Appeal court voids administrative penalty due to procedural violation and statute of limitations expiration.

Lieta Nr.1-27118108/4 143/AA43 – 1176 – 09/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 22.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par E.G., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta sakarā ar E.G. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2008.gada 23.septembra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 6.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 309085 par to, ka 2008.gada 6.septembrī E.G. Rīgā, Matīsa ielā 9, pie Valsts policijas Rīgas Centra iecirkņa ēkas, lamājās rupjiem necenzētiem vārdiem, agresīvi uzvedās, nereaģēja uz aizrādījumiem, tādējādi traucējot sabiedrisko mieru un kārtību. Protokolā norādīts, ka ar savām darbībām E.G. izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2008.gada 23.septembra lēmumu (turpmāk – Lēmums) E.G. atzīts par vainīgu LAPK 167.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 25 apmērā. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] Pārkāpējs E.G. uz administratīvā materiāla izskatīšanu nav ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka viņam par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi un pienācīgā kārtā un E.G. nav paziņojis tiesai savus dibinātos neierašanās iemeslus, kādēļ tiesnesis atzīst par iespējamu administratīvo materiālu izskatīt bez viņa klātbūtnes saskaņā ar LAPK 260.pantu. [2.2] Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, ziņojumiem, administratīvās aizturēšanas protokolu. Novērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesnesis uzskata, ka E.G. ar savu rīcību ir pārkāpis sabiedriskās kārtības noteikumus, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība pēc LAPK 167.panta. [2.3] Novērtējot pārkāpuma raksturu, atbildību pastiprinošo un atbildību mīkstinošo apstākli, nodarītā kaitējuma apmēru, viņa personību, tiesnesis uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietā piemērojams naudas sods LAPK 167.pantā paredzētās sankcijas ietvaros Ls 25 apmērā.

[3] Par Lēmumu E.G. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot Lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzībā E.G. norāda, ka viņš nav vainīgs. E.G. nebija pabrīdināts par to, kad viņam jāierodas uz tiesas sēdi. Vēstulē bija rakstīts, ka bija nosūtīta tiesas pavēste, bet E.G. nav saņēmis tiesas pāvesti, kā arī viņam neviens nav zvanījis.

[4] Uz tiesas sēdi E.G. nav ieradies, kā arī nav paziņojis tiesai par savas neierašanās iemesliem un nav lūdzis izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Par tiesas sēdi E.G. paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā apgabaltiesa, secinot, ka nav konstatējami Administratīvā procesa likuma

268. un 269.pantā minētie apstākļi, kas būtu pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, nolēma lietu izskatīt bez E.G. klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka E.G. apelācijas sūdzība ir apmierināma un Lēmums ir atceļams.

[6] LAPK 167.pantā noteikta administratīvā atbildība par sīko huligānismu, proti, par lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Lai nodarījumu kvalificētu kā sīko huligānismu, ir jākonstatē, ka persona veic darbības, kas dezorganizē noteiktu sabiedrisko kārtību, traucē sabiedrisko mieru. LAPK 237.pants paredz, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Saskaņā ar LAPK 238.pantu administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

[7] Administratīvā apgabaltiesa konstatē šādus turpmāk minētos apstākļus. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis lietu bez E.G. piedalīšanās ir izskatījis un lēmumu pieņēmis 2008.gada 23.septembrī. Lēmumā norādīts, ka uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas tiesas sēdi E.G. neieradās, par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi un pienācīgā kārtā, un E.G. nav paziņojis tiesai savus dibinātos neierašanās iemeslus, kādēļ tiesnesis atzīst par iespējamu administratīvo materiālu izskatīt bez viņa klātbūtnes saskaņā ar LAPK 260.pantu. Saskaņā ar LAPK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tādējādi LAPK 260.pants nosaka administratīvā pārkāpuma lietu izskatošās institūcijas pienākumu savlaicīgi paziņot par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

[8] No lietas uzziņas lapas (lietas lapa 1) redzams, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2008.gada 12.septembrī ir pieteikta pavēste nosūtīšanai E.G. uz tiesas sēdi 2008.gada 23.septembrī plkst.09.35. No Tiesu informācijas sistēmas ir redzams, ka E.G. tiesas pavēste Nr.00073828 par 2008.gada 23.septembra tiesas sēdi nodota izdrukai un iepakošanai 2008.gada 13.septembrī.

[9] Saskaņā ar APL 130.panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. APL 130.panta trešajā daļā noteikts, ka aicinājumu un izsaukumu uz tiesu paziņo laikus. Atbilstoši APL 135.pantam, ja tiesas pavēste izsaucamajai vai aicināmajai personai nogādāta šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā (t.i., uz personas dzīvesvietu), uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā. LAPK 268.1panta otrajā daļā noteikts, ka rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Ievērojot [8] minēto, secināms, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa savlaicīgi nosūtīja E.G. pavēsti par 2008.gada 23.septembra tiesas sēdi.

[10] E.G. apelācijas sūdzībā norāda, ka nav saņēmis nekādu tiesas pavēsti, kā arī viņam neviens nav zvanījis (lietas lapa 21). Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai tiesas pavēste Nr.00073828 ir tikusi nosūtīta E.G., Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 31.martā pieprasīja informāciju no Tiesu administrācijas (lietas lapa 27) par minētās pavēstes nosūtīšanu. Tiesu administrācija, atbildot uz minēto pieprasījumu, paskaidroja, ka administratīvajā lietā Nr.143/AA43-1176-09/15 tiesas pavēste Nr.00073828, kas tika nodota centralizētai izdrukai un iepakošanai 2008.gada 13.septembrī, netika nogādāta E.G. Administrācija 2008.gada 30.aprīlī ir noslēgusi līgumu ar AS „Itella Information” par tiesu pavēstu automatizētas drukāšanas un iepakošanas pakalpojuma veikšanu (līguma Nr. 10-4.2/433). Tiesas pavēstes nepiegādāšanas iemesls bija AS „Itella Information” pakalpojuma neizpilde, ko apliecina starp Administrāciju un AS ,,Itella Information” 2008.gada 28.oktobrī noslēgts akts par tiesu pavēstu datu apstrādi, tiesu pavēstu izdrukāšanu, iepakošanu un nodošanu pasta pakalpojumu sniedzējam nosūtīšanai adresātiem nodrošināšanu 2008.gada septembrī (lietas lapa 31 – 32).

[11] Ņemot vērā [10] minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nevar uzskatīt, ka persona ir saņēmusi tiesas pavēsti likumā noteiktajā kārtībā. Pastāvot šādiem apstākļiem un izskatot lietu bez attiecīgās personas klātbūtnes, tika pārkāptas būtiskas procesuālās tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo pie administratīvās atbildības saucamajai personai par tiesas sēdes laiku un vietu. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka E.G. būtu zinājis par savas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas tiesas sēdes vietu un laiku.

[12] Ar pārsūdzēto Lēmumu ir pēc būtības izlemts jautājums par to, vai E.G. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to Administratīvajai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai būtu jātaisa spriedums atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) normām. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka gan APL, gan LAPK paredz noteiktu apelācijas instances tiesas rīcību gadījumā, ja pirmās instances tiesa nav likumā noteiktajā kārtībā paziņojusi procesa dalībniekiem par tiesas sēdes vietu un laiku, proti, nav izpildījusi likumā noteiktās darbības, kas nodrošina procesa dalībnieka tiesības piedalīties tiesas sēdē un sniegt paskaidrojumus.

Tā APL 303.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu. Savukārt LAPK 286.11panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

Kā tika secināts iepriekš [10], E.G. par lietas izskatīšanu 2008.gada 23.septembrī nebija paziņots LAPK noteiktajā kārtībā. No lietā esošā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PA 309085 (lietas lapa 3) redzams, ka E.G. LAPK 167.pantā paredzēto pārkāpumu ir izdarījis 2008.gada 6.septembrī. LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Tā kā ir pagājis LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais četru mēnešu termiņš, kurā personu var saukt pie administratīvās atbildības, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka, atceļot Lēmumu, lieta nav nosūtāma jaunai izskatīšanai, un tādēļ lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu 239.panta 7.punktu, 286.11panta pirmās daļas 2.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

E.G. apelācijas sūdzību apmierināt. Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2008.gada 23.septembra lēmumu par E.G. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga