Administrative appeal court dismissed appeal against traffic fine for driving under influence. Court upheld lower court's conviction and penalty. Appeal rejected due to insufficient procedural flaws.

NORAKSTS Lieta Nr.132015607 143/AA43-0720-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 28.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš, tiesneses S.Gintere un M.Osmane,

piedaloties A.J. un viņa pilnvarotajam pārstāvim E.M., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.J. (personas kods /dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas sakarā ar A.J. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 28.aprīlī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA289690 par to, ka 2007.gada 28.aprīlī plkst.0150 A.J. vadīja transportlīdzekli Hyundai Getz, valsts reģistrācijas numurs /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, Rīgā pa Vecmīlgrāvja 1.līniju no M.Rinkas ielas puses Skuju ielas virzienā, atrodoties alkohola iespaidā. Konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,05 promiles. Ekspertīze veikta Rīgā, Hospitāļu ielā 55. Līdz ar to A.J. izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta trešajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumu A.J. atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.15panta trešajā daļā un sodīts ar naudas sodu Ls 400 apmērā un administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. Lēmumā norādīti šādi argumenti: [2.1] A.J. vaina pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, medicīnas pārbaudes protokolu un tiesas sēdē kā liecinieku nopratināto Andreja Grahoļska un Ruslana Ņikitina liecībām; [2.2] tiesai nav pamata apšaubīt liecinieku A.Grahoļska un R.Ņikitina liecības, jo viņu liecības apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā. Kritiski vērtējamas U.J. un S.Ņ. liecības, jo U.J. ir A.J. laulātā, bet S.Ņ. – sievas draudzenes vīrs. Turklāt liecinieki nenoliedza, ka lietojuši alkoholu, tādējādi tas varētu ietekmēt viņu liecību objektivitāti; [2.3] kritiski vērtējama A.J. pārstāvja atsaukšanās uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā pieļautajiem pārkāpumiem, jo minētie pārkāpumi nav tik būtiski, lai mainītu administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus un radītu pamatu lietvedības izbeigšanai; [2.4] nosakot sodu, tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis. Atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatējami.

[3] Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumu A.J. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz to atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi: [3.1] tiesnese, pieņemot lēmumu, pārkāpusi personas tiesību ievērošanas principu, vienlīdzības un tiesiskuma principu; [3.2] A.J. 2007.gada 26.aprīlī automašīnu atdeva drauga kāzu vajadzībām. Automašīnu drauga paziņa lietoja līdz 2007.gada 27.aprīlim, ap plkst.1830 A.J. tika atdodas atslēgas un dokumenti, bet automašīna tika novietota stāvvietā Skuju ielā 10; [3.3] A.J. kāzās lietoja alkoholiskos dzērienus, pēc tam kopā ar draugiem ar automašīnu BMW aizbrauca pie mājas Skuju ielā 10. A.J. radās konflikts ar sievu, tādēļ viņi aizgāja aprunāties uz automašīnu Hyundai Getz. Šajā brīdī atbrauca policisti, pieprasīja dokumentus, paziņoja, ka A.J. ir vadījis transportlīdzekli, un lika veikt pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai. Uz Hospitāļu ielu 55 A.J. tika nogādāts pret viņa gribu; [3.4] tiesnese nepamatoti deva priekšroku policijas darbinieku liecībām un nepiekrita nopratināt pieteicēja norādītos lieciniekus. Tiesnese nav ņēmusi vērā apstākli, ka policijas darbinieki sekoja kādai automašīnai, kas bija līdzīga A.J. automašīnai, un ka pagalms Skuju ielā

10 ir caurbraucams. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka alkometrs nebija lietošanas kārtībā; [3.5] administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā pieļauti būtiski pārkāpumi, līdz ar ko tas nav izmantojams kā pierādījums; [3.6] medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2413 nav izmantojams kā pierādījums šajā administratīvā pārkāpuma lietā, jo minētais protokols sastādīts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”, savukārt noteikumu 2.punktā noteikts, ka noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā; [3.7] policijas darbinieki A.Grahoļskis un R.Ņikitins ir ieinteresēti lietas iznākumā, jo ir nodarbināti valsts aģentūrā „Materiālās rezerves”.

[4] Tiesas sēdē A.J. un viņa pilnvarotais pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā minētajiem argumentiem, papildus norādot, ka alkohola pārbaudē ir pieļauts pārkāpums, jo no pārbaudes rezultāta (1,05 promiles) nav atņemta pieļaujamā kļūda 5%. Ja atņemtu minēto kļūdas procentu, alkohola koncentrācija asinīs nepārsniegtu 1 promili, un lieta būt pakļauta policijai, bet ne tiesai. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki A.Grahoļskis, N.A. un D.Ļ..

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka A.J. apelācijas sūdzība nav pamatota.

[6] Saskaņā ar LAPK 149.15panta trešo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu (..), ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. Lai izvērtētu, vai A.J. ir vainīgs LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: vai A.J. vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā un vai viņa izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs un urīnā bija robežās starp 1,0 līdz 1,5 promilēm.

[7] Par to, vai A.J. vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, Administratīvā apgabaltiesa konstatē šādus apstākļus: [7.1] liecinieki, policijas darbinieki A.Grahoļskis un R.Ņikitins Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona rajona tiesas sēdē liecināja, ka 2007.gada 28.aprīļa naktī ievēroja automašīnu Hyundai Getz, kas lēnām brauca pa Vecmīlgrāvja 1.līniju Skuju ielas virzienā un, neparādot pagriezienu, nogriezās no ceļa. Policisti šai automašīnai sekoja, paturot to visu laiku savā redzeslokā, līdz tā apstājās pie mājas Skuju ielā 10.

Pieejot klāt minētajai automašīnai, autovadītāja vietā sēdēja A.J. un blakus sieviete. Turpat pagalmā 15-20, tālāk stāvēja automašīna BMW, pie kuras atradās parastās drēbēs (džinsi, jakas) tērpta cilvēku kompānija. Vēlāk uz ārstniecības iestādi atbrauca cits, lielāks BMW ar uzvalkos tērptiem vīriešiem un sievieti baltā kleitā; [7.2] A.J. savā apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos tiesas sēdē paskaidroja, ka tajā dienā nav vadījis automašīnu. Viņu kopā ar sievu Uļjanu draugi aizveda līdz mājām Skuju ielā 10, lai turpinātu svinēt S.Ņ. kāzas.

A.J. sastrīdējās ar sievu un abi aizgāja aprunāties uz automašīnu Hyndai Getz. Draugi, kas atveda, sēdēja savā automašīna BMW netālu no viņiem. Tad piebrauca policisti un pieprasīja dokumentus un pūst alkometrā; [7.3] lieciniece, A.J. sieva U.J. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona rajona tiesas sēdē sniedza A.J. analoģiskas liecības, papildus norādot, ka tad, kad viņa aizgāja ar A.J. aprunāties uz mašīnu, tajā automātiski ieslēdzās gaismas; [7.3] A.J. pieaicinātais liecinieks D.Ļ. tiesas sēdē liecināja, ka policijas automašīna ar ieslēgtām bākugunīm piebrauca pie automašīnas Hyndai Getz, kas ar izslēgtu motoru un izslēgtām gaismām stāvēja pagalmā pie mājas, kas atrodas pretim Rīgas 31.vidusskolai.

Pirms tam bija klusums un citu automašīnu, bez policijas automašīnas, braucam neredzēja. Netālu augstāk kalnā bija vēl viena automašīna, pie kuras ārā atradās cilvēki; [7.4] liecinieks S.Ņ. rajona tiesas sēdē liecināja, ka viņa sievas patēvs pēc kāzu svinībām kopā ar citiem kāzu viesiem aizveda A.J. ar sievu uz mājām, uz Skuju ielu, kur A.J. ar sievu aizgāja uz citu automašīnu parunāties, jo bija sastrīdējušies. Pārējie kāzu viesi palika automašīna, salonā dega uguns. Automašīna, kur sēdēja A.J. ar sievu, netika iedarbināta un gaismas arī netika iedegtas.

Pēc 10 minūtēm pie viņu automašīnas piebrauca policijas automašīna un policisti piegāja pie tās. Pēc tam piezvanīja A.J. sieva Uļjana un paziņoja, ka A.J. ved uz ekspertīzes veikšanu.

[8] Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks ir sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 15.1punktu). Konkrētajā gadījumā Administratīvās apgabaltiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki A.Grahoļskis un R.Ņikitins būtu neobjektīvi vai nekompetenti A.J. administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nekonstatē arī policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar A.J. un līdz ar to vēlmi pieņemt viņam nelabvēlīgu lēmumu. A.Grahoļskis tiesas sēdē liecināja, ka strādā arī valsts aģentūrā „Materiālās rezerves” par ekspertu, kas brauc uz notikuma vietu, ja tiek izņemts transportlīdzeklis, kur nofotografē un sastāda nepieciešamos dokumentus. A.J. saticis otrreiz, kad viņš bija atnācis pakaļ savai izņemtajai automašīnai. Arī liecinieks N.A. liecināja, ka redzējis A.Grahoļski pie automašīnas saņemšanas atpakaļ no valsts aģentūras „Materiālās rezerves”. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā apstāklis, ka A.Grahoļskis veic minēto darbu valsts aģentūrā „Materiālās rezerves”, nedod pamatu uzskatīt, ka A.Grahoļskis tāpēc ir ieinteresēts, veicot policista pienākumus, vairāk izņemt automašīnas, kuras, savukārt, pieņem minētā valsts aģentūra, lai tādā veidā nodrošinātu minētajai valsts aģentūrai nepieciešamību pēc viņa kā eksperta pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka A.J. apelācijas sūdzībā norādīto apstākli par A.Grahoļska darbu valsts aģentūrā „Materiālās rezerves” tiesas sēdē apliecināja pats A.Grahoļskis un apstiprināja liecinieks N.A., Administratīvā apgabaltiesa nedod priekšroku valsts aģentūras „Materiālās rezerves” 2007.gada 21.decembra izziņā Nr.27/2-25491 (lietas 74.lapa) norādītajam, ka A.Grahoļskis neatrodas darba tiesiskajās attiecībās ar minēto valsts aģentūru.

[9] Liecinieces A.J. sievas U.J. liecības tiesa vērtē kritiski, jo kā A.J. sieva viņa ir ieinteresēta palīdzēt savam vīram izvairīties no administratīvās atbildības, turklāt, viņas liecības ir pretrunā ar A.J. un S.Ņ. liecināto par to, ka gaisma automašīnā nav iedegusies. Administratīvā apgabaltiesa konstatē pretrunas starp policistu, S.Ņ. un D.Ļ. liecībām. Proti, gan policisti, gan D.Ļ. liecināja, ka tad kad piebrauca policija, netālu atradās automašīna BMW un pie tās ārā atradās cilvēku kompānija, bet ne tajā klusi sēdēja cilvēku kompānija. Turklāt, D.Ļ. liecība par to, kur atradās automašīna BMW, kad atbrauca policija, ir pretrunā policistu liecībām. No D.Ļ. liecības izriet, ka automašīna BMW atradās netālu augstāk kalnā. No A.J. pilnvarotā pārstāvja lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka augstāk kalnā automašīna BMW varēja atrasties, ja tā atradās uz M.Rinkas ielas, bet ne pagalma ieliņā, kā to liecināja policisti. Administratīva apgabaltiesa atzīst, ka S.Ņ. liecība par to, ka pēc A.J. sievas zvana par to, ka A.J. policisti ved uz ārstniecības iestādi veikt alkohola reibuma pārbaudi, viņš ir devies kopā ar pārējiem kāzu dalībniekiem uz ārstniecības iestādi skaidroties, sakrīt ar policistu rajona tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Ņemot vērā jau konstatētās pretrunas policistu, S.Ņ. un D.Ļ. liecībās, Administratīvā apgabaltiesa apšauba faktu, vai A.J. sieva zvanītu S.Ņ., kas sēž dažu desmitu metru attālumā automašīnā, kā arī apšauba, ka S.Ņ. un pārējie kazu dalībnieki, klusi sēdēja netālu automašīnā, vēroja to, kā policija liek pūst alkometrā A.J. un aizved viņu un viņa automašīnu prom, bet pēc tam brauca skaidroties un mēģināt palīdzēt A.J. tikai uz ārstniecības iestādi. No iepriekšminētā Administratīvā apgabaltiesa secina, ka S.Ņ., D.Ļ. un J.J. ir snieguši apzināti nepatiesas liecības tiesai. Tāpat Administratīvā apgabaltiesa neuzskata par ticamu A.J. pilnvarotā pārstāvja skaidrojumu, ka policisti, sekojot kādai automašīnai, būtu to pazaudējuši no redzesloka un, iebraukuši pagalmā ar ieslēgtām bākugunīm, kļūdas pēc nolēmuši piebraukt tieši A.J. automašīnai, kas naktī stāvēja nedarbojoties motoram un bez gaismām pie vienas no mājām.

[10] Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pamatojoties uz šī sprieduma [8] un [9] punktā minētajiem apsvērumiem, priekšroka ir dodama policistu liecībām, un ka kopsakarā ar citiem lietas materiāliem ir konstatēts fakts, ka A.J. 2007.gada 28.aprīlī plkst.0150 vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā.

[11] Par to, vai A.J. izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs un urīnā bija robežās starp 1,0 līdz 1,5 promilēm, Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka atzīst par nepamatotu spriedumā [3.6] punktā minēto apelācijas sūdzības argumentu. Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments jau 2006.gada 22.jūnija spriedumā lietā SKA-251 ir atzinis, ka pierādījums – medicīniskās pārbaudes protokols, kas izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.625, atbilst Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.15 noteiktajai medicīniskās pārbaudes veikšanas un protokola sastādīšanas procedūrai.

Savukārt iespējamās atšķirības pierādījumu iegūšanā ir nelielas un tādas, kas nemaina pierādījumos konstatētos faktus. Tāpat Administratīvā apgabaltiesa uzskata par nepamatotu šī spriedumā [4] punktā minēto A.J. pilnvarotā pārstāvja argumentu. Tiesas sēdes laikā uzrādītais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2006.gada 26.septembra lēmums, kurā ir pieminēta 5% kļūdas pieļaujamība mērījumu rezultātos asinīs, nedod pamatu apšaubīt medicīniskās pārbaudes veikušā ārsta profesionalitāti un uzskatīt, ka minētās izmeklēšanas rezultāts ir noteikts neatbilstoši tās veikšanas prasībām.

Narkoloģijas valsts aģentūras izstrādātās medicīniskās pārbaudes vadlīnijas alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai arī neparedz medicīniskās pārbaudes protokolā norādīt kaut kādu pieļaujamo kļūdu mērījumu rezultātos, ja alkohola koncentrācija asinīs noteikta bioloģiskā vidē (asinīs) ar gāzes hromatogrāfijas metodi. Medicīniskās pārbaudes protokolā norādāma tikai portatīvās ierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā maksimāli pieļaujamā kļūda ekspluatācijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 4.punktu transportlīdzekļa vadītājs nogādājams ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai tad, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem. Ņemot vērā, ka gan policisti rajona tiesas sēdē liecināja, gan pats A.J. apelācijas sūdzībā norādīja, ka nepiekrita pārbaudei uz vietas, A.J. apelācijas sūdzības arguments par nepamatotu viņa nogādāšanu uz ārstniecības iestādi ir nepamatots.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatēts, ka A.J. izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs un urīnā bija robežās starp 1,0 līdz 1,5 promilēm, proti, kā norādīts medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2413 – 1,05 promiles.

[12] Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka apelācijas sūdzībā minētā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PA289690 nepilnība - administratīvā pārkāpuma protokolā tā sastādīšanas vietu norādot tikai Hospitāļu ielu, bet nenorādot precīzu adresi (numuru), nav būtisks procesuāls pārkāpums, kas ietekmētu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un lietā pieņemto rezultātu. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka apelācijas sūdzībā norādītās nepilnības administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA289690 – normatīvā akta nenorādīšana, norādes uz pievienotajiem dokumentiem un pašu dokumentu neesamība, lietas izskatīšanas laika nenorādīšana, neatbilst patiesībai, jo minētā informācija ir norādīta administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA289690 (lietas 5.lapa).

[13] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumā ir ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personībā, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi un uzlikts minimālais sods, kādu paredz LAPK 149.15panta trešās daļas sankcija. Tādējādi A.J. piemērotais administratīvais sods atzīstams par pamatotu un samērīgu izdarītajam pārkāpumam.

[14] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, lai atstātu to negrozītu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta pirmās daļas 1.punktu un Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.maija lēmumu, bet A.J. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) E.Puriņš

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) M.Osmane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis E.Puriņš Rīga, 2008.gada 28.janvārī