Court dismisses claim against social insurance agency for overpaid family benefits due to reasonable collection timeline.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420445711

A04457 – 11/43

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2011.gada 7.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējas B.G. pārstāvei zvērinātai advokātei Ilzei Plakanei,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei N.B.,

atklātā tiesas sēdē 2011.gada 16.novembrī izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta pēc B.G. pieteikuma par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

2011.gada 21.janvāra lēmuma Nr.09-5/898 atcelšanu daļā, ar kuru viņai uzlikts

pienākums atmaksāt ģimenes valsts pabalsta un bērna kopšanas pabalsta

pārmaksu par laika periodu no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 21.februārī saņemts B.G.

(turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

(turpmāk arī atbildētājs vai Aģentūra) direktores 2011.gada 21.janvāra lēmuma

Nr.09-5/898 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu daļā, ar kuru viņai uzlikts

pienākums atmaksāt ģimenes valsts pabalsta un bērna kopšanas pabalsta

pārmaksu par laika periodu no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 25.februāra lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk norādītais.

[2.1] 2010.gada 3.decembrī Aģentūras Starptautisko pakalpojumu

nodaļas Pabalstu koordinācijas daļa pieņēma lēmumu Nr.17334 „Par valsts

sociālo pabalstu pārmaksas atgūšanu” (turpmāk arī Sākotnējais lēmums), ar

kuru nolēma pieteicējai konstatēt un pieprasīt atmaksāt līdz 2011.gada

31.janvārim pārmaksāto ģimenes valsts pabalstu un bērna kopšanas pabalstu Ls

437,75 apmērā par periodu no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada

30.septembrim.

[2.2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja

Aģentūrā, un atbildētājs ar Lēmumu nolēma: 1) atcelt Sākotnējo lēmumu daļā

par aprēķināto ģimenes pabalsta pārmaksu par periodu no 2009.gada 1.jūlija

līdz 2009.gada 30.septembrim; 2) uzdot Aģentūras Starptautisko pakalpojumu

nodaļas Pabalstu koordinācijas daļai aprēķināt ģimenes valsts pabalsta

pārmaksu par periodu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.septembrim Ls

8,00 mēnesī apmērā.

[3] Nepiekrītot Lēmumam daļā par ģimenes valsts pabalsta pārmaksu,

pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto

iemeslu dēļ.

[3.1] Pieteicēja norāda, ka viņai no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada

septembrim Aģentūra aprēķināja un izmaksāja ģimenes valsts pabalstu un no

2007.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 20.augustam aprēķināja un izmaksāja bērna

kopšanas pabalstu par meitu E.P. Bērna tēvs A.P. no 2006.gada 1.augusta ir

nodarbināts Īrijas Republikā un kopš tā brīža saskaņā ar Padomes 1971.gada

14.jūnija regulu „Par sociālā nodrošinājuma shēmu iemērošanu darba ņēmējiem

un to ģimenēm, kas pārvietojas Kopienas teritorijā” (turpmāk – Regula

Nr.1408/71) viņam radās tiesības pieprasīt ģimenes pabalstu Īrijas Republikā.

Regula nosaka, ka ģimenes pabalsts ir uzskatāms par izmaksātu ar brīdi, kad

personai ir radušās tiesības šādu pabalstu pieprasīt un saņemt. Faktiski ģimenes

pabalsts pirmo reizi Īrijas Republikā A.P. izmaksāts tikai 2009.gada 15.oktobrī,

tas ir ar brīdi, kad Aģentūra pārtrauca ģimenes valsts pabalsta izmaksāšanu

pieteicējai.

[3.2] Ne no Valsts sociālo pabalstu likuma, ne no Regulas Nr.1408/71 un

Padomes 1972.gada 21.marta regulas Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas

kārtību Regulai Nr.1408/71 (turpmāk – Regula Nr.574/72), neizriet, ka

pieteicējai bija pienākums paziņot Aģentūrai par to, ka bērna tēvs saņem

ģimenes pabalstu un atteikties no šī pabalsta saņemšanas Latvijas Republikā,

ņemot vērā to, ka nebija zināms, vai pabalsts Īrijas Republikā vispār tiks

piešķirts un par kādu laika periodu. Pieteikšanās pabalstam nevar būt par

pamatu uzskatam, ka ir mainījušies Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta

pirmajā daļā minētie apstākļi un iestājušies 20.panta pirmās daļas 2.punktā

ietvertie nosacījumi pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

Ņemot vērā to, ka bērna tēvam A.P. ģimenes pabalsts Īrijas Republikā

tika piešķirts un izmaksāts tikai 2009.gada 15.oktobrī, pieteicēja uzskata, ka, ja

viņa būtu paziņojusi, ka bērna tēvs ir pieteicies pabalsta saņemšanai Īrijas

Republikā un uz tā pamata viņai tiktu pārtraukta pabalsta izmaksa Latvijā, tad

laika posmā no 2007.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 15.oktobrim neviens no

viņiem par bērnu nebūtu saņēmis ģimenes pabalstu, ne no vienas valsts.

[3.3] Pieteicēja norāda, ka Īrijas Republikā, izmaksājot ģimenes pabalstu

A.P. par periodu no 2006.gada 1.septembra līdz 2007.gada 31.maijam, bija

zināms, kādā apmērā Latvijā pieteicēja jau saņem ģimenes pabalstu, jo pretējā

gadījumā Īrijas kompetentā iestāde nevarēja zināt, kādā apmērā par šo periodu

ir jāveic piemaksa pie Latvijā izmaksātā pabalsta.

[3.4] Aģentūra Lēmumā norādījusi, ka viena vecāka nodarbinātības

gadījumā, atbildīga par pabalstu izmaksu ir šī vecāka nodarbinātības valsts un

otra vecāka dzīves vietas valstij jāveic abu iesaistīto valstu pabalstu apmēru

salīdzināšana un starpības gadījumā jānodrošina tās izmaksa. Neskatoties uz šo

noteikumu ne no Sākotnējā lēmuma, ne Lēmuma nav saprotams, kad ir notikusi

izmaksājamo un izmaksāto pabalstu apmēru salīdzināšana starp Latviju un Īriju,

un kādu informāciju un kad Aģentūra ir sniegusi Īrijas kompetentajai iestādei.

[3.5] Pieteicēja uzskata, ka atbildētājs nav sniedzis pilnīgu un patiesu

informāciju Īrijas kompetentai iestādei. Ja Īrijas kompetentā iestāde pieprasīja

ziņu sniegšanu 2007.gadā, tad Aģentūrai vajadzēja apturēt pabalsta

izmaksāšanu sakarā ar to, ka pabalsta izmaksāšana tiek garantēta Īrijā, bet ja

ziņu sniegšana un salīdzināšana notika 2009.gadā, pirms pirmā pabalsta

izmaksas bērna tēvam Īrijā, atskaitot Latvijā izmaksāto pabalstu par 2006.gada

1.septembri līdz 2007.gada 31.maiju, tad Latvijas pusei bija jāsniedz

informācija par visiem pieteicējai izmaksātajiem pabalstiem un Īrijas

kompetentai iestādei būtu bijis jāveic tikai trūkstošās summas piemaksa par

periodu no 2007.gada 1.jūnija.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 30.martā saņemts atbildētāja

rakstveida paskaidrojums (lietas 21. – 23.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā

tiesai atbildētājs paskaidro, ka pieteicējas pieteikumu neatzīst un lūdz to

noraidīt turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[4.1] Atbildētājs norāda, ka Lēmums pieņemts, pamatojoties uz

sekojošām tiesību normām: 1) Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmo

daļu, 15.panta trešo daļu, 19.pantu, 20.panta pirmās daļas 2.punktu; 2)

Civillikuma 7.pantu; 3) Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta a) apakšpunktu,

73.,75.pantu; 4) Regulas Nr.574/72 10.panta 1.daļas a) punktu; 5) Likuma „Par

valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 4.pantu;

6) Ministru Kabineta noteikumu Nr.562 (spēkā līdz 2009.gada 20.oktobrim)

8.punktu; 7) Administratīvā procesa likuma 1.,7.,15.,17.pantu un 81.panta otrās

daļas 3.punktu.

[4.2] Atbildētājs, atsaucoties uz augstāk minētajām tiesību normām un

Civillikuma 7.pantā noteikto, norāda, ka pieteicējas nodoms, izbraucot no

Latvijas, bija pastāvīgi, ar visu ģimeni, dzīvot Īrijā. Līdz ar to secināms, ka no

2009.gada 21.marta gan pieteicējas, gan bērna E.P. pastāvīgā dzīvesvieta ir

Īrija, līdz ar to pieteicējai nebija tiesību turpināt saņemt Latvijas sociālos

pabalstus pēc izbraukšanas no Latvijas.

[4.3] Pieteicējai, saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pantu,

pirms izbraukšanas no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Īrijā bija pienākums

nekavējoties informēt Aģentūru par savu un bērna izbraukšanu no valsts, jo bija

iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

[4.4] Pieteicēja neinformēja Aģentūru par to, ka bērna tēvs pieprasījis

pabalstus Īrijas Republikā. Regulas Nr.1408/71 un Regulas Nr.574/72

nosacījumi ir piemērojami par periodu no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada

20.martam, laikā, kad pieteicēja ar bērnu dzīvoja Latvijā un bērna tēvs A.P. bija

nodarbināts Īrijā. Primāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu izmaksāšanā

pieteicējas ģimenei šajā periodā saskaņā ar Regulas Nr.1408/71 73.pantu bija

Īrija. Savukārt, ja Latvijas ģimenes pabalstu summa šajā periodā būtu bijusi

lielāka par Īrijas izmaksājamo ģimenes pabalstu summu, Latvijai būtu

pienākums veikt piemaksu starpības apmērā. Ievērojot Īrijas kompetentās

iestādes sniegto informāciju, Latvijas ģimenes pabalstu summa ir mazāka par

norādīto Īrijas ģimenes pabalstu summu. Līdz ar to Latvijai periodā no

2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam nebija jāveic ģimenes pabalstu

izmaksa pieteicējas ģimenei.

[4.5] Atbildētājs norāda, ka saskaņā ar regulu nosacījumiem, Īrijas

kompetentā iestāde nolēma ģimenei piešķirt pabalstu arī par atpakaļejošu

periodu, taču regulu noteikumi neparedz situāciju, ka ģimenes pabalsti varētu

tikt saņemti pilnā apmērā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulās ir

noteikti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu pabalstu nelikumīgu pārklāšanos.

Tā kā Eiropas Savienības regulas prevalē pār nacionālajiem valstu tiesību

aktiem, ir secināms, ka pieteicējas ģimene ir nelikumīgi saņēmusi ģimenes

pabalstus par vienu un to pašu periodu no divām Eiropas Savienības

dalībvalstīm pilnā apmērā un tā kā Īrija bija primāri kompetentā valsts ģimenes

pabalstu izmaksā periodā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam un

tās ģimenes pabalstu summa ir lielāka par Latvijas pabalstu summu, līdz ar to

pieteicējas ģimenei Latvijā izmaksātie pabalsti periodā no 2007.gada 1.jūnija

līdz 2009.gada 20.martam ir uzskatāmi par pārmaksātiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto

prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus

kopsakarā ar pieteicējas pārstāves un atbildētāja pārstāves tiesas sēdē

paskaidroto, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Lietā nav strīda par to, ka: 1) laika posmā no 2007.gada 1.jūnija līdz

2009.gada 30.septembrim pieteicēja saņēmusi ģimenes valsts pabalstu Ls 344

apmērā, bet no 2007.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 20.augustam bērna kopšanas

pabalstu Ls 79,35 apmērā (lietas 34.lapa); 2) pieteicēja Latvijas Republikā nav

nodarbināta no 2007.gada 29.maija; 3) pieteicējas vīrs A.P. Īrijā dzīvo no

2006.gada 23.jūlija, bet nodarbināts Īrijā no 2006.gada 1.augusta; 3) pieteicēja

kopā ar meitu E.P. Īrijā dzīvo no 2009.gada 21.marta; 4) Īrijas kompetentā

iestāde pieteicējas ģimenei 2009.gadā piešķīrusi ģimenes pabalstu arī par

atpakaļejošu periodu, proti, par laika posmu no 2006.gada 1.septembra līdz

2007.gada 31.maijam veicot piemaksu pie Latvijā saņemtā pabalsta, bet laika

posmā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 31.martam piešķirot ģimenes

pabalstu pilnā apmērā. Tātad pēc būtības lietā nav strīda par to, ka ģimenes

pabalstus (par meitu E.P.) pieteicējas ģimene par laika posmu no 2007.gada

1.jūnija līdz 2009.gada 30.septembrim saņēma vienlaicīgi divās Eiropas

Savienības valstīs – Latvijā un Īrijā.

Lietā nav strīda arī par pieteicējas laika posmā no 2009.gada 21.marta

līdz 2009.gada 30.septembrim saņemto ģimenes pabalstu Latvijā un šajā daļā

Lēmums nav pārsūdzēts.

Lietā strīds ir par to, vai Aģentūra, konstatējot, ka pieteicējas ģimene

laika posmā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam vienlaicīgi divās

Eiropas Savienības valstīs – Latvijā un Īrijā – saņēmusi ģimenes pabalstus par

meitu E.P., pamatoti pieņēmusi Lēmumu par pabalsta pārmaksas konstatēšanu

un tā atmaksas pieprasīšanu.

[8] Regulas Nr.1408/71 1.panta u) i) apakšpunkts noteic, ka „ģimenes

pabalsti” nozīmē visus pabalstus aizvietojamās lietās vai skaidrā naudā, kas

domāti, lai apmierinātu ģimenes izmaksas saskaņā ar 4.panta 1.punkta h)

apakšpunktā paredzētajiem tiesību aktiem, izņemot I pielikumā minētos

speciālos bērna piedzimšanas pabalstus. Regulas Nr.1408/71 13.panta 2.punkta

a) apakšpunkts noteic, ka uz darba ņēmēju, kas ir nodarbināts kādā no

dalībvalstīm, attiecas šīs valsts tiesību akti, pat neraugoties uz to, ka viņš dzīvo

citā dalībvalstī vai ka tā uzņēmuma vai tās personas juridiskā adrese vai

uzņēmējdarbības vieta, kura viņu nodarbina, atrodas citā dalībvalstī. Regulas

Nr.1408/71 73.panta 1.punkts noteic, ka darba ņēmējam, uz kuru attiecas kādas

dalībvalsts, bet ne Francijas, tiesību akti, ir tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko

paredz pirmās dalībvalsts tiesību akti, tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo

kādā citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu pirmajā valstī. Savukārt Regulas

Nr.1408/71 75.panta 1.punkts noteic, ka gadījumos, kas minēti 73.panta

1.punktā, ģimenes pabalstus nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, kuras

tiesību akti attiecas uz darba ņēmēju.

Regulas Nr.574/72 10.panta pirmās daļas a) apakšpunkts noteic, ka

tiesības uz pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas saskaņā ar

dalībvalsts tiesību aktiem, kuros tiesību iegūšana uz šiem pabalstiem vai

piemaksām netiek pakļauta nosacījumam par apdrošināšanu, darbu vai

pašnodarbinātību, tiek apturētas, ja tā paša laika posma laikā un par to pašu

ģimenes locekli pienākas pabalsti vienīgi atbilstīgi citas dalībvalsts

attiecīgajiem tiesību aktiem vai, piemērojot regulas 73., 74., 77. vai 78. pantu,

līdz šo pabalstu summai.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, kā arī sprieduma iepriekšējā

punktā konstatētos faktiskos apstākļus, tai skaitā, ka pieteicēja ar meitu E.P.

laika posmā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam dzīvoja Latvijā un

šajā laika posmā nebija nodarbināta, bet E.P. tēvs A.P. minētajā laika posmā

gan dzīvoja, gan bija arī nodarbināts Īrijā, tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti

konstatējis, ka tieši Īrija bija primāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu

izmaksā laika posmā no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam. Savukārt

Latvijas Republikai ģimenes pabalsts jeb precīzāk piemaksa ģimenes pabalsta

starpības apmērā būtu jāmaksā tādā gadījumā, ja Latvijas ģimenes pabalstu

summa šajā laika posmā būtu lielāka par Īrijā izmaksājamo ģimenes pabalstu

summu.

Konkrētajā gadījumā Latvijas ģimenes pabalstu summa šajā laika posmā

bija mazāka, nekā Īrijas (EUR 166/mēnesī), tādējādi Latvijai laika posmā no

2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam nebija jāveic ģimenes pabalsta

izmaksa pieteicējai. Līdz ar to arī secināms, ka pieteicējai minētajā laika posmā

izmaksātie ģimenes pabalsti ir uzskatāma par pārmaksātiem.

[9] Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.1 panta pirmā daļa

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) noteica, ka

aģentūras lēmumu par personai piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma

vai valsts sociālā pabalsta pārmaksas atgūšanu izpilda Administratīvā procesa

likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā panta trešā daļa noteica, ja personai

nav piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums vai valsts sociālais pabalsts

vai tā izmaksa pārtraukta, iepriekš piešķirto un izmaksāto sociālās

apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu atgūst tiesu

izpildītājs, pamatojoties uz Aģentūras amatpersonas izpildrīkojumu.

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1609

„Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas

pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās

dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas

piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.1609) 14.punkts

noteic, ja pabalsta saņēmēja vainas dēļ ir nepamatoti saņemts pabalsts vai

pabalsts un piemaksa, pabalsta vai pabalsta un piemaksas saņēmējam ir

pienākums labprātīgi atmaksāt attiecīgo summu vai tā tiek ieturēta no

nākamajos mēnešos izmaksājamiem valsts sociālajiem pabalstiem vai valsts

sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, no kuriem atļauts izdarīt ieturējumus.

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1517

„Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts

pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un

piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.1517)

24.punkts noteic, ka pabalsta saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto pabalsta

un piemaksas summu pabalsta saņēmējs atmaksā labprātīgi vai tā tiek ieturēta

no tiem valsts sociālajiem pabalstiem, kas personai izmaksājami nākamajos

mēnešos un no kuriem atļauts izdarīt ieturējumus.

No minētajām tiesību normām cita starp ir secināms, ka gadījumā, ja tiek

konstatēta bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta pārmaksa, kas

notikusi pabalsta saņēmēja vainas dēļ, Aģentūra pieņem lēmumu par valsts

sociālā pabalsta pārmaksas atgūšanu. Tātad Aģentūra ir tiesīga atgūt valsts

sociālā pabalsta pārmaksu tikai tajā gadījumā, ja tiek konstatēta pabalsta

saņēmēja vaina.

Vienlaicīgi tiesa norāda uz to, ka Aģentūra nepamatoti atsaukusies uz

Noteikumu Nr.562 27. un 28.punktu, kā arī Noteikumu Nr.644 22. un

23.punktu, jo minētās tiesību normas uz Sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi

vairs nebija spēkā. Aģentūrai lēmums bija jāpamato ar tām sociālo pabalstu

pārmaksas atgūšanas tiesību normām, kuras bija spēkā laikā, kad pieņemts

attiecīgais lēmums par pārmaksas atgūšanu. Tomēr atbildētāja pieļautais

procesuālais pārkāpums konkrētajā gadījumā ir atzīstams par maznozīmīgu,

proti, par tādu, kas nav ietekmējis lietas rezultātu, jo pēc būtības identisks

tiesiskais regulējums ir noteikts Noteikumu Nr.1517 24.punktā un Noteikumu

Nr.1609 14.punktā.

[10] Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pants noteic, ka pēc pabalsta

piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt Aģentūru

par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai

pabalsta apmēra grozīšanai.

No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka 2005.gada

1.septembrī Aģentūras Cēsu nodaļa pieņēmusi lēmumu Nr.3050, ar kuru,

pamatojoties uz 2005.gada 29.augusta iesniegumu, pieteicējai par meitu E.P.

piešķirts bērna piedzimšanas pabalsts un ģimenes valsts pabalsts (lietas

40.lapa). 2005.gada 27.oktobrī Aģentūras Cēsu nodaļa pieņēmusi lēmumu

Nr.5961, ar kuru pieteicējai par meitu E.P. piešķirts bērna kopšanas pabalsts

(lietas 41.lapa). Savukārt no 2006.gada 1.augusta E.P. tēvs A.P. ir nodarbināts

Īrijā, līdz ar ko viņam radās tiesības pieprasīt ģimenes pabalstu Īrijas Republikā,

ko viņš 2006.gadā arī izdarījis, tomēr pabalstu Īrijas kompetentā iestāde pirmo

reizi izmaksājusi tikai 2009.gada 15.oktobrī (lietas 5.lapa).

Kā jau tiesa to norādīja iepriekš sprieduma 8.punktā Regulas Nr.1408/71

75.panta 1.punkts noteic, ka gadījumos, kas minēti 73.panta 1.punktā, ģimenes

pabalstus nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti attiecas

uz darba ņēmēju. Tātad ar brīdi, kad darba ņēmējs attiecīgās valsts

kompetentajā institūcijā iesniedz pieprasījumu piešķirt ģimenes pabalstu, rodas

institūcijas pienākums nodrošināt viņu ar šo pabalstu, savukārt citai dalībvalstij,

kura ģimenes pabalstu nodrošinājusi iepriekš, šāds pienākums attiecīgi vairs

nepastāv. Līdz ar to apstāklis, ka pieteicējas meitas E.P. tēvs A.P. Īrijas

Republikā pieprasījis ģimenes pabalstu, ir atzīstams par tādu, kas ne tikai varēja

būt, bet pat bija par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai ar 2007.gada

1.jūniju, proti, ar brīdi, kad pieteicēja Latvijas Republikā vairs nebija

nodarbinātā.

Tādējādi tiesa konstatē pieteicējas vainu nepamatoti laika posmā no

2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam izmaksātā ģimenes valsts pabalsta

un bērna kopšanas pabalsta saņemšanā. Līdz ar to arī atzīstams, ka Aģentūra

bija tiesīga atgūt valsts sociālo pabalstu pārmaksu.

[11] Pieteicēja norāda, ka gadījumā, ja viņa būtu paziņojusi, ka bērna tēvs

ir pieteicies ģimenes pabalsta saņemšanai Īrijas Republikā un uz tā pamata viņai

tiktu pārtraukta pabalsta izmaksa Latvijā, tad laika posmā no 2007.gada 1.jūlija

līdz 2009.gada 15.oktobrim neviens no viņiem par bērnu nebūtu saņēmis

ģimenes pabalstu ne no vienas valsts.

Tiesa jau sprieduma iepriekšējā punktā norādīja, ka pieteicējas

pienākums bija informēt Aģentūru par to, ka A.P. Īrijas Republikā ir pieprasījis

ģimenes pabalstu par meitu E.P., un šo pienākumu nekādā veidā nevar ietekmēt

Īrijas kompetentās iestādes rīcība, triju gadu laikā nepiešķirot viņam ģimenes

pabalstu. Ja A.P. šādu Īrijas kompetentās iestādes rīcību uzskata par

prettiesisku, tad viņam tā ir (bija) jāapstrīd vai jāpārsūdz saskaņā ar Īrijas

Republikā esošo tiesisko regulējumu. Savukārt, ja pieteicēja nolēma nepaziņot

par minēto pabalsta pieprasījumu, tad viņai bija jāapzinās, ka Latvijā ģimenes

pabalsts viņai tiek izmaksāts nepamatoti un Aģentūrai būs tiesības to atgūt.

[12] Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.1 panta pirmajā daļā

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) nebija noteikts

termiņš, kādā Aģentūra ir tiesīga atgūt sociālā pabalsta pārmaksas, tomēr

administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka apstākļos, kad likumā nav norādīti

konkrēti termiņi kādu darbību veikšanai, iestādei ir īpaši jāpievērš uzmanība

labas pārvaldības principam kā tiesiskā valstī pastāvošai vadlīnijai valsts

pārvaldes iestādes tiesiskajās attiecībās ar privātpersonu. Citiem vārdiem, tas,

ka nav konkrēta termiņu noteicoša norma, nozīmē tieši to, ka jāvadās pēc

vispārīgā principa – taisnīga procedūra saprātīgā laikā (sk. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 6.jūnija lēmuma lietā

SKA-505/2008 10.punkts). Savukārt nenoteiktā tiesību jēdziena – taisnīgu

procedūru īstenošana saprātīgā laikā – saturs tiesai ir jāizskaidro atbilstoši

konkrētās lietas apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006.gada 29.decembra sprieduma lietā SKA-489/2006

9.3.apakšpunkts).

No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka Aģentūra par to, ka

A.P. Īrijā pieprasījis ģimenes pabalstu par meitu E.P., uzzinājusi no Īrijas

kompetentās iestādes 2009.gada 14.aprīļa informācijas, kas Aģentūrā saņemta

2009.gada 22.aprīlī (lietas 61.lapa). Savukārt Sākotnējo lēmumu Aģentūras

Starptautisko pakalpojumu nodaļas Pabalstu koordinācijas daļa pieņēma

2010.gada 3.decembrī, tātad vienu gadu septiņus mēnešus un 11 dienas no

dienas, kad Aģentūra varēja konstatēt attiecīgo pabalstu pārmaksu.

Ņemot vērā minēto, kā arī likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.1

panta pirmās daļas (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) patreizējo redakciju, kas

noteic, ka Aģentūra atgūst valsts sociālo pabalstu pārmaksātās summas par

pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no pārmaksas

konstatēšanas dienas, tiesa secina, ka Aģentūra kontroli par vecāku pabalsta

izmaksas pamatotību pieteicējai veikusi saprātīgā laikā.

[13] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Aģentūras Lēmums

ir pamatots un tiesību normām atbilstošs, bet pieteicējas pieteikums ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. –

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt B.G. pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

2011.gada 21.janvāra lēmuma Nr.09-5/898 atcelšanu daļā, ar kuru viņai uzlikts

pienākums atmaksāt ģimenes valsts pabalsta un bērna kopšanas pabalsta

pārmaksu par laika periodu no 2007.gada 1.jūnija līdz 2009.gada 20.martam.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2011.gada 7.decembrī.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________G.Ploriņš

Valmierā, 2011.gada 7.decembrī