Supreme Court dismissed appeal, upholding lower court's decision on mandatory share buyback offer validity.

NORAKSTS Lieta Nr.A42119304 SKA – 240/2007

SPRIEDUMS Rīgā 2007.gada 7.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore I. Skultāne senatore D.Mita senators N.Salenieks

piedaloties pieteicējas sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” pārstāvim zvērinātam advokātam Valteram Gencam, atbildētājas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim Jānim Brazovskim un atbildētājas pusē pieaicinātās trešās personas Zviedrijas publiskās akciju sabiedrības „Skandinaviska Enskilda Banken AB” pārstāvjiem zvērinātam advokātam Aldim Gobzemam un D.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma atcelšanu, sakarā ar sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 27.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) padomes 2004.gada 4.jūnija lēmumu Nr.122 (turpmāk – Lēmums) nolemts atļaut AS „Latvijas Unibanka” akcionāram Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” (turpmāk arī – trešā persona) izteikt galīgo AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu, maksājot Ls 2,24 par vienu akciju. Lēmumā norādīts, tai skaitā, ka, tā kā par akciju neiekļaušanu regulētajā tirgū AS „Latvijas Unibanka” akcionāru sapulcē balsoja tikai viens akcionārs – Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB”, kurai lēmuma pieņemšanas brīdī piederēja 98,82 % no AS „Latvijas Unibanka”

1. lappuse no 13 balsstiesīgo akciju kopskaita, tai ir jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. Ņemot vērā, ka Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” akcionāru lēmuma pieņemšanas brīdī atbilda visiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmās, otrās un trešās daļas nosacījumiem, tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

[2] Par Lēmumu sabiedrība „Firebird Republics Fund, Ltd.” (turpmāk arī – pieteicēja) iesniedza pieteikumu tiesā, kurā lūgts to atcelt. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti. [2.1] Lēmums būtiski ierobežo sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” kā AS „Latvijas Unibanka” mazākuma akcionāra, kuram pieder 176 816 AS „Latvijas Unibanka” akcijas, intereses. [2.2] Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” nebija tiesību izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo tai galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas brīdī nebija 95% balsstiesīgo akciju kopskaita. [2.3] Tā kā Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” nebija izteikusi obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas otrajam punktam, tādējādi pieļaujot rupju procesuālu pārkāpumu, tā bija zaudējusi balsstiesības minētā likuma 81.panta pirmās daļas izpratnē, līdz ar ko tai vispār nebija tiesību izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. [2.4] Zviedrijas publiskās AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” iesniegumu FKTK nevar vienlaicīgi uzskatīt gan par obligāto, gan par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Turklāt iesniegums par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu iesniegts, nokavējot 70.panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2005.gada 14.janvāra lēmumu pieteicējas pusē pieaicināta Dzidra Sokola, kurai piešķirts trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem statuss. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2005.gada 15.aprīļa lēmumu lietā pieteicējas pusē pieaicināta sabiedrība „Suomen Sairaalapalvelu OY”, kurai piešķirts trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem statuss. Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 18.janvāra lēmumu kā trešā persona atbildētāja pusē pieaicināta Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB”.

2. lappuse no 13 [4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 2.maija spriedumu sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” pieteikums un trešo personu Dzidras Sokolas un sabiedrības „Suomen Sairaalapalvelu OY” prasījumi par Lēmuma atcelšanu noraidīti.

[5] Izskatījusi lietu sakarā ar sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” apelācijas sūdzību (tiesas sēdē pieteicējas pusē pieaicināto trešo personu Dzidras Sokolas un sabiedrības „Suomen Sairaalapalvelu OY” pārstāvis neuzturēja apelācijas sūdzību trešo personu vārdā, jo tās savas AS „Latvijas Unibanka” akcijas bija jau pārdevušas), Administratīvā apgabaltiesa ar 2006.gada 27.decembra spriedumu atzina par nepamatotu un noraidīja sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [5.1] Lietā nav strīda par to, ka AS „Latvijas Unibanka” akcijas bija laistas publiskajā apgrozībā pirms 2004.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā Finanšu instrumentu tirgus likums; 2004.gada 3.marta akcionāru sapulcē Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” kā lielākais AS „Latvijas Unibanka” akcionārs, kam piederēja 98,82 procenti akciju, nobalsoja pret akciju iekļaušanu regulētajā tirgū; Finanšu instrumentu tirgus likuma pārejas noteikumu 4.punktā paredzēto obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” neizteica; 2004.gada 6.maijā Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” iesniedza FKTK pieteikumu atļaujas saņemšanai izteikt mazākuma akcionāriem galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ar pārsūdzēto Lēmumu šāda atļauja dota. [5.2] Strīds lietā ir par to, vai atbildētājs bija tiesīgs atļaut Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” izteikt mazākuma akcionāriem galīgo AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja nebija izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. [5.3] No lietas materiāliem izriet, ka 2004.gada 3.martā AS ”Latvijas Unibanka” akcionāru kārtējā sapulcē tika izskatīts jautājums par AS „Latvijas Unibanka” akciju iekļaušanu regulētajā tirgū.

Akcionāri pieņēma lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū. Saskaņā ar iepriekšminētās akcionāru sapulces protokola datiem pret nobalsoja viens akcionārs – Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB”, kurai pieder 36 669 927 balsis jeb 98,82 %. Saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija sniegto informāciju Zviedrijas AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” jau uz 2001.gada 1.janvāri piederēja vairāk nekā 95 % AS „Latvijas Unibanka” akciju.

3. lappuse no 13 Līdz ar to saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmo un trešo daļu Zviedrijas AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” bija tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. [5.4] Likums neietver tiesību normu, kas tieši noteiktu, ka obligātais piedāvājums ir obligāts nosacījums galīgā piedāvājuma izteikšanai. Tas redzams no Finanšu instrumentu tirgus likuma 82.panta, kas regulē galīgā piedāvājuma izteikšanas kārtību. Obligātais piedāvājums nav saistīts ar galīgo piedāvājumu, jo katram no tiem pastāv atšķirīgi nosacījumi un mērķi. [5.5] Ņemot vērā faktu, ka Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” akcionāru sapulcē bija nobalsojusi pret akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, secināms, ka tai saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma Pārejas noteikumu 4. punktu bija pienākums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu. Šāds piedāvājums izteikts netika, līdz ar to iestājās likuma 66.panta otrās daļas pirmajā punktā paredzētās sekas – Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” nevarēja izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām AS „Latvijas Unibanka” akcijām. Taču vienlaicīgi tai bija tiesības izteikt arī galīgo piedāvājumu. Lai izteiktu galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” nebija nepieciešamības izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām AS „Latvijas Unibanka” akcijām, proti, nebija nepieciešamības balsot par to AS „Latvijas Unibanka” akcionāru sapulcē, lai pieņemtu lēmumu. [5.6] Tā kā konkrētajā lietā pārsūdzētais Lēmums ir par atļauju Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” izteikt galīgo AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu, tajā netika pārbaudīts un atspoguļots pieteicējas arguments par to, ka Zviedrijas AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” akciju atpirkšanas piedāvājums ir pretlikumīgs arī tāpēc, ka akciju atpirkšanu varētu būt finansējusi AS „Latvijas Unibanka”. Pieteicēja arī šādu pretenziju nebija izteikusi atbildētājam adresētajā vēstulē.

[6] Sabiedrība „Firebird Republics Fund, Ltd.” iesniedza kasācijas sūdzību par minēto apgabaltiesas spriedumu, lūdzot to atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.

4. lappuse no 13 [6.1] Tiesa ir pieļāvusi Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 302.panta pirmās daļas būtisku pārkāpumu, jo nav izskatījusi apelācijas sūdzību pilnā apmērā. [6.2] Tiesa nav vērtējusi apelācijas sūdzības argumentu par to, ka lēmumu par obligātā piedāvājuma izteikšanu nevar pamatot ar lietderības apsvērumiem. Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma pārejas noteikumu 4.punktam FKTK drīkstēja atļaut vai atteikt Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” izteikt obligāto AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu, nevis galīgo (APL 65.panta pirmā daļa). [6.3] Tiesa nav piemērojusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 76.pantu un 6.panta 2.punktu, kuru tai vajadzēja piemērot.

FKTK vajadzēja kontrolēt un pārbaudīt, vai Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” ir ievērojusi visas likuma prasības, kas varētu ietekmēt mazo akcionāru intereses, kā arī nepieļaut un atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 76.panta pirmo daļu. [6.4] Apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības, proti, tai bija nepieciešams noskaidrot, vai izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums atbilst likuma prasībām, jo nenoskaidrojot šos apstākļus un nepārliecinoties, vai izteiktais piedāvājums ir likumīgs, nav iespējams izlemt jautājumu, vai administratīvais akts, kas atļauj šādu piedāvājumu, ir likumīgs. [6.5] Tiesa nav apspriedusi pieteicējas argumentu, ka 2005.gada 9.jūnijā pieņemtie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā nozīmē, ka drīkst izteikt tikai vienu piedāvājumu, tas ir, neizteikt obligāto piedāvājumu tikai no 2005.gada 9.jūnija. [6.6] Tiesa nav piemērojusi APL 44.pantā noteiktās nokavējuma sekas un Finanšu instrumentu tirgus likuma 70.panta pirmo daļu, kas nosaka obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas kārtību.

Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” ir zudušas balsstiesības ar 2004.gada 17.martu, arī piedāvājuma izteikšanas brīdī 2004.gada 17.jūnijā balsstiesības nebija. [6.7] Tiesa nav izvērtējusi argumentu par to, ka Finanšu instrumentu tirgus likuma normu interpretācijā bija jāizmanto Eiropas Padomes 2001.gada 21.aprīļa direktīva 2004/25/EK Par pārņemšanas piedāvājumiem. [6.8] Apelācijas instances tiesa nav novērtējusi pierādījumus, kuri, lai gan tika nolasīti tiesas sēdē, spriedumā pēc būtības nav atspoguļoti, piemēram, AS „SEB Latvijas Unibanka” 2003. un 2004.gada atkarības pārskats, kas norāda, ka ir veikti maksājumi dalībniekiem akciju izpirkuma finansēšanai.

Spriedumā pretēji APL

5. lappuse no 13 154.panta trešajai daļai nav norādīts, kāpēc atbildētāja paskaidrojumiem dota lielāka nozīme, nekā pieteicējas rakstveida paskaidrojumiem par nelikumīgo dalībnieku finansēšanu akciju izpirkšanai. [6.9] Apgabaltiesas spriedums ir pretrunīgs: konstatējot faktisko apstākli, ka Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” bija jāizsaka obligātais piedāvājums, tiesa vienlaicīgi nevar izdarīt pretēju secinājumu, ka obligāto piedāvājumu nevar izteikt. [6.10] Tiesa nepareizi ir iztulkojusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.pantu un vispār nav piemērojusi 66.panta otrās daļas 1.punktu un trešo daļu. Balsstiesību galvenais saturs nav pati darbība, tas ir, balsošana, bet gan šīs darbības reāla, praktiska iespējamība. Neatkarīgi no tā, vai vajadzēja vai nevajadzēja balsot, balsstiesības bija zudušas. [6.11] Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas 2.punkta nepareizas iztulkošanas rezultātā un 66.panta otrās daļas 1.punkta un trešās daļas nepiemērošanas rezultātā tiesa ir izdarījusi nepareizu secinājumu, ka gan obligātā, gan galīgā piedāvājuma izteikšanas rezultātā cena būtu vienāda.

[7] FKTK paskaidrojumos par pieteicējas kasācijas sūdzību lūdzis pārsūdzēto apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu, pamatojot to ar tālāk minētiem argumentiem. [7.1] Ņemot vērā, ka Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” jau pirms 2004.gada 3.marta akcionāru sapulces lēmuma par AS „Latvijas Unibanka” akciju neiekļaušanu regulētajā tirgū pieņemšanas atbilda visiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem un bija ieguvusi no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no emitenta balsstiesīgo akciju kopskaita, tā bija tiesīga izteikt galīgo AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu. [7.2] FKTK padome, pieņemot pārsūdzēto lēmumu par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un lietojot dažādas tiesību normu interpretācijas metodes nolūkā sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko mērķi, ir ievērojusi APL 17.panta prasības. [7.3] FKTK nebija konstatējusi, ka Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” ļaunprātīgi pārkāpj likuma prasības par termiņiem, kādos iesniegums par akciju atpirkšanas piedāvājumu bija iesniedzams FKTK, tāpēc sankciju piemērošana pret minēto sabiedrību būtu apšaubāma no lietderības un samērības principu ievērošanas viedokļa.

6. lappuse no 13 [7.4] Konkrētajā gadījumā gan obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, gan galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā emitenta vienas akcijas cena tika aprēķināta pēc vieniem principiem un vienas akcijas cena neatšķīrās. [7.5] Aplams ir kasācijas sūdzības arguments par APL 44.panta un Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta attiecināmību uz konkrētā gadījuma faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Konkrētajā gadījumā Zviedrijas publiskās AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” tiesības izteikt galīgo atpirkšanas piedāvājumu ir nevis procesuālās darbības, bet gan materiālajās tiesību normās nostiprinātās tiesības, kuras sabiedrība bija tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem jebkurā brīdī un šāds izmantojums nav uzskatāms par procesuālo darbību. [7.6] Lietas apstākļiem neatbilst pieteicējas apgalvojums, ka nav bijušas ievērotas Eiropas Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvā 2004/25/EK noteiktās mazākuma akcionāru intereses. Minētās direktīvas prasības ir iestrādātas Finanšu instrumentu tirgus likumā un FKTK, piemērojot likumu, ievēro arī direktīvas prasības, tai skaitā, obligātā un galīgā akciju atpirkšanas mehānisma regulējumu, kā arī cenas noteikšanas mehānismu, kurš abos akciju atpirkšanas veidos ir vienāds. [7.7] Tiesa ir novērtējusi apstākļus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem. Minētās tiesas darbības atbilst APL 154.panta pirmās daļas prasībām. Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajiem paskaidrojumiem tika pievienoti pieteikuma iesniedzēja pieprasītie dokumenti, kuru nepieciešamību lēmuma pieņemšanai bija noteicis Finanšu instrumentu tirgus likums un kuri konkrētās administratīvās lietas ietvaros tika izmantoti pārsūdzētā FKTK padomes lēmuma pieņemšanai. [7.8] Nepamatota ir pieteicējas atsaukšanās uz Senāta spriedumu lietā Nr.SKA-

164 kā tiesu praksi, lai izšķirtu jautājumu par obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Minētās administratīvās lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi ir atšķirīgi no FKTK lēmumā norādītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

[8] Trešā persona Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” paskaidrojumos par pieteicējas kasācijas sūdzību norādījusi turpmāk minētos argumentus. [8.1] Konkrētajā gadījumā pastāv pārāk šaurs likumdevēja regulējums Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta trešajā daļā, situācija netika atrisināta arī iekļaujot

7. lappuse no 13 likuma pārejos noteikumos atsevišķu regulējumu. Tā brīža tiesiskais regulējums radīja situāciju, ka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums ir vienīgais un pēdējais piedāvājums. Līdz ar to veidojas situācija, ka Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB”, kurai pieder 98,82 procentu AS „Latvijas Unibanka” akciju nevar iegūt atlikušos 1,18 procentu akciju, lai gan parastā gadījumā šāda iespēja tai būtu. [8.2] Par iepriekšējā regulējuma nepilnīgumu liecina tas, ka ar 2006.gada 15.jūnija likumu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” likuma Pārejas noteikumi tika papildināti ar 19. un 20.punktu. Nav ne mazāko šaubu, ka jauno regulējumu pārejas noteikumos likumdevējs ir iekļāvis tāpēc, ka konstatējis agrākā regulējuma nepilnības. [8.3] Aizpildot likuma robu, ir nepieciešams paplašināt Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta trešo daļu, tā tiesiskajā sastāvā iekļaujot arī tādus dzīves gadījumus, kad sabiedrības akcionāri pieņem lēmumu par tās akciju neiekļaušanu regulētā tirgū, nevis tikai tos dzīves gadījumus, kad sabiedrības akcionāri pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus. [8.4] Pareizs ir spriedumā secinātais, ka galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšana izslēdz obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Savukārt, pastāvot šādiem apstākļiem, Zviedrijas publiskā AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB”, uzsākot galīgo akciju atpirkšanas procedūru, nav vairs saistīta ar tām sekām, kas rodas, ja persona neuzsāk obligāto akciju atpirkšanas procedūru. [8.5] Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmajā daļā lietotā vārdkopa „iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības” jāsaprot kā noteikums, kas pieprasa, lai Zviedrijas publiskajai AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” pieder balsstiesīgās akcijas kā akciju veids, nevis tai jāpastāv balsstiesībām piedāvājuma izteikšanas brīdī, jo lēmums par galīgā piedāvājuma izteikšanu nav saistīts ar balsstiesību izlietošanu.

[9] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis kasācijas sūdzību uzturēja uz iepriekš minētajiem pamatiem. FKTK un Zviedrijas publiskās AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” pārstāvji pauda viedokli, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un tāpēc atstājams negrozīts. Motīvu daļa [10] Atbilstoši APL 347.panta pirmajai daļai kasācijas instances tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un argumentus, kuri minēti kasācijas sūdzībā.

8. lappuse no 13 Taču, kā savā praksē, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt norādījis Administratīvo lietu departaments (sk., piemēram, Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr.SKA-216/2004 8.punktu un sprieduma lietā Nr.SKA-378/2005 12.punktu), tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, taču viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, ir atkarīgs no lietas apstākļiem. Tāpēc, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību un iepazinies ar tās visiem argumentiem, Administratīvo lietu departaments spriedumā sniegs argumentāciju tikai par kasācijas sūdzības būtiskajiem apsvērumiem šās konkrētās lietas aspektā.

[11] APL 103.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās tiesas kontrolē ir iestādes izdota administratīvā akta tiesiskums vai lietderības apsvērumi rīcības brīvības ietvaros. Tā kā šajā lietā pieteicēja vērsusies tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, tad atbilstoši APL 250.pantam tiesai bija jāpārbauda, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām un vai tā pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Ar pārsūdzēto Lēmumu FKTK, izlemjot Zviedrijas publiskās AS „Skandinaviska Enskilda Banken AB” iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, ir atļāvis tai izteikt galīgo AS „Latvijas Unibanka” akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ņemot vērā pieteicējas izteiktos iebildumus pret šādu Lēmumu, apgabaltiesa Administratīvo lietu departamenta ieskatā ir pareizi konstatējusi, ka strīds šajā lietā ir par to, vai FKTK bija tiesīga atļaut izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja pirms tam nebija izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. Tādējādi kasācijas instances uzdevums vispirms ir pārbaudīt, vai apgabaltiesa, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, ir pareizi tulkojusi un piemērojusi tās tiesību normas, kuras regulē galīgo un obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

[12] 2004.gada 1.janvārī, neilgi pirms Lēmuma pieņemšanas, stājās spēkā jauns likums – Finanšu instrumentu tirgus likums, kura V nodaļa regulē akciju atpirkšanas piedāvājuma jautājumus. No šajā nodaļā ietvertajām tiesību normām nepārprotami izriet, ka ir pieļaujami trīs atšķirīga veida akciju atpirkšanas piedāvājumi, proti, obligātais, brīvprātīgais un galīgais. Kā pareizi atzinusi apgabaltiesa (sk. apgabaltiesas sprieduma 13.punktu), obligātais un galīgais piedāvājums nav savstarpēji saistīti, tiem

9. lappuse no 13 katram ir savi atšķirīgi nosacījumi un mērķi. Minētajai argumentācijai atbilstoši APL 349.panta ceturtajai daļai Administratīvo lietu departaments pilnībā pievienojas. Tāpēc arī atzīstams, ka no minētā likuma normām neizriet, ka pirms galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikti ir jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kā to uzskata kasatore.

[13] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka apgabaltiesa nepareizi tulkojusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.pantu un nav piemērojusi šā likuma 66.panta otrās daļas 1.punktu un trešo daļu. Minētais arguments ir saistīts ar kasatores viedokli, ka uz galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas brīdi trešajai personai vairs nav bijis 81.panta pirmajā daļā noteiktais balsstiesīgo akciju kopskaits. Jo, tā kā trešā persona likumā noteiktajā termiņā neizteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, tā bija zaudējusi balsstiesības. Administratīvo lietu departamenta ieskatā minētais arguments nav pamatots. [13.1] Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura, ievērojot visas šā likuma prasības, iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, var pieprasīt, lai pārējie akcionāri tai pārdod sev piederošās akcijas. Šāds piedāvājums uzskatāms par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Apgabaltiesa ir konstatējusi, ka jau uz 2001.gada 1.janvāri trešajai personai piederēja vairāk nekā 95% AS „Latvijas Unibanka” akciju un ka tāpēc tā bija tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Turklāt Lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošās Finanšu instrumentu tirgus likuma normas neierobežoja akcionāra, kurš ieguvis vismaz 95% no balsstiesīgo akciju kopskaita, tiesības izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu noteiktā laika periodā. [13.2] Minētā likuma 66.pants noteic, kad akcionāram ir jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums un kādas ir sekas, ja šo pienākumu persona neizpilda. Tostarp atbilstoši šā panta otrās daļas 1.punktam persona, kura likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izteikusi obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka nav spēkā tādi akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji iepriekš norādītajiem noteikumiem. [13.3] Tulkojot kopsakarā minētās 66.panta normas un Komerclikuma 279.pantu par akcionāru balsstiesībām (akcionārs savas balsstiesības izmanto, piedaloties balsošanā akcionāru sapulcē), Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumdevējs kā

10. lappuse no 13 obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas sekas ir noteicis tieši aizliegumu personai turpmāk izmantot balsstiesības akcionāru sapulcē, nevis akciju zaudēšanu. Turklāt, kā pamatoti atzinusi apgabaltiesa, lēmuma pieņemšanai par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu akcionāram nav jāizmanto balsstiesības, jo nav jāpieņem akcionāru sapulces lēmums. Šādu lēmumu pieņem akcionārs vienpersoniski. Līdz ar to šajā lietā Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmā daļa nav tulkojama un piemērojama kopsakarā ar 66.panta otrās daļas 1.punktu un trešo daļu.

[14] Apgabaltiesa ir atzinusi, ka trešā persona bija tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu tāpēc, ka tas atbilda ne tikai Finanšu instrumentu tirgus likuma 81.panta pirmajai, bet arī trešajai daļai. Minētā tiesību norma noteic, ka galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izņemšanu no regulētajiem tirgiem. Lai arī šajā lietā AS „Latvijas Unibanka” akcionāri nav pieņēmuši tieši lēmumu par akciju izņemšanu no regulētajiem tirgiem, bet, kā konstatēts apgabaltiesas spriedumā, 2004.gada 3.martā AS „Latvijas Unibanka” akcionāri pieņēma lēmumu par akciju neiekļaušanu regulētajā tirgū, Administratīvo lietu departamenta ieskatā apgabaltiesa ir izdarījusi pareizu secinājumu par galīgā piedāvājuma atbilstību 81.panta trešajai daļai. Proti, minētā tiesību norma ir tulkojama ne tikai gramatiski, bet arī pēc tās jēgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā no likuma 81.panta trešās daļas izriet, ka galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionārs ir tiesīgs izteikt tad, ja akcijas neatrodas regulētajā tirgū. No apgabaltiesas sprieduma nepārprotami izriet, ka AS „Latvijas Unibanka” akcijas nebija iekļautas regulētajā tirgū, jo atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma pārejas noteikumu 4.punktam 2004.gada 3.martā akcionāru sapulcei bija jālemj jautājums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū.

[15] APL 327.panta otrā daļa noteic, ka procesuālo tiesību normu pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Iepazinies ar kasācijas sūdzības argumentiem par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka apgabaltiesa nav pieļāvusi tādus pārkāpumus. Pirmkārt, šā sprieduma 10.punkta otrajā rindkopā Senāts ir norādījis, ka tiesai nav detalizēti jāatbild uz visiem pieteicēja argumentiem. Minētā atziņa attiecināma arī uz apgabaltiesas spriedumu. Apgabaltiesa sava sprieduma 15.punktā ir minējusi, ka tā nav konstatējusi pieteicējas norādītos pārkāpumus, kuru dēļ trešā persona nebija tiesīga

11. lappuse no 13 izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tādējādi kasatores norāde, ka apgabaltiesa nav izvērtējusi virkni tās apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, nav pamatota. Otrkārt, Administratīvo lietu departamenta ieskatā kasācijas sūdzības argumenti par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir saistīti ar kasatores viedokli, ka trešā persona nebija tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu pirms nebija izteikusi obligāto atpirkšanas piedāvājumu. Tā kā šā sprieduma iepriekšējos punktos Senāts ir atzinis par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums nav saistāms ar obligāto atpirkšanas piedāvājumu un trešā persona bija tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, minētie kasācijas sūdzības argumenti nav būtiski un neietekmē apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu.

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/25/EK (2004.gada 21.aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 21.pantā noteikts, ka dalībvalstīs ne vēlāk kā 2006.gada 20.maijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tā kā apgabaltiesa šajā lietā pārbaudīja 2004.gada 4.jūnijā pieņemta lēmuma tiesiskumu, tad nav pamatots kasācijas sūdzības arguments, ka tiesai, tulkojot Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, bija jāizmanto minētā direktīva.

[17] Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts, bet kasācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348. panta 1. punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

12. lappuse no 13 nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 27.decembra spriedumu, bet sabiedrības „Firebird Republics Fund, Ltd.” kasācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore (paraksts) I. Skultāne senatore (paraksts) D.Mita

senators (paraksts) N. Salenieks

Noraksts pareizs: Senatore I.Skultāne

Rīga 2007.gada 7.jūnijā

13. lappuse no 13