Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default and interest.

Lietas Nr. C73404420

Lietas arhīva Nr. C-0810-21/40

ECLI:LV:ZRT:2021:0128.C73404420.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2021.gada 28.janvārī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Zavadska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA „Intrum Latvia” tiesā iesniedza prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz

Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934.,

1943., 1946.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, likuma „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums” 6.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai

aizdevuma summas parādu 6196,82 euro, aizdevuma lietošanas procentus 1378,30 euro, aizdevuma līguma administrēšanas maksu 30 euro, līgumsodu

441,08 euro, likumiskos procentus 658,93 euro, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, valsts nodevu 571,46 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,37 euro, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, kā arī apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no

neapmaksātā parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 30.augustā Bigbank AS Latvijas filiāle ar atbildētāju noslēdza aizdevuma līgumu Nr. /numurs/,

saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 6769,16 euro apmērā. Savukārt atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par

aizdevuma lietošanu un citus no aizdevuma līguma izrietošos maksājumus saskaņā ar maksājuma grafikā noteikto kārtību.

Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu un maksājumu kavējums pārsniedza

30 dienas, Bigbank AS Latvijas filiāle vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma ar 2018.gada 30.maiju un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.

2018.gada 1.novembrī prasītāja ar Bigbank AS Latvijas filiāli noslēdza cesijas līgumu, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma

tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus ne tiesas noteiktajā termiņā, ne arī vēlāk tiesā nav sniedzis.

[3] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 20.jūlija lēmumu noteikts lietas izskatīšanas datums tiesas sēdē 2021.gada 28.janvārī

plkst.10.30.

2020.gada 16.decembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr. 655 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”

5.19.1.punktu un likuma „Covid – 19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” 10.pantu, nolemts civillietu izskatīt rakstveida procesā 2021.gada

28.janvārī, vienlaikus norādot, ka civillietu skatīs tiesnese N. Zavadska, nosakot lietas dalībniekiem termiņu noraidījuma pieteikšanai, paskaidrojumu vai

citu procesuālo lūgumu iesniegšanai tiesā līdz 2021.gada 21.janvārim.

Pusēm par lietas izskatīšanas vietu un laiku, noraidījuma pieteikšanu tiesnesei paziņots 2020.gada 16.decembrī, nosūtot tiesas paziņojumu prasītājai

uz elektroniskā pasta adresi, bet atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi.

[3.1] Lietas dalībnieku papildus paskaidrojumi noteiktajā termiņā tiesā nav iesniegti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.

[3.2] Lietas dalībnieki noraidījumu tiesnesei nav pieteikuši.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[5.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 30.augustā starp Bigbank AS Latvijas filiāli, kā aizdevēju un /pers. A/, kā aizņēmēju, noslēgts

aizdevuma līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 6769,16 euro apmērā, noteikts līguma darbības termiņš līdz 2021.gada

20.septembrim ar gada procentu likmi 29%. Tāpat līgumā noteikta ikmēneša administrēšanas maksa 3 euro mēnesī un komisija 383,16 euro apmērā par

līguma noformēšanu, kas tiek ieturēta no izsniedzamās aizdevuma summas (lietas 11.-14.lapa).

AS „SEB banka” maksājuma uzdevums Nr. /numurs/ apstiprina, ka atbildētājs saņēmis piešķirto aizdevuma summu (lietas 15.lapa).

[5.2] 2018.gada 30.maijā Bigbank AS Latvijas filiāle nosūtīja atbildētājam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma saskaņā ar

aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.punktu, norādot informāciju par parāda apmēru uz atkāpšanas dienu (lietas 18.lapa).

Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no Līguma un

pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu no aizņēmēja, gadījumā, ja aizņēmējs ir nokavējis no Līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi vairāk kā 30 dienas.

No lietā pievienotā parāda aprēķina (lietas 10.lapa) izriet, ka atbildētājs pieļāvis līguma pārkāpumu un nav veicis ikmēneša maksājumus saskaņā

ar maksājuma grafikā noteikto kārtību, līdz ar ko prasītāja pamatoti izmantojusi līguma vispārīgo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā pielīgto tiesību par

vienpusēju atkāpšanos no līguma, pieprasot atbildētājam atmaksāt parādu pilnā apmērā.

[5.3] 2018.gada 1.novembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli, kā cedentu un SIA „Intrum Latvia”, kā cesionāru, noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru prasītājai cedētas cedenta prasījuma tiesības pret /pers. A/, kas izriet no 2016.gada 30.augusta aizdevuma līguma Nr. /numurs/. 2018.gada

27.novembrī parādniekam paziņots par kreditora maiņu (lietas 16., 17., 19.lapa).

Tiesa atzīst, ka cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, kā arī lietā nav pierādījumi tam, ka tas būtu apstrīdēts. Līdz ar to SIA

„Intrum Latvia” ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma summas parādu 6196,82 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[6.1] Atbildētājam saskaņā ar aizdevuma līgumu bija pienākums maksāt aizdevuma ikmēneša maksājumus kopā ar procentiem par aizdevuma

lietošanu un administrēšanas maksu saskaņā ar līgumā noteikto atmaksas kārtību (grafiku).

Konkrētajā gadījumā no parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs savas no aizdevuma līguma izrietošās saistības pienācīgi nav pildījis, neveicot

ikmēneša maksājumus atbilstoši līgumā pielīgtajiem termiņiem un apmēriem, kā rezultātā atbildētājam izveidojies neizpildīto saistību apmērs 6196,82 euro

(lietas 10.lapa).

Atbildētājam par parāda esību un nepieciešamību to samaksāt paziņots 2018.gada 30.maijā, 2018.gada 27.novembrī un 2019.gada 7.janvārī, ko

apstiprina lietā iesniegtie paziņojumi un atgādinājums (lietas 18., 19., 20.lapa).

[6.2] Ievērojot to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī atbilstoši Civillikuma 1838.pantam nav iesniedzis pierādījumus,

kas apliecinātu parāda samaksu, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja pierādījusi sava prasījuma pamatotību un no

atbildētāja par labu prasītājai piedzenams aizdevuma summas parāds 6196,82 euro apmērā.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma lietošanas procentus 1378,30 euro par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Savukārt Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem ir dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

[7.1] Aizdevuma līguma pamatnoteikumos noteikts, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmēja maksā aizdevējam līgumā noteiktos aizdevuma

procentus. Tiesa konstatē, ka aizdevuma līgumā puses vienojušās par procentu likmi 29 % gadā.

Tādējādi tiesa secina, ka puses ir pielīgušas procentu maksājumu par aizdevuma izmantošanu, kas dod prasītājai tiesības prasīt aizdevuma

lietošanas procentu piedziņu par līguma darbības periodu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka aprēķinātie un nesamaksātie aizdevuma lietošanas procenti par laiku no 2017.gada

21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam ir 1378,30 euro apmērā (lietas 10.lapa). Aizdevuma lietošanas procenti aprēķināti līdz brīdim, kad aizdevējs

vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja tiesīgi norādījusi periodu par kuru procenti aprēķināti.

[7.2] Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina pamatotību – atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veikto aprēķinu

atbilstību līguma noteikumiem, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas dotu pamatu atzīt, ka procentu maksājumi veikti līgumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to

tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami procenti par aizdevuma lietošanu 1378,30 euro apmērā.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt aizdevuma līguma administrēšanas maksu 30 euro apmērā par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam.

[8.1] Aizdevuma līguma pamatnoteikumos noteikts, ka aizņēmēja maksā aizdevējam aizdevuma līguma ikmēneša administrēšanas maksu 3 euro

apmērā. Tādējādi tiesa secina, ka puses ir pielīgušas ikmēneša maksu par aizdevuma līguma administrēšanu, kas dod prasītājai tiesības prasīt aizdevuma

līguma administrēšanas maksu. Turklāt atbildētājs, slēdzot aizdevuma līgumu, ar tā nosacījumiem iepazinās un apņēmās tos pildīt, ko apliecināja ar savu

parakstu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina secināms, ka aizdevuma administrēšanas maksa par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada

30.maijam ir 30 euro (lietas 10.lapa).

[8.2] Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina pamatotību – atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veikto aprēķinu

atbilstību līguma noteikumiem, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama aizdevuma līguma administrēšanas maksa 30 euro

apmērā.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 441,08 euro apmērā par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam.

Civillikuma 1716.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

[9.1] Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikts, ka no līguma izrietošo maksājumu kavējumu gadījumā, aizņēmējs maksā

aizdevējam līgumsodu 0,5% apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka par maksājumu kavējumiem atbildētājam aprēķināts līgumsods par laiku no 2017.gada

21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam 546,85 euro apmērā, ko prasītāja samazinājusi līdz 441,08 euro (lietas 10.lapa).

[9.2] Tiesas ieskatā ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka atbildētājs savu pienākumu nav izpildījis, proti, nav veicis līguma maksājumu grafikā

noteiktos maksājumus, līdz ar to atbildētājam pamatoti un atbilstoši līguma nosacījumiem piemērots līgumsods.

Tiesa, vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, atzīst, ka tas ir samērīgs ar galveno saistību apmēru un atbilst vispārējiem taisnīguma un samērīguma

principiem. Lietā nav konstatējama prasītājas negodprātīga un atbildētāja tiesību aizskaroša rīcība, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenams līgumsods 441,08 euro apmērā.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 658,93 euro apmērā par laiku no 2018.gada 31.maija līdz 2020.gada 28.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[10.1] No lietas materiāliem konstatēts atbildētāja pieļautais saistību izpildes kavējums, kas dod pamatu prasītājai lūgt piedzīt no atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc vienpusējas atkāpšanās no aizdevuma līguma līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai.

[10.2] Atbildētājs nav apstrīdējis prasībā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas

apliecinātu samaksas faktu, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 658,93 euro apmērā.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt parāda piedziņas izdevumus 17 euro apmērā.

Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2.panta 1.punktu, likuma mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Minētā likuma 3.panta septītā daļa noteic, ka parāda atgūšanu cesionārs veic, ja cesionārs

prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās

parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

[11.1] Lietas materiālos atrodas prasītāja 2018.gada 27.novembra kreditora maiņas paziņojums un 2019.gada 7.janvāra atgādinājums (lietas 19.,

20.lapa).

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2.punktā un 2.1.apakšpunktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu

pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam,

kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka

faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams – kopā ne vairāk kā 7,00 euro. Noteikumu 2.2.apakšpunktā noteikts, ka

par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10,00 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma

saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.punktā norādīts: „Pieprasot atlīdzināt

izdevumus, kas radušies saistībā ar parāda atgūšanu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums parādniekam norādīt izdevumus veidojošās

pozīcijas, lai nodrošinātu Ārpustiesas parādu atgūšanas likumā noteikto prasību, ka izdevumi ir samērīgi un objektīvi pamatoti”. (skat. Tiesību aktu

projektu reģistrs/Anotācija www.mk.gov.lv).

[11.2] Tiesa atzīst, ka prasītāja, atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantam un Ministru kabineta noteikumu Nr. 61

2.1.apakšpunktam, ir pierādījusi ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumus 7 euro apmērā (par rakstiska paziņojuma un atgādinājuma sagatavošanu un

nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās saistības), un šajā daļā prasība ir apmierināma.

Savukārt prasījums par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10,00 euro apmērā noraidāms kā nepamatots, jo lietā iesniegtais atbildētājam

nosūtītais paziņojums par kreditora maiņu un atgādinājums (lietas19., 20.lapa) ir uzskatāmi par Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2.1.apakšpunktā

noteikto ārpustiesas parāda atgūšanas darbību un ar to veikšanu radušos izdevumu apliecinošu dokumentu.

Par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām (Ministru kabineta noteikumu Nr. 61 2.2.apakšpunkta izpratnē) pierādījumi lietā nav

iesniegti.

[12] Prasītāja lūdz piedzīt ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro apmērā.

Atbildētāja saistība piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav nodota un prasītāja uzskata, ka ir atlīdzināmi ar brīdinājuma izskatīšanu saistītie

izdevumi (lietas 21.lapa).

[12.1] Tiesa, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmas datus, konstatē, ka izdevumi 5,44 euro apmērā ir piesaistīti un izlietoti citā lietā, proti,

Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas lietā Nr. /numurs/ par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un nav izmantojami konkrētās

civillietas ietvaros. Civilprocesa likums neparedz šādu izdevumu ieskaitīšanu, ceļot prasību prasības tiesvedības kārtībā, vai to atmaksu.

Līdz ar ko prasība daļā par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu, kas prasītājai radušies, vēršoties pret atbildētāju ar pieteikumu

par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas normām, ir noraidāma.

[13] Prasītāja lūdz apstiprināt tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no neapmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus sešus procentus no simta gadā no pamatparāda summas 6196,82 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[14] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

[..].

Ņemot vērā, ka tiesa atzinusi, ka prasība apmierināma daļēji, 8712,13 euro apmērā, kas ir 99,89 % no pieteiktās prasības summas, no atbildētāja

par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai daļai, proti, valsts nodeva 570,83 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,36 euro (lietas 7., 8., 9.lapa).

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 193., 194., 204.1, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, aizdevuma summas parādu

6196,82 euro, aizdevuma lietošanas procentus 1378,30 euro par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam, aizdevuma līguma

administrēšanas maksu 30 euro par laiku no 2017.gada 21.jūlija līdz 2018.gada 30.maijam, līgumsodu 441,08 euro, likumiskos procentus 658,93 euro

par laiku no 2018.gada 31.maija līdz 2020.gada 28.februārim, parāda atgūšanas izdevumus 7 euro, kā arī tiesas izdevumus 576,19 euro, kopā

9288,32 euro (deviņi tūkstoši divi simti astoņdesmit astoņi euro 32 centi).

Samaksa veicama SIA „Intrum Latvia”, AS „Luminor Bank” norēķinu kontā Nr. LV84NDEA0000081667899.

Atzīt SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešus procentus) no simta gadā - no pamatparāda summas 6196,82 euro (seši tūkstoši viens

simts deviņdesmit seši euro, 82 centi).

Noraidīt prasību daļā par parāda piedziņas izdevumu 10 euro un ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu 5,44 euro piedziņu no /pers. A/,

personas kods /personas kods/.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021.gada 28.janvāra, Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Ogrē).

Tiesnese N. Zavadska