Court convicts defendant for theft in minor amount and orders joint compensation for victim's property loss.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a minor amount based on evidence of shoplifting at a retail store. The prosecution argued the defendant acted intentionally and for profit, while the defense focused on sentencing calculations and compensation details. The court upheld the conviction, ordered joint compensation for the victim's losses, and calculated the final prison term by crediting prior sentences.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 180. panta 2. daļa: The court established that intentional shoplifting of goods constitutes theft in a minor amount, requiring proof of intent, secrecy, and profit motive.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.19720238024
Lietas arhīva Nr. K77-1341-25/83
ECLI:LV:RPT:2025:0123.19720238024.3.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2025. gada 23. janvārī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dans Dibaņins,
piedaloties prokuroram Antonam Vitkalovam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona B/, personas kods /Personas kods C/, un /Persona A/,
personas kods /Personas kods B/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
/Datums A/ ap plkst. 8.25 /Persona A/, atrodoties /Nosaukums B/ veikalā /Nosaukums E/ /Adrese B/,
rīkojoties tīši un prettiesiski, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt
svešas kustamas mantas slepenu zādzību no preču stenda paņēma četrus 250 g iepakojumus maltās kafijas
“Lavazza Oro”, katra vērtība ir 7,79 EUR, kopējā to vērtība 31,16 EUR, divus 300 g iepakojumus konfekšu
“Ferrero Rocher”, katra iepakojuma vērtība 12,99 EUR, kopējā to vērtība 25,98 EUR, divas 155 g sviestmaizes ar
bekonu “Rimi”, katras vērtība 2,49 EUR, kopējā to vērtība 4,98 EUR, 133 g kruasānu ar šķiņķi un sieru “Rimi”
2,39 EUR vērtībā, pēc kā izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par paņemtajām precēm veikala kasē.
Tādā veidā /Persona A/ ar savām darbībām slepeni nozaga /Nosaukums B/ piederošu kustamu mantu 64,51
EUR vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
[2] /Persona A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
/Datums A/ ap plkst. 10.47 /Persona A/, atrodoties /Nosaukums B/ veikalā /Nosaukums E/ /Adrese B/,
rīkojoties tīši un prettiesiski, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt
svešas kustamas mantas slepenu zādzību no preču stenda paņēma 200 g iepakojumu konfekšu “Ferrero Rocher”
7,49 EUR vērtībā un ielika līdzi paņemtā maisiņā, pēc kā izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par
paņemto preci veikala kasē.
Tādā veidā /Persona A/ ar savām darbībām slepeni nozaga /Nosaukums B/ piederošu kustamu mantu 7,49
EUR vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta
pirmajā daļā.
Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta
pirmajā daļā.
[3] /Persona B/ un /Persona A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
/Datums B/ ap plkst. 8.35 /Persona A/ ar /Persona B/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, atrodoties
/Nosaukums B/ veikalā /Nosaukums E/ /Adrese B/, rīkojoties tīši un prettiesiski, uzskatot, ka viņu darbības neviens
nenovēro, nolēma izdarīt zādzību. /Persona A/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas
slepenu zādzību no preču stenda paņēma trīs 230 g iepakojumus maltās kafijas “Lavazza Oro”, katras vērtība ir
7,79 EUR, kopējā to vērtība 23,37 EUR, un 1 kg iepakojumu kafijas pupiņu “Lavazza Oro” 26,99 EUR vērtībā un
ielika tos /Persona B/ mugursomā, un vienlaicīgi /Persona B/ paņēma divus 250 g iepakojumus maltās kafijas
“Jacob Kronung”, katra vērtība 5,39 EUR, kopējā to vērtība 10,78 EUR, un ielika tos savā mugursomā, pēc kā
izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par paņemtajām precēm veikala kasē. /Persona A/, turpinot
īstenot kopīgo noziedzīgo nodarījumu, no preču stenda paņēma trīs vistas burgerus ar kotleti un marinētus gurķus
220 g, katra vērtība 2,15 EUR, kopējā to vērtība 6,45 EUR, un ielika tos savā virsjakā. Pēc kā izgāja no veikala
tirdzniecības zāles, nesamaksājot par paņemtajām precēm veikala kasē.
Tādā veidā /Persona B/ personu grupā ar /Persona A/ ar savām darbībām slepeni nozaga /Nosaukums B/
piederošu kustamu mantu 67,59 EUR vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /Persona B/ un /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
[4] /Persona B/ un /Persona A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
/Datums C/ ap plkst. 12.10 /Persona A/ ar /Persona B/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, atrodoties
/Nosaukums B/ veikalā /Nosaukums E/ /Adrese B/, rīkojoties tīši un prettiesiski, uzskatot, ka viņu darbības neviens
nenovēro, nolēma izdarīt zādzību. /Persona A/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas
slepenu zādzību no preču stenda paņēma divus 1 kg iepakojumus kafijas pupiņu “Lavazza coffe Espresso”, katra
vērtība ir 26,99 EUR, kopējā to vērtība 53,98 EUR, un ielika tos /Persona B/ mugursomā. Turpinot īstenot kopīgo
noziedzīgo nodarījumu, /Persona A/ no preču stenda paņēma 1 kg iepakojumu kafijas pupiņu “Lavazza coffe
Espresso” 26,99 EUR vērtībā un ielika to savā virsjakā. Pēc kā /Persona A/ kopā ar /Persona B/ izgāja no veikala
tirdzniecības zāles, nesamaksājot par paņemtajām precēm veikala kasē.
Tādā veidā /Persona B/ personu grupā ar /Persona A/ ar savām darbībām slepeni nozaga /Nosaukums B/
piederošu kustamu mantu 80,97 EUR vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /Persona B/ un /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[5] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētie savu vainu viņiem pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas
inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, cietušās pieteiktās kaitējuma kompensācijas atzina
pilnībā un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidrojot, ka viņiem ir zināmas un saprotamas
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu
vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un
apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.
Tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzēto vainu viņiem izvirzītajā
apsūdzībā, kā arī tiesa atzīst, ka apsūdzēto darbības ir kvalificētas pareizi, tāpēc tiesa nolēma neveikt lietā
pierādījumu pārbaudi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajā daļā noteiktajam pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
[6] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46. panta noteiktajam ņem vērā izdarīto
noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgo personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, kā arī Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi.
Tiesa atzīst, ka /Persona B/ un /Persona A/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1]-[4] piemīt zemāka
kaitīguma un sabiedriskās bīstamības pakāpe, salīdzinot tos ar citiem pret īpašumu vērstiem noziedzīgiem
nodarījumiem. Tiesa nonāca pie tāda secinājuma sekojošu apsvērumu dēļ.
[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu /Persona B/ un /Persona A/ izdarītie noziedzīgie
nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.
[6.2] Tiesa ņem vērā, ka visas zādzības nelielā apmērā notikušas tirdzniecības ēkā, kurā cietusī tirgo un
uzglabā preces klientiem brīvi pieejamā tirdzniecības zālē. Faktiski apsūdzētie veikuši preču zādzības lielveikalos,
kas norāda uz mazāku nodarījumu kaitīguma pakāpi salīdzinājumā ar citiem tāda paša veida mantiskiem
noziedzīgajiem nodarījumiem.
[6.3] Lietā noskaidrots, ka ar apsūdzēto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem aizskartas cietušās
/Nosaukums B/ mantiskās intereses un ar katru noziedzīgo nodarījumu cietušajai nodarīts mantiskais zaudējums
sekojošos apmēros – 64,51 EUR [1], 7,49 EUR [2], 67,59 EUR [3] un 80,97 EUR [4]. Proti, nevienā no apsūdzēto
veiktajām zādzībām nolaupītās mantas vērtība nav pārsniegusi 100 EUR. Zādzības veiktas 2024. gadā, kad vienas
valstī noteiktā minimālā mēnešalga bija 720 EUR.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka nolaupīto preču vērtības, sverot tās ar noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā
valstī noteikto minimālo mēnešalgu, ir atzīstamas par ļoti zemām. Kā arī nodarītā kaitējuma kontekstā jāņem vērā,
ka cietusī ir juridiska persona, kuras apgrozījums (kā tas izriet pēc publiski pieejamas informācijas) 2023. gadā
pārsniedza vienu miljardu eiro un saņemtā peļņa bija teju 30 miljoni eiro.
Tāpēc ar apsūdzēto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem radītais kaitējums ir vērtējams kā zems, taču
tiesa neignorē faktu, ka ar noziedzīgajiem nodarījumiem radītais kaitējums nav atlīdzināts vai novērsts.
[7] Vērtējot /Persona A/ personību, tiesa ņem vērā sekojošo.
[7.1] /Persona A/ ir iepriekš krimināltiesiski notiesāts 27 reizes, no kurām 24 reizes ir sodīts par
analoģiskiem mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas. Vienu
reizi krimināltiesiski sodīts ārvalstī par noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību.
[7.2] Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /Persona A/ ir ieguvis piecu klašu izglītību, neprecējies,
apgādājamo nav, bez noteiktas dzīvesvietas pirms ieslodzījuma algotu darbu nav strādājis, pēc paša vārdiem iztiku
pelnīja ar zādzībām. Sūdzību par veselības stāvokli nav.
[7.3] Tiesa vērtē apsūdzētā /Persona A/ personību ļoti negatīvi, jo viņš ir tendēts veikt mantiska rakstura
noziedzīgus nodarījumus. Būdams darbspējīgā vecumā, algotu darbu nestrādā, izvēlās nodrošināt iztikas līdzekļus
ar zādzībām un nav nodrošinājis pastāvīgu dzīvesvietu. Minētie apstākļi norāda uz nevēlēšanos iekļauties
sabiedrībā, ignorējot likumus, kas izskaidro tendenci veikt mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus.
[8] Vērtējot /Persona B/ personību, tiesa ņem vērā sekojošo.
[8.1] /Persona B/ ir iepriekš krimināltiesiski notiesāta astoņas reizes no kurām sešas reizes par analoģiskiem
mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas. Ārvalstīs apsūdzētā ir
sodīta divdesmit reizes, no kurām 19 reizes pat mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.
[8.2] Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /Persona B/ irieguvusi deviņu klašu izglītību, precējusies, bet
faktiski nedzīvo laulībā, apgādājamo nav, apsūdzētās nepilngadīgais bērns ir citas personas apgādībā,pirms
ieslodzījuma dzīvojusi viesnīcā /Adrese A/, pirms ieslodzījuma algotu darbu nestrādāja un iztiku pelnīja, veicot
zādzības. Sūdzību par veselību nav.
[8.3] Tiesa vērtē apsūdzētās /Persona B/ personību ļoti negatīvi, jo viņa ir tendēta veikt mantiska rakstura
noziedzīgus nodarījumus. Būdama darbspējīgā vecumā, algotu darbu nestrādā, izvēlās nodrošināt iztikas līdzekļus
ar zādzībām. Minētie apstākļi norāda uz nevēlēšanos iekļauties sabiedrībā, ignorējot likumus, kas izskaidro
tendenci veikt mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus.
[9] Tiesa konstatē, ka abi apsūdzētie iepriekš ir vairakkārt krimināltiesiski sodīti par mantiska rakstura
noziedzīgiem nodarījumiem. Iepriekš izcietuši sodus gan sabiedriskā darba veidā, gan arī brīvības atņemšanas
sodus. Neskatoties uz viņiem piemērotajiem sodiem gan /Persona B/, gan /Persona A/ turpina veikt noziedzīgus
nodarījumus, nav izdarījuši pareizos secinājumus un nav nostājušies uz labošanās ceļa, nav ievērojuši likumus un
nav atturējušies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Agrāk piemērotie sodi, to skaitā brīvības atņemšanas sodi,
nav sasnieguši kriminālsoda mērķi.
Apstāklis, ka abiem apsūdzētajiem nav darbavietas, pelnot iztiku ar zādzībām, norāda uz viņu nevēlēšanos
iekļauties sabiedrībā un nodrošināt sev iztikas līdzekļus tiesiskā ceļā, kas savukārt izskaidro tendenci veikt
mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus.
Iepriekšējās sodāmības un to ievērojamais skaits izslēdz šaubas par to, ka, izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus,
apsūdzētajiem /Persona B/ un /Persona A/ nebija zināmas un saprotamas šādas rīcības sekas. Minētie apstākļi
liecina, ka apsūdzētie nav izdarījuši atbilstošus secinājumus par noziedzīgo darbību nepieļaujamību, apsūdzēto
atrašanās brīvībā apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses.
[10] Tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Krimināllikuma 46. panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par
kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no
attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Pamatojoties uz šajā spriedumā izklāstītajiem apsvērumiem, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto
kaitējumu, vainīgo personību, īpaši apstākli, ka abi apsūdzētie tendēti veikt mantiska rakstura noziedzīgus
nodarījumus un iepriekšējo sodāmību ievērojamais skaits nav atturējis viņus no jaunu noziedzīgu nodarījumu
veikšanas, tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā vienīgais soda veids, kurš sasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā
daļā noteikto soda mērķi, attiecībā uz abiem apsūdzētiem un attiecībā uz visiem inkriminētajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem, ir brīvības atņemšanas sods Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcijā noteiktajās robežās,
Tiesa, izvērtējot ziņas par apsūdzēto personībām, tai skaitā par viņu veselības un ģimenes stāvokli, nekonstatē tādus
apstākļus, kas norādītu uz brīvības atņemšanas soda piemērošanas un izpildes neiespējamību.
[11] Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzēto
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[11.1] Attiecībā uz /Persona A/ atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, konstatēts sekojošais.
[11.1.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /Persona A/ atbildību mīkstinošu apstākli
attiecībā uz visiem viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1]-[4] atzīstams tas, kas viņš savu vainu
atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.
[11.1.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā /Persona A/ atbildību
pastiprinošu apstākli attiecībā uz visiem viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1]-[4] atzīstams tas,
ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktu par apsūdzētā /Persona A/ atbildību pastiprinošu
apstākli attiecībā uz /Datums B/ un /Datums C/ veiktajām zādzībām nelielā apmērā [3][4] atzīstams tas, ka
noziedzīgie nodarījumi veikti personu grupā.
[11.2] Attiecībā uz /Persona B/ atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, konstatēts sekojošais.
[11.2.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētās /Persona B/ atbildību mīkstinošu apstākli
attiecībā uz visiem viņai inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [3][4] atzīstams tas, kas viņa savu vainu
atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.
[11.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu par /Persona B/ atbildību pastiprinošiem
apstākļiem atzīstams tas, ka viņai inkriminētie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un
izdarīti personu grupā.
[12] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka abi apsūdzētie izmantojuši Kriminālprocesa likuma 21. pantā
paredzētās tiesības uz sadarbību vienkāršāka procesa veida izvēlē, piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi
tiesas izmeklēšanā, tādējādi veicinot ātrāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Vienlaikus tiesa
norāda, ka minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta
izpratnē.
[13] Tiesa, ievērojot sprieduma [11] un [12] punktā noradīto, uzskata, ka apsūdzētajiem brīvības atņemšanas sodi ir
nosakāmi, nepārsniedzot īslaicīgas brīvības atņemšanas maksimālo apmēru.
Tiesa ņem vērā, ka /Persona A/ /Datums A/ veiktajās zādzībās nelielā apmērā [1][2] konstatēts viens atbildību
mīkstinošs apstāklis. Savukārt /Persona A/ un /Persona B/ /Datums B/ un /Datums C/ veiktajās zādzībās nelielā
apmērā [3][4] katram ir konstatēti divi atbildību pastiprinoši apstākļi.
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces
2008. gada 1. jūlija lēmumā „Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” izteikto rekomendāciju
vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā 15. punkts noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esība
ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams šādus apstākļus nekonstatējot.
Tāpēc tiesas ieskatā /Persona A/ par /Datums A/ veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1][2] ir
nosakāms sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (diviem) mēnešiem, savukārt abiem apsūdzētajiem – /Persona
A/ un /Persona B/, par /Datums B/ un /Datums C/ veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piespriežams sods –
īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 (trīs) mēnešiem.
[14] Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34. punktā (2024. gada 13. jūnija likuma redakcijā, kas stājās spēkā
2025. gada 1. janvārī) noteikts, ka šā likuma regulējums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem
nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, ir piemērojams
attiecībā uz personām, kuras noziedzīgos nodarījumus izdarījušas līdz 2024. gada 31. decembrim.
Krimināllikuma 50. panta otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim)
nosaka, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk
smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot
piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai
laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no
maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Veidu izvēle pie galīgā soda noteikšanas ir atkarīga no tā, kā klasificēti apsūdzētajam inkriminētie noziedzīgie
nodarījumi – kā kriminālpārkāpums vai noziegums, un kāda ir nozieguma smaguma pakāpe – mazāk smags, smags
vai sevišķi smags noziegums. (Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII 2 nodaļa), otrais papildinātais
izdevums. U. Krastiņš, V. Liholaja – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 219. lpp.).
Nosakot galīgo sodu, tiesnesim jāņem vērā, ja persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus,
galīgajam sodam vajadzētu būt bargākam salīdzinājumā ar sodu, ko piespriež personai, kura izdarījusi vienu
noziedzīgu nodarījumu. Turklāt vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt
galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus var tikt
piemērota īpašos gadījumos (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas
kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmuma 31. punktu un Tiesu prakses apkopojumu sodu noteikšanā, Augstākā tiesa,
2016. gads).
[14.1] Ņemot vērā minēto, kā arī izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, tiesnesis nekonstatē īpašus apstākļus,
kas būtu par pamatu izmantot vieglāka soda ietveršanu smagākā sodā vai pilnīgu sodu saskaitīšanu, un tāpēc
/Persona A/ un /Persona B/ ar šo spriedumu piespriestie sodi saskaitāmi un sods pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības ir nosakāms pēc vispārēja principa, tas ir, daļēji saskaitot.
Ievērojot minēto, /Persona A/, daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriestos sodus, nosakāms sods pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 9 (deviņiem) mēnešiem.
Savukārt /Persona B/, daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriestos sodus, nosakāms sods pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.
[12] Tiesa konstatē, ka attiecībā uz /Persona A/ un /Persona B/ citās krimināllietās ir pieņemti nolēmumi,
kas ņemami vērā, nosakot apsūdzētajiem galīgo sodu, ievērojot Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34. punktā
noteikto.
Krimināllikuma 50. panta pirmajā un piektajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31.
decembrim) noteikts, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu
smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par
sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma
vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā, un šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas
pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.
[13] Attiecībā uz apsūdzēto /Persona A/ uz sprieduma pasludināšanas dienu, tas ir, 2025. gada 23. janvāri,
spēkā stājušies sekojoši spriedumi.
[13.1] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 28. marta spriedumu krimināllietā Nr. 19720190924 /Persona A/
atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas un sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem 15 (piecpadsmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu noteiktajam sodam pilnībā pievienots sods, kas nav
izciests pēc Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 23. novembra sprieduma krimināllietā Nr. 19720488023 un galīgais
sods noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (diviem) mēnešiem 15 (piecpadsmit) dienām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 3 (trim) mēnešiem un 19 (deviņpadsmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīts
aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no /Datums D/ līdz /Datums E/.
Spriedums stājies spēkā 2024. gada 16. aprīlī.
[13.2] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 25. jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 19720550523 /Persona A/
atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un
180. panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos
sodus pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, /Persona A/ galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu)
gadu 2 (diviem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu /Persona A/ brīvības atņemšanas soda
izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no /Datums F/ līdz /Datums G/.
Spriedums stājies spēkā 2024. gada 6. novembrī.
[13.3] Ar Zemgales rajona tiesas 2024. gada 17. jūlija spriedumu krimināllietā Nr. 19520491923 /Persona
A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175. panta otrajā daļā un
180. panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot noteiktos sodus
pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, /Persona A/ galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 11 (vienpadsmit)
mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu, brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīts aizturēšanas laiks no
/Datums H/ plkst. 10.00 līdz /Datums I/ plkst. 10.00, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, no /Datums
I/ plkst. 10.42 līdz /Datums J/ plkst. 15.35, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām un no /Datums K/ līdz
sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Spriedums stājies spēkā 2024. gada 30. jūlijā.
[13.4] Ar Zemgales rajona tiesas 2024. gada 5. septembra spriedumu krimināllietā Nr. 11200011522
/Persona A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, noteiktais sods daļēji saskaitīts ar sodu, kas šajā
lietā noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 9. novembra spriedumu un atstāts negrozīts ar Zemgales
apgabaltiesas 2024. gada 9. maija spriedumu – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Spriedums stājies spēkā 2024. gada 1. oktobrī.
[13.5] Tiesa secina, ka /Persona A/ šajā lietā būtu nosakāms sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības
atbilstoši Krimināllikuma 50. panta piektajā daļā noteiktajam, saskaitot šajā krimināllietā piespriesto sodu arRīgas
pilsētas tiesas 2024. gada 28. marta spriedumu krimināllietā Nr. 19720190924 [13.1], Rīgas pilsētas tiesas 2024.
gada 25. jūnija spriedumu krimināllietā Nr. 19720550523 [13.2], Zemgales rajona tiesas 2024. gada 17. jūlija
spriedumu krimināllietā Nr. 19520491923 [13.3] un ar Zemgales rajona tiesas 2024. gada 5. septembra spriedumu
krimināllietā Nr. 11200011522 [13.4] piespriestajiem sodiem, jo šajā krimināllietā konstatēts, ka /Persona A/
izdarījis noziedzīgus nodarījumus [1]-[4] pirms spēkā stājās norādītie tiesas spriedumi.
Ņemot vērā minēto, kā arī izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, tiesnesis nekonstatē apstākļus, kas
būtu par pamatu izmantot vieglāka soda ietveršanu smagākā sodā vai pilnīgu sodu saskaitīšanu, un tāpēc /Persona
A/ ir nosakāms galīgais sods, daļēji saskaitot šajā spriedumā noteiktais brīvības atņemšanas sods un ar minētajiem
spriedumiem piespriestie sodi īslaicīgas brīvības atņemšanas un brīvības atņemšanas sodi.
Attiecībā uz papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, tas ir pieskaitāms pilnīgi, jo
norādītais soda veids piespriests tikai ar vienu spriedumu un nav citos spriedumos nav tāda paša soda veida, ar kuru
būtu iespējams piemērot daļēju sodu saskaitīšanu.
[13.6] Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka /Persona A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāma pēc iepriekšējiem
spriedumiem izciestā soda daļa. Savstarpēji saskaitot brīvības atņemšanas soda daļas, kuras /Persona A/ pavadījis
brīvības atņemšanas iestādē pēc saskaitāmajiem spriedumiem, secināms, ka /Persona A/ izciestā brīvības
atņemšanas soda daļa ir no /Datums H/ plkst. 10.00 līdz /Datums I/ plkst. 10.00, kas atbilst 2 (divām) brīvības
atņemšanas dienām, no /Datums I/ plkst. 10.42 līdz /Datums J/ plkst. 15.35, kas atbilst 2 (divām) brīvības
atņemšanas dienām, no /Datums D/ līdz /Datums L/, no /Datums F/ līdz 2025. gada 23. janvārim (šī sprieduma
pasludināšanas diena).
[14] Attiecībā uz apsūdzēto /Persona B/ uz sprieduma pasludināšanas dienu, tas ir, 2025. gada 23. janvāri,
spēkā stājušies sekojoši tiesas nolēmumi.
[14.1] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 14. augusta spriedumu krimināllietā Nr. 19720184524 /Persona B/
atzīta par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 180.
panta pirmajā daļā, un saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1
(vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīts īslaicīgā aizturēšanā un
apcietinājumā pavadītais laiks no /Datums M/ līdz /Datums N/. Soda izciešanas sākums skaitīts no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedums stājies spēkā 2024. gada 3. septembrī.
[14.2] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 19. novembra lēmumu lietā Nr. 4.1?1/0826?24/38 /Persona B/
noteikts galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi.
Soda termiņā ieskaitīts daļēji izciestais brīvības atņemšanas sods no /Datums O/ plkst. 15.03 līdz /Datums P/
plkst. 12.30, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas dienai, no /Datums H/ plkst. 9.55 līdz /Datums I/ plkst. 9.55,
kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, no /Datums I/ plkst. 10.50 līdz /Datums J/ plkst. 15.30, kas
atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, un no /Datums M/ līdz /Datums R/. Soda izciešanas sākumu skaitīts
no /Datums R/.
Lēmums stājās spēkā 2024. gada 3. decembrī.
[14.3] Līdz ar ko, tiesa secina, ka /Persona B/ šajā lietā būtu nosakāms sods pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības atbilstoši Krimināllikuma 50. panta piektajā daļā noteiktajam, saskaitot šajā krimināllietā piespriesto sodu
arRīgas pilsētas tiesas 2024. gada 14. augusta spriedumu krimināllietā Nr. 19720184524 [15.1], ņemot vērā Rīgas
pilsētas tiesas 2024. gada 19. novembra lēmumu lietā Nr. 4.1?1/0826?24/38 [15.2], piespriesto sodu, jo šajā
krimināllietā konstatēts, ka /Persona B/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus [3][4] pirms spēkā stājās norādītais tiesas
nolēmums.
[14.4] Ņemot vērā minēto, kā arī izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, tiesnesis nekonstatē apstākļus,
kas būtu par pamatu izmantot vieglāka soda ietveršanu smagākā sodā vai pilnīgu sodu saskaitīšanu, un
tāpēc/Persona B/ ir nosakāms galīgais sods, daļēji saskaitot šajā spriedumā unar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 14.
augusta spriedumu krimināllietā Nr. 19720184524, ņemot vērā Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 19. novembra
lēmumu lietā Nr. 4.1?1/0826?24/38 noteikto sodu.
[14.5] Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka /Persona B/ brīvības atņemšanas soda termiņā ir ieskaitāma pēc
iepriekšējiem nolēmumiem izciestā soda daļa. Savstarpēji saskaitot brīvības atņemšanas soda daļas, kuras /Persona
B/ pavadīja brīvības atņemšanas iestādē pēc saskaitāmajiem nolēmumiem, secināms, ka /Persona B/ izciestā
brīvības atņemšanas soda daļa ir no /Datums O/ plkst. 15.13 līdz /Datums P/ plkst. 12.30, kas atbilst 1 (vienai)
brīvības atņemšanas dienai, no /Datums H/ plkst. 9.55 līdz /Datums I/ plkst. 9.55, kas atbilst 2 (divām) brīvības
atņemšanas dienām, no /Datums I/ plkst. 10.50 līdz /Datums J/ plkst. 15.30, kas atbilst 2 (divām) brīvības
atņemšanas dienām, un no /Datums M/ līdz 2025. gada 23. janvārim (šī sprieduma pasludināšanas diena).
[17] Krimināllietā apsūdzētajiem nav piemēroti drošības līdzekļi un tiesa nesaskata pamatu drošības līdzekļu
piemērošanai konkrētajā gadījumā.
[16] Krimināllietā ir pieteikta cietušās /Nosaukums B/ materiālā kaitējuma kompensācija 148,56 EUR par
/Persona B/ un /Persona A/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [3][4], kuru apsūdzētie atzinuši. Minētā
pieteiktās kaitējuma kompensācijas daļa ir piedzenama solidāri no abiem apsūdzētajiem.
Kā arī cietusī /Nosaukums B/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 72 EUR par /Persona A/
izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem [1][2], kuru apsūdzētais /Persona A/ atzīst. Minētā pieteiktās kaitējuma
kompensācijas daļa ir piedzenama no vienīgā attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izdarītāja – apsūdzētā /Persona A/.
Ievērojot minēto, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu, 352. panta pirmās
daļas 1. punktu un 353. panta pirmās daļas 1. punktu, atzīst, ka cietušās /Nosaukums B/ pieteiktās kaitējuma
kompensācijas ir pamatotas un apmierināma pilnā apmērā, jo lietā ir pierādīts un tiesai nav šaubu, ka ar /Persona A/
un /Persona B/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajai radīts mantisks zaudējums, kas nav atlīdzināts.
[16] Dokuments – kompaktdisks (CD) ar videoierakstiem no novērošanas kamerām, ir atzīstams par lietas
materiālu, kurš atbilstoši Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmo daļu ir glabājams vienkopus ar krimināllietu arī
pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Norādītais elektronisko datu nesējs satur videonovērošanas kameru ierakstus, kuros redzami noziedzīgo nodarījumu
veikšanas. Elektroniskais dokuments radīts konkrētā kriminālprocesā ietvaros un interesēs. Tas nav jāatdod atpakaļ
īpašniekam, jo videokameru ieraksti pēc savas būtības ir oriģinālo ierakstu datņu kopijas. Tāpēc šis dokuments ir
lietas materiāls, kas glabājams krimināllietā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 520. panta pirmo daļu, 528. panta pirmo daļu, 529. un
530. pantu, tiesa
nosprieda
/Persona B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā /Datums B/ [3] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
/Persona B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā/Datums C/ [4] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriestos sodus, noteikt /Persona B/ sodu pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības – brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Ar šo spriedumu piespriestajam sodam daļēji pieskaitīt ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 14. augusta
spriedumu krimināllietā Nr. 19720184524 piespriesto sodu, ņemot vērā Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 19.
novembra lēmumu lietā Nr. 4.1?1/0826?24/38, un noteikt /Persona B/ galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 5 (pieciem) mēnešiem.
/Persona B/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 19. novembra
lēmuma lietā Nr. 4.1?1/0826?24/38 izciestā brīvības atņemšanas soda daļu no /Datums O/ plkst. 15.13 līdz /Datums
P/ plkst. 12.30, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas dienai, no /Datums H/ plkst. 9.55 līdz /Datums I/ plkst.
9.55, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, no /Datums I/ plkst. 10.50 līdz /Datums J/ plkst. 15.30, kas
atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, un no /Datums M/ līdz 2025. gada 23. janvārim.
/Persona B/ pēc galīgā soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem no sprieduma pasludināšanas
dienas ir jāizcieš sods – brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 9 (deviņiem) mēnešiem 2 (divām) dienām.
/Persona B/ drošības līdzekli nepiemērot.
/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā /Datums A/ plkst. 8.25 [1] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā /Datums A/ plkst. 10.47 [2] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā /Datums B/ [3] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
/Persona A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā /Datums C/ [4] un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriestos sodus, noteikt /Persona A/ sodu pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības – brīvības atņemšana uz 9 (deviņiem) mēnešiem.
Ar šo spriedumu piespriestajam sodam daļēji pieskaitīt ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 28. marta
spriedumu krimināllietā Nr. 19720190924, Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 25. jūnija spriedumu krimināllietā Nr.
19720550523, Zemgales rajona tiesas 2024. gada 17. jūlija spriedumu krimināllietā Nr. 19520491923 un Zemgales
rajona tiesas 2024. gada 5. septembra spriedumu krimināllietā Nr. 11200011522 piespriestos īslaicīgas brīvības
atņemšanas un brīvības atņemšanas sodus un pilnīgi pieskaitīt ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 28. marta
spriedumu krimināllietā Nr. 19720190924 piespriesto transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sodu un
noteikt /Persona A/ galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 3 (trīs)
mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 3 (trīs) mēnešiem 19 (deviņpadsmit)
dienām.
/Persona A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 28. marta
sprieduma krimināllietā Nr. 19720190924, Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 25. jūnija sprieduma krimināllietā Nr.
19720550523, Zemgales rajona tiesas 2024. gada 17. jūlija spriedumā krimināllietā Nr. 19520491923 un Zemgales
rajona tiesas 2024. gada 5. septembra sprieduma krimināllietā Nr. 11200011522 izciestā brīvības atņemšanas soda
daļu no /Datums H/ plkst. 10.00 līdz /Datums I/ plkst. 10.00, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, no
/Datums I/ plkst. 10.42 līdz /Datums J/ plkst. 15.35, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām, no /Datums
D/ līdz /Datums L/, no /Datums F/ līdz 2025. gada 23. janvārim.
/Persona A/ transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda termiņā ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas tiesas
2024. gada 28. marta sprieduma krimināllietā Nr. 19720190924 izciestā soda daļu no /Datums L/ līdz /Datums S/.
/Persona A/ pēc galīgā soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem no sprieduma pasludināšanas
dienas ir jāizcieš sods – brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem 11 (vienpadsmit) dienām.
/Persona A/ neizciestā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda daļa ir 2 (divi) gadi 3 (trīs) mēneši 8
(astoņas) dienas.
/Persona A/ drošības līdzekli nepiemērot.
Piedzīt solidāri no /Persona B/ un /Persona A/ par labu cietušajai /Nosaukums B/ materiālā kaitējuma
kompensāciju 148,56 EUR,maksājumu veicot:/Nosaukums C/ norēķinu kontā Nr. LV78UNLA0002047469290, AS
“SEB banka”, SWIFT UNLALV2X, (maksājuma mērķis – kaitējuma kompensācija,vārds, uzvārds, personas kods,
kriminālprocess Nr. 19720238024).
Piedzīt no /Persona A/ par labu cietušajai /Nosaukums B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 72 EUR,
maksājumu veicot: /Nosaukums B/ norēķinu kontā Nr. LV78UNLA0002047469290, AS “SEB banka”, SWIFT
UNLALV2X, (maksājuma mērķis – kaitējuma kompensācija, /Persona A/, personas kods /Personas kods B/
kriminālprocess Nr. 19720238024).
Noteikt /Persona B/ un /Persona A/ 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas kaitējuma
kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai un noteikt par pienākumu maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt
Rīgas pilsētas tiesā.
Dokumentu – vienu kompaktdisku (CD) ar videoierakstiem, glabāt pie krimināllietas.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas
apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2025. gada 17. februārī un pieejams no 2025. gada 18. februāra.
Tiesnesis Dans Dibaņins