Legislator Case Law & Legislation
C37094415 / C-0944-15 AI generated

Court orders father to pay child support based on minimum wage percentage due to mother's inability.

Case Number C37094415 / C-0944-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to receive monthly child support payments calculated as a percentage of the minimum wage. The plaintiff argued that the defendant, an alcoholic, failed to provide for their minor daughter after separating, while the defendant claimed they were capable of supporting the child. The court ruled that the defendant's failure to fulfill parental duties justified the award of statutory support amounts.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 177, 179; Civil Procedure Law 41, 42, 43: When one parent fails to fulfill support obligations due to inability or neglect, the court may order the other parent to pay child support based on statutory percentages of the minimum wage.

Keywords

AI generated
child support enforcement minimum wage calculation parental duty neglect alcoholism impact custody rights termination court costs allocation minor child maintenance

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 177
Civil Law 179
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 43
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 193
Ministerial Cabinet Decree No. 37 of 2013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37094415 Lietas arhīva Nr. C-0944-15/3 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 4.septembrī Tukuma rajona tiesa tiesnese K.Vanaga rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa konstatēja

2015.gada 15.maijā /pers. A/ iesniedzis Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgās meitas /pers. C/ uzturam LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā. Pieteikumā prasītājs norāda, ka kopdzīves laikā ar atbildētāju ir dzimusi meita. Atbildētājas alkohola atkarība dēļ, pušu kopdzīve tika pārtraukta pirms pusotra gada. Norāda, ka pēdējo reizi atbildētāja bērna uzturam uzturnaudu sniegusi 2014.gadā, 500 euro apmēra. Atbildētāja nerūpējas par bērna iztiku, apģērbu, audzināšanu un veselības aprūpi.

Prasītājs bērnu audzina viens, strādā SIA “/nosaukums/”, saņem algu 400 euro apmērā un ģimenes valsts pabalstu. Norāda, ka ir zināms, ka atbildētāja algotu darbu nestrādā. Prasītājs norāda, ka ar Kandavas novada bāriņtiesas 2014.gada 12.marta lēmumu Nr.1-6/30, atbildētājai pārtrauktas meitas aizgādības tiesības. Ar Kandavas novada bāriņtiesas 2015.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.1-6/39 nolemts neatjaunot atbildētājai pārtrauktās aizgādības tiesības un nolemts sniegt tiesā prasību par aizgādības tiesību atņemšanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.panta pirmo un piekto daļu, 2013.gada 15.janvāra MK noteikumiem Nr.37, prasītājs no atbildētājas lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas uzturam 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz meitas 7 gadu vecuma sasniegšanai un no 7 gadu vecuma līdz meitas pilngadībai 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai. 2015.gada 1.jūlijā Tukuma rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka prasību neatzīts.

Norāda, ka 2015.gada 15.aprīļa bāriņtiesas sēdē, prasītājs atzina, ka spēj bērnu nodrošināt ar visu nepieciešamo. Arī pati bērnu apgādā gan ikdienā, gan svētku dienās. Pērk bērnam rotaļlietas, dāvanas, saldumus un apģērbu. Prasītājs neļauj tikties ar bērnu un nevēlas pieņemt dāvanas un bērnam ikdienā nepieciešamās lietas. Norāda, ka algotu darbu nestrādā, nav personīgās dzīves vietas. Ņemot vērā to, ka tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada 3.jūlijā.

Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājai paziņots atbilstoši likuma prasībām.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas redzams, ka /pers. C/ ir prasītāja un atbildētājas meita (lietas 6.lapa). Ar Kandavas novada domes izziņu pierādīts, ka /pers. C/ dzīvo kopā ar /pers. A/ (lietas 7.lapa). Ar Kandavas novada bāriņtiesas 2015.gada 8.maija lēmumu Nr.1-6/39, nolemts neatjaunot atbildētājai /pers. C/ aizgādības tiesības un sniegt prasības pieteikumu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu (lietas 8.-10.lapa). Lēmumā norādīts, ka atbildētāja nepiedalās bērna audzināšanā, aprūpē un uzraudzībā, regulāri nav finansiāli iesaistījusies bērna vajadzību nodrošināšanā.

Norādīts, ka prasītājs sekmīgi aprūpē un audzina meitu /pers. C/, prasītājam pietiek līdzekļi bērna aprūpei. Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs īsteno bērna ikdienas aprūpi. No lietas materiālos esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas Nr.25/1178725 redzams, ka prasītāja vidējie mēneša ienākumi no 2015.gada janvāra līdz 2015.gada aprīlim bijuši 675,08 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas (lietas 16.lpa). Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Saskaņā ar 2014.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” no 2015. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas apmērs ir 360 euro. No lietas materiālos esošās /pers. C/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka prasītāja un atbildētājas meitai tiesas lietas izskatīšanas laikā ir 4 gadi. Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs /pers.

C/ nedrīkstētu būt zemāks par 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 90 euro. Atbildētājas iebildumus tiesa atzīst par nepamatotiem. Apstāklis, ka prasītājs spēj ikdienā nodrošināt bērna pamatvajadzības, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma sniegt bērnam uzturlīdzekļus. Turklāt, atbildētāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu savam apgalvojumam, ka pērk bērnam rotaļlietas, saldumus un dāvanas. No Kandavas novada bāriņtiesas lēmuma izriet, ka atbildētāja ar meitu netiekas.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi, sākot no 2015.gada 15.maija līdz bērns sasniegs pilngadību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 1080 euro, no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam aprēķināma valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Attiecīgi 1080x15%=162. Bez tam, kā izriet no lietai pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 7,57 euro. Tādējādi no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva 162 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,57 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu, 43.panta ceturto daļu, tiesa nosprieda

prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam no 2015.gada 15.maija 90 euro (deviņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% (divdesmit piecu procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. C/ sasniegs 7 (septiņu) gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz brīdim, kad /pers. C/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus

- valsts nodevu 162 euro (viens simts sešdesmit divi euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,57 euro (septiņi euro, piecdesmit septiņi centi), kopā piedzenot 169,57 euro (viens simts sešdesmit deviņi euro, piecdesmit septiņi centi). Valsts nodeva 162 euro iemaksājama: Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,57 euro iemaksājami: Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:

Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga