Court partially allowed debt collection claim against individuals for property management fees and penalties.

Lieta Nr.C29634514

CA0232-16/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2016.gada 21.septembrī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Bukavs

tiesneši S.Bakmane, D.Lazdiņš

ar tiesas sēžu sekretāri B.Nīmani

piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Rīgas namu pārvaldnieks'' pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/,

/pers. D/ un /pers. E/, atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Rīgas namu pārvaldnieks'' prasībā pret /pers. A/ un

/pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Rīgas namu pārvaldnieks'' apelācijas sūdzību par Limbažu

rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) ''Rīgas namu pārvaldnieks'' Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā 2014.gada 28.jūlijā cēlusi prasību pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/, lūdzot tiesu:

1) piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai par periodu no 1998.gada janvāra līdz 2012.gada septembrim

pamatparādu 1590,89 EUR un līgumsodu 1340,62 EUR, kopā 2931,52 EUR, par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un

sniegtajiem pakalpojumiem;

2) piedzīt no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai par periodu no 1998.gada oktobra līdz 2012.gada septembrim

pamatparādu 1547,21 EUR un līgumsodu 1087,70 EUR, kopā 2634,91 EUR, par mākslinieku darbnīcas /adrese B/ pārvaldīšanu un

sniegtajiem pakalpojumiem;

3) piedzīt no atbildētājiem tiesas izdevumus;

4) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) piedzīt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no piedzītās parāda

summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas 1998.gada 13.maija lēmumu, mākslinieku darbnīca /adrese A/ (ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2005.gada 10.maija, 2014.gada

10.otobra lēmumu piešķirta adrese – /adrese A/) privatizēta uz atbildētājas /pers. A/ vārda; mākslinieku darbnīca 1998.gada 24.jūlijā

reģistrēta Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļā. Ar 1998.gada 5.novembra dāvinājuma līgumu nekustamā īpašuma 1/2 domājamā

daļa uzdāvināta /pers. B/.

Saskaņā ar 1998.gada 5.novembra pirkuma līgumu /pers. B/ iegādājies mākslinieku darbnīcu /adrese B/ (ar Rīgas pilsētas

būvvaldes 2005.gada 10.maija, 2014.gada 10.oktobra lēmumu piešķirta adrese – /adrese B/); īpašums kadastra reģistrā reģistrēts

1998.gada 15.oktobrī.

Zemesgrāmatā nekustamie īpašumi nav ierakstīti.

Nekustamā īpašuma – mākslinieku darbnīcas īpašnieki ar prasītāju, kā mājas pārvaldnieku, 2000.gada 8.martā noslēguši

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, kurā minēta maksāšanas kārtība par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

un komunālajiem pakalpojumiem. Līgumā pielīgts līgumsods par kavētajiem maksājumiem 0,2% dienā par katru kavēto dienu no

kopējās parāda summas.

Saskaņā ar likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 50.pantu, likuma ''Par dzīvokļa īpašumu'' 12.pantu

atbildētājiem kā privatizētā objekta īpašniekiem jāpiedalās dzīvojamās mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, jāsedz visi

izdevumi proporcionāli to īpašumā esošajai platībai. Atbilstoši likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju''

73.9 panta septītajai daļai ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) netiek aplikti darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks ar

attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai. Līdz ar to darījumi,

kurus slēdz mākslinieku darbnīcas īpašnieki, tika aplikti ar PVN, kā to noteica arī likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 75.pants,

nosakot, ka šī likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts (ar nodokli neapliek maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumiem) nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumiem.

Atbildētāji nav piedalījušies daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, nav seguši

izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai. Parāds /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu par

mākslinieku darbnīcu /adrese B/ pieauga no 1998.gada oktobra, bet par mākslinieku darbnīcu /adrese A/ – /pers. A/ un /pers. B/ no

1998.gada janvāra.

Valsts zemes dienests, izpildot Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 ''Būvju kadastrālās uzmērīšanas

noteikumi'' prasības, 2012.gada 19.septembrī strīdus telpām aktualizējis lietošanas veidu, mainot to uz ''triju vai vairāku dzīvokļu mājas

dzīvojamo telpu grupa''.

Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, sākot ar 2012.gada 19.septembri veikts līgumsoda pārrēķins.

Atbildība par parādu 2931,51 EUR mākslinieku darbnīcai /adrese A/, kas pieder atbildētājiem katram 1/2 domājamā daļa, ir

solidāra saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu, kā arī 2000.gada 8.marta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ir

noslēguši (parakstījuši) abi atbildētāji. Līdz ar to ir piemērojams arī Civillikuma 1671., 1671.pants, jo solidāra saistība ir nodibināta ar

līgumu.

Prasība pamatota ar minētajiem apstākļiem un Civillikuma 1071., 1671., 1672., 1763., 1779., 1786., 1791.pantu,

likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 73.9 pantu, likuma ''Par dzīvokļa īpašumu'' 4., 12., 35.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 11.pantu, likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 6., 75.pantu.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumā (1.sēj.l.l.80-84) prasību neatzīst. Paskaidrojumā norādīts, ka SIA ''Krasts'' (kuras tiesību

pārņēmēja ir prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2004.gada 5.aprīlī cēlusi prasību pret atbildētājiem par

apsaimniekošanas izdevumu un pamatpakalpojumu parāda 437,86 LVL (623,02 EUR), valsts nodevas piedziņu no atbildētājiem,

pamatojoties uz Civillikuma 1071., 1671., 1672., 1763., 1765., 1779., 1786.,1791.pantu, likuma ''Par dzīvokļa īpašumu'' 12.pantu,

likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 73.9 pantu, likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 6., 75.pantu. Ar

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu (civillieta Nr.C29293004, spriedums stājies spēkā

2007.gada 26.jūnijā) prasība noraidīta. No sprieduma izriet, ka prasītāja precizējusi prasību, norādot, ka parāds cēlies, jo atbildētāji nav

maksājuši PVN. Tiesa konstatējusi, ka 2000.gada 8.marta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā nav norādīts, ka

atbildētājiem par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu būtu jāmaksā PVN, līdz ar to nav pamatota prasītājas norāde, ka atbildētāji

nepilda ar līgumu uzņemtās saistības. Tā kā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedums civillietā

Nr.C29293004, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu strīda priekšmetu un uz tiem pašiem pamatiem, ir stājies spēkā,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu tiesvedība izskatāmajā civillietā ir izbeidzama.

No prasības pieteikuma nav saprotams, par kādu laika periodu un par kādiem pakalpojumiem atbildētājiem izveidojies parāds,

kā ir veikts aprēķins.

Prasītājai nav pamata celt prasību pret atbildētājiem par laika periodu līdz 2004.gada 28.jūlijam, jo, tā kā prasība tiesā celta

2014.gada 28.jūlijā, tad atbilstoši civiltiesībās noteiktajam vispārējam noilguma termiņam saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona

tās neizlieto desmit gadu laikā, līdz ar to par laiku no 1998.gada oktobra līdz 2004.gada 28.jūlijam ir iestājies prasības noilgums.

Turklāt, ievērojot, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu civillietā Nr.C29293004 prasītājas

prasība pret atbildētājiem par parāda piedziņu noraidīta, un tiesa konstatējusi, ka atbildētāji nav maksājuši tikai PVN, kā arī tiesa

atzinusi, ka PVN nav jāmaksā, ka līdz 2007.gada 22.maijam atbildētājiem nav nekādu citu parādu, atbildētāji uzskata, ka pašlaik celtajā

prasībā nav pamata prasīt jebkāda parāda piedziņu līdz 2007.gada 22.maijam, t.i., līdz tiesas sprieduma taisīšanai.

Prasības pieteikumam pievienotajos aprēķinos nav norādīts, par kādu platību tiek veikti aprēķini, nav norādīta PVN likme, nav

norādīts PVN likmes apmērs apkurei, ūdenim, nav norādīts, ka atbildētājiem ir individuāls līgums ar akciju sabiedrību (turpmāk – AS)

''Rīgas siltums'' kopš 1998.gada decembra, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt aprēķinu pamatotību. Pievienotajos aprēķinos - arhīva

izdrukās norādīts gan līgumsods, gan soda nauda, bet nav saprotams, par ko un uz kāda līguma vai likuma pamata tiek piemērots

līgumsods, kādā apmērā un par ko tiek piemērota soda nauda.

Starp atbildētājiem un prasītāju, kā arī Rīgas domi daudzu gadu garumā notiek sarakste par jautājumu – kāpēc un uz kāda

likuma pamata tiek aprēķināts PVN, jo parādu veido tieši PVN. Atbildētāji nav parādā nevienu citu maksājumu. Prasītāja uzstāj, ka

jāmaksā PVN, savukārt no Latvijas Republikas Tiesībsarga 2012.gada 26.janvāra vēstules atbildētājiem izriet, ka viņiem kā mākslinieku

darbnīcas īpašniekiem nav jāmaksā PVN.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" sniegusi rakstveida paskaidrojumu (4.sēj.l.l.59), kurā norādījusi, ka civillietā Nr.C29230004

strīds bija tikai par vienu īpašumu. Prasība noraidīta, jo nebija precīzi norādīta strīdus mākslinieku darbnīcas adrese, tiesā nebija

iesniegti grāmatvedības aprēķini. Izskatāmajā lietā prasība celta uz cita pamata. Pēc pārrēķina veikšanas ir arī cits prasības priekšmets –

parāda apmērs.

Ar Limbažu rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumu (4.sēj.l.l.125-129) nospriests:

1) izbeigt tiesvedību daļā par SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu par

mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par periodu no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada 5.aprīlim;

2) noraidīt SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda 2931,51 EUR piedziņu par

mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par periodu līdz 2012.gada septembrim;

3) noraidīt SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' prasību pret /pers. B/ par parāda 2634,91 EUR piedziņu par mākslinieku darbnīcas

/adrese B/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par periodu no 1998.gada 5.aprīļa līdz 2012.gada septembrim.

Tiesa konstatējusi, ka lietā ir strīds, vai atbildētājiem bija jāmaksā PVN par telpām, un par parāda rašanās periodu un apmēru.

Spriedumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu civillietā

Nr.C29293004 noraidīta Rīgas pašvaldības SIA ''Krasta nami'' (kuras tiesību pārņēmēja ir prasītāja lietā SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'')

prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par apsaimniekošanas izdevumu un pamatpakalpojumu parāda 473,86 LVL (674,24 EUR) piedziņu par

mākslinieku darbnīcas telpām /adrese A/. Tiesa minētajā civillietā atzinusi, ka strīdus summu veido PVN 18%. No sprieduma secināms,

ka parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu uz 2004.gada martu bija 236,93 LVL (337,12 EUR) un kavējuma

procenti 236,93 LVL (337,12 EUR). Šajā spriedumā tiesa atzinusi, ka atbildētāji nav maksājuši tikai PVN, kas no 1998.gada janvāra līdz

2007.gada aprīlim bija 162,55 LVL (231,29 EUR), taču prasība celta par parāda 236,93 LVL (336,69 EUR) samaksu. Spriedumā atzīts,

ka prasītāja nav iesniegusi lietā pamatotus grāmatvedības aprēķinus par parāda esamību. Spriedums nav pārsūdzēts un stājies likumīgā

spēkā.

Ievērojot nodibināto, tā kā nav konstatējams cits prasības pamats, pirmās instances tiesa atzinusi, ka attiecīgajā prasības daļā

tiesvedība ir izbeidzama.

Tiesa atzinusi, ka ar atbildētāju iesniegtajiem samaksu apliecinošiem dokumentiem pierādīts, ka atbildētāji regulāri

samaksājuši visus prasītājas izsniegtos rēķinus, izņemot rēķinos norādīto PVN. Ar 2000.gada 8.martā noslēgtajiem dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumiem atbildētāji nav apņēmušies saistības maksāt PVN par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Tiesa, iepazīstoties ar SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' vēstulēm atbildētājiem (2014.gada 11.jūnijā, 2014.gada 9.jūlijā),

2015.gada 29.aprīļa rakstveida lūgumu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, izvērtējot tajos norādīto, pušu apgalvojumus, ka

atbildētāji nav maksājuši PVN, atzinusi par pierādītu, ka /pers. A/ un /pers. B/ nav maksājuši tikai rēķinu PVN daļu. Tikai tāpēc prasītāja

aprēķinājusi parādu, par kura apmēru, tāpat kā par PVN maksāšanas pienākumu lietā ir strīds.

Tiesa, vērtējot kopsakarā prasības pieteikumu, parāda aprēķinus, lietā esošos pierādījumus, prasītājas skaidrojumus, atbildes

par parāda esamību, konstatējusi, ka dažādos prasītājas dokumentos atšķiras gan prasītājas viedoklis par parāda esamību, gan parāda

aprēķināšanas termiņi, kas līdz ar to izraisa pamatotas šaubas par prasības pieteikumā norādīto parāda summu pareizību.

Konstatēts, ka pati prasītāja, neievērojot Civillikuma 1895.pantā noteikto saistību noilguma termiņu, neceļot prasību daudzu

gadu garumā - kopš 1998.gada oktobra par dzīvokli /adrese B/, bet no 2007.gada 22.maija par dzīvokli /adrese A/, veicinājusi PVN

parāda veidošanos, līgumsoda uzkrāšanu pamatparādam nesamērīgā apmērā.

Spriedumā secināts, ka parāda summa nevar tikt atzīta par pamatotu.

Tiesa atzinusi, ka atbildētāju situācijā ir piemērojama likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamā māju privatizāciju''

73.9 panta septītā daļa, kas nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti darījumi, kurus slēdz dzīvokļa vai mākslinieku

darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās

privatizācijai. No minētās tiesību normas izriet, ka PVN par telpām /adrese A/ un /adrese B/ nav jāmaksā.

Tiesa atsaukusies uz Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja 2012.gada 26.janvāra atzinumu pieteicēju /pers. A/ un /pers. B/

pārbaudes lietā Nr.2009-241-27K, kurā teikts, ka iepriekšminētās likuma normas (redakcija stājās spēkā ar 2000.gada 1.janvāri)

izpratnē uz daudzdzīvokļu mājām, kuru privatizācija nav pabeigta, kopš 2000.gada 1.janvāra attiecas likuma ''Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju'' norma, kas izslēdz jeb nepieļauj PVN iekasēšanu ne tikai no dzīvokļa īpašnieka, bet arī no mākslinieku

darbnīcas īpašnieka. Līdz ar to mākslinieka darbnīcas īpašniekiem dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi ar PVN

netiek aplikti laika periodā līdz visas mājas privatizācijai. Tiesībsargs arī atzinis, ka uz atbildētājiem visu periodu kopš īpašuma tiesību

iegūšanas 2000.gada martā, aprīlī attiecas likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 73.9 panta septītās daļas

norma.

2012.gada 19.septembrī, izpildot Ministru kabineta 2012.gada 26.janvāra noteikumu Nr.48 ''Būvju kadastrālās uzmērīšanas

noteikumi'' 141.punktā norādītās prasības, nekustama īpašuma /adrese/, telpu grupām Nr.002 un Nr.003 veikta lietošanas veida

aktualizācija, mainot to no ''Mākslinieku darbnīca'' uz ''Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa''.

Prasītāja norādījusi, ka ar 2012.gada 19.septembri veiktas izmaiņas sabiedrības ''Rīgas namu pārvaldnieks'' grāmatvedības

uzskaites datu bāzē, veikta rēķinu dalīšana, pakalpojumiem piemērojamā PVN pārrēķins atbilstoši aktualizētajam telpu lietošanas

veidam, un par šo periodu veikta aprēķinātā līgumsoda/nokavējuma procentu anulēšana.

Tiesa secinājusi, ka pie apstākļiem, kad pierādījumi par parāda izcelsmi un apmēru ir pretrunīgi; kad arī Tiesībsargs atzinis,

ka, atļaujot prasītājai SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' iekasēt likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 73.9 panta

septītajā daļā neparedzētu PVN no mākslinieku darbnīcu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Rīgas dome pieļāvusi

tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principa pārkāpumu, kas rada mākslinieku darbnīcu īpašniekiem zaudējumus, tad, ievērojot

Civillikuma 1.pantā ietverto labas ticības principu, nav taisnīga aprēķinātā parāda summas piedziņa no atbildētājiem.

Ievērojot minēto, prasība kā nepamatota un nepierādīta noraidīta.

Par šo spriedumu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" iesniegusi apelācijas sūdzību (4.sēj.l.l.132-136), lūdzot prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar likuma ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' 50.pantu privatizētā

objekta īpašniekam jāievēro pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumi, jāpiedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā, jāsedz visi izdevumi proporcionāli to īpašumā esošajai platībai. Minētā likuma 73.9 panta septītajā daļā noteikts, ka

tikai darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti.

Līdz ar to darījumi, kurus slēdz mākslinieku darbnīcas īpašnieki, tika aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Tas, ka

apsaimniekošanas līgumos nav pielīgts maksāt PVN, nedod pamatu to neaprēķināt, ja to nosaka likums, jo likumam ir augstāks spēks

nekā pielīgtajām tiesībām un pienākumiem līgumos.

Lietā strīds galvenokārt saistīts ar PVN maksāšanas vai nemaksāšanas pienākumu no 1998.gada janvāra līdz 2012.gada

septembrim, kad Valsts zemes dienests 2012.gada 19.septembrī telpu grupām Nr.002 un Nr.003, /adrese/ aktualizēja to lietošanas

veidu, mainot to uz ''triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupu''.

Jautājumā par tiesvedības izbeigšanu par periodu no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada 5.aprīlim pret atbildētājiem par

mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem norādīts, ka strīds, kas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

izskatīts 2007.gada 22.maijā bija par 473,86 LVL (674,24 EUR), t.i., pamatparāda 236,93 LVL (337,12 EUR) un kavējumu procentu

236,93 LVL (337,12 EUR) piedziņu par vienu mākslinieku darbnīcu. Prasība noraidīta nevis tādēļ, ka atbildētājiem nebūtu parāda, bet

gan tādēļ, ka parāda summai nebija pamatojuma, t.i., attiecīga aprēķina. Ar šo spriedumu netika nodibināti fakti, kas nebūtu no jauna

jāpierāda un uz kuriem nevarētu atsaukties (Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa). Ar spriedumu netika konstatēts neviens fakts, jo

nebija grāmatvedības aprēķina. Izskatāmajā lietā prasība celta uz citu pierādījumu bāzes, t.i., uz cita pamata, tāpat ir arī veikts parāda

summas pārrēķins. Līdz ar to tiesa nepamatoti izbeigusi tiesvedību šajā daļā.

Tālāk apelācijas sūdzības iesniedzējs analizējis jautājumu par PVN. Proti, saskaņā ar likuma ''Par pievienotās vērtības

nodokli'' 6.panta pirmās daļas 14.punktu ar PVN neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri; dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas pakalpojumus, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa)

apsaimniekošanas līgumu. Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumu Nr.374 ''Likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli''

normu piemērošanas kārtība'' 75.punktā (kā arī Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 ''Likuma ''Par pievienotās

vērtības nodokli'' normu piemērošanas kārtība'' 97.punktā) noteikts, ka likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz

mākslinieku darbnīcu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem. Minētais norādīts arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk –

VID) 2002.gada 11.septembra, 2009.gada 30.decembra, 2012.gada 21.jūnija un Finanšu ministrijas 2012.gada 8.jūjija atbildēs

apsaimniekotājam. Tādēļ prasītājai bija pienākums, ievērojot minēto institūciju viedokli, aprēķināt un iekasēt no atbildētājiem PVN

maksājumus.

Tiesas spriedums skar trešās personas VID intereses, jo, ja prasītāja ir nepamatoti iekasējusi PVN un tiesa prasību par tā

piedziņu noraida, tad prasītājai ir tiesības pieprasīt šo nodokli atmaksāt VID, vai ieskaitīt citu nodokļu dzēšanā. Lūgums par VID

pieaicināšanu lietā tika izteikts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, bet tas tika noraidīts. Ievērojot minēto, prasītāja uzskata, ka

tādēļ tiesas spriedums atceļams, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu.

Prasītāja nepiekrīt Tiesībsarga atzinumā norādītajam, ka šajā strīdā speciālā norma ir likums ''Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju'' attiecībā pret speciālo likumu ''Par pievienotās vērtības nodokli'', jo katrs no šiem likumiem regulē savu

specifisku sfēru. Gan likums ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'', gan likums ''Par pievienotās vērtības nodokli'' ir

speciālās tiesību normas. Tieši likums ''Par pievienotās vērtības nodokli'' un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi regulē

nodokļu un nodevu iekasēšanas jautājumus. Tādēļ likums ''Par pievienotās vērtības nodokli'' šajā strīdā ir speciālā tiesību norma ar

augstāku juridisko spēku.

Šajā strīdā gandrīz ar vienādu juridisko spēku ir vairāki normatīvie akti un vairākas valsts institūcijas (Finanšu ministrija, VID,

Tiesībsargs, Rīgas dome) ir sniegušas pretrunīgu to vērtējumu/tulkojumu. Uzskata, ka tiesai, izskatot civillietu, būtu jāvēršas

Satversmes tiesā ar attiecīgu pieteikumu.

Rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību (4.sēj.l.l.157-159) /pers. B/ un /pers. A/ apelācijas sūdzību uzskata par

nepamatotu un noraidāmu, uzskatot par pamatotu Limbažu rajona tiesas 2015.gada 17.novembra spriedumu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedumā tiesa konstatējusi, ka atbildētājiem nav

apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu parādi, bet PVN nav jāmaksā. Aprēķina neesamībai nebija sakara ar prasības

noraidīšanu.

Prasītājas lūgums par VID kā trešās personas pieaicināšanu lietā ir nepamatots. Iespējamais spriedums VID nepiešķirs

nekādas tiesības un neuzliks nekādus pienākumus. Ja tiesa konstatēs, ka parāda nav, prasītāja savas tiesības varēs realizēt administratīvā

procesa kārtībā.

Atbildētāju ieskatā nav pretrunas starp likumu ''Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju'' un likumu ''Par

pievienotās vērtības nodokli''.

Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.374

noteica PVN maksāšanas vispārējos principus, tajā skaitā arī par mākslinieku darbnīcām. Savukārt likums "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju", kā speciālais likums privatizācijas jautājumos, paredzēja kārtību, tajā skaitā apsaimniekošanas maksas

apmēru līdz mājas privatizācijai. Atsaucoties uz likuma 73. 5 panta piekto daļu, minēts, ka apsaimniekošanas maksas ziņā mākslinieku

darbnīcas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tika pielīdzinātas dzīvokļiem.

Šī likuma 73.5 panta septītā daļa noteica, ka darījumi, kurus slēdz dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo

valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības

nodokli netiek aplikti.

Atbildētāji, analizējot minētās tiesību normas, secinājuši, ka apsaimniekošanas maksa mākslinieku darbnīcai ar PVN netiek

aplikta tikai noteiktu periodu, t.i., līdz visas mājas privatizācijai. Pēc mājas pilnīgas privatizācijas pabeigšanas šiem pakalpojumiem

piemērojams PVN, kā to noteica jau minētie normatīvie akti, un nekādu pretrunu starp likumiem nav un nekad nav bijis.

Tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī prasītājas SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' pārstāvji /pers. C/ un /pers. D/, bet tiesas sēdē

2016.gada 7.septembrī pārstāvji /pers. E/ un /pers. D/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās minēto argumentu un apsvērumu

pamata.

Atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ tiesas sēdēs prasību un apelācijas sūdzību neatzina. No sniegtajiem paskaidrojumiem izriet,

ka parāds veidojies, jo prasītāja aprēķinājusi PVN par mākslinieku darbnīcu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas viņiem nav jāmaksā.

Rēķinus ir samaksājuši, izņemot nepamatoti aprēķināto PVN daļu. Prasītājas iesniegtajiem aprēķiniem nepiekrīt.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītos motīvus, lietā esošos rakstveida pierādījumus, lietas

dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma daļēji tālāk spriedumā norādītajā

apmērā.

/pers. A/ privatizācijas ceļā ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - mākslinieku darbnīcu ar kopējo platību

45,90 m2, toreizējā adrese /adrese A/, ko apstiprina apliecība par īpašuma tiesībām uz mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai (1.sēj.l.l.50).

Ar 1998.gada 5.novembra dāvinājuma līgumu (1.sēj.l.l.42-43) /pers. A/ 1/2 domājamās daļas no šīs mākslinieku darbnīcas

uzdāvinājusi savam laulātajam /pers. B/, un atzīme par to norādīta arī iepriekš minētajā apliecībā.

Īpašums 1998.gada 24.jūlijā ierakstīts Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļā ar reģistra Nr.01003721294.

Ar 1998.gada 5.novembra pirkuma līgumu /pers. B/ nopircis no /pers. F/ nekustamo īpašumu - mākslinieku darbnīcu ar

kopējo platību 60,20 m2, ar toreizējo adresi /adrese B/(1.sēj.l.l.44.-45). Par minēto īpašumu izdota apliecība par īpašuma tiesībām uz

mākslinieka darbnīcu, un minētais darījums norādīts apliecībā. Īpašums kadastra reģistrā ierakstīts 1998.gada 15.oktobrī ar

Nr.01003721441.

Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa izdevusi 2000.gada 28.marta izziņu Nr.19424, 2000.gada 4.aprīļa izziņas

Nr.19598 un Nr.19598 (2.sēj.l.l.2-4), no kurām izriet, ka /pers. B/ ieguvis īpašuma tiesības uz mākslinieka darbnīcu /adrese B/ līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, bet /pers. A/ un /pers. B/ īpašuma tiesības uz mākslinieka darbnīcu /adrese A/ līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai katrs uz 1/2 domājamo daļu.

No iepriekš norādītajām apliecībām par īpašuma tiesībām uz mākslinieku darbnīcām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai var

secināt, ka notikusi minēto telpu paātrināta privatizācija.

Lietā nav strīda, ka nekustamie īpašumi zemesgrāmatā nav ierakstīti.

No Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2014.gada 13.augusta izziņas Nr.2-09-R/877 (1.sēj.l.l.105) izriet, ka

kadastra informācijas sistēmā ierakstīta mākslinieka darbnīca Nr.38 līdz dzīvojamās mājas /adrese/ privatizācijai, kadastra Nr./numurs

A/, kā sastāvā reģistrēta telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs B/un nosaukumu – dzīvoklis (mākslinieku darbnīca). Tāpat kadastra

informācijas sistēmā ierakstīta mākslinieka darbnīca Nr.39 līdz dzīvojamās mājas /adrese/ privatizācijai, kadastra Nr./numurs C/, kā

sastāvā reģistrēta telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs D/un nosaukumu – dzīvoklis (mākslinieka darbnīca). Kadastra

informācijas sistēmā telpu grupām ar kadastra apzīmējumiem /numurs B/ un /numurs D/ kopš 2012.gada 19.septembra reģistrēts

lietošanas veids ''Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa''.

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2005.gada 10.maija lēmumu Nr.2-DA-05-58l-ls mākslinieku darbnīcai ar kadastra

apzīmējumu /numurs E/ piešķirta adrese /adrese B/, bet mākslinieku darbnīcai ar kadastra apzīmējumu /numurs F/ piešķirta adrese

/adrese A/, ko apliecina SIA ''Rīgas ģeometrs'' izziņas (1.sēj.l.l.53-54).

No Rīgas pilsētas būvvaldes 2014.gada 15.decembra izziņām (1.sēj.l.l.113-114) izriet, ka 2014.gada 15.decembrī mainītas

ēkas adrese no adreses /adrese/, uz adresi /adrese/, piesaistītas telpu grupas ar adresēm /adrese A/ un /adrese B/ (dzīvoklis -

mākslinieku darbnīca).

Līdz ar to /pers. B/ piederošās telpas tagadējā adrese ir /adrese B/, bet /pers. A/ un /pers. B/ piederošās telpas tagadējā adrese

ir /adrese A/.

No pašvaldības 2003.gada 29.decembra dzīvesvietas deklarēšanas izziņām (1.sēj.l.l.51-52) redzams, ka abi atbildētāji

deklarējuši dzīvesvietas /adrese A/.

Starp Rīgas Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi ''Krasts'', kā pārvaldnieku un mākslinieku darbnīcas /adrese A/ (tagad -

/adrese A/) īpašniekiem /pers. B/ un /pers. A/ 2000.gada 8.martā noslēgts uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai (1.sēj.l.l.46-49), ar kuru pārvaldnieks apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, bet atbildētāji apņēmušies

segt izdevumus par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Līguma 3.4.apakšpunktā noteikts, ka maksājumu kavējumu gadījumos par

katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2% par katru kavēto dienu.

Analogs līgums šajā pašā datumā noslēgts arī starp Rīgas Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi ''Krasts'' un mākslinieku

darbnīcas /adrese B/ (tagad - /adrese B/) īpašnieku /pers. B/, kurā iekļauti tie paši iepriekš minētie nosacījumi.

Lietā nav strīda, ka prasītāja SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' ir noslēgtajos līgumos minētā pārvaldnieka tiesību un saistību

pārņēmēja. No Uzņēmumu reģistra 2013.gada 28.augusta izziņas Nr.7-3-129418 (1.sēj.l.l.72) redzams, ka ir veikta uzņēmuma

reorganizācija, prasītājas vienīgais dalībnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Tiesas kolēģija atzīst, ka ir izbeidzama tiesvedība prasības daļā par parāda 337,12 EUR solidāru piedziņu no /pers. A/ un

/pers. B/ par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par laiku no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada februārim

(ieskaitot).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu lietā Nr.C29293004 (1.sēj.l.l.85-87)

noraidīta Rīgas pašvaldības SIA ''Krasta nami'' prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda 473,86 LVL (674,24 EUR) piedziņu.

No Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem izriet, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības

pieteikumu, ja strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Minētās procesuālās tiesību normas izpratnē šāda lieta nav izskatāma. Civilprocesa likuma 223.panta 3.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz

tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā

paša pamata.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedums lietā taisīts strīdā starp šīm pašām pusēm, par to

pašu priekšmetu un uz tā paša pamata kā šajā izskatāmajā lietā.

No Uzņēmumu reģistra 2013.gada 28.augusta izziņas Nr.7-3-129418 (1.sēj.l.l.72) redzams, ka prasītāja izveidota, apvienojot

vairākus apsaimniekošanas uzņēmumus, tajā skaitā arī Rīgas pašvaldības SIA "Krasta nami", kas tātad iekļauts SIA "Rīgas namu

pārvaldnieks" sastāvā. Lietā nav strīda, ka SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir Rīgas pašvaldības SIA "Krasta nami" tiesību un saistību

pārņēmēja. Lietā Nr.C29293004 prasība celta pret /pers. A/ un /pers. B/, tātad tagad izskatāmajā lietā strīds ir starp šīm pašām pusēm kā

lietā Nr.C29293004.

Apelācijas sūdzībā jautājumā par tiesvedības izbeigšanu norādīts, ka prasība noraidīta tādēļ, ka prasības summai nav bijis

pamatojuma, savukārt izskatāmā prasība celta uz citu pierādījumu bāzes, t.i., uz cita pamata, un arī veikts parāda summas pārrēķins.

Minētajam prasītājas argumentam tiesas kolēģija nevar piekrist.

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, prasības priekšmets ir atbildētājam izvirzītais tiesiskais prasījums, kura likumību un

pamatotību pārbauda jurisdikcijas iestāde, izskatot lietu pēc būtības /.../. Tādejādi prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības,

tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt, vienlaikus

lūdzot aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses /.../. Prasības pamatu veido juridiskie fakti, ar

kuriem tiesību normas hipotēze saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanos vai izbeigšanos. (Civilprocesa

likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna

zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 402.-403.lpp.).

Gan lietā Nr.C29293004, kā tas redzams no spriedumā norādītā prasības pieteikuma apraksta, gan arī šajā izskatāmajā lietā

prasītāja cēlusi prasību par parāda piedziņu, prasītājas ieskatā atbildētājiem neizpildot pušu starpā 2000.gada 8.martā noslēgtā līguma

saistības par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ (tagad - /adrese A/) uzturēšanu un apsaimniekošanu, t.i., neveicot pienācīgus

maksājumus. Tagad izskatāmajā lietā prasības pieteikumā par šo mākslinieku darbnīcu iekļauts arī tas pats periods, tāpat arī tā

pamatparāda summa, par ko taisīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija spriedums lietā Nr.C29293004,

noraidot prasītājas prasību. Abu prasību pamats ir viens un tas pats, t.i., prasītājas minētie fakti, ka atbildētāji nav pildījuši noslēgtā

līguma nosacījumus un pieļāvuši parādu, ko lūdz piedzīt, tāpat atsaucoties uz likuma "Par dzīvokļa īpašumu" normām un citu tiesību aktu

normām.

Ievērojot norādīto, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" minētais, ka tagad iesniegti citi pierādījumi šajā sakarā, nerada iemeslu

uzskatīt, ka tagadējā prasība būtu celta uz cita pamata.

Kā redzams no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 22.maija sprieduma lietā Nr.C29293004, šajā lietā

lūgts piedzīt pamatparādu 236,93 LVL (337,12 EUR), kas radies par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu uz 2004.gada

martu (pārējo summu 236,93 LVL (337,12 EUR) veidoja prasījums piedzīt no līguma izrietošo sankciju, kas prasībā nosaukta par

kavējuma procentiem, kopā 473,86 LVL jeb 674,24 EUR).

No tagad izskatāmajā lietā iesniegtā aprēķina (4.sēj.l.l.197) redzams, ka prasības perioda un prasības summas ietvaros par

laiku līdz 2004.gada martam (ar pēdējo aprēķina mēnesi 2004.gada februāri) SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" aprēķinājusi parādu

(pamatparādu bez līgumsoda) 236,93 LVL (337,12 EUR), tātad prasa parāda piedziņu par šo pašu laika periodu, turklāt pat tādu pašu

pamatparādu kā iepriekšējā lietā.

Par šo pašu periodu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ar 2007.gada 22.maija spriedumu prasību noraidījusi, un

spriedums stājies likumīgā spēkā, kā to apliecina uzraksts uz sprieduma.

Tas, ka, iesniedzot jaunu aprēķinu un materiālus, pārvaldnieks ar atkārtotu prasību varētu prasīt atkārtotu parāda piedziņu par

to pašu periodu, nekādā ziņā nav uzskatāms par atbilstošu Civilprocesa likuma regulējumam.

Līdz ar to izbeidzama tiesvedība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" prasības daļā par parāda 236,93 LVL (pamatparāda) jeb

337,12 EUR solidāru piedziņu no /pers. A/ un /pers. B/ par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par laiku

no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada februārim (ieskaitot).

Turklāt piebilstams, ka apelācijas sūdzībā tās iesniedzēja, lai gan norādījusi, ka iepriekšējā prasība noraidīta tādēļ, ka prasības

summai nav pamatojuma, taču iepriekš minētajā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma motīvu daļā teikts arī tas, ka

pušu noslēgtajā līgumā nav norādīts tas, ka jāmaksā PVN, tāpēc nav pamatota prasītājas norāde, ka atbildētāji nepilda ar līgumu noteiktās

saistības.

Pārējā prasības daļā lieta ir izskatāma pēc būtības.

Pirmās instances tiesa, lai gan spriedumā norādījusi, ka izbeidz tiesvedību daļā, tomēr faktiski skatījusi prasību pēc būtības

pilnā apmērā, norādot, ka tiek norādīta prasība pilnā apmērā par kopējā prasītā parāda 2931,51 EUR piedziņu.

Kā izriet no pirmās instances tiesas sprieduma motīviem, prasītais parāds (samaksas starpība) radies tādēļ, ka atbildētāji

neatzīst, ka viņiem jāmaksā PVN par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Minētam piekritusi arī prasītāja apelācijas

sūdzībā, norādot, ka pušu strīds galvenokārt saistās ar PVN maksāšanas vai nemaksāšanas pienākumu no 1998.gada janvāra līdz

2012.gada septembrim, kad Valsts zemes dienests 2012.gada 19.septembrī telpu grupām Nr.002 un Nr.003 aktualizējis to lietošanas

veidu, mainot to uz triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupu (klases kods 11220, kas atbilst Ministru kabineta 2012.gada

10.janvāra noteikumiem Nr.48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi").

Tāpat SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" savā 2014.gada 25.jūnija vēstulē Nr.1-1e (1.sēj.l.l.60) atzinis, ka nekustamo īpašumu

/adrese A/ un /adrese B/ (toreizējās adreses) īpašniekiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pakalpojumu parāds veidojās, jo ikmēneša

rēķini nebija pilnībā samaksāti, t.i., saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem netika samaksāt PVN. Nekustamā īpašuma /adrese A/

īpašniekam aprēķinātā PVN summa netiek maksāta no 1998.gada decembra, savukārt nekustamā īpašuma /adrese B/ īpašniekam

aprēķinātā PVN summa netiek maksāta kopš 2004.gada decembra. Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Krasta nami" atbildētājiem

adresētajā 2007.gada 7.decembra vēstulē Nr.ILP-5.38/1348 minējusi, ka parāda summa pieaug, jo atbildētāji nemaksā PVN.

No atbildētāju paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka nepamatoti prasītais parāds aprēķināts tādēļ, jo nav maksājuši tika PVN

par mākslinieku darbnīcu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas viņiem nav jāmaksā, bet pārējā daļā rēķinus nomaksājuši.

No lietas materiāliem nepārprotami redzams, ka pušu starpā radies sens un ilgstošs strīds tieši par to, vai atbildētājiem ir

pienākums maksāt PVN par mākslinieku darbnīcu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā to apliecina lietā iesniegtā

salīdzinoši apjomīgā pušu sarakste ar dažādām institūcijām, tajā skaitā pat sākot ar vēl 1999.gadu (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta

1999.gada 10.aprīļa vēstule Nr.15.2.1/54444 (1.sēj.l.l.117), jau minētā Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Krasta nami" 2007.gada

7.decembra vēstule Nr.ILP-5.38/1348, šis pašas sabiedrības 2009.gada 10.marta vēstule Nr.KrN-09/215 (3.sēj.l.l.6) un citas

sarakstes).

Iepriekš minētais apliecina, ka aprēķinātais parāds radies sakarā ar atbildētāju uzskatu, ka viņiem saskaņā ar likuma prasībām

nav jāmaksā PVN par mākslinieku darbnīcu uzturēšanu un apsaimniekošanu, līdz ar to atbildētāji veica rēķinu samaksu daļēji (lai gan

iespējams dažos gadījumos summās neprecīzi), kā tas arī redzams no prasītājas iesniegtajiem aprēķiniem. Par aprēķinātā parāda rašanās

iemeslu lietā arī nav strīda starp pusēm. Savukārt, kā izriet no lietā esošajiem aprēķiniem (4.sēj.l.l.197-202), atbildētāju iemaksātās

summas prasītāja sadalījusi pēc sava ieskata, daļu novirzot kavējuma naudas samaksai, bet nevis apsaimniekošanas un citu pakalpojumu

samaksai (it īpaši pēdējā strīdus perioda laikā ar tendenci pieaugoši lielākās summās), un tā rezultātā aprēķinot lielāku pamatparādu.

Novērtējot pušu argumentus par atbildētāju pienākuma esamību vai neesamību maksāt PVN par mākslinieku darbnīcu

uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiesas kolēģija norāda tālāk minēto.

Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītajā daļā noteikts, ka darījumi, kurus slēdz

dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti (redakcijā spēkā no 2000.gada 1.janvāra).

Lietā nav domstarpību starp pusēm, tāpat pretēji iebildumi nav izvirzīti arī apelācijas sūdzībā, ka abas mākslinieku darbnīcas

privatizētas paātrinātās privatizācijas kārtībā (līdz dzīvojamās mājas privatizācijai), tāpat likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju" 73.7 panta devītajā daļā paredzētā situācija turpinājusies visu strīdus periodu. Minēto apliecina jau pieminētās

apliecības par īpašuma tiesībām uz mākslinieku darbnīcām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izziņas par īpašuma tiesībām uz

mākslinieka darbnīcām, paziņojumi par pirkuma līguma slēgšanu atbildētājiem, kas sagatavoti jau pēc strīdus perioda beigām 2014.gada

15.jūlijā (4.sēj.l.l.8-11), uzaicinot atbildētājus noslēgt pirkuma līgumus par privatizācijas objektiem - mākslinieka darbnīcām un

attiecīgām dzīvojamās mājas 4590/215950 un 6020/215950 domājamām daļām.

Tiesa nevērtē periodu par laiku no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada februārim (ieskaitot) parāda piedziņai no /pers. A/ un

/pers. B/ par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem, jo šajā daļā tiesvedība izbeidzama, kā jau minēts

iepriekš. Savukārt atbilstoši iesniegtajam aprēķinam par mākslinieku darbnīcu /adrese B/ parāds uzsācis krāties ar 2004.gada decembri,

jo līdz tam iepriekšējos mēnešos ir fiksēta pat pārmaksa (4.sēj.l.l.201).

No SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apelācijas sūdzībā norādītā izriet, ka jāievēro nevis likuma "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītā daļa, bet gan likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkts,

kas paredz, ka ar PVN neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko

sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļu) apsaimniekošanas līgumu. Tāpat jāpiemēro Ministru

kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumu Nr.374 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 75.punkts un

Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību"

97.punkts, kuros paredzēts, ka iepriekš minētā likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms

uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem. Tāpat jāņem vērā Valsts ieņēmumu

dienesta 2012.gada 21.jūnija atbilde Nr.8.11-20/49730 un Finanšu ministrijas 2012.gada 8.jūnija atbilde Nr.5-2-03/3729.

Strīdus periodā galvenokārt bija spēkā likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību", kura 8.pants noteica:

(1) Ja konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir tas normatīvais akts, kuram ir augstāks

juridiskais spēks;

(2) Ja konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir jaunākais normatīvais akts;

(3) Ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību

norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

No 2012.gada 1.jūlija spēkā ir Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kura 9.panta sestā daļa paredz, ka ja

konstatē pretrunu starp:

1) dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks;

2) vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo

speciālā tiesību norma;

3) vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas

datums);

4) vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu

piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.

Tiesas kolēģija, izvērtējot esošo situāciju, atzīst, ka konkrētajā situācijā tomēr piemērojama likuma "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītās daļas norma, no kuras izriet, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par mākslinieku darbnīcām PVN nav jāmaksā, tātad tie tiek šādā aspektā- nodokļa maksāšanas ziņā

pielīdzināti dzīvokļiem.

Lietā sniegts Latvijas Republikas Tiesībsarga 2012.gada 26.janvāra atzinums pārbaudes lietā Nr.2009-241-27K (1.sēj.l.l.89-

92), kurā sniegts iepriekš norādītās un prasītājas minēto tiesību normu vērtējums. Tiesībsargs norādījis, ka likuma "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītā daļa ir spēkā līdz atzinuma pieņemšanas brīdim. No atzinuma izriet, ka uz

daudzdzīvokļu mājām, kuru privatizācija nav pabeigta, šī norma izslēdz jeb nepieļauj PVN iekasēšanu ne tikai no dzīvokļa īpašnieka, bet

arī no mākslinieka darbnīcas īpašnieka. Tiesībsargs atzinis, ka likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir

speciālais likums, kas paredz, ka mākslinieka darbnīcas īpašniekiem dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi

ar PVN netiek aplikti laika periodā līdz visas dzīvojamās mājas privatizācijai.

Tiesas kolēģija piekrīt Tiesībsarga atzinumā sniegtajam skaidrojumam. Novērtējot prasītājas apelācijas sūdzībā norādītās

tiesību normas – likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punktu, norādītos Ministru kabineta noteikumus par

šī likuma piemērošanu, t.i., 2001.gada 14.augusta noteikumu Nr.374 75.punktu, 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 97.punktu,

secināms, ka minētās tiesību normas ir vispārīga rakstura, kas nosaka PVN maksāšanas pienākumu vispārīgos sīkāk neizdalītos

gadījumos, piemēram, kad dzīvojamā māja ir privatizēta un tamlīdzīgi. Savukārt likumdevēja griba ir bijusi īpašā gadījumā - paātrinātās

privatizācijas gadījumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai par mākslinieku darbnīcu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem -

noteikt PVN neiekasēt, un šajā ziņā mākslinieku darbnīcas pielīdzināt dzīvokļu īpašumiem.

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija nevar piekrist lietā iesniegtajiem Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2012.gada

21.jūnija vēstulē Nr.8.11-20/49730 (1.sēj.l.l.55-60) un Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 11.jūlija vēstulē Nr.8.11-12/55534

sniegtajam viedokļiem.

Līdz ar to tiesas kolēģija secina, ka likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītās daļas

norma ir speciālā tiesību norma attiecībā pret prasītājas norādītajām tiesību normām, kas šajā situācijā ir vispārējas.

Turklāt, kā redzams no iesniegtajiem aprēķiniem (4.sēj.l.l.197-199, 200-202), apsaimniekotāja no 2000.gada janvāra

PVN par apsaimniekošanas pakalpojumiem kādu laika posmu līdz 2002.gada septembrim nemaz netika aprēķinājusi.

Ņemams vērā arī tas, ka konkrētajām mākslinieku darbnīcām 2012.gada 19.septembrī Valsts zemes dienests aktualizēja

lietošanas veidu, mainot to no "mākslinieku darbnīca" uz "triju vai vairāku dzīvokļu mājas lietojamo telpu grupa", tātad arī dokumentāli

konkrētās darbnīcas nosakot kā dzīvojamās telpas, kā tas izriet no Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2014.gada 5.marta

vēstules Nr._2-04-R/248 (1.sēj.l.l.70), SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" 2014.gada 21.jūnija vēstules Nr.1-1e (1.sēj.l.l.68-69). Lietā nav

strīda, ka par tālāko laika periodu pēc 2012.gada septembra tika veikts pārrēķins, kas apstiprinās ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks"

2014.gada 9.jūlija vēstuli Nr.1-1e/23953 (1.sēj.l.l.93-96), 2014.gada 25.jūnija vēstuli Nr.1-1e (1.sēj.l.l.68-69), un PVN par

apsaimniekošanas un uzturēšanas pakalpojumiem par tālāko periodu vairs nav prasīts, līdz jaunākajām izmaiņām likumos par PNV

maksāšanu, kas attiecas uz dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanu.

Apelācijas instances tiesa nepiekrīt apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka šajā jautājumā, ņemot vērā lietā dažādu

institūciju sniegto pretrunīgo skaidrojumu, būtu nepieciešams vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Pušu strīds izšķirams ar

spriedumu vispārējās instances tiesā, izvērtējot tiesību normu piemērošanas problemātiku kopumā ar faktiskajiem apstākļiem lietā.

Turklāt tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pēc būtības arī pamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1.pantu, kas

paredz, ka tiesības izlietojams un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, tajā ietverto labas ticības principu, atzīstot, ka PVN iekasēšana

no atbildētājiem nav taisnīga. Atzīmējams, ka likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta septītā daļa

nepārprotami nosaka, ka līdz dzīvojamās mājas privatizācijai mākslinieku darbnīcu īpašniekiem par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu PVN nav jāmaksā, un atbildētājiem, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, ir tiesības paļauties uz likuma normas

saistošo spēku.

Tiesas kolēģija piekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka tas apstāklis, vai apsaimniekošanas līgumos ir pielīgts vai nav

pielīgts maksāt PVN, nav izšķiroši attiecībā par PVN maksāšanas pienākuma esamību, jo nodokļu maksāšanas pienākums vai

atbrīvojums no tā nosakāms uz likumu pamata. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, tiesas kolēģija norādījusi, ka

atbilstoši likuma nosacījumiem atbildētājiem apskatāmajā periodā nebija jāmaksā PVN par mākslinieku darbnīcu uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Ņemot vērā prasītājas tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī sniegto viedokli, ka atbildētāji, iespējams, nav maksājuši ne tikai PVN

par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, bet arī PVN par komunālajiem pakalpojumiem, apelācijas instances tiesā papildus

tika izprasīti un iesniegti prasītājas sagatavoti precizēti aprēķini (4.sēj.l.l.197-202) par samaksai aprēķinātajām summām pa pozīcijām,

tai skaitā aprēķināto PVN par apsaimniekošanu un uzturēšanu, PVN par citiem pakalpojumiem, kā arī atbildētāju veiktajiem

maksājumiem, aprēķināto parādu.

Par šo mākslinieku darbnīcu /adrese A/, uz 2012.gada 19.septembri prasītāja aprēķinājusi samaksai pavisam kopā

3466,98 LVL (4933,07 EUR), no kā 331,46 LVL (471,63 EUR) veido PVN par apsaimniekošanas pakalpojumiem, atbildētāji uz

perioda beigām samaksājuši pavisam kopā 2957,84 LVL (4208,63 EUR), tomēr ņemot vērā, ka daļu samaksātā prasītāja ieskaitījusi

līgumsodā (aprēķinu tabulā ''kavējuma nauda''), tad SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' aprēķinājusi parādu 1118,09 LVL jeb 1590,89 EUR

(tabulas beigu kopsavilkums - 4.sēj.l.l.199).

Attiecībā par mākslinieku darbnīcu /adrese A/, tā kā izbeigta tiesvedība daļā par parāda piedziņu par 337,12 EUR

(236,93 LVL) piedziņu par laiku līdz 2004.gada februārim (ieskaitot), aprēķinos norādītais periods līdz šim laikam nav ņemams vērā.

Veicot matemātiskus aprēķinus un atskaitot periodu līdz 2004.gada februārim (tabulas daļa - 4.sēj.l.l.197), konstatējams, ka,

sākot ar periodu no 2004.gada marta līdz 2012.gada 19.septembrim, prasītāja pavisam samaksai aprēķinājusi 2561,69 LVL (no

3466,98 LVL atskaitot par agrāko periodu aprēķinātos 905,29 LVL); šajā summā ietilpst aprēķinātais PVN par apsaimniekošanu un

uzturēšanu 270,05 LVL (tabulā – ''apsaimniekošana'', no 331,46 LVL atskaitot par agrāko periodu aprēķinātos 61,41 LVL); savukārt

atbildētāji samaksājuši 2289,48 LVL (tabulā ''maksājumi kop'', no 2957,84 LVL atskaitot par agrāko periodu samaksātos 668,36 LVL).

Tā kā jau spriedumā norādīts iepriekš, ka PVN par apsaimniekošanu un uzturēšanu nav maksājams, tad periodā no 2004.gada

marta līdz 2012.gada 19.septembrim pamatoti samaksai aprēķināts 2291,64 LVL (no 2561,69 LVL atskaitot PVN par apsaimniekošanu

un uzturēšanu 270,05 LVL). Savukārt, tā kā atbildētāji šajā periodā reāli samaksājuši 2289,48 LVL, tad nesamaksātā daļa ir 2,16 LVL

jeb 3,07 EUR par mākslinieku darbnīcu /adrese A/.

Šajā sakarā piebilstams, ka prasītāja, kā izriet no aprēķiniem, daļu atbildētāju maksājumu novirzījusi un ieskaitījusi līgumsoda

samaksai. Ņemot vērā, ka PVN daļa par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem nebija jāmaksā, turklāt prasība par parāda

piedziņu līdz 2004.gada februārim ir noraidīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, tātad pati parāda bāze, no kuras rēķināts līgumsods

nav pareiza. Tiesai nav iespējams konstatēt jebkādu objektīvi aprēķināmu un līgumsoda samaksai pamatoti ieskaitāmu summu. Ievērojot

minēto, atbildētāju veiktie maksājumi atzīstami par veiktiem parāda samaksai.

Attiecībā par mākslinieku darbnīcu /adrese B/ (aprēķinu tabula - 4.sēj.l.l.200-202) redzams, ka SIA ''Rīgas namu

pārvaldnieks'' uz 2012.gada 19.septembri aprēķinājusi samaksai pavisam kopā 3600,92 LVL, no kā 441,01 LVL veido PVN par

apsaimniekošanas pakalpojumiem, atbildētāji uz perioda beigām samaksājuši pavisam kopā 3112,75 LVL, bet, ņemot vērā, ka daļu

samaksātā prasītāja ieskaitījusi līgumsodā (aprēķinu tabulā ''kavējuma nauda''), tad SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' aprēķinājusi parādu

1087,39 LVL jeb 1547,21 EUR (tabulas beigu kopsavilkums - 4.sēj.l.l.202).

Tā kā PVN par apsaimniekošanu un uzturēšanu nav maksājams, tad attiecībā par šo mākslinieku darbnīcu pamatoti samaksai

aprēķināts 3159,91 LVL (no 3600,92 LVL atskaitot PVN par apsaimniekošanu un uzturēšanu 441,01 LVL). Savukārt, tā kā atbildētāji

reāli samaksājuši 3112,75 LVL, tad nesamaksātā daļa ir 47,16 LVL jeb 67,10 EUR par mākslinieku darbnīcu /adrese B/.

Analogi iepriekš minētajam, no aprēķina redzams, ka daļu no atbildētāju maksājumiem prasītāja novirzījusi līgumsoda

samaksai. Ņemot vērā, ka PVN daļa par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem nebija jāmaksā, tātad pati parāda bāze, no

kuras rēķināts līgumsods nav pareiza. Tiesai nav iespējams konstatēt jebkādu objektīvi aprēķināmu un līgumsoda samaksai pamatoti

ieskaitāmu summu tāpat arī par šo mākslinieku darbnīcu. Ievērojot minēto, atbildētāju veiktie maksājumi atzīstami par veiktiem parāda

samaksai.

Atbildētāji nav norādījuši uz kādām konkrētām lietā iesniegto rēķinu un maksājumu dokumentu nesakritībām ar prasītājas

iesniegtajiem aprēķiniem, līdz ar to tiesai nav iemesla secināt, ka aprēķinos ievadītie dati būtu faktoloģiski kļūdaini.

No Civillikuma 1587.panta izriet, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek pienākumu līdzējam izpildīt apsolīto. No Civillikuma

1672.panta izriet, ka solidāras saistības var nodibināt ar līgumu, bet no Civillikuma 1674.panta - ka pēc likuma solidāra saistība

nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms.

Ievērojot minēto, atbildētājiem ir izpildāmas ar noslēgtajiem uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumiem noteiktās saistības,

un no /pers. A/ un /pers. B/ solidāri prasītājas labā piedzenams pamatparāds par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un

pakalpojumiem 3,07 EUR, bet no /pers. B/ par labu SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks'' pamatparāds par mākslinieku darbnīcas /adrese B/

pārvaldīšanu un pakalpojumiem 67,10 EUR.

Spriedumā norādīto starp pusēm 2000.gada 8.martā noslēgtajos uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu 3.4.apakšpunktos

minēts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu (ja tie tiek maksāti vienlaicīgi ar

maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu) kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,2%

no kopējās parādu summas.

No līgumu 3.1.apakšpunkta izriet, ka maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānomaksā par kārtējo

mēnesi līdz 30.datumam. No lietā iesniegtajiem rēķiniem redzams, ka tajos iekļauti arī citi sniegtie pakalpojumi, kas atbilstoši līguma

3.2.apaksšpunktam maksājami vienlaicīgi ar iepriekšējās rindkopā minētajiem maksājumiem.

Civillikuma 1716.pants (redakcijā uz uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu noslēgšanas laiku) paredz, ka līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts, 2) ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tā kā tiesa konstatēja pamatparāda esamību, kas tātad nav nomaksāts savlaicīgi līdz attiecīgā mēneša beigām, līdz ar to par to

piedzenams līgumsods.

Tajā pašā laikā tiesas kolēģija atzīst, ka līgumsods piedzenams 10 procentu apmērā no pamatparāda apmēra.

Lai gan konkrētajā gadījumā tiešā veidā nav piemērojama Civillikuma 1716.panta jaunā redakcija, kas paredz līgumsoda

aprobežojumu 10 procentu apmērā, tomēr no minētā secināms, ka likumdevējs faktiski atzinis par taisnīgu piedzenamā līgumsoda

apmēru, kas ir 10 procentu apmērā no pamatparāda, un šāds līgumsoda apmērs tiek plaši piemērots tiesu praksē arī attiecībā uz agrāk

noslēgtajiem līgumiem un prasībās, kas celtas tiesā līdz 2014.gada 31.decembrim, kas kā laika robežšķirtne noteikta likuma "Grozījumi

likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 21.pantā.

Konkrētajā gadījumā ņemami vērā lietas īpašie apstākļi, t.i., ka starp pusēm pastāvošais strīds ir par PVN maksāšanas

pienākumu, kas pēc būtības bija iemesls daļējai rēķinu samaksai, un šo strīdu tiesa izšķīra par labu atbildētājiem. Minētais apliecina, ka

atbildētājiem bija pamatots iemesls šaubīties par to maksājumu apmēru, kas no viņiem tiek samaksai prasīts. Kādu pastāvošu parāda

apmēru arī konstatēja tikai tiesa, izprasot un veicot papildu aprēķinus. Līdz ar to nav pamata apšaubīt, ka atbildētāji varēja atsevišķos

gadījumos kļūdīties, matemātiski rēķinot to daļu, kas maksājama bez PVN par apsaimniekošanu un uzturēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka pati

prasītāja prasību tiesā netika cēlusi ilgstoši, tikai 2014.gada 28.jūlijā, un uzreiz par periodu jau no 1998.gada. SIA "Rīgas namu

pārvaldnieks" nav norādījusi arī par kādu īpašu atbildētāju pilnīgas nenomaksāšanas rezultātā tai radušos seku smagumu.

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija vērtē, ka līgumsoda apmērs samazināms, un tiks panākts taisnīgs noregulējums specifiskajā

pušu strīdā, to piedzenot 10% apmērā no pamatparāda apmēra.

Turklāt pēc prasītājas lūguma, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, Civillikuma 1759.panta 1.punktam, 1765.pantam,

atzīstamas SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus, kas ir 6% gadā no pamatparāda

summas. Tiesas noteiktās summas nesamaksāšanas gadījumā tas ir papildu ieguvums, ko iegūst prasītāja.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apelācijas sūdzības tiesai izteikto lūgumu daļā lūgusi izskatīt lietu pēc būtības un apmierināt

prasību pilnā apmērā.

Tanī pašā laikā apelācijas sūdzībā kā viens no motīviem iekļauts arī tas, ka tiesas spriedums atceļams, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu. Lietā kā trešā persona nav pieaicināts Valsts ieņēmumu dienests, bet tiesas

spriedums skar tā intereses, jo, ja tiesa PVN nepiedzen, tad prasītājam ir tiesības prasīt nodokli atmaksāt vai ieskaitīt citu nodokļu

dzēšanā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka šāds viedoklis nav pamatots.

Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas

spriedumu, ja tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kas nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks.

Ar spriedumu šajā lietā Valsts ieņēmumu dienestam netiek piešķirtas kādas tiesības, tāpat netiek uzlikti kādi pienākumi. Ja

prasītāja uzskata, ka tai būs tiesības prasīt no Valsts ieņēmumu dienesta PVN atmaksu vai ieskaitīšanu citu nodokļu dzēšanā, tad tas

risināms administratīvā procesa kārtībā. Turklāt, lai gan tam šajā jautājumā nav izšķirošas nozīmes, pievēršama uzmanība, ka no lietā

esoša materiāla - Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 12.augusta vēstules Nr.8.48.2/9282 (4.sēj.l.l.65) izriet, ka pēc VID uzskaites

datiem nav iespējams konstatēt, vai SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir veikusi PVN samaksu par nekustamajiem īpašumiem /adrese A/ un

/adrese B/.

Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, prasība ir apmierināma daļēji, spriedumā norādītajā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta sesto daļu spriedumā jānorāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās

izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, ja prasība apmierināta daļēji, tad tiesas izdevumus piespriež prasītāja

labā no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valsts nodevu nomaksājusi no kopējās prasības summas par abām mākslinieku darbnīcām.

Ņemot vērā specifisko situāciju, ka prasījums attiecībā par vienu no darbnīcām ir vērsts pret abiem atbildētājiem, bet par otru

darbnīcu tikai pret atbildētāju /pers. B/, jāizdala, kāda nomaksātās valsts nodevas daļa attiecināma uz katru prasījumu. Ievērojot

proporcionalitātes principu, un ņemot vērā katra prasījuma summu (attiecīgi 2931,51 EUR un 2634,91 EUR), aprēķināms, ka no

nomaksātās valsts nodevas par prasību 457,40 EUR un par apelācijas sūdzību 457,40 EUR (maksājuma uzdevumi - 1.sēj.l.l.7,

4.sēj.l.l.136a un 143), kopā 914,80 EUR, proporcionāli 481,74 EUR attiecināmi uz prasījumu solidārai piedziņai no /pers. A/ un /pers.

B/ (darbnīca /adrese A/), bet 433,06 EUR - uz prasījumu piedziņai no /pers. B/ (darbnīca /adrese B/).

Prasība daļā par mākslinieku darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanas un pakalpojumu maksas piedziņu apmierināta pavisam par

3,38 EUR, kas ir 0,12% no prasības summas 2931,51 EUR. Tādejādi no nomaksātās valsts nodevas solidāri no atbildētājiem prasītājas

labā proporcionāli piedzenami 0,58 EUR (0,12% no 481,74 EUR).

Prasība daļā par mākslinieku darbnīcas /adrese B/ pārvaldīšanas un pakalpojumu maksas piedziņu apmierināta pavisam par

73,81 EUR, kas ir 2,80% no prasības summas 2634,91 EUR. Tādejādi no nomaksātās valsts nodevas no atbildētāja /pers. B/ prasītājas

labā proporcionāli piedzenami 12,12 EUR (2,80% no 433,06 EUR).

Lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu piegādi pirmās instances un

apelācijas instances tiesās pavisam kopā 58,54 EUR (izdevumu saraksti - 1.sēj.l.l.2, 4.sēj.l.l.148).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantā paredzēto proporcionalitātes principu šo izdevumu sadalei un piedziņai valsts labā,

šie izdevumi sadalāmi proporcionāli starp pusēm, atbilstoši apmierinātajai un noraidītajai prasījumu daļai. Ņemot vērā nelielo

piedzenamo summu no /pers. A/, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi no viņas reāli piedzenamu summu neizveido. No abu prasījumu

kopējās summas 5566,44 EUR prasība kopā apmierināta par 77,19 EUR (3,38 EUR saskaitot ar 73,81 EUR) jeb 1,39%. Tādejādi

proporcionāli ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij 0,80 EUR gulstas uz /pers. B/ un 57,74 EUR uz SIA "Rīgas namu

pārvaldnieks". Tā kā prasītāja jau 7,83 EUR ir samaksājusi (maksājuma dokuments - 1.sēj.l.l.8), tad no tās valsts labā piedzenama

atlikusī daļa 49,91 EUR.

Ja spriedumā tiek konstatētas matemātiskas aprēķina kļūdas, tās ir iespējams labot saskaņā ar Civilprocesa likuma 435.panta

noteikumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 432.-434.panta, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks", vienotais reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu par mākslinieku

darbnīcas /adrese A/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par laiku no 2004.gada marta līdz 2012.gada septembrim (ieskaitot) 3,07 EUR un

līgumsodu 0,31 EUR, kopā 3,38 EUR, tiesas izdevumus 0,58 EUR, pavisam kopā 3,96 EUR (trīs eiro un 96 centus).

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" saņemt no /pers. A/ un /pers. B/ likumiskos

6% no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" prasību daļā par parāda 1250,70 (viena tūkstoša

divsimt piecdesmit eiro un 70 centu) un līgumsoda 1340,31 EUR (viena tūkstoša trīssimt četrdesmit eiro un 31 centu) solidāru

piedziņu no /pers. A/ un /pers. B/.

Izbeigt tiesvedību sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" prasības daļā par parāda 337,12 EUR

(trīssimt trīsdesmit septiņu eiro un 12 centu) solidāru piedziņu no /pers. A/ un /pers. B/ par mākslinieku darbnīcas /adrese A/

pārvaldīšanu un pakalpojumiem par laiku no 1998.gada janvāra līdz 2004.gada februārim (ieskaitot).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks",

vienotais reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu par mākslinieku darbnīcas /adrese B/ pārvaldīšanu un pakalpojumiem par laiku no

2004.gada decembra līdz 2012.gada septembrim (ieskaitot) 67,10 EUR un līgumsodu 6,71 EUR, kopā 73,81 EUR, tiesas izdevumus

12,12 EUR, pavisam kopā 85,93 EUR (astoņdesmit piecus eiro un 93 centus).

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% no

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" prasību daļā par parāda 1480,11 EUR (viens tūkstotis

četrsimt astoņdesmit eiro un 11 centu), līgumsoda 1080,99 EUR (viena tūkstoša astoņdesmit eiro un 99 centu) piedziņu.

Maksājumi par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" veicami tās bankas kontā

LV83PARX0013044380019 AS "Citadele banka".

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks" par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 49,91 EUR (četrdesmit deviņus eiro un 91 centu).

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,80 EUR (astoņdesmit centus).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 6.oktobra var pārsūdzēt Augstākās

tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 450.-452.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes

apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Bukavs

Tiesneši S.Bakmane

D.Lazdiņš