Court convicts defendant of two thefts and imposes combined public work sentence of 120 hours.

Lieta Nr. 11089013422

Lietas arhīva Nr. K77-0062-24/68

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 28.novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Vadims Terentjevs,

piedaloties prokurorei Lienei Balodei,

aizstāvei Dainai Puķītei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas

paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā turpmāk norādītajos apstākļos.

2022.gada 20.janvārī ap plkst. 18.00 /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, atrodoties SIA “/nosaukums/” veikalā /adrese/,

mantkārīgu tieksmju vadīti, vienojās personu grupā izdarīt zādzību.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, un rīkojoties vienoti un saskaņoti, /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, no minētā veikala

paņēma divas 0,7 l liķiera pudeles “Amaretto”, katru 7,49 EUR vērtībā, vienu 0,7 l degvīna pudeli “Premium” 9,99 EUR vērtībā, divas brīvā laika

sieviešu bikses “Esmara”, katru 7,99 EUR vērtībā, divus 200 g iepakojumus vārīta šķiņķa “Dulano”, katru 2,49 EUR vērtībā, trīs iepakojumus

nerūsējošā tērauda nažus “Ernesto”, katru 4,99 EUR vērtībā, vienu iepakojumu nakts redzamības binokļa “Bresser” 99,99 EUR vērtībā, vienu

iepakojumu līmes “UHU” 1,99 EUR vērtībā, /pers. A/ ielika tās līdzi paņemtā somā, pēc kā /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts,

kopīgi devās prom no veikala, par minētajām precēm nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, nozaga SIA “/nosaukums/” piederošās preces 162,88 EUR vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[2] Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā turpmāk norādītajos apstākļos.

2022.gada 7.februārī ap plkst. 19.10 /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, atrodoties SIA “/nosaukums/” veikalā /adrese/,

mantkārīgu tieksmju vadīti, vienojās personu grupā izdarīt zādzību.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, un rīkojoties vienoti un saskaņoti, /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, no minētā veikala

paņēma divas vīriešu bikses “Livergy”, katru 9,99 EUR vērtībā, vienu vīriešu džemperi “Livergy” 8,99 EUR vērtībā, vienu iepakojumu LED spuldzes

“Livamo Home” 3,49 EUR vērtībā, vienu iepakojumu vīriešu zeķu “Livergy” 2,99 EUR vērtībā, vienu iepakojumu LED luktura “Crivit” 3,99 EUR

vērtībā, vienu 0,7 l viskija “Queen/margot” 9,99 EUR vērtībā, vienu 0,7 l pudeli džina “PINK” 9,99 EUR vērtībā, vienu 0,7 l pudeli liķiera “Armilar”

7,79 EUR vērtībā, vienu 0,7 l pudeli džina “Castelgy” 8,99 EUR vērtībā, vienu 20V akumulatoru “Parkside” 17,99 EUR vērtībā, vienu 20V leņķa

slīpmašīnu “Parkside performance” 79,99 EUR vērtībā, vienu 20V akumulatoru un lādētāju “Parkside” 24,99 EUR vērtībā, vienu iepakojumu LED

luktura “Crivit” 3,99 EUR vērtībā, divus vītņurbju komplektus “Parkside” 13,99 EUR vērtībā, vienu suņu pavadiņu “Zoofari” 5,59 EUR vērtībā, vienu

LED projektoru “Parkside” 11,99 EUR vērtībā, vienu iepakojumu kabatas luktura “Ledlensert” 16,99 EUR vērtībā, divas šujmašīnas somas “Topmove”

katru 12,99 EUR vērtībā, /pers. A/ ielika tās līdzi paņemtās somās, pēc kā /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, kopīgi devās prom

no veikala, par minētajām precēm nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts, nozaga SIA “/nosaukums/” piederošās preces 291,69 EUR vērtībā, tas ir,

izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 23.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu un 481.panta pirmās daļas

1.punktu, izbeigts kriminālprocess daļā /pers. F/ apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā. Vienlaikus nolemts turpināt kriminālprocesu /pers. A/ apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

Prokurore 2024.gada 23.aprīlī Kriminālprocesa likuma 462.panta kārtībā grozīja apsūdzību, ņemot vērā /pers. F/ miršanas faktu.

[4] Krimināllikuma 180.panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma

175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus.

Apsūdzētajai /pers. A/ tiek inkriminēts, ka viņa izdarīja divas zādzības nelielā apmērā.

Lietas iztiesāšanas laikā apsūdzētā savu vainu viņai inkriminēto divu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

atzina pilnībā, izdarīto nožēloja. Tāpat apsūdzētā cietušās SIA “/nosaukums/” pirmstiesas kriminālprocesā pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju

atzina pilnā apmērā, un lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, apliecinot, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā kārtība, būtība un sekas

viņai ir zināmas un saprotamas. Tas viss ir fiksēts tiesas sēdes protokolā (lietas 2.sējuma 83.lapa).

Prokurore un aizstāve piekrita neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka ir konstatējami visi Kriminālprocesa likuma 499.pantā minētie

priekšnoteikumi lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.

Noklausījusies lietas dalībnieku viedokļus un izskaidrojusi viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesa nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu apsūdzību, jo apsūdzētā atzina savu vainu visā

viņai izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētās vainu, kā arī apsūdzētā piekrita šādas pārbaudes

neizdarīšanai.

Ņemot vērā lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu uzskaitījums un

to analīze spriedumā netiek veikta.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar

krimināllietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā. Apsūdzētās darbības ir kvalificētas pareizi.

Tādējādi /pers. A/ ar tiesas spriedumu ir atzīstama par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto divu noziedzīgu nodarījumu, kas

atreferēti šā sprieduma 1.–2.punktā, izdarīšanā un sodāma saskaņā ar Krimināllikuma noteikumiem, jo noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdī bija

sasniegusi Krimināllikuma 11.pantā noteikto vecumu un nav šaubu par viņas pieskaitāmību.

[5] Tā kā atbildība par abiem /pers. A/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, nosakot

sodu, galvenokārt tiks analizētas izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopīgās pazīmes, atsevišķi norādot arī atšķirības, ja tādas ir.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmo daļu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās

daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

[5.1] Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis

spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 180.panta pirmā daļa kopš noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas netika grozīta. Minētās tiesību normas sankcija kā sodu paredz

brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

[5.2] Nosakot apsūdzētajai piespriežamo sodu veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

[5.2.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu abi apsūdzētās izdarītie tīši noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Noziedzīgo nodarījumu izdarīšana ir vērsta pret īpašumu un apdraud cietušās juridiskās personas mantiskās intereses.

Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīta SIA “/nosaukums/”, kas pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 179,87 EUR, ņemot vērā, ka

otrajā epizodē personas tika aizturētas, bet nozagtās preces atgrieztas veikala administrācijai un bija derīgas tālākai realizācijai, izņemot kabatas lukturīti

“Ledlensert” 16,99 EUR vērtībā (lietas 1.sējuma 12.lapa). Ņemot vērā šā sprieduma 1.–2.punktā norādītos apstākļus un cietušās pieteikto materiālā

kaitējuma kompensāciju, tiesa secina, ka:

1) ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts 2022.gada 20.janvārī, cietušajai SIA “/nosaukums/” nodarīts mantisks zaudējums 162,88 EUR apmērā;

2) ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts 2022.gada 7.februārī, cietušajai SIA “/nosaukums/” nodarīts mantisks zaudējums 291,69 EUR apmērā

(jau pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas nozagtās preces tika atgrieztas veikala administrācijai un bija derīgas tālākai realizācijai, izņemot kabatas

lukturīti “Ledlensert” 16,99 EUR vērtībā, tādēļ faktiski nodarītais mantisks zaudējums pēc preču atgriešanas ir 16,99 EUR).

[5.2.2] Par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa ir dzimusi /datums/ , Latvijas Republikas nepilsone, ar pastāvīgu dzīvesvietu, vidējo

speciālo izglītību, neprecējusies, apgādājamo nav, nestrādā, vidējie ienākumi mēnesī ap 180 EUR (invaliditātes pensija), piešķirts trūcīgās personas

statuss, savu veselības stāvokli raksturo kā ļoti sliktu, ir grūtības pārvietoties, piešķirta trešā invaliditātes grupa, ko apliecina arī lietas materiāli. Psihiatrijas

un narkoloģijas centru uzskaitē nav bijusi, vairākkārt sodīta gan administratīvi, gan krimināli, sodāmība uz šajā spriedumā iztirzāto noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas brīdi nebija noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

[5.3] Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja

soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tādējādi, lemjot par apsūdzētajai /pers. A/ nosakāmo soda veidu par viņas izdarītajiem mazāk smagiem noziegumiem, sākotnēji izvērtējama soda

mērķa sasniegšana ar brīvības atņemšanai alternatīvajiem sodu veidiem, savukārt brīvības atņemšanas soda veids piemērojams tikai tad, ja par

konkrētiem noziedzīgajiem nodarījumiem, izvērtējot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos kritērijus, ar vieglākiem soda veidiem nav iespējams

sasniegt soda mērķi.

Ņemot vērā iepriekš šā sprieduma 5.1. un 5.2.punktā norādīto, izvērtējot katra izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, to

individuālos izdarīšanas apstākļus, un it īpaši apsūdzētās veselības stāvokli, tiesa atzīt, ka par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētajai ir

iespējams piemērot sabiedriskā darba soda veidu. Lietas materiālos ir vairāki pierādījumi tam, ka apsūdzētās veselības stāvoklis pašlaik ir tāds, ka

humānu iemeslu dēļ viņai nebūtu nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā. Apsūdzētā ir pierādījusi, ka viņa ir gatava izciest sabiedriskā darba sodu, ko

apliecina lietas materiālos esošā Valsts probācijas dienesta 2024.gada 26.novembra izziņa, no kuras izriet, ka /pers. A/ jau nostrādāja 82 sabiedriskā

darba stundas. /pers. A/ nav sagatavots neviens brīdinājums par sabiedriskā darba izpildes pārkāpumiem (lietas 2.sējuma 80.lapa). Tiesas ieskatā,

izvēloties tieši sabiedriskā darba soda veidu, konkrētajā gadījumā ir iespējams efektīvāk sasniegt Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noformulēto soda

mērķi. Turklāt šāds soda veids nodrošinās arī lielāku labumu sabiedrībai kopumā.

Naudas soda piemērošana konkrētajā gadījumā nav iespējama, jo apsūdzētā nestrādā algotu darbu un ir trūcīga persona. Savukārt probācijas

uzraudzība, tiesas ieskatā, nesasniegtu soda mērķi tik efektīvi kā sabiedriskais darbs.

[5.4] Nosakot apsūdzētajai soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[5.4.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētās vaļsirdīgu atzīšanos

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.

Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētā izmantojusi savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās

vienkāršāka procesa veida izvēlē, tas ir, piekrītot tiesas izmeklēšanu veikt bez pierādījumu pārbaudes, tādā veidā sekmējot kriminālprocesa ātrāku norisi.

Minētais apstāklis nav atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas izpratnē, taču atbilstoši judikatūrā paustajām

atziņām tas pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu un var tikt ņemts vērā, nosakot mazāku soda mēru (sk. Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta 2018.gada 19.jūnija lēmuma lietā Nr. SKK-J-348/2018 6.2.punktu).

[5.4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzīst par apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli to, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo sodāmība jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas brīdī /pers. A/ nebija noņemta vai dzēsta.

Tāpat tiesa atzīst, ka atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktam konstatējams arī atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgie

nodarījumi izdarīti personu grupā.

[5.4.3] Tiesa, tāpat kā prokurore, uzskata, ka konkrētajā gadījumā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi ir iespējams

visefektīvāk sasniegt, sodot apsūdzēto par katru izdarīto noziedzīgu nodarījumu ar sabiedrisko darbu uz 80 stundām. Tiesas ieskatā, mazāku soda mēru

/pers. A/ nav iespējams noteikt, ņemot vērā konstatētos atbildību pastiprinošos apstākļus. Savukārt lielāka soda mēra noteikšana nebūtu samērīga ar

radīto kaitējumu, tajā nav objektīvās nepieciešamības. Izvēlētais soda mērs, tiesas ieskatā, ir samērīgs ar izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ir

individualizēts.

[5.5] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem apsūdzētajai pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ir nosakāms galīgais

sods.

Nosakot galīgo sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, izdarīto noziedzīgu nodarījumu raksturu un skaitu,

radīto kaitējumu, /pers. A/ personību, piespriesto sodu veidu un mēru.

Tāpat tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija

lēmuma 31.punktā ietverto rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot

piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var

tikt piemērota īpašos gadījumos.

Ņemot vērā minēto un soda noteikšanas vispārīgos principus, nosakot apsūdzētajai galīgo sodu, piemērojams Krimināllikuma 50.panta otrajā daļā

paredzētais sodu daļējas saskaitīšanas princips. Proti, /pers. A/ nosakāms galīgais sods – sabiedriskais darbs uz 120 stundām.

[5.6] Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmajai daļai /pers. A/ 10 darba dienu laikā, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, jāreģistrējas soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu reģiona teritoriālajā struktūrvienībā Liepājas ielā 3D, Rīgā.

[6] Kriminālprocesa ietvaros /pers. A/ tika aizturēta laikā no 2022.gada 7.februāra plkst. 19.20 līdz 2022.gada 9.februāra plkst. 9.35 (lietas

1.sējuma 29., 33.lapa).

Līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā /pers. A/ ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks, kas atbilst

16 sabiedriskā darba stundām.

Tādējādi sabiedriskā darba soda izciešamā daļa pēc šā sprieduma ir 104 sabiedriskā darba stundas.

[7] /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Atbilstoši minētā

panta otrajai daļai kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai

prokurora priekšraksta par sodu pamata.

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās

kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda.

Kriminālprocesa ietvaros par cietušo ir atzīta juridiskā persona, kura pieteica kaitējuma kompensāciju par tai noziedzīgu nodarījumu rezultātā

radušos mantisko zaudējumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta trešajai daļai tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturto daļu kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas

apmēram.

[8.1] Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīta SIA “/nosaukums/”, kas pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 179,87 EUR apmērā

(lietas 1.sējuma 12.lapa).

Apsūdzētā /pers. A/ tiesas sēdē atzina pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā, kas tika fiksēts tiesas sēdes protokolā (lietas 2.sējuma

83.lapa).

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētās krimināli sodāmu darbību rezultātā (sk. šā sprieduma 1. un 2.punktu) cietušajai SIA “/nosaukums/” ir nodarīts

mantisks zaudējums, tas nav atlīdzināts labprātīgi.

Tādējādi no /pers. A/ par labu SIA “/nosaukums/” piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija 179,87 EUR.

[8.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu apsūdzētajai nosakāms termiņš kaitējuma kompensācijas labprātīgai

atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tāpat viņai nosakāms pienākums nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas tiesā dokumentus

par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie

piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā

gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem

līdzekļiem.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka apsūdzētajai ir piešķirts trūcīgās personas statuss (lietas 2.sējuma 81.lapa).

Līdz ar to /pers. A/ ir atbrīvojama no procesuālo izdevumu samaksas. Procesuālie izdevumi, kas saistīti ar samaksu valsts nodrošinātajam

aizstāvim, sedzami no valsts līdzekļiem.

[10] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskais pierādījums – kabatas lukturītis, kas glabājas pie

krimināllietas, – pēc sprieduma spēkā stāšanās ir iznīcināms, jo tam nav vērtības.

[11] Dokumenti – CD-R disks un viena zibatmiņa, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – pēc sprieduma spēkā stāšanās glabājami kopā ar

krimināllietu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 368.panta ceturto daļu, 511. un 520.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā 2022.gada 20.janvārī un sodīt ar

sabiedrisko darbu uz 80 stundām.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā 2022.gada 7.februārī un sodīt ar

sabiedrisko darbu uz 80 stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt /pers. A/ galīgo sodu – sabiedriskais darbs uz

120 stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadīto laiku no 2022.gada 7.februāra

plkst. 19.20 līdz 2022.gada 9.februāra plkst. 9.35, kas atbilst 16 sabiedriskā darba stundām.

Sabiedriskā darba soda izciešamā daļa ir 104 sabiedriskā darba stundas.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Cietušās SIA “/nosaukums/” pieteikto kaitējuma kompensāciju apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kaitējuma kompensāciju 179,87 EUR.

Noteikt /pers. A/ termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanu apliecinošie dokumenti nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu samaksas. Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar samaksu valsts nodrošinātajam aizstāvim, segt no

valsts līdzekļiem.

Lietiskos pierādījumus – kabatas lukturīti, kas glabājas pie krimināllietas, – iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Dokumentus – CD-R disku un vienu zibatmiņu, kas glabājas pie krimināllietas, – pēc sprieduma spēkā stāšanās glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2024.gada 27.decembrī.

Tiesnesis V. Terentjevs

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.