Legislator Case Law & Legislation
A420135625 / A42-00243-26 ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0312.A420135625.3.S AI generated

Court allows work period confirmation via tax records despite missing employment documents.

Case Number A420135625 / A42-00243-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the applicant's request to confirm a work period from 1994, rejecting the social insurance agency's claim that missing employment books precluded verification. While the applicant lacked a work book, the court found sufficient evidence in the tax return and tax ledger showing the employer was registered and paid social contributions for that year. The decision establishes that tax records can substantiate employment facts when direct employment documents are unavailable.

Legislator headnote

AI generated

Saskaņā ar likuma "Par sociālo nodokli" 3. panta 1. punktu un Administratīvā procesa likuma 126. panta 3. daļu: ja tiešas nodarbinātības apliecinošās dokumentācijas nav pieejamas, tiesa var konstatēt juridisko faktu, balstoties uz nodokļu grāmatiņām un sociālās apdrošināšanas iemaksu reģistrācijām.

Keywords

AI generated
social insurance contributions employment period confirmation tax return evidence administrative procedure law missing work book social tax deduction burden of proof

Cited Legislation

AI generated
likuma "Par sociālo nodokli" 3. panta 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa
Administratīvā procesa likuma 126. panta trešā daļa
Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.–291. panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420135625

A42-00243-26/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0312.A420135625.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 12. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pieteicējai /Persona A/un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /Persona F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par publiski

tiesisko attiecību – darba stāža firmā /Nosaukums A/ periodā no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31.

decembrim – konstatēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas /Persona A/pieteikums par publiski tiesisko attiecību – darba

stāža firmā /Nosaukums A/ (turpmāk – uzņēmums) periodā no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31.

decembrim – konstatēšanu.

Pieteikumā norādīts, ka pieteicējai ir 2017. gada 20. februāra arhīva izziņa par to, ka personālsastāva dokumenti

glabāšanā arhīvā nav nodoti. Darba grāmatiņu un darba līgumu par darbu uzņēmumā pieteicēja nevar atrast. Ir

saglabājies tikai ieraksts algas nodokļu grāmatiņā. Pēc algas nodokļu grāmatiņas redzams, ka pēdējā darba vieta,

kurā vēl bija nepieciešama darba grāmatiņa, bija /Nosaukums H/, bet arī /Nosaukums H/ dokumenti nav arhīvā

nodoti.

[2] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda

turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicējai nav darba grāmatiņas, kas apliecinātu darba periodu no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31.

decembrim uzņēmumā, citu dokumentu, kas apliecinātu nodarbinātības faktu uzņēmumā, pieteicējas rīcībā nav, kā

arī Latvijas Nacionālā arhīvs nevar sniegt ziņas par pieteicējas nodarbinātību minētajā periodā, jo uzņēmuma

personālsastāva dokumenti arhīva glabāšanā nav nodoti un to iespējamā atrašanās vieta arhīvam nav zināma. Līdz

ar to pastāv formāls priekšnosacījums juridiskā fakta konstatēšanai. Tā kā 1. janvāris un 31. decembris ir svētku

diena, kā arī 1994. gada 2. janvāris bija svētdiena, tad aģentūras ieskatā nodarbinātības sākuma datums iespējams

ne ātrāk kā 3. janvārī, beigu datums – 30. decembrī.

[2.2] Algas nodokļa grāmatiņa nav apdrošināšanas stāžu apliecinošs dokuments, tāpēc tā ir vērtējama kā papildu

informācija, ar nosacījumu, ja iesniegtā kopija ir no pieteicējas algas nodokļa grāmatiņas (pieteicējai nepieciešams

iesniegt algas nodokļa grāmatiņas visu aizpildīto lappušu kopijas), kā arī lietā būtu nepieciešams pieaicināt

lieciniekus, kuri 1994. gadā ir strādājuši kopā ar pieteicēju uzņēmumā. Iespējamie liecinieki ir jānorāda pašai

pieteicējai.

Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka, ja dokumentāri pierādījumi nav pieejami, juridiskā fakta konstatēšanai

nepieciešamas vismaz divu liecinieku liecības. Tas stiprina liecību pamatojumu un mazina šaubu iespējamību par

sniegto liecību ticamību.

[3] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu.

Aģentūras pārstāve neiebilda lietas izskatīšanai.

Motīvu daļa

[4] Lietā noskaidrojams, vai pieteicējas apdrošināšanas stāžā ir iekļaujams periods no 1994. gada 1. janvāra līdz

1994. gada 31. decembrim. No pieteicējas norādītā izriet, ka viņa šajā laikā bijusi nodarbināta uzņēmumā.

[5] Atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2. punktam no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada

31. decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kuri norādīti šā punkta 1., 2. un 3.

apakšpunktā un kuros bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas,

un šā punkta 4., 5., 6. un 7. apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuros ir veiktas sociālās

apdrošināšanas iemaksas. Darbs apdrošināšanas stāžu veido tad, ja darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā bija reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs.

Minētā likuma pārejas noteikumu 7. punkts noteic, ka apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti ir darba

grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa, dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, citi dokumenti,

kas apliecina apdrošināšanas stāžu (arhīva izziņas u.c).

Kārtību, kādā ir pierādāms un aprēķināms apdrošināšanas stāžs, atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” pārejas

noteikumu 2.1 punktam noteic Ministru kabineta noteikumi. Uz minētās normas pamata izdoti Ministru kabineta

2002. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”

(turpmāk – noteikumi Nr. 165).

Noteikumu Nr. 165 3.1. punkts noteic, ka no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas

stāžu veido darba periodi, kuru laikā ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas sakarā ar to, ka

persona šajā laikā ir bijusi darba ņēmēja statusā un darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir bijis

reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs (sociālā nodokļa maksātājs). Attiecīgo darba periodu apliecina

ar šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.6. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 165 20.1. apakšpunktu darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos pierāda,

pamatojoties uz dokumentiem, kuri norādīti šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.6., 5.7. un 5.29. apakšpunktā: darba

grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa); darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba

perioda pabeigšanu; Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izziņas; darba devēja izziņa, kas izsniegta saskaņā

ar šo noteikumu 11. punktu, un tiesas spriedums.

[6] Izskatāmajā lietā pieteicējas rīcībā nav darba grāmatiņas, kas apliecinātu darba periodu no 1994. gada 1. janvāra

līdz 1994. gada 31. decembrim uzņēmumā.

Atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva 2017. gada 20. februāra izziņai Nr. LNA-6.2.4./2192 uzņēmuma

personālsastāva dokumenti arhīva glabāšanā nav nodoti un to iespējamā atrašanās vieta arhīvam nav zināma. Ziņas

par pieteicējas darbu no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31. decembrim arhīvs sniegt nevar (datne: dokumenti

tiesai).

Saskaņā ar Lursoft Uzņēmumu reģistra datu bāzi uzņēmums reģistrēts 1993. gada 26. februārī, likvidēts 1998. gada

9. janvārī, direktors ar paraksttiesībām bijis /Persona C/. AtbilstošiPersonu datu pārlūka ziņām /Persona C/ ir miris.

Atbilstoši pieteicējas norādītajam viņas rīcībā nav informācijas par vēl kādu personu, kura varētu liecināt par viņas

darba gaitām uzņēmumā.

[7] Kā jau tika norādīts, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2. punktu no 1991. gada 1.

janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, ja darba

devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa)

maksātājs.

Lietā ir iesniegti pierādījumi tam, ka uzņēmums 1993. gada 6. septembrī Sociālās apdrošināšanas pārvaldei ir

iesniedzis izziņu reģistrācijai, ko parakstījis vadītājs /Persona C/ un galvenā grāmatvede /Persona D/ (datne:

VSAA_190226_tiesas sēdē iesniegtie dokumenti) un Finansu pārskats par sociālā nodokļa pieskaitījumiem,

maksājumiem un valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem par 1994. gada 1., 2., 3. un 4. ceturksni (datne:

VSAA_190226_tiesas sēdē iesniegtie dokumenti). Tādejādi uzņēmums ir bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas

iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs un 1994. gadā ir veicis sociālā nodokļa maksājumus.

[8] Tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka /Nosaukums A/ bija tirdzniecības uzņēmums. Strādāja /Adrese A/bija

noteikts stends. /Persona C/ bija vadītājs, /Persona D/ bija grāmatvede, un viņas bija trīs pārdevējas. Pārdeva

pārtikas produktus – gaļu. Bija divas darba vietas, un trijatā mainījās. Nostrādāja maz, tikai gadu. Visdrīzāk

uzņēmums izputēja, tikai dzirdēja, ka direktors bija kaut kur Latgalē. Gaļu piegādāja pats /Persona C/ no

/Nosaukums E/, iespējams vēl no kāda, bet tas bija galvenais. Kādreiz kopā ar /Persona C/ strādāja /Nosaukums D/,

bet sākās juku laiki, un tad /Persona C/ pats dibināja uzņēmumu. Alga maksāta skaidrā. Grāmatvede nākusi, un tad

pret parakstu to izsniegusi. Tirdzniecība sākumā gājusi labi, bet pēc tam vairs ne tik ļoti. Klienti maksāja skaidrā

naudā, tirgū nebija tādas prasības pēc kases aparātiem.

Bija darba līgums ar uzņēmumu, bet tas nav saglabājies. Uzņēmums jau pastāvējis pirms pieteicēja sāka tur strādāt.

Tirgoja cūkgaļu, liellopu gaļu un vistas gaļu arī, bet pārsvarā cūkgaļu. Iekasēto naudu ar orderi nodeva grāmatvedei

dienas beigās. Kad klients maksāja, bija atvilktne, kur lika naudu. Bija arī inventarizācijas. Maiņas bija pa piecām

dienām. Kā nodod maiņu, tā inventarizācija. Pirmdienas bija sanitārās dienas, maiņas bija no otrdienas. Mainījās

pēc grafika, uz vietas visu laiku bija divas pārdevējas.

Strādāt sāka agri, ap plkst. 7:00 vai 8:00. /Persona C/ pats atveda preci, vai citreiz bija krāvēji uz vietas /Adrese

A/sarunāti, no saldētavām. Strādāja līdz plkst. 17:00 vai 18:00. To kas nebija iztirgots, to /Persona C/ vai kāds

sarunāts cilvēks aizveda atpakaļ uz saldētavu. Tur bija nodalītas vietas katram. Ziemā, pavasarī un rudenī telpas

bijušas diezgan aukstas.

Tirgojuši arī subproduktus, tie bija lēti, labi tirgojās. Malto gaļu netirgoja, jo tur vajadzēja aparātu. /Adrese A/

nebija siltā ūdens. Kad viss bija jāuzkopj (paplātes), tad bija viena telpa ar auksto ūdeni. Tirgošanās vieta/stends

bija viena un tā pati. Alga bijusi kādi 50 – 70 lati. Pāri 100 latiem noteikti nebija. Bija balti halāti, kurus pašas kaut

kur dabūja, arī pašas mazgāja. Uz vietas/Adrese A/bija sanitārā daļa, kas vizuāli apskatījās preci. Uz cūkgaļas bija

spiedogs. Preci klientiem deva plastmasas maisiņos. Bija mehāniskie svari. Gaļa bijusi koka kastēs. Bija galds ar

flīzēm, uz kura izlika. Subproduktus likti uz alumīnija paplātēm. Stendam bijuši slēģi, kurus taisīja ciet vakarā, un

novilka metāla režģi (datne: AL_1_A420135625_19022026_PROTOKOLS_2).

[9] Likuma “Par valsts pensijām” 9. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no

apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam

sociālās apdrošināšanas veidam.

Minētā panta otās daļas 1. “a” apakšpunkts noteic, ka apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi,

kuru laikā persona bijusi obligāti sociāli apdrošināmā persona kā darba ņēmējs, par kuru veiktas vai bija jāveic

apdrošināšanas iemaksas.

Saskaņā ar likuma „Par sociālo nodokli” (spēkā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim) 3. panta

1. punktu darba devēji Latvijas Republikas teritorijā izdara sociālā nodokļa pieskaitījumu darba ņēmējiem

aprēķinātajai darba samaksai un tai pielīdzinātajām izmaksām naudā un natūrā (pārrēķinot naudā) vispārējā

gadījumā - 37 procentu apmērā.

Tātad sociālā nodokļa aprēķins ir saistīts ar aprēķināto darba samaksu.

Lietā iesniegta pieteicējas Algas nodokļa grāmatiņa sērija BID Nr. 494836, reģistrēta 1994. gada 1. martā ar

reģistrācijas Nr. 487/13 Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļā, kurā kā ienākumu

gūšanas vieta no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31. decembrim ir norādīta firma /Nosaukums A/

(datne:nodoklu gramatina).

Lietā iesniegts 1995. gada 10. februāra paziņojums nodokļu inspekcijai par pieteicējas algas nodokli par 1994. gadu

(datne: /Persona A/_190226_Paziņojums par algas nodokli).

Tiesa konstatē, ka algas nodokļa grāmatiņā uzņēmuma grāmatvedes paraksts ir vienāds ar grāmatvedes parakstu

paziņojumā par pieteicējas algas nodokli.

Izvērtējot pieteicējas tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu par veicamajiem darba pienākumiem un darba apstākļiem

uzņēmumā, ierakstu pieteicējas algas nodokļa grāmatiņā, ka ienākumu gūšanas vieta 1994. gadā ir uzņēmumā un

algas nodoklis 1994. gadā ir ieturēts no gūtajiem ienākumiem tieši uzņēmumā, kā arī faktu, ka /Nosaukums A/

1994. gadā ir bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs un arī veicis sociālā

nodokļa maksājumus, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka 1994. gadā pieteicēja ir strādājusi uzņēmumā un par viņu

ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

[10] Attiecībā uz aģentūras norādīto, ka 1. janvāris un 31. decembris ir svētku diena, kā arī 1994. gada 2. janvāris

bija svētdiena, tad nodarbinātības sākuma datums būtu nosakāms ne ātrāk kā 3. janvārī un beigu datums – 30.

decembrī, tiesa norāda, ka pārtikas tirdzniecība notiek arī svētdienās un svētku dienās. Tā kā lietā esošajos

dokumentos ir norādīts 1. janvāris un 31. decembris, tiesai nav pamata to neņemt vērā.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts,

tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Savukārt minētā panta trešā daļa

noteic, ka valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu publiski tiesisko attiecību

pastāvēšana, nepastāvēšana vai to satura konstatācija.

Pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro, un tiesa pieteikumu apmierina, tomēr, tā kā tiesa ir konstatējusi

pieteicējas darba stāžu, valsts nodeva netiek atlīdzināta.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/ pieteikumu.

Konstatēt, ka /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, ir strādājusi firmā /Nosaukums A/ periodā no 1994.

gada 1. janvāra līdz 1994. gada 31. decembrim.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R. Migla