Court dismisses administrative offense case due to lack of violation elements when event occurred indoors without permit.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative offense case against the defendant for holding a public event without a permit. Although the police officer alleged a violation of the Public Events Safety Law, the court found the event took place entirely within the rented concert hall. The court ruled that no permit is required for indoor events and that the defendant's actions did not constitute a violation of the law. Consequently, the proceedings were terminated because the essential elements of the administrative offense were absent.
Legislator headnote
AI generatedPublisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums 5.pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants: No administrative offense exists when the alleged violation occurred in premises where a permit is not required, and the defendant's conduct does not meet the statutory elements of the offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 120032316
Lietas arhīva Nr. 1-0323-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājas tiesas tiesnesis Jozs Dargis
ar sekretāri Lailu Kļavu,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai /pers. B/,
2016.gada 14.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā –Latvijas APK) 1743.panta pirmās daļas,
k o ns t a t ē j a
2016.gada 30.augustā plkst.23.41 Liepājā, /adrese/ /pers. B/ rīkoja publisku pasākumu “Paradise Summer Party” bez pašvaldības izsniegtas
pasākuma rīkošanas atļaujas, tādējādi pārkāpjot 2005.gada 16.jūnija likuma “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums” 8.panta pirmo
punktu.
Ar savām darbībām /pers. B/ ir izdarījusi Latvijas APK 1743.panta pirmā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
/pers. B/ tiesas sēdē sevi par vainīgu atzina, izdarīto nožēloja. Paskaidroja, ka tas bijis viņas kā pašnodarbinātās pirmais rīkotais pasākums.
Noslēgusi līgumu par koncertestrādes “Pūt , Vējiņi” telpu nomu pasākuma rīkošanai. Slēdzot līgumu ,viņai paskaidrots , ka speciālo atļauju pasākuma
rīkošanai nevajag, Lūdza to ņemt vērā, cerot uz sapratni,norādīja,ka turpmāk tas neatkārtosies .Lūdza aprobežoties ar brīdinājuma izteikšanu.
Tiesa konstatē lietā sekojošus materiālus :
-administratīvā pārkāpuma protokols ZZ 320106,sastādīts par to,ka 2016.gada 30.augustā plkst.23.41 Liepājā, /adrese/ /pers. B/ rīkoja publisku
pasākumu “Paradise Summer Party” bez pašvaldības izsniegtas pasākuma rīkošanas atļaujas, tādējādi pārkāpjot 2005.gada 16.jūnija likuma “Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likums” 8.panta pirmo punktu;
-ar 2016.gada 30.augustu datēts Liepājas pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka Roberts Ošenieks lēmumi par lietvedības uzsākšanu
administratīvā pārkāpuma lietā pēc Latvijas APK1671.panta (llp.3) un Latvijas APK 1743.panta pirmās daļas(llp.4) ;
- Liepājas pilsētas pašvaldības policijas kārtībnieka Elvija Reķēna 2016.gada 29.augusta ziņojums, no kura izriet, ka 28.augustā pulksten 23.41
saņemts izsaukums uz Peldu ielu par to, ka pasākuma, kas notiek koncertestrādē “Pūt Vējiņi”, dēļ tiek traucēts naktsmiers /adrese/ iedzīvotājiem.
Pasākuma atbildīgā persona /pers. H/ uzrādīt atļauju mūzikas atskaņošanai nav varējis. Ap plkst.01.00 uz notikumu vietu nogādātas Pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta“ BIOR” darbinieces. (llp. 2)
-Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” diagnostikas centra Kurzemes reģionālās laboratorijas testēšanas
pārskats par trokšņa mērījumiem koncertestrādē “Pūt vējiņi” (llp. 5-6).
-Liepājas Latviešu biedrības nama un /pers. B/ Nomas līgums par koncertestrādi “Pūt vējiņi” un rēķins par nomu( llp.11- 15).
-Liepājas pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka Roberta Ošenieka Lēmums par lietvedības izbeigšanu par nakts miera traucēšanu, sakarā ar
to, ka trokšņa līmenis nepārsniedz Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība “2. pielikumā noteikto
(llp.20).
Tiesa, uzklausījusi /pers. B/, iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotajiem materiāliem, secina, ka /pers. B/ darbībās
nav Latvijas APK 1743.panta pirmā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva.
Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un
likumā noteiktā kārtībā un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicam, stingri ievērojot likumību, savukārt šā likuma 9. pants nosaka, ka par
administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai
sabiedrisko īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīva atbildība.
Saskaņā ar Latvijas APK 1743. panta pirmā daļā noteikto, administratīvā atbildība ir paredzēta par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko
izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantā noteikto – pierādījumi administratīvā lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā
noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam
ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem : ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma
vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībā, citu personu
paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī
pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem ( braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā
gaisā, foto, video u.tml.).
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 5.panta otrajā daļā noteikts, ka atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama
publisku pasākumu rīkošanai telpās.
No Nomas līguma 1.1. punkta nepārprotami izriet, ka iznomātājs nodod un nomnieks pieņem lietošanā koncertestrādi “Pūt Vējiņi”, /adrese/,kas
turpmāk līguma tekstā sauktas TELPAS pasākuma rīkošanai, saskaņā ar koncertiestādes izmantošanas noteikumiem. Ar definīciju “Telpas” puses
saprot : koncertestrādi ar 500 sēdvietām, sānu sēdvietām un stāvvietām; iežogotu koncertestrādes teritoriju; teritoriju autotransporta novietošanai.
Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotajiem materiāliem ,tiesa konstatē, ka pašvaldības policijas amatpersona
administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādījusi, ka /pers. B/ 2016.ga 30.augustā pulksten 23.41 /adrese/ rīkoja publisku pasākumu bez pašvaldības
izsniegtās pasākuma rīkošanas atļaujas. Lietas materiālos redzams, ka pasākums ir noticis 2016.gada 28.augustā koncertestrādes “Pūt Vējiņi “telpās”.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 5.panta otrajā daļā ir noteikts, ka publisku pasākumu rīkošanai telpās atļauja nav nepieciešama.
Līdz ar to, tiesa nonāk pie secinājuma, ka /pers. B/ ir ievērojusi likumā noteiktās prasības publisku pasākumu rīkošanai. Lietā nav nekādu
pierādījumu tam, ka /pers. B/ publisku pasākumu būtu rīkojusi ārpus koncertestrādes “Pūt Vējini” telpām un kādu tieši vainojamu darbību vai bezdarbību
/pers. B/ ir izdarījusi un kādā veidā tas ir izpaudies.
Latvijas APK 239.pants nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: 1)
nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Izvērtējot sastādīto administratīvos protokolu un tam pievienotos materiālus tiesa
uzskata, ka nav pierādīta /pers. B/ vaina un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.
Ņemot vērā iepriekšminēto un vadoties no Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punkta,2896. .,28916.pantiem, tiesa
n o lē ma
Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/, personas kods /personas kods/,izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas
APK 1743. panta pirmās daļas administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.
Lēmumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laika Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2016.gada 24.novembrī.
Tiesnesis J.Dargis