Court fully supports bank's debt collection claim against defaulting cardholder for unpaid credit limit.

Lietas Nr. C28373714

Lietas arhīva Nr. C-1344-15/3

AIZMUGURISKS

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 22.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāri E.Knospiņu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 18.septembī AS „SEB banka” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591., 1753., 1756., 1759., 1765.,

1934., 1943., 1946.pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 20.jūnijā atbildētājs iesniedza prasītājam pieteikumu kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām

personām, lūdzot izsniegt kredītkarti atbilstoši Kredītkartes līguma noteikumiem fiziskām personām (turpmāk – Noteikumi). Pieteikumā atbildētājs

apliecināja, ka ir iepazinusies, piekrīt, kā arī apņemas godprātīgi pildīt Noteikumus. Atbilstoši Noteikumu 1.punktam līgums sastāv no pieteikuma,

paziņojuma par kartes izdošanu un Noteikumiem.

Pamatojoties uz atbildētāja pieteikumu, prasītājs piešķīra atbildētājam kredītkarti ar kredītlimitu Ls 2000 (2845,74 euro).

Saskaņā ar Noteikumu 12.5.punktu atbildētājam jāpapildina kontā pieejamos naudas līdzekļus par ikmēneša atmaksas summu līdz minimālajai

bilancei ne vēlāk kā līdz norēķinu perioda beigām. Savukārt Noteikumu 13.3.punkts nosaka, ka aprēķina periodā izmantoto kredītlimitu atbildētājam ir

jāiemaksā kontā nākamajā norēķinu periodā ikmēneša atmaksas summas apmērā.

Atbildētājs uzņemtās saistības nav pienācīgi pildījis, nav savlaicīgi veicis pielīgtos maksājumus, tā rezultātā atbildētājam izveidojies parāds.

Saskaņā ar Noteikumu 18.1.punktu prasītājam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja atbildētājs nepilda savas saistības.

2014.gada 27.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājam informāciju par vienpusēju atkāpšanos no līguma un lūdza nekavējoties samaksāt parādu.

Atbilstoši Noteikumu 18.1.punktam, saņemot prasītāja paziņojumu par līguma izbeigšanu, atbildētājam ir pienākums nekavējoties dzēst visas maksājumu

saistības pret prasītāju, kas izriet no līguma. Pēc paziņojuma nosūtīšanas atbildētājs nav veicis parāda samaksu.

Prasītājs savas saistības pret atbildētāju izpildījis, piešķirot kredītlimitu, līdz ar to prasītājs tiesīgs prasīt no atbildētāja saistību izpildi līgumā

noteiktajā kārtībā un apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja parādu 2841,70 euro un tiesāšanas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos 6% gadā.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2015.gada 27.augustā tiesā saņemts prasītāja lūgums lietu izskatīt pēc būtības bez prasītāja pārstāvja

klātbūtnes. Norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz prasības pieteikumā norādīto

dzīvesvietu, kas arī ir viņa deklarētās dzīvesvietas adrese. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka

atbildētājam par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu

nav lūdzis.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja

un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai,

tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, lietā taisāms

aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu

(Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums

un tā pieņemšana no abām pusēm (Civillikuma 1512.pants).

Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem pievienoto 2007.gada 20.jūnija pieteikumu kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām personām un 2007.gada

2.jūlija Paziņojumu par VISA kredītkartes izdošanu pierādīts, ka atbildētājs noslēdza ar prasītāju līgumu par kredītlimita piešķiršanu Ls 2000 (2845,74

euro) apmērā. Tiesa uzskata, ka līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā

neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Tādējādi prasītājam ir prasības tiesības pret atbildētāju par norādītā līguma saistību izpildi.

Lietas materiāliem pievienotais 2007.gada 2.jūlija paziņojums par VISA CLASSIC kredītkartes izdošanu un atbildētāja konta izraksts apstiprina,

ka prasītājs atbildētājam piešķīris norēķinu karti ar atļauto kredītu Ls 2000 (2845,74 euro). Tādējādi prasītājs ir izpildījis no līguma izrietošās saistības.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no

līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti

pielīgta.

Lietas materiāliem pievienotie atbildētāja konta izraksti un parāda summas aprēķins apstiprina, ka atbildētāja izmantotā un neatmaksātā kredītlimita

summa ir 2841,70 euro. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

Noteikumu 18.1.punktā prasītājam paredzētas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja atbildētājs nepilda līguma noteikumus. No lietas materiāliem

pievienotā atbildētāja konta izraksta redzams, ka atbildētājs kredītkartes kontu pēdējo reizi papildinājis 2008.gada 11.aprīlī Ls 121,54 (172,94 euro)

apmērā, maksājums veikts neievērojot Noteikumu 12.5.punktā noteikto, t.i., nepietiekamā apmērā minimālās bilances atjaunošanai. Tādējādi tiesa atzīst,

ka prasītājs pamatoti izmantojis līgumā paredzētās tiesības vienpusēji izbeigt līgumu pirms termiņa, par ko paziņojis atbildētājam 2014.gada 27.maijā

paziņojumā Nr.21.12.5.-K/02689. Bez tam prasītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, nav atzīstamas par netaisnīgiem līguma noteikumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta izpratnē, jo Noteikumu 18.3.punktā paredzētas atbildētājas tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa. Tādējādi

tiesa atzīst, ka prasītājam ir pamats prasīt visas izmantotās kredītlimita summas atmaksu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liktu tiesai apšaubīt prasītāja veikto aprēķinu, līdz ar to prasība par neapmaksātā kredītlimita summas 2841,70

euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu

atzīt, ka parāds ir samaksāts pilnībā vai kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc

prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītāja

labā pamatparādu – 2841,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 348,41 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar

prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību

tiesā, kopā 353,11 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 2841,70 euro.

Turklāt ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 8,98 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.,

42.pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,28 euro (8,98 euro - 4,70 euro = 4,28 euro).

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot norādīto, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, labā parādu 2841,70 euro un tiesas

izdevumus 353,11 euro, kopā 3194,81 euro (trīs tūkstoši viens simts deviņdesmit četri euro 81 cents).

Samaksa veicama prasītāja kontā LV79 UNLA 0091 0009 0440 3 AS SEB banka.

Noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% no simta gadā no

neatmaksātās parāda pamatsummas 2841,70 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,28 euro (četri euro 28 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28373714.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers.A/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 22.septembris.

Tiesnese I.Ramane