Legislator Case Law & Legislation
A420522710 / A42-00150-12 AI generated

Court partially dismissed appeal, reducing fine from 100 to 20 Lats due to disproportionality despite long-term violation.

Case Number A420522710 / A42-00150-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court partially dismissed the applicant's appeal against a municipal fine for littering. While the court acknowledged the violation was long-term and intentional, it found the 100 Lats penalty disproportionate given the small amount of waste and lack of aggravating circumstances. Consequently, the court reduced the fine to 20 Lats under the Administrative Offences Code.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.pants; tiesa ir tiesīga grozīt soda mēru, ja konstatē, ka pārsūdzētais sods ir nesamērīgs pārkāpuma rakstura un apstākļu dēļ.

Keywords

AI generated
administrative offences code disproportionate penalty fine reduction administrative appeal littering violation proportionality principle municipal fine

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punkts
Administratīvā procesa likuma 246.–251.pants
Administratīvā procesa likuma 289.–291.pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 27.septembra spriedums lietā SKA-0244-05
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A420522710 A00150-12/5

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 30.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča, piedaloties pieteicējam A.V., atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas pārstāvim E.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.V. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 16.decembra lēmumu Nr.D58/1515a (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.606947/1537) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 5.oktobrī pulksten 9.00 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.606947/1537 (turpmāk – protokols) A.V. par Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 51.1.apakšpunkta pārkāpšanu, jo pieteicējs nav nodrošinājis īpašumā esošā zemesgabala /adrese/, Jūrmalā labiekārtošanu – netiek izvesti atkritumi. Atbildība par administratīvo pārkāpumu paredzēta Saistošo noteikumu 88.2.apakšpunktā. Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 16.decembra lēmumā Nr.D58/1515a (turpmāk – Lēmums) ir konstatēts, ka pieteicēja īpašuma /adrese/, Jūrmalā teritorija nav sakopta, nav savākti un izvesti atkritumi. Ar Lēmumu nolemts sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 100 apmērā un uzlikts pienākums savākt un izvest atkritumus nekavējoties pēc sniega nokušanas. [2] 2010.gada 14.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.V. (turpmāk - pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā pieteicējs norāda, ka minētā teritorija ir sakopta, tajā ir nopļauta zāle un atkritumi ir savākti, ko apliecina pieteicēja iesniegtie fotoattēli. Ņemot vērā, ka teritorijā nav dzīvojamo māju un tā nekādā veidā netiek izmantota, nav saprotami atkritumu rašanās iemesli. Lēmumā nav norādīts, kurā vietā teritorijā tika konstatēti nesavākti un neizvesti atkritumi un to veids, kā arī nav norādes uz to rašanās iemesliem un kādā laika periodā tie tur atrodas. Lēmumā ir norādīts, ka protokols sastādīts par īpašumu /adrese/, lai gan sods ir uzlikts par īpašumu /adrese/, Jūrmalā. [3] 2010.gada 22.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojums, kurā norādīts, ka administratīvais sods tika uzlikts par to, ka pieteicējs ignorē pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas uzaicinājumus, kā arī regulāri nekopj savu īpašumu, kurš atrodas kūrortpilsētā un ar savu nesakoptību bojā pilsētas ainavu.

Administratīvajai komisijai un policijai nav jāskaidro cēloņi un apstākļi, kas veicina administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo īpašuma sakārtotība ir īpašnieka pienākumos. Soda mērķis ir vērsts tieši uz pārkāpēja personību, lai audzinātu to likuma ievērošanas garā un atturētu no tādām pat darbībām arī nākotnē, kā arī valsts un sabiedrības intereses, kas prasa no personas likumu ievērošanu vienlīdzīgi no visām personām. Administratīvā komisija atzīst, ka Lēmumā ir neuzmanības kļūda uzrakstot, ka komisija izskatīja protokolu par īpašumu /adrese/. Tas nemaina pārkāpuma būtību, jo pašā protokolā un Lēmuma konstatācijas daļā ir norādīta pareiza adrese. [4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā minētajiem motīviem. Tiesas sēdē pieteicējs papildus paskaidroja, ka zemesgabals tiek regulāri uzkopts. Policijas veiktajās fotogrāfijās fiksētā teritorija ir pieteicēja īpašumā esošā teritorija. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [6] Pieteicējs ar Lēmumu saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu 88.2.apakšpunktu par Saistošo noteikumu 51.1.apakšpunkta pārkāpšanu, jo pieteicējs nav nodrošinājis īpašumā esošā zemesgabala /adrese/, Jūrmalā sakopšanu, atkritumu savākšanu uz izvešanu (lietas 23. un 25.lapa).

Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā pašvaldības domei ir deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Saskaņā ar minētā likuma 21.panta 16.punktu vietējās pašvaldības dome var apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

Saistošo noteikumu Vispārīgajā daļā ietvertais 51.1.apakšpunkts noteic, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem (lietotājiem) jānodrošina namīpašuma un citas nekustamā īpašuma teritorijas sakopšana, apsaimniekošana, labiekārtošana, apstādījumu un žogu uzturēšana, ietvju, laukumu, pagalmu, grāvju, caurteku un iebrauktuvju uzkopšana un tīrīšana. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 88.2.apakšpunktu par pārējo Saistošo noteikumu punktu pārkāpšanu, kas nav minēti Saistošo noteikumu Sevišķajā daļā, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz Ls 100, juridiskām personām līdz Ls 500.

Tādējādi, lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības par minēto normu pārkāpumu, jākonstatē, ka pieteicējs ir attiecīgās teritorijas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) un nav nodrošinājis attiecīgās teritorijas sakopšanu. [7] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, fotouzņēmumi un tml. Atbilstoši LAPK 244.pantam tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. [8] Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir nekustamā īpašuma /adrese/, Jūrmalā (kadastra Nr./kadastra numurs/) īpašnieks.

Ievērojot minēto, saskaņā ar Saistošo noteikumu 51.1.apakšpunktu pieteicējs ir atbildīgs par minētā nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, kas ietver sevī arī atkritumu savākšanu un izvešanu. [9] Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, protokolu (lietas 25.lapa), fotouzņēmumiem (lietas 30.-35.lapa) un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektora A.T. dienesta ziņojumu (lietas 27.lapa) ir pierādīts, ka 2009.gada 5.oktobrī pieteicējam piederošā teritorija nebija sakopta – tā ir piegružota ar atkritumiem un minētie atkritumi nebija no minētās teritorijas savākti un izvesti.

Protokolā un policijas inspektora dienesta ziņojumā norādīto, ka teritorija ir nesakopta un atkritumi nav izvesti, apstiprina fotoattēlos fiksētais. No fotoattēliem ir redzams, ka teritorijā mētajās polietilēna maisiņi, pudeles un citi atkritumi un tie ir tādi, kas jau ilgstoši ir uzkrājušies attiecīgajās vietās, nevis izmesti attiecīgās dienas laikā. Pieteicējs tiesas sēdē apstiprināja, ka fotoattēlos ir fiksēta pieteicēja īpašuma teritorija. Savukārt, pieteicēja iesniegtajos fotouzņēmumos (lietas 5.-16.lapa) fiksētais, nepierāda, ka 2009.gada 5.oktobrī pieteicējam piederošā teritorija bija sakopta.

Pieteicējs nav norādījis, kad viņš ir veicis attiecīgo teritorijas fotografēšanu. Taču fotouzņēmumos redzamais koku lapotnes un zāles apmērs acīmredzami neatbilst tam, kāds tas ir iespējams rudenī un ziemā Latvijas klimatiskajos apstākļos. Turklāt kā redzams no protokolam pievienotajiem fotouzņēmumiem 2009.gada 5.oktobrī koku lapas jau bija nokritušas. [10] Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka pieteicējs 2009.gada 5.oktobrī nebija izpildījis Saistošo noteikumu 51.1.apakšpunktā noteikto pienākumu par sava nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanas nodrošināšanu, atbildētāja pamatoti konstatējusi pieteicēja vainu pārkāpuma izdarīšanā un pamatoti ar Lēmumu pieteicēju saukusi pie administratīvās atbildības.

Saskaņā ar minētajām tiesību normām nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums nodrošināt teritorijas sakopšanu neatkarīgi no tā, kam teritorija tiek izmantota un kas ir veicis teritorijas piegružošanu. Līdz ar to šajā lietā nav nozīmes, kāpēc teritorija ir piegružota un kādi ir atkrituma rašanās iemesli. [12] Tiesa konstatē, ka Lēmumā ir norādīts, ka Administratīvā komisija izskatīja protokolu par to, ka īpašumā /adrese/ netiek savākti un izvesti atkritumi. Tiesa atzīst, ka ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kas nemaina Lēmuma būtību un neietekmēja un nevarēja ietekmēt administratīvā akta saturu pēc būtības, jo pašā protokolā, uz kuru atsaucoties Lēmumā ir norādīta īpašuma adrese /adrese/, ir norādīta pareizā adrese /adrese/, Jūrmala. [13] Saskaņā ar Saistošo noteikumu 88.2.apakšpunktu par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz Ls 100, juridiskām personām līdz Ls 500.

Pieteicējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir piemērots naudas sods Ls 100 apmērā, kas ir maksimālais tiesību normā paredzētais naudas sods, ko var piemērot fiziskai personai. [13.1] Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka no Lēmuma nav redzams, vai atbildētāja, nosakot sodu, ir ņēmusi vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta nosacījumus. [13.2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, gadījumā, ja tiesa secina, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti, vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati var izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 27.septembra spriedumu lietā SKA-0244-05 8. un 9.punktu). Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Ievērojot minēto, tiesai pašai ir jāizdara lietderības apsvērumi, lai konstatētu, vai pieteicējam uzliktais sods ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. [13.3] No lietā esošajiem fotouzņēmumiem redzams, ka teritorija nav sakopta jau ilgstošāku laiku, jo atkritumi ir tādi, kas jau ilgstoši ir uzkrājušies attiecīgajās vietās, nevis izmesti attiecīgās dienas laikā.

No minētā tiesa secina, ka pieteicējs ilgstoši nebija pildījis minēto pienākumu. Taču ir arī redzams, ka teritorija ir salīdzinoši liela, atkritumu nav ļoti daudz un atkritumu raksturs un izvietojums liecina, ka tos nav radījis nekustamā īpašuma īpašnieks, bet visticamāk tie ir radušies citu personu nepamatotās rīcības dēļ. Turklāt kā tiesas sēdē atzina atbildētāja pārstāvis lietā nav strīda, ka jau administratīvā soda pieņemšanas brīdī (Lēmuma pieņemšanas brīdī) teritorija bija sakopta un tā tiek kopta.

Lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Ievērojot minēto, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un to, ka lietā nav konstatējami atbildību pastiprinošie apstākļi, tiesa atzīst pieteicējam piemērotā naudas soda apmēru par nesamērīgu. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījuma nav iespējams piemērot pieteicējam brīdinājumu vai naudas sodu, kas būtu mazāks par 20 latiem, jo pārkāpums ir ilgstošs, izdarīts ar nodomu, pieteicējs savu vainu neatzīst un nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi.

Ievērojot spriedumā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks, taču piemērotais soda mērs ir nesamērīgs un ir grozāms piemērojamās normas sankcijas ietvaros, nosakot naudas sodu 20 latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

daļēji apmierināt A.V. sūdzību. Grozīt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 16.decembra lēmumu Nr.D58/1515a (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.606947/1537), nosakot, ka A.V. par Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” 51.1. un 88.2. apakšpunktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams naudas sods 20 (divdesmi) latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_____________________I.Juhņeviča Rīgā 2012.gada 30.janvārī