Court upheld tax assessment of a penalty payment as income under Latvian Income Tax Law.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 4351 05 AA43-1795-10/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 22.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dan Store” pārstāvim Z.K. un atbildētāja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei D.M., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dan Store” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmuma Nr.19/25635 atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dan Store” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.septembra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa [1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID) Kurzemes reģionālā iestāde no 2004.gada 16.decembra līdz 2005.gada 17.februārim veica Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk arī – LSEZ) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Dan Store” (turpmāk arī – pieteicēja):

1) uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2001., 2002. un 2003.gadu;

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) un skaidrā naudā veikto darījumu auditu par 2002. un 2003.gadu;

3) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas auditu par 2003.gadu;

4) pievienotas vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laiku no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.oktobrim. Ar VID Kurzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2005.gada 17.februāra lēmumu Nr.5-1.1-8/27 nomaksai budžetā noteikti Ls 183160,76, no tiem: PVN Ls 91137,88 un soda nauda Ls 91137,88, kā arī soda nauda par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu Ls 885. Tāpat ar minēto lēmumu samazināti 2001.gada zaudējumi par Ls 15037, 2002.gada zaudējumi par Ls 22353 un 2003.gada zaudējumi par Ls 52434. [2] Nepiekrītot papildu nomaksai budžetā noteiktajiem maksājumiem, pieteicēja iesniedza sūdzību, lūdzot atcelt VID Kurzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2005.gada 17.februāra lēmumu Nr.5-1.1-8/27 daļā, ar kuru papildus aprēķināts PVN Ls 91137,88 un soda nauda Ls 91137,88, kā arī samazināti pieteicējas zaudējumi.

Vienlaikus pieteicēja lūdza samazināt minētajā lēmumā aprēķināto soda naudu 70% apmērā. Ar VID Kurzemes reģionālās iestādes direktora 2005.gada 1.augusta lēmumu Nr.1-5/162:

1) atstāts negrozīts VID Kurzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2005.gada 17.februāra lēmums Nr.5-1.1-8/27 daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto PVN Ls 91137,88 un soda naudu Ls 91137,88 apmērā; par 2001. gada zaudējumu samazināšanu daļā par Ls 10179; par 2002.gada zaudējumu samazināšanu daļā par Ls 22353,05; par 2003.gada zaudējumu samazināšanu daļā par Ls 43789,54; par soda sankcijām par vispārējiem nodokļu pārkāpumiem par Ls 885;

2) atcelts minētais lēmums par 2001.gada zaudējumu samazināšanu daļā par Ls 4858,22 un 2003.gada zaudējumu samazināšanu daļā par Ls 8644,35;

3) noteikts pieteicējai 2001.gada zaudējumu samazināšanu par Ls 4858,22;

4) noraidīta pieteicējas sūdzība par soda naudas samazināšanu.

[3] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram, lūdzot atcelt: 1) papildus nomaksai budžetā noteikto PVN Ls 91137,88 un soda naudu Ls 91137,88; 2) 2001.gada zaudējumu samazināšanu par Ls 15037, 2002.gada – par Ls 22353 un 2003.gada – par Ls 43789,54; 3) soda naudu, kura netiek atcelta pilnā apmērā, samazināt atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.1panta pirmajai daļai. Ar VID ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmumu Nr.19/25635 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts VID Kurzemes reģionālās iestādes direktora 2005.gada 1.augusta lēmums Nr.1.-5/162, kā arī atteikts pieteicējai samazināt soda naudu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33. 1panta pirmajai daļai. Lēmumā, citastarp, norādīts, ka pieteicēja 2001.gadā ar UIN apliekamo ienākumu nepamatoti nav palielinājusi par preču pārkraušanas izdevumos uzrādītajiem Ls 10179. VID Kurzemes reģionālā iestāde pārbaudes laikā noskaidroja, ka pieteicēja minētās summas apmērā ir saņēmusi AS „Svane & Gjording” 2002.gada 18.februārī izrakstīto rēķinu Nr.18087 par kompensāciju, kas tai pienākas par katru nepārkrauto tonnu. Minēto summu pieteicēja samaksāja LSEZ AS „Liepājas osta LM” saskaņā ar 1999.gada 30.jūnijā noslēgto līgumu Nr.37/1. VID Kurzemes reģionālā iestāde, iepazīstoties ar minētā līguma noteikumiem, noskaidroja, ka pieteicēja faktiski ir samaksājusi soda naudu par to, ka nav izpildījusi noslēgtā līguma nosacījumus. Pie šādiem apstākļiem VID saskaņā ar likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu un 6.panta pirmās daļas 2.punktu veica attiecīgas korekcijas pieteicējas sagatavotajās UIN deklarācijās un 2001.gada zaudējumus samazināja par Ls 10179.

[4] 2005.gada 21.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par VID ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmumu Nr.19/25635 atcelšanu daļā par: 1) papildus aprēķināto PVN Ls 91137,88 un PVN soda naudu Ls 91137,88, kā arī pienākuma uzlikšanu iemaksāt budžetā Ls 182275,76; 2) 2001.gada zaudējumu samazināšanu par Ls 15037; 3) 2002.gada zaudējumu samazināšanu par Ls 22353,05; 4) 2003.gada zaudējumu samazināšanu par Ls 43789,54; 5) lūguma par soda naudas samazinājumu noraidīšanu. Pieteikumā, citastarp, norādīts, VID ir nepamatoti kvalificējis pieteicējas maksājumu LSEZ AS „Trans Liepāja” Ls 10179 apmērā kā līgumsodu. Pieteicēja uzsver, ka 1999.gada 30.jūnijā noslēgtā sadarbības līguma Nr.37/1 līguma 6.2.13.apakšpunktā lietotais termins „kompensācija” norāda uz to, ka saskaņā ar to veiktie maksājumi ir daļa no atlīdzības par Objekta lietošanu, tas nesatur norādi par to, ka šādā gadījumā ir maksājams līgumsods vai soda nauda. To, ka līgums vispār nesatur noteikumus par soda sankcijām, tai skaitā līgumsodu, apliecina arī līguma 7.1.punkts, kas nosaka, ka par soda sankcijām puses vienosies atsevišķā protokolā. Minēto apstiprina arī AS „Svane & Gjording” 2002.gada 14.februāra vēstule LSEZ AS „Liepājas osta LM”, no kuras skaidri izriet, ka puses līguma 6.2.13.apakšpunktā noteiktos maksājumus uzskata par daļu no atlīdzības. Pieteicēja uzsver, ka viens no civiltiesību pamatprincipiem ir darījumu brīvība. Saskaņā ar šo principu puses ir tās, kas izlemj, uz kādiem noteikumiem sadarboties, un vienīgais ierobežojums tam ir prettiesiski noteikumi. Pieteicējas un LSEZ AS „Trans Liepāja” starpā noslēgtajā līgumā, tai skaitā noteikumos par atlīdzības noteikšanas mehānismu, nav nekā prettiesiska. [5] Atbildētājs pirmās instances tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos, norāda, ka pieteicējas pieteikumā minētie argumenti uzskatāmi par nepamatotiem un pretrunā lietā nodibinātajiem faktiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.septembra spriedumu apmierināts pieteicējas pieteikums daļā, atcelts no tā pieņemšanas dienas Lēmums daļā par pieteicējai apliekamā ienākuma palielināšanu par 2002.gadu par noliktavas pakalpojumiem, kas sniegti LSEZ AS „Liepājas osta LM” laika periodā no 2002.gada 6.novembra līdz 2002.gada 18.novembrim par Ls 182,19. Savukārt pārējā daļā pieteikums noraidīts. Attiecībā uz Lēmumu daļā, ar kuru pieteicējai samazināti zaudējumi 2001.gadā par Ls 10179 tiesa norādīja, ka pieteicēja naudas summu Ls 10179 apmērā saņēmusi pēc AS „Svane & Gjording” 2002.gada 18.februārī izrakstītā rēķina Nr.18087 par kompensāciju, kas tai pienākas par katru nepārkrauto tonnu. Minēto summu pieteicēja samaksāja LSEZ AS „Liepājas osta LM” saskaņā ar 1999.gada 30.jūnijā noslēgto līgumu Nr.37/1. Iepazīstoties ar minētā līguma noteikumiem, VID noskaidroja, ka pieteicēja faktiski samaksājusi soda naudu par noslēgtā līguma nosacījumu neizpildi un pieteicējas pienākums bija saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 2.punktu par minēto summu palielināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Šajā gadījumā minētie izdevumi pēc ekonomiskā satura un būtības ir uzskatāmi par izdevumiem, kas rodas, ja pilnībā netiek izpildīti noslēgtā līguma nosacījumi. Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā VID pamatoti 1999.gada 30.jūnija līguma Nr.37/1 6.2.13.punktā noteikto kompensāciju pielīdzinājis līgumsodam un līdz ar to pamatoti samazināja 2001.gada zaudējumus par Ls 10179.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 27.septembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts, pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.

[8] 2007.gada 30.novembrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts VID rakstveida paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minēto argumentāciju un iepriekš iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, norādīts, ka VID ieskatā pirmās instances tiesa pareizi vērtējusi faktiskos apstākļus un pierādījumus lietā, pareizi iztulkojusi materiālo tiesību normas. VID uzskata, ka spriedums uzskatāms par pamatotu, savukārt pieteicējas apelācijas sūdzība ir noraidāma. [9] Izskatot lietu sakarā ar pieteicējas apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2009.gada 23.marta spriedumu pieteicējas pieteikumu apmierināja daļā un atcēla ar tā pieņemšanas dienu VID ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmumu daļā, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt PVN Ls 91137,88, soda naudu Ls 91137,88, samazināti 2001.gada zaudējumi par Ls 10179, 2002.gada zaudējumi par Ls 22160,86, 2003.gada zaudējumi par Ls 43789,54. Pārējā daļā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. [10] Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk

– Senāts) 2010.gada 3.februāra spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 23.marta spriedums daļā, ar kuru atcelts VID ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmums Nr.19/25635 daļā, ar kuru samazināti zaudējumi 2001.gadā par Ls 10179, un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [10.1] Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 2.punktu uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par līgumsodiem. Civillikuma 1716.pants sniedz līgumsoda legāldefinīciju: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Lai noteiktu, vai personas (līdzēja) uzņemtais mantiska rakstura pametums, t.i., maksājums naudā vai citās mantiskās vērtībās, ir līgumsods vai līguma maksājums, ir jākonstatē, vai tas noteikts ar mērķi pastiprināt saistības izpildi. Uz to norāda 1716.panta atrašanās Civillikuma Saistību tiesību daļas piektajā nodaļā, kuras nosaukums ir „Saistību tiesību pastiprināšana”. [10.2] Senāts konstatē, ka nepilnīga lietas faktisko apstākļu noskaidrošana ir novedusi pie materiālo tiesību normas nepiemērošanas. Lai atzītu, ka pieteicējas uzņemtā saistība 1999.gada 30.jūnija sadarbības līguma 6.2.13.apakšpunktā nav līgumsods, bet gan maksājums par saistības izpildi, apelācijas instances tiesai bija jānoteic, kādas saistību tiesību attiecības pieteicējas un LSEZ AS „Trans Liepāja” starpā nodibina 1999.gada 30.jūnija sadarbības līguma normas. Te tiesai būtu jāpievērš uzmanība līguma 1.1. un 6.2.5.apakšpunktam. Papildus tiesai jāpievērš uzmanība līguma 6.2.12.apakšpunktā iekļautajam pieteicējas pienākumam nodrošināt noteikta apjoma kravu iekraušanas-izkraušanas darbus un šāda pienākuma saimnieciskajam efektam uz LSEZ AS „Trans Liepāja” saimniecisko darbību (sk. līguma 6.1.5., 6.1.6.apakšpunktu). Tikai tad, kad noskaidrota šās saistību tiesību attiecības būtība, var noteikt, vai līguma 6.2.13.apakšpunktā norādītais maksājums ir noteiktas saistības pastiprinājums vai maksājums par saistības izpildi.

[11] Apelācijas instances tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja. Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [12] Saskaņā ar Senāta 2010.gada 3.februāra spriedumu Administratīvajai apgabaltiesai jāvērtē VID ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmums Nr.19/25635 daļā, ar kuru samazināti pieteicējas zaudējumi 2001.gadā par Ls 10179. [13] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums attiecīgajā daļā ir noraidāms. [14] VID pārbaudes laikā noskaidroja, ka pieteicēja naudas summu Ls 10179 (DDK 135000) apmērā saņēmusi pēc AS „Svane & Gjording” 2002.gada 18.februārī izrakstītā rēķina Nr.18087 (lietas 2.sējuma 68.lapa) kā kompensāciju Liepājas ostai par katru nepārkrauto tonnu 2001.gadā atbilstoši līgumam Nr.37/1. Minēto summu pieteicēja samaksāja LSEZ AS „Trans Liepāja” (kuras tiesību un saistību pārņēmējs ir LSEZ AS „Liepājas osta LM”) saskaņā ar 1999.gada 30.jūnijā noslēgto sadarbības līgumu Nr.37/1 (lietas 2.sējuma 116.–122.lapa). Minētā summa pieteicējas grāmatvedībā 2001.gada decembrī iegrāmatota Ls 10179,00 apmērā kā ražošanas izmaksas kontā 71100 – preču pārkraušanas izdevumi. VID Kurzemes reģionālajai iestādei 2005.gada 11.februārī sniegtajā paskaidrojumā (lietas 2.sējuma 22.lapa) pieteicēja norādījusi, ka minētā summa samaksāta atbilstoši 1999.gada 30.jūnija līguma Nr.37/1 6.2.12. un 6.2.13.apakšpunktam.

[15] VID pieteicējas maksājumu LSEZ AS „Trans Liepāja” Ls 10179 apmērā kvalificējis kā līgumsodu, norādot, ka minētā summa ir maksāta par saistību neizpildi. Savukārt pieteicēja norāda, ka ar līgumu LSEZ AS „Trans Liepāja” nodod lietošanā Objektu, savukārt pieteicēja apņemas veikt noteikta apmēra investīcijas un pārkraut noteikta daudzuma kravas. Ja pārkrauto kravu daudzums nesasniedz līgumā noteikto minimumu, atlīdzība tiek samaksāta naudā. Līdz ar to saskaņā ar līguma 6.2.13.apakšpunktu veiktie maksājumi ir nevis līgumsods, bet gan daļa no atlīdzības par Objekta lietošanu.

[16] Nosakot, kādas saistību tiesību attiecības pieteicējas un LSEZ AS „Trans Liepāja” starpā nodibina 1999.gada 30.jūnija sadarbības līguma normas, apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto. Kā redzams no sadarbības līguma 1.1.apakšpunkta, LSEZ AS „Trans Liepāja” nodod SIA „Dan Store” lietošanā Liepājas ostā pie 42.piestātnes piegulošu zemes laukumu 3000 m2 apmērā (turpmāk – Objekts) noliktavas un konveijeru (turpmāk – Termināls) celtniecībai un ekspluatācijai. Līguma 5.2.1.apakšpunkts piešķir SIA „Dan Store” tiesības izmantot Objektu, lai izveidotu birstošo kravu terminālu un veiktu uzņēmējdarbību. Viens no SIA „Dan Store” pienākumiem saskaņā ar līguma 6.2.5.apakšpunktu ir savlaicīgi nomaksāt lietošanā nodotā Objekta maksu un maksu par pārējiem pakalpojumiem. Saskaņā ar līguma 6.2.4.apakšpunktu SIA „Dan Store” ir pienākums par saviem līdzekļiem veikt Objekta celtniecības un uzturēšanas darbus, īstenot lietošanā nodotā Objekta funkcionēšanu, ieguldot tajā investīcijas USD 900000 apjomā. Atbilstoši līguma 6.2.11.apakšpunktam SIA „Dan Store” jānodrošina sekojošu darbu izpilde Terminālā: projekta un biznesa plāna sastādīšana, noliktavas un konveijeru celtniecība, dzelzceļa pievedceļu būvniecība, tehnoloģisko iekārtu iegāde, tehnisko uzraugu nodrošināšana, termināla darbinieku apmācīšana. Atbilstoši sadarbības līguma 1.pielikumam (lietas 2.sējuma 23.lapa) par zemes gabala lietošanu SIA „Dan Store” maksā LSEZ AS „Trans Liepāja” USD 5 par kvadrātmetru, proti, USD 15000. LSEZ AS „Trans Liepāja” pienākumam nodrošināt Termināla apkalpošanu un ekspluatāciju ar savu darba spēku par konkurētspējīgām cenām (6.1.5.apakšpunkts) un nodrošināt pilnu servisu pienākušo kuģu apkalpošanai Terminālā (kravu ekspedīcija, kuģa un kravas aģentēšana, stividorpakalpojumi utt.) par konkurētspējīgām cenām (6.1.6.apakšpunkts) atbilst SIA „Dan Store” apņemšanās iekraut-izkraut Terminālā 2000.gadā, 2001. un 2002.gadā 50000 tonnas kravas (6.2.12.apakšpunkts), minēto saistību neizpildes gadījumā apņemoties samaksāt LSEZ AS „Trans Liepāja” kompensāciju USD 1,0 apmērā par katru nepārkrauto tonnu (6.2.13.apakšpunkts). Ar 2003.gada 14.maija vienošanos par grozījumiem 1999.gada 30.jūnija sadarbības līgumā Nr.37/1 (lietas 2.sējuma 115.lapa) pieteicējai nomā nodotā

Objekta platība tikusi palielināta (2.punkts), palielinot arī papildus ieguldāmo investīciju apjomu (3.punkts) un apņemoties pārkraut Terminālā 2004.gadā 100000 tonnas kravu, bet 2005.-2010.gadā 265000 tonnas kravu ik gadus, papildus nosakot, ka zemes laukuma nomas maksa netiek ieskaitīta, ja gada apjoms pārsniedz 200000 tonnas kravu (4.punkts). [17] Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 2.punktu uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par līgumsodiem. Civillikuma 1716.pants sniedz līgumsoda legāldefinīciju: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Lai noteiktu, vai personas (līdzēja) uzņemtais mantiska rakstura pametums, t.i., maksājums naudā vai citās mantiskās vērtībās, ir līgumsods vai līguma maksājums, ir jākonstatē, vai tas noteikts ar mērķi pastiprināt saistības izpildi. Uz to norāda 1716.panta atrašanās Civillikuma Saistību tiesību daļas piektajā nodaļā, kuras nosaukums ir „Saistību tiesību pastiprināšana”. [18] Ievērojot [16] minētos līguma nosacījumus, apgabaltiesa secina, ka sadarbības līguma priekšmets ir Liepājas ostas teritorijā esošā zemes gabala ilgtermiņa noma ar tiesībām to apbūvēt, kā rezultātā SIA „Dan Store” iegūst tiesības izveidot birstošo kravu terminālu (noliktavas un konveijeru) ar nolūku veikt tajā uzņēmējdarbību, savukārt LSEZ AS „Trans Liepāja” saņem nomas maksu USD 15000 apmērā un (ņemot vērā, ka līgumā nav atrunāts pretējais) pēc līguma termiņa beigām saņem bez atlīdzības Objektā veiktos ieguldījumus (noliktavas, konveijerus, dzelzceļa pievedceļus, tehnoloģiskās iekārtas).

Bez tam ar līgumu pieteicēja apņemas (garantē) Terminālā pēc tā nodošanas ekspluatācijā veikt noteikta apjoma darbus, proti, pārkraut 2000., 2001. un 2002.gadā 50000 tonnas kravu ik gadus, minēto saistību neizpildes gadījumā apņemoties samaksāt LSEZ AS „Trans Liepāja” kompensāciju USD 1,0 apmērā par katru nepārkrauto tonnu. Minētais izskaidrojams ar apstākli, ka attiecīgu darbu neveikšanas gadījumā LSEZ AS „Trans Liepāja” negūst plānotos ienākumus par Termināla un pienākušo kuģu apkalpošanu (līguma 6.1.5. un 6.1.6.apakšpunkts).

Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka sadarbības līguma 6.2.13.apakšpunktā noteiktais maksājums ir noteikts ar mērķi pastiprināt saistības izpildi, ko pieteicēja uzņēmusies ciest, ja tā neizpildītu savu līguma 6.2.12.apakšpunktā noteikto saistību veikt noteikta apjoma kravu pārkraušanu. Ievērojot minēto, VID nonācis pie pareiza secinājuma, ka naudas summa Ls 10179 apmērā, ko pieteicēja samaksāja LSEZ AS „Liepājas osta LM”, pēc savas ekonomiskās būtības ir līgumsods, un, pamatojoties uz likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 2.punktu, pamatoti palielināja par to uzņēmuma apliekamo ienākumu.

[19] Ievērojot minēto, pārsūdzētais Lēmums izskatāmajā daļā ir pamatots un tiesisks, savukārt prasījums par tā atcelšanu – nepamatots. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda: noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dan Store” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 22.septembra lēmuma Nr.19/25635 atcelšanu daļā, ar kuru samazināti zaudējumi 2001.gadā par Ls 10179. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2010.gada 22.jūnijā