar APL 65. panta pirmo daļu, iestādei izdarot apsvērumus par
administratīvā akta izdošanu un tā satura noteikšanu, gadījumā, ja piemērojamā
tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts
(obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.
Ņemot vērā to, ka Rīgas pašvaldība bija atcēlusi iepriekš pieteicējam
izsniegto atļauju spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A licences izsniegšanai, tātad
Inspekcijā iesniegtā atļauja bija zaudējusi spēku un spēkā esoša atļauja uz
Lēmuma pieņemšanas brīdi nav tikusi iesniegta Inspekcijā, Inspekcija, tiesas
ieskatā, pamatoti vadīdamās no Likuma 26.panta otrajā daļā ietvertās imperatīvās
tiesību normas, nebija tiesīga pieņemt cita satura lēmumu, kā vien atteikumu
izsniegt pieteicējam licenci spēļu zāles Rīgā, Salaspils ielā 9A atvēršanai.
[14] Pieteicējs ir norādījis, ka Atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nav
noskaidrojis, vai Lēmuma pieņemšanas brīdī 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes
lēmums Nr.2012 (protokola Nr. 60, 14§) „Par atļaujas atcelšanu spēļu zāles
atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A” ir stājies spēkā.
No Lēmuma redzams, ka ar 2007.gada 30.janvāra Rīgas domes lēmumu
Nr.2012 ir atcelta 2006. gada 27. jūnija piekrišanas atļauja Nr.UKC-06-28-apa.
Tiesas ieskatā Inspekcijai kā cita publiskā subjekta (valsts) iestādei nav uzlikts
īpašs pienākums, proti, tāds neizriet ne no Azartspēļu un izložu likuma, ne no
citiem likumiem, pārbaudīt pašvaldības lēmumu spēkā esamību. Tiesas ieskatā
Inspekcijas pienākums šādu pārbaudi veikt būtu tad, ja rastos pamatotas šaubas,
ka izdotā atļauja nav spēkā.
Pieteicējs ir norādījis, ka no Rīgas domes lēmuma Nr.2012 izriet, ka tas ir
izdots 2007.gada 30.janvārī, proti, tikai īsu laiku (9 dienas) pirms Inspekcija ir
pieņēmusi Lēmumu, kā arī vajadzēja ņemt vērā to, ka Rīgas dome ir lēmusi, ka
tās lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tātad, pieteicējprāt, Inspekcijai varēja
rasties pamatotas šaubas par Rīgas domes lēmuma Nr.2012 spēkā esamību.
Lai gan tiesa ir konstatējusi, ka Inspekcijai nebija obligāts pienākums
pārbaudīt Rīgas domes lēmuma spēkā esamību, tomēr, ņemot vērā to, ka
prasījums atcelt pieteicējam nelabvēlīgu administratīvo aktu ietver sevī
prasījumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesā ir vērtējama arī Rīgas domes
lēmuma spēkā esamība.
Tiesa, pārbaudot pieteicēja argumentus, konstatē, ka konkrētajā gadījumā
Rīgas domes lēmums Nr.2012 uz Inspekcijas Lēmuma pieņemšanas brīdi ir bijis
spēkā, proti, jo jau Administratīvā apgabaltiesa savā 2007.gada 30.augusta
lēmumā ir secinājusi (Lietas Nr.A42388807, AA43-2753-07/7; skat. lietas [11]
un [12] punktus), ka personai, lai tā varētu nodarboties ar azartspēļu, tajā skaitā,
kazino organizēšanu konkrētā vietā, ir nepieciešams secīgi saņemt vairākas valsts
un pašvaldības atļaujas, proti, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas
izsniegtu azartspēļu organizēšanas licenci, attiecīgās pašvaldības izsniegtu
atļauju atvērt attiecīgo azartspēļu organizēšanas vietu (tajā skaitā, kazino)
konkrētās telpās un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtu, tajā
skaitā, kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licenci. Atbilstoši Azartspēļu un izložu
likuma 20.pantam azartspēles drīkst organizēt tikai kazino, spēļu zālēs, bingo
zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, ja ir saņemta
attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence. No minētā ir secināms, ka
tādējādi personai tiesības organizēt azartspēles konkrētās telpās rodas tikai pēc
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegtas licences to organizēšanai
konkrētās telpās. Tādējādi no minētā Administratīvās apgabaltiesas lēmuma
izriet, ka pašvaldības domes lēmumam atļaut azartspēļu organizēšanu konkrētās
telpās nav galīgā noregulējuma rakstura, citiem vārdiem, tas personai nedod
tiesības attiecīgo darbību uzsākt, pirms nav saņemta Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijas izsniegta kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licence.
Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, secināms, ka gala lēmums, ar
kuru pieteicējam rodas likumā noteiktās tiesības atvērt spēļu zāli, ir vienīgi
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegta licence spēļu zāles
atvēršanai konkrētā vietā. Izejot no tā, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā
pašvaldības lēmumam, kurš tiek pārsūdzēts tiesā, nav galīgā noregulējuma
rakstura, bet tas ir atzīstams par starplēmumu, līdz ar to vispārējā gadījumā tas
nav atzīstams arī par administratīvo aktu. APL 70. pantā noteiktā kārtība par
administratīvā akta spēkā stāšanos, kā arī citas tiesību normas, kas regulē
administratīvā akta spēkā esamību un izpildi, neattiecas uz iestādes
administratīvajā procesā pieņemtiem starplēmumiem, kuriem nav galīgā
noregulējuma. Līdz ar to secināms, ka Rīgas domes lēmums Nr.2012 kā
starplēmums ir stājies spēkā nekavējoties no tā pieņemšanas brīža, atceļot
iepriekš izdoto piekrišanas atļauju, un tādējādi Inspekcijas Lēmums ir pareizs un
pamatots.
[15] Pieteicējs ir norādījis, ka Azartspēļu un izložu likuma 42.panta
7.punkts imperatīvi nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldības izsniegto atļauju atceļ,
pamatojoties uz 42.panta sesto daļu, tad attiecīgā iepriekš izsniegtā pašvaldības
atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem un, tā kā Rīgas domes 2007.gada
30.janvāra lēmums Nr.2012 ir pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta
sesto daļu, no tā var secināt, ka 2006.gada 27.jūnija Rīgas domes
Uzņēmējdarbības koordinācijas centra izsniegtā atļauja Nr.UKC-06-28-apa spēļu
zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A, ir spēkā esoša un būs spēkā vēl 5 gadus.
Nav strīda, ka Rīgas domes 2007.gada 30.janvāra lēmums Nr.2012 ir
pamatots ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sesto daļu, kurā ir teikts, ka ja
azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās
administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome
(padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino,
spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un
organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Savukārt, Azartspēļu un
izložu likuma 42.panta septītajā daļā ir teikts, ka šā panta sestajā daļā minētajā
gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli,
totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās
azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no
attiecīgā domes (padomes) lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Kā jau iepriekš tiesa konstatēja, Rīgas domes lēmumi konkrētajā lietā ir
vērtējami tikai kā starplēmumi galīgā lēmuma pieņemšanas procesā. Galīgais
lēmums ir jāpieņem Inspekcijai. No lietas materiāliem ir redzams, ka Inspekcija
nav izsniegusi atļauju pieteicējam spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Salaspils ielā 9A.
Savukārt, tiesa, gramatiski un teleoloģiski interpretējot Azartspēļu un izložu
likuma 42.panta sestās daļas tiesību normu, secina, ka Azartspēļu un izložu
likuma 42.panta sestajā daļa ietvertā tiesību norma ir piemērojama gadījumos,
kad sabiedrības interešu aizskārums tiek konstatēts tad, kad Inspekcija ir jau
izsniegusi licenci spēļu zāles atvēršanai konkrētā vietā, proti, ir pieņemts
administratīvais akts, ar kuru ir radītas noteiktas tiesības attiecīgajam
komersantam veikt komercdarbību noteiktā vietā. Šīs normas mērķis ir aizsargāt
komersanta tiesības veikt komercdarbību, vienlaicīgi tās sabalansējot ar
sabiedrības interesēm, tādējādi likumdevējs ir devis iespēju attiecīgajai spēļu
zālei darboties vēl piecus gadus pēc pašvaldības atļaujas anulēšanas.
Pie iepriekš minētā secinājuma var arī nonākt, interpretējot tiesību normas
sistemātiski, proti, salīdzinot uz ko attiecas Azartspēļu un izložu likuma 42.panta
trešās daļas norma („Ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi
šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt
azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome),
izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts
un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”), un
42.panta sestās daļas tiesību norma. No Azartspēļu un izložu likuma 42.panta
trešās daļas normas izriet, ka tā attiecas uz procesu, kurā nav pieņemts galīgais
lēmums par licences izsniegšanu konkrētai spēļu zāles vietai, ko izsniedz
Inspekcija, proti, attiecas uz atļaujas izsniegšanu, savukārt, 42.panta sestās daļas
tiesību normā nav runas par iespējamu licences izsniegšanu, tātad tā neattiecas uz
attiecīgā administratīvā procesa – licences izsniegšanas posmu.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Azartspēļu un izložu likuma
42.panta septītās daļas tiesību norma Azartspēļu un izložu likumā tika iekļauta
arī tāpēc, lai aizsargātu azartspēļu organizētājus, kuru attiecīgas atļaujas ir
saņēmuši vēl pirms Azartspēļu un izložu likuma grozījumu spēkā stāšanās
(grozījumi stājās spēkā 04.07.2006.), pamatojoties uz iepriekš spēkā esošiem
normatīvajiem aktiem, kas bija liberālāki pret azartspēļu organizētājiem, nekā
jaunās Likuma normas. Tiesa atzīst, ka šāda motivācija attiecīgās normas
iekļaušanai Likumā varētu būt, tomēr tā kā atbildētājs attiecīgus pierādījumus
savam apgalvojumam netika iesniedzis un tiesa pati tādus nav ieguvusi, tiesa šo
argumentu nevērtē.
No Rīgas domes 2007.gada 30.janvāra lēmuma teksta redzams, ka tas ir
pamatots ar sabiedrības interešu aizsardzību un attiecīgi ar Azartspēļu un izložu
likuma 42.panta trešās daļas normu, kas arī atbilst faktiskiem apstākļiem, proti,
Lēmumā tiek lemts par atļaujas izsniegšanu, nevis par atļaujas anulēšanu, kuras
sekas ir spēļu zāles darbības pārtraukšana.
Vadoties no iepriekš minētā, tiesas ieskatā tas, ka Rīgas dome sava
lēmuma pamatojumā nav norādījusi pareizu tiesību normu, konkrētajā gadījumā
uzskatāms par procesuāla rakstura kļūdu, kas nevarēja ietekmēt un neietekmēja
pašu lēmumu pēc būtības, kā arī spēju pareizi to uztvert un saprast.
[16] Pieteicējs ir norādījis, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
Lēmumu nav motivējusi, līdz ar to Lēmums ir pretrunā ar Administratīvā
procesa likuma 67.panta trešo daļu, kā arī Lēmuma izdošanas procesā nav ticis
noskaidrots un ņemts vērā pieteicēja viedoklis.
APL 67.panta trešajā daļā ir teikts, ka administratīvā akta faktu
konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un
argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.
Tiesa, pārbaudot Lēmuma saturu, konstatē, ka Inspekcija ir vērtējusi
pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību Azartspēļu un izložu likuma normām,
tostarp konstatējusi, ka trūkst pašvaldības atļaujas, ko pieprasa Likuma 26. panta
otrā daļa, vadoties no kā Inspekcija ir lēmusi par atteikumu izsniegt spēļu zāles
licenci. Līdz ar to ir secināms, ka Inspekcija ir vērtējusi esošos faktus, uz kuru
pamata ir pieņemts pieteicējam nelabvēlīgs lēmums.
Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par
tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai
trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas
viedokli un argumentus šajā lietā. Savukārt, minētā panta trešā daļa nosaka, ja
administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti
nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.
Tiesas ieskatā minētais ir vērtējams kā procesuālais pārkāpums, kas pēc
būtības nevarēja ietekmēt procesa iznākumu, jo iestādei, pieņemot konkrētu
lēmumu, būtiska ir visu apstākļu noskaidrošana, tostarp arī privātpersonas
viedokļa izvērtējums, tomēr viss tas ir vērtējams kopsakarā ar paustā viedokļa
iespējamo ietekmi. Tā kā no Lēmuma secināms, ka Inspekcijas rīcībā nav bijusi
spēkā esoša pašvaldības atļauja, Inspekcijai bija iespējams izdot vienīgi likumā
paredzēto obligāto administratīvo aktu, proti, atteikumu, līdz ar to panāktais
rezultāts ir pamatots un pareizs. Tādējādi secināms, ka Inspekcijas pieļautā
procesuālā pārkāpuma ietekme nevar tikt uzskatīta par tik nozīmīgu, lai Lēmums
tiktu atzīts par prettiesisku un atcelts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-
291.pantu, administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Barklajs spēles” pieteikuma par Izložu
un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.23-Lic
„Par atteikumu izsniegt spēļu zāles licenci” atcelšanu un labvēlīga administratīvā
akta izdošanu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā
divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Spriedums sastādīts 2008.gada 5.novembrī
Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis________________ Dz.Melbārdis
Rīgā, 2008.gada 5.novembrī