Court allows small claims debt recovery for unpaid property management fees and contract penalties.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's procedural objections regarding service of process and ordered the plaintiff to receive the full claimed amount. The defendant failed to pay the debt or contest the calculated contract penalty, while the plaintiff waived a hearing. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, agreed penalties, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 96., 193., 204.1, 250.18, 250.25, 250.27 panti: When a defendant fails to pay a debt or contest the calculation of contractual penalties in a small claims case, the court shall grant the plaintiff's request for payment of the principal, penalties, and court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C24088716
Lietas arhīva Nr. C-0887-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2016.gada 5.oktobrī
Ogres rajona tiesa: tiesnese Z.Kupce,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 8.februārī prasītāja SIA „/Nosaukums A/” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu, kurā
saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587.,
1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1779., 1828.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu
dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” lūgts piedzīt no atbildētāja pamatparādu 2044,35 euro
apmērā, līgumsodu 204,44 euro apmērā, kā arī tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar
ierobežotu atbildību “/Nosaukums S/”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu
apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-
910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka atbildētājs no 2007.gada 21.augusta līdz 2013.gada 28.decembrim bija
dzīvokļa īpašuma Nr./adrese A/, īpašnieks, bet prasītāja veic dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.
2008.gada 25.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.
Tā kā atbildētājs savas saistības nepildīja, līdz 2013.gada 28.decembrim ir izveidojies maksājumu parāds par sniegtajiem pakalpojumiem 2044,35
euro apmērā.
Par laika posmu no 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada 28.decembrim aprēķināts līgumsods 204,44 euro apmērā.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] 2016.gada 15.februārī atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi
nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot viņa tiesības.
Sūtījums 2016.gada 22.martā atgriezts tiesai atpakaļ (lietas 22.-23.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā
kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par
attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tādejādi tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, 2016.gada 16.martā
pieņemts lēmums un 2016.gada 5.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas
kancelejā 2016.gada 5.oktobrī.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem pievienotās Uzņēmumu reģistra 2015.gada 30.decembra izziņas (lietas 18.lapa) izriet, ka 2010.gada 29.decembrī
reorganizācijas rezultātā, apvienojoties vairākām Rīgas pašvaldības sabiedrībām, tajā skaitā SIA “/Nosaukums S/”, komercreģistrā reģistrēta SIA
“/Nosaukums A/”. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu prasītāja atzīstama par SIA “/Nosaukums S/”
tiesību un saistību pārņēmēju.
Lietā nodibināts un nav strīda par to, ka atbildētājs no 2007.gada 21.augusta līdz 2013.gada 28.decembrim bija dzīvokļa īpašuma Nr./adrese A/,
īpašnieks (lietas 9.lapa).
Lietā nodibināts un nav strīda par to, ka 2008.gada 25.feburārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līgums.
Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs
līgumslēdzējpusēm.
Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs savas, no Dzīvokļa īpašuma likuma un līguma izrietošās saistības, pienācīgi nav
pildījis kopš 2009.gada 1.novembra. Līdz tiesas sēdes dienai atbildētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka savas saistības būtu pilnībā vai
daļēji izpildījis.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, vai cēlis pretprasību lietā, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu
pret prasību un fakts, ka atbildētājs nav atmaksājis parādu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.
Līdz ar to tiesa neapšauba prasības pieteikumā norādītos apstākļus, un to, ka pamatparāds 2044,35 euro apmērā nav samaksāts un ir piedzenams
no atbildētāja par labu prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 1587., 1590.panta noteikumiem, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa
par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, kas regulēja aprēķināmo maksu parāda rašanās laikā un Ministru kabineta noteikumiem
Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, kas
regulēja norēķinu par pakalpojumiem kārtību parāda rašanās laikā.
[3] Prasītāja no atbildētāja lūgusi piedzīt līgumsodu 204,44 euro, aprēķinātu par laika periodu 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada
28.decembrim.
Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.5.punkts noteic, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,
kā arī maksājumu par pakalpojumiem, kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās
parāda summas.
Līdz sprieduma taisīšanai tiesā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka atbildētājs prasītājai parādu sedzis pilnā vai daļējā apmērā. Atbildētājs
nav apstrīdējis prasītājas iesniegto līgumsoda aprēķinu.
Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada 28.decembrim, ievērojot līgumsoda apmēra
aprēķināšanas ierobežojumu.
Līdz ar to tiesa neapšauba prasības pieteikumā norādītos apstākļus.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums daļā par līgumsoda piedziņu, ir pamatots un apmierināms, bet no atbildētāja prasītājas labā
piedzenams no līguma izrietošs līgumsods 204,44 euro apmērā.
[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi –valsts nodeva 324,69 euro apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 329,39 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 1.12 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25027.panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas
kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96., 193., 204.1, 250.18, 250.25, 250.27pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt SIA „/Nosaukums A/” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 2044,35
euro, līgumsodu 204,44 euro un tiesas izdevumus 329,39 euro apmērā, kopā piedzīt parādu 2578,18 euro apmērā (divi tūkstoši pieci simti septiņdesmit
astoņi euro un 18 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 euro apmērā (viens euro un 12
centi), kas labprātīgi nomaksājami 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
samaksu, iesniedzams tiesas kancelejā vai atsūtams pa pastu Ogres rajona tiesas kancelejai Brīvības ielā 6, Ogrē, LV- 5001.
Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Ogres rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese Z.Kupce