Court allows bank's debt collection claim against defaulting borrower for principal, interest, penalty, and costs.

Lietas arhīva Nr. C-2025-18/5

ECLI:LV:RPPT:2018:0508.C68513817.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 8.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese M.Šalta

ar sekretāru U.Zeme,

piedaloties prasītājas pārstāvim R.Cupikam

izskatīja atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, civillietu AS “Luminor Bank” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 2.novembrī AS “Luminor Bank” (turpmāk arī prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 11.martā starp pusēm noslēgts Kredīta līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts kredīts 66720

euro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2029.gada 10.martam.

2009.gada 11.martā starp pusēm noslēgts Ķīlas līgums, saskaņā ar kuru par labu prasītājai ieķīlāts atbildētājam piederošais nekustamais īpašums

/adrse/.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 3.augusta lēmumu ir pārdota atbildētāja nekustamais

īpašums un prasītājai rezervēti naudas līdzekļi 66020,14 euro apmērā, kas glabājas zvērināta tiesu izpildītāja kontā.

Prasītāja ar 2017.gada 4.septembra brīdinājumu vienpusēji atkāpās no Kredīta līguma un lūdza līdz 2017.gada 4.oktobrim izpildīt Kredīta līgumā

noteiktās maksājuma saistības. Atbildētājs saistības nav izpildījis un viņa parāds sastāv no pamatparāda 58905,79 euro, procentiem 193,50 euro un

līgumsoda 1,21 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 5., 701., 1278., 1280., 1286., 1309., 1314., 1319., 1587., 1589., 1651., 1652., 1716., 1717., 1720.,

1722., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1770., 1775., 1779., 1934., 1943., 1946.pantiem.

2017.gada 7.novembrī atbildētājiem nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētāja

rakstveida paskaidrojumi par prasību nav saņemti.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un apmērā, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir apmierināma šādu

apstākļu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 11.martā starp pusēm noslēgts Kredīta līgums Nr.439/9H41, saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts

kredīts 66720 euro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2029.gada 10.martam, procentu likmi 3 mēnešu EURIBOR + papildus likmi 2,8% gadā.

2009.gada 11.martā starp pusēm noslēgts Ķīlas līgums Nr.439/9H41-1, saskaņā ar kuru atbildētājs ieķīlāja par labu prasītājai sev piederošo

nekustamo īpašumu /adrse/, kadastra /nummurs/.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties, līdz ar to tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Prasītāja ir izpildījusi savas saistības, kas izriet no Kredīta līguma, un piešķīrusi atbildētājam kredītu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 3.augusta lēmumu ir apstiprināts izsoles akts par atbildētājam

piederošā nekustamā īpašuma izsoli saskaņā ar trešās personas prasījumu.

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.5.punkta 2. un 5.apakšpunktu, banka var vienpusēji atkāpties no līguma un prasīt no kredītņēmēja pilnīgu

līguma saistību pirmstermiņa izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk par 30 dienām neveic maksājumus saskaņā ar grafiku vai pret ieķīlāto mantu tiek vērsti trešo

personu prasījumi.

Tā kā bija iestājies līguma 10.5.punkta 2. un 5.apakšpunktā noteiktie gadījumi, prasītāja 2017.gada 4.septembrī nosūtīja atbildētājam brīdinājumu,

lūdzot līdz 2017.gada 4.oktobrim segts visas no Kredīta līguma izrietošās saistības, norādot, ka banka vienpusēji atkāpjas no līguma.

Pēc brīdinājuma saņemšanas atbildētājs nav veicis maksājumus, kā rezultātā atbildētājam ir pamatparāds 58905,79 euro.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Kredīta līguma I daļas 3.punktu atbildētājam bija jāmaksā procenti par kredīta lietošanu 3 mēnešu EURIBOR plus papildus likmi 2,8%

gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi procentus par izmantoto kredīta summu 193,50 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 10.1.punktam, ja kredītņēmējs neveic maksājumus saskaņā ar grafiku, kredītņēmējs maksā bankai līgumsodu

0,3% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par maksājumu kavējumiem 1,21 euro.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, ievērojot vispārējos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī ņemot vērā Civillikuma 1716.pantā veiktos

grozījumus, kas nosaka līgumsoda maksimālo apmēru 10% apmērā no galvenās parādsaistības, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods atbilst

samērīguma un taisnīguma principiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds 58905,79

euro, procenti par kredīta lietošanu 193,50 euro un līgumsods 1,21 euro, pavisam kopā 59100,50 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 1692,58 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, pavisam kopā 1695,78 euro.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 204. pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

AS “Luminor Bank” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers.C/ par labu AS “Luminor Bank” pamatparādu 58905,79 euro, procentus par kredīta lietošanu 193,50 euro un līgumsodu 1,21

euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 1695,78 euro, pavisam kopā 60796,28 euro (sešdesmit tūkstoši septiņi simti deviņdesmit seši euro 28 euro centi).

Noteikt AS “Luminor Bank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 8.maijā.

Tiesnese M.Šalta