Court dismisses appeal against security company fine for security guard not wearing uniform.

Lietas Nr. 1A68023517

Lietas arhīva Nr. 1A-0235-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 21.augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Andžāne rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja SIA “/pers. A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valdes

locekļa /pers. B/ iesniegto sūdzību par Valsts policijas /pers. C/ policijas pārvaldes 2017.gada 12.maija lēmumu Nr.28, un

konstatēja:

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšniece

/pers. D/ 2017.gada 13.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC305052 par to, ka 2017.gada 15.februārī plkst.14.00 objektā

/adrese/ tika konstatēts, ka apsardzes darbinieks /pers. E/ darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā, klāt nebija nodarbinātā apliecības,

dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu.

2017.gada 27.martā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas

biroja priekšniece /pers. F/ pieņēma lēmumu Nr.PC305052 (turpmāk - sākotnējais Lēmums) par administratīvā soda piemērošanu SIA “/pers. A/” pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.1panta un 183.3panta uzliekot SIA “/pers. A/” naudas sodu 70,00 euro apmērā.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - VP GKPP) 2017.gada 12.maija lēmumu Nr.28 (turpmāk - Lēmums) atstāts

negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja 2017.gada

27.marta lēmums Nr.PC305052, bet SIA “/pers. A/” valdes locekļa /pers. B/ (turpmāk - Iesniedzējs) sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 13.martā, plkst. 10:00 VP GKPP Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja

(turpmāk - VP GKPP KKP LASB) inspektore Valsts amatpersona/adrese/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 305052, kurā

norādīts, ka 2017.gada 15.februārī, plkst. 14:00 tika konstatēts, ka apsardzes darbinieks /pers. E/ darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā,

klāt nebija nodarbinātā apliecības, objektā esošais dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta

zīmogu, tādejādi pārkāpjot Apsardzes darbības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta un 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.757 „Apsardzes

darbības licencēšanas noteikumi” 36.1. un 36.2.apakšpunkta un 38.punkta prasības.

Apsardzes darbības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktā ir noteikts, ka [..] formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā

apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.757 „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.757)

36.1 apakšpunkts nosaka, apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību apsargājamā objektā, ir klāt apsardzes sertifikāts un nodarbinātā apliecība.

MK noteikumu Nr.757 36.2 apakšpunkts nosaka, apsardzes darbinieks apsardzes darbību (izņemot fiziskas personas apsardzi) veic formas tērpā,

kuram ir uzšuve (emblēma) ar tā apsardzes komersanta identifikācijas simbolu, ar kuru apsardzes darbiniekam ir noslēgts darba līgums, uz formas tērpa

krūšu daļā ir identifikācijas norāde ar apsardzes darbinieka vārdu vai vārda pirmo burtu un uzvārdu (vai piesprausta darbinieka apliecība).

MK noteikumu Nr.757 38.punkts nosaka, ka apsardzes komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās vai tehniskās apsardzes

pakalpojumu sniegšanai un veic nekustamā īpašuma (ēkas vai telpas) apsardzi, nodrošina, ka katrā šādā apsargājamā objektā ir noteikta apsargājamā

objekta apsardzes kārtība, dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls un darba laika uzskaites grafiks, ar kuru ir iepazinušies apsardzes darbinieki, kas

veic attiecīgā objekta apsardzi. Dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls ir ar sanumurētām lapām, cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta

zīmogu.

Atbildība par minēto pārkāpumu izdarīšanu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK):

LAPK 183.1pantā - par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības ierobežojumu vai nosacījumu pārkāpšanu vai pienākumu nepildīšanu, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

LAPK 183.3 pantā - par tādu prasību neizpildi, kuras jāpilda [..] speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības vai detektīvdarbības veikšanai

darbības laikā, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, [..] bet juridiskajām personām - no

septiņdesmit līdz piecsimt euro.

2017.gada 27.martā VP GKPP KKP LASB priekšniece /pers. F/ konstatējot, ka SIA /Nosaukums A/ ar savām darbībām izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, kura sastāva pazīmes paredzētas LAPK 183.1pantā un 183.3pantā, pieņēma lēmumu Nr.PC 305052, uzliekot sankcijā

paredzēto minimālo naudas sodu -70 (septiņdesmit) euro apmērā.

2017.gada 12.aprīlī Valsts policijā saņemta SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa /pers. B/ sūdzība par VP GKPP KKP LASB priekšnieces /pers.

F/ 2017.gada 27.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 305052.

Iepazīstoties ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, tai pievienotajiem materiāliem un lietā esošajiem materiāliem, secināts, ka sākotnējais Lēmums

atstāts negrozīts, pamatojoties uz turpmāk norādīto.

Visi lietā esošie materiāli to kopsakarā pilnībā pierāda, ka SIA /Nosaukums A/ ar savām darbībām izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par ko

atbildība noteikta LAPK 183.1 un 183.3pantā.

Lēmumā secināts, ka SIA /Nosaukums A/ apsardzes darbinieks /pers. E/ darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā, klāt nebija

nodarbinātā apliecība, objektā esošais dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu,

tādejādi pārkāpjot Apsardzes darbības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktu un MK noteikumu Nr.757 36.1. un 36.2.apakšpunkta un 38.punkta

prasības.

Minēto nosacījumu ievērošana no apsardzes komersantu puses nodrošina Apsardzes darbības likuma mērķa izpildi, proti, rada tiesisku pamatu

apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

SIA /Nosaukums A/ sūdzībā norāda, ka dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls bija cauršūts ar spirāli, bet tam nebija sanumurētas lapas.

Uz minēto apgalvojumu norādāms, ka Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

kārtība” nosaka, ka dokuments cauršujams ar diegu.

Objekta pārbaudes aktā, kurš tika sastādīts pārbaudes brīdī, norādīts - /pers. E/ neuzrādīja nodarbinātā apliecību, kā arī nebija tērpts formastērpā,

jo aizvietoja kolēģi un forma ar nodarbinātā apliecību palika citā objektā. Dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nav cauršūts un apzīmogots. Pārējā

dokumentācija ir kārtībā. Par norādīto /pers. E/ ir parakstījies un norādījis- “No maniem vārdiem pierakstīts pareizi”.

SIA /Nosaukums A/ sūdzībā norāda, ka lēmumā kļūdaini tiek minēts, ka netika konstatēti saskaņā ar LAPK 33.pantu apstākļi, kas mīkstina

atbildību par administratīvo pārkāpumu. Tieši pretēji tam, saskaņā ar LAPK 33.panta 1., 2. un 3.punktu tiek konstatēti vairāki apstākļi, kas mīkstina

atbildību par administratīvo pārkāpumu, proti, apsardzes darbinieks ir nožēlojis izdarīto pārkāpumu un paskaidrojis, ka neplānotā kolēģa aizvietošana

darbā bija ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ, kā arī visi kontroles pasākumā konstatētie fakti tika pielāgoti normatīvo aktu noteikumiem tajā pašā dienā.

Uz minēto apgalvojumu norādāms, ka LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktā ir norādīts, ka par atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina

apstāklis, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto; LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punktā ir norādīts, ka par atbildību par administratīvo pārkāpumu

mīkstina apstāklis, ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu; LAPK 33.panta

pirmās daļas 3.punktā ir norādīts, ka par atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina apstāklis, ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma

ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ. No lietā esošajiem materiāliem šādi administratīvo pārkāpumu mīkstinošie

apstākļi nav konstatējami.

SIA /Nosaukums A/ atzīst izdarīto administratīvo pārkāpumu, kā arī paskaidrojumā norāda, ka norādītos trūkumus ir novērsuši. SIA /Nosaukums

A/ gada laikā pie administratīvās atbildības par līdzīgu pārkāpumu nav saukta.

LAPK 33.panta trešajā daļā ir norādīts, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī

apstākļus, kuri likumā nav minēti. Tādejādi norādāms, ka minētie apstākļi ir konstatējami kā apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo

pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, Lēmumā secināts, ka SIA /Nosaukums A/ ir pārkāpusi Apsardzes darbības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktu un MK

noteikumu Nr.757 36.1. un 36.2.apakšpunkta un 38.punkta prasības un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.

Atbilstoši LAPK 35.panta otrās daļas nosacījumiem, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. [..].

Ņemot vērā minēto, /Nosaukums A/ pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 183.1 un 183.3panta.

SIA /Nosaukums A/, uzlikts minimālais naudas sods - 70.00 (septiņdesmit) euro apmērā, kāds paredzēts par konstatētajiem pārkāpumiem, līdz ar

to, tas uzskatāms par samērīgu un adekvātu izdarītajiem pārkāpumiem, jo minimālā naudas soda apmēru jau izvērtējis likumdevējs.

Pamatojoties uz minēto un 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolemts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un

kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces /pers. J/ 2017.gada 27.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC

305052 atstāt negrozītu, bet SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa /pers. B/ sūdzību noraidīt.

2017.gada 8.jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemta SIA /Nosaukums A/ sūdzība, kurā lūdz tiesu atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietu.

Sūdzībā norāda, ka 2017.gada 28.martā SIA /Nosaukums A/ saņēma Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un

kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces /pers. F/ 2017.gada 27.marta lēmumu Nr. PC305052 „Par saukšanu pie

administratīvās atbildības”.

Ar Lēmumu SIA /Nosaukums A/ ir piemērots naudas sods 70,-EUR apmērā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 183.1panta un

183.3panta.

SIA /Nosaukums A/ nepiekrītot pieņemtajam lēmumam apstrīdēja to pilnā apmērā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

priekšniekam.

SIA /Nosaukums A/ 2017.gada 12.maijā saņēma VP GKPP priekšnieka p.i. /pers. L/ lēmumu Nr.28 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. PC 305052”, ar kuru VP GKPP Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces /pers.

F/ 2017.gada 27.marta lēmums Nr. PC305052 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” tika atstāts negrozīts.

Administratīvā procesa likuma 81.panta piektā daļa nosaka, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā

tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi viena administratīvā procesa

iestādē ietvaros izdotie lēmumi: VP GKPP Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces /pers. F/

2017.gada 27.marta lēmums Nr. PC305052 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” un VP GKPP priekšnieka p.i. /pers. L/ 2017.gada 12.maija

lēmums Nr.28 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 305052” veido vienu administratīva aktu, kurš ir pārsūdzams tiesā,

iesniedzot pieteikumu par VP GKPP priekšnieka p.i. /pers. L/ 2017.gada 12.maija lēmuma Nr.28 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā Nr. PC 305052” atcelšanu.

LAPK 183.1pantā ir paredzēta atbildība par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības ierobežojumu vai nosacījumu pārkāpšanu vai

pienākumu nepildīšanu.

LAPK 183.3pantā ir paredzēta atbildība par tādu prasību neizpildi, kuras japilda (..) speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības vai

detektīvdarbības veikšanai darbības laikā.

SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka minētais Lēmums ir nepamatots un nelikumīgs, tādēļ tiek pārsūdzēts pilnā tā apjomā gan juridisku, gan faktisku

iemeslu dēļ, sakarā ar ko atceļams pilnībā.

Iesniedzējs vēlas sniegt arī motivāciju par to, kādēļ tas uzskata Lēmumu par atceļamu pilnā apjomā.

SIA /Nosaukums A/ uzskata, ka iestāde ir pieņēmusi Lēmumu, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 2., 5., 7., 8., 9., 84.p., kā arī 150.panta

pirmās daļas prasības, nepareizi, neobjektīvi - uz pieņēmumu pamata, novērtējot iegūtās ziņas un pierādījumus, secīgi nepareizi piemērojusi un

interpretējusi normatīvos aktus.

No Lēmuma izriet sekojoši Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju

sistēmas biroja priekšnieces /pers. F/ secinājumi:

SIA /Nosaukums A/ darbinieks /pers. E/ darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā, kā arī darbiniekam nebija klāt nodarbinātā

apliecības;

Apsargājamā objektā dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu.

SIA /Nosaukums A/ norāda, ka konkrētajos gadījumos nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Attiecībā uz to, ka darbinieks darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā, kā arī darbiniekam nebija klāt nodarbinātā apliecības pats

darbinieks paskaidroja, ka bija iestājušies ārkārtēji un neparedzēti apstākļi un darbiniekam bija steidzami jāierodas objektā, lai aizvietotu savu kolēģi, līdz

ar to, darbinieks bija tērpies tumšā apģērbā, kas vizuāli būtiski neatšķiras no SIA /Nosaukums A/ formas tērpa. Tā kā ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ

darbiniekam bija steidzami jāierodas objektā un darbinieka esošais formas tērps tobrīd atradās citā objektā kopā ar darbinieka nodarbināto apliecību,

tika pieņemts lēmums, ka darbinieks darba pienākumus veikts vizuāli ļoti līdzīgā apģērbā. Lēmumā nekorekti ir minēts, ka darbinieks to nav paskaidrojis,

gluži pretēji, darbinieks pat savos paskaidrojumos ir minējis, ka ,,(...) jo aizvietoju kolēģi un forma ar nodarbinātā apliecību palika citā objektā (..)”. Tajā

pašā laikā saskaņā ar Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu 36.1.punktu, apsardzes darbiniekam bija apsardzes sertifikāts, ko viņš uzrādīja Valsts

policijas darbiniekiem kontroles pasākumu laikā, kas apliecina apsardzes darbinieka atbilstību apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Attiecībā uz to, ka apsargājamā objektā dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu

tika paskaidrots, ka žurnāls bija cauršūts ar spirāli, bet tam nebija sanumurētas lapas. SIA /Nosaukums A/ dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls bija

sagatavots tā, ka katrā lapā vizuāli tas ietver sevī uzņēmuma logo un lapas atdalīt no kopējā žurnāla nebija iespējams to vizuāli nesabojājot, kas faktiski

nozīmē, ka normatīvajos aktos paustais mērķis, proti, identificēt uzņēmumu un nepieļaut pieņemšanas un nodošanas žurnāla kādu lapu atdalīšanu, bija

sasniegts. Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu 38.punktā nav izklāstītas žurnāla sagatavošanas detaļas, piemēram, vai žurnālam ir jābūt

cauršūtam ar auklu, spirāli, sakniedētam vai salīmētam, bet ir skaidras noteikumu prasības, ko SIA /Nosaukums A/ bija pilnībā izpildījis.

SIA /Nosaukums A/ nav pieļāvusi jebkādu pārkāpumu, tāpat arī SIA /Nosaukums A/ nekādā veidā nevarēja paredzēt, ka VP ieskatā varētu būt

cits viedoklis normatīvo aktu piemērošanā.

Vienlaicīgi Lēmumā kļūdaini tiek minēts, ka netika konstatēti saskaņā ar LAPK 33.pantu pat apstākļi, kas mīkstinātu atbildību par administratīvo

pārkāpumu. Tieši pretēji tam, saskaņā ar LAPK 33.panta 1., 2. un 3.punktu tiek konstatēti vairāki apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo

pārkāpumu, proti, apsardzes darbinieks ir nožēlojis izdarīto un paskaidrojis, ka neplānotā kolēģa aizvietošana darbā bija ģimenes apstākļu sagadīšanās

dēļ, kā arī visi kontroles pasākumā konstatētie fakti tika pielāgoti normatīvo aktu noteikumiem tajā pašā dienā.

Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas laikā minētie apstākļi ir atstāti bez ievērības un izvērtēšana notikusi visai teorētiska un formāla.

Lūdzam ņemt vērā arī apstākli, ka SIA /Nosaukums A/ piedalās dažādos iepirkumos un veic darbu izpildi, kas saistīta ar valsts noslēpuma

objektiem. Šāds administratīvs pārkāpums var radīt kļūdainu negatīvu priekšstatu par SIA /Nosaukums A/ saimniecisko darbību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmās daļas 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt,

bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmās daļas 1.punktu un 4.punktu,

275.panta pirmās daļas 2.punktu, 286.pantu, lūdz atcelt pilnībā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka p.i. /pers. L/ lēmumu

Nr.28 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 305052”, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

2017.gada 24.jūlijā tiesā no Iestādes saņemts paskaidrojums par Iesniedzēja sūdzību.

Paskaidrojumā Iestāde norāda, ka izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus un iebildumus, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde

uzskata, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, faktiem un ietverto argumentāciju. SIA “/pers. A/”

tiesai iesniegtajā sūdzībā atkārtoti atsaucas uz apstrīdēšanas iesniegumā minētajiem argumentiem. Atbildes uz tiem, kā arī iesniegto pierādījumu

izvērtēšanu, sniedza Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, sastādot par to motivēto Lēmumu. Apstāklis, ka SIA “ /pers. A/” nepiekrīt

Lēmumam, piemērotajām tiesību normām un uzskata, ka to interpretācija ir nepareiza, nav pietiekams pamats, lai atceltu Lēmumu. Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvalde uzskata, ka Lēmums ir pamatots un likumīgs, un nav pamata tā atcelšanai.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi Lēmuma pamatojumu, sūdzībā minētos argumentus, tiesa atzīst, ka Lēmums ir

tiesisks un atstājams negrozīts.

Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu, augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda

pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

LAPK 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietā nav ziņu, kas dotu pamatu apšaubīt lietā iegūtos pierādījumus.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu.

Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, tiesa pievienojas Lēmumā norādītajiem motīviem.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā ir izvērtēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. E/ 2017.gada 15.februārī /adrese/ darba pienākumu pildīšanas laikā nebija formas tērpā, klāt nebija

nodarbinātā apliecības, objektā esošais dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls nebija cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu.

Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” 36.2.apakšpunktā ir noteiktas prasības

attiecībā uz apsardzes darbinieku formas tērpiem, lai tos varētu atšķirt no pārējiem darbiniekiem. No minētā secināms, ka šādi tiek maldināta sabiedrība,

jo primāri apsardzes darbinieks tiek identificēts pēc formas tērpa.

Tiesa konstatē, ka 2016.gada 2.maija darba līgumā Nr.868 starp SIA “/pers. A/” un /pers. E/, kurš pieņemts par apsardzes inspektoru (profesijas

kl.kods Nr.5414 08) norādīts, ka darbinieks veic pienākumus atbilstoši amata aprakstam. Saskaņā ar savu ieņemamo amatu, Darbiniekam ir pienākums

(noteiktā darba vispārīgais raksturojums): veikt objekta apsardzi. Darba līguma Nr.868 pielikuma Nr.1 “Amata apraksts” norādīts: Galveno pienākumu

apraksts darbiniekam saskarsmē ar objekta darbiniekiem, klientiem u.c. apmeklētājiem ievērot pieklājības normas, laipni sniegt nepieciešamos

paskaidrojumus, informāciju. Ievērot formas nēsāšanas noteikumus.

Administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz

LAPK 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 12.maija lēmumā Nr.28 pierādījumi ir novērtēti pēc iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, tas ir, atbilstoši LAPK 244.pantam.

Pastāvot minētiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 12.maija

lēmumu Nr.28.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu un 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 12.maija lēmumu Nr.28, un SIA “ /pers. A/”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, valdes locekļa /pers. B/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 21.augustā.

Tiesnese I.Andžāne