Court partially allowed water bill claim but dismissed late payment interest due to ongoing dispute.

ECLI:LV:ZRT:2021:1208.C73482120.10.S

Lieta Nr.C73482120

Lietas arhīva Nr. C-1053-21/48

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2021.gada 8.decembrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese Aelita Vancāne,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Mūsu Saimnieks” vienkāršotas procedūras prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 23.jūlijā Zemgales rajona tiesā saņemts prasītājas SIA “Mūsu Saimnieks” prasības pieteikums vienkāršotas procedūras prasībā par

naudas piedziņu no atbildētāja /pers. B/.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja aukstā ūdens un kanalizācijas starpības parādu 364,54 EUR

par laika periodu no 2010.gada 30.decembra līdz 2019.gada 1.februārim un tiesas izdevumus 73,30 EUR.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam piederēja dzīvoklis /adrese/, kā tas izriet no Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas

Vecumnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/.

[1.2] Dzīvojamo māju prasītāja apsaimnieko un pārvalda, pamatojoties uz 2007.gada 27.augusta Līgumu Nr.178.

[1.3] Atbildētājs ir pilnībā saņēmis visus Līgumā noteiktos pakalpojumus un nekad nav izteicis pamatotas pretenzijas pret tiem, kas pierāda, ka

atbildētājam nav pretenziju pret prasītājas sniegto un nodrošināto pakalpojumu kvalitāti un apjomu. Atbildētājs nekādi nemotivējot savu rīcību nepilda

savas saistības pret prasītāju un neveic norēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem. Parāda summa par saņemtajiem, bet neapmaksātajiem pakalpojumiem

ir 364,54 EUR.

[2] 2020.gada 23.oktobrī tiesā saņemts /pers. B/ pilnvarotās personas /pers. C/ paskaidrojums par prasību, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību

neatzīst. Norādīts, ka atbildētājs nav saņēmis nevienu prasītājas izrakstītu rēķinu. Pakalpojumi par aukstā ūdens un kanalizācijas apsaimniekošanu nav

saņemti, jo prasības pieteikumā norādītajā periodā dzīvoklis netika apdzīvots, ūdens un kanalizācijas patēriņš nenotika. Uzskata, ka ir pieļauts atbildētāja

kā patērētāja interešu pārkāpums, uzliekot par pienākumu apmaksāt nesaņemtu pakalpojumu.

[3] Prasītāja iesniedza prasības pieteikuma grozījumus.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 364,54 EUR. Prasītāja norāda, ka parāda summa veidojusies par periodu no 2016.gada 25.novembra

līdz 2019.gada 25.februārim (lietas 77. lapa).

Prasības pieteikuma grozījumi ar aprēķiniem nosūtīti atbildētajam.

[4] Ņemot vērā atbildētāja lūgumu, ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.novembra lēmumu mainīts civillietas izskatīšanas veids no rakstveida

uz mutvārda procesu (lietas 65.lapa).

[5] Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021.gada 22.oktobra lēmumu lieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, nosakot lietas dalībniekiem

termiņu lūgumu, paskaidrojumu sniegšanai, ja tādi ir. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot paziņojumus

[6] 2021.gada 24.novembrī atbildētāja pilnvarotā persona /pers. C/ iesniedza tiesā rakstveida liecinieku /pers. E/ un /pers. F/ liecības, kurās

norādīts, ka dzīvoklī Nr./adrese/ laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.martam neviens nav dzīvojis.

[6.1] 2021.gada 29.novembrī atbildētājs iesniedza AS “Sadales tīkls” 2021.gada 29.novembra izziņu par to, ka no 2016.gada 1.janvāra līdz

2018.gada 14.martam īpašumā /adrese/ elektroenerģijas pieslēgums nav bijis.

[7] Noteiktajā termiņā lietas dalībnieki papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus nav iesnieguši.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka lietā esošo rakstveida pierādījumu apjoms ir pietiekams lietas

izskatīšanai pēc būtības rakstveida procesā. Tiesa atzīst, ka pusēm rakstveida procesā tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā, jo

pusēm tika dots laiks papildus paskaidrojumu, lūgumu, pieteikumu iesniegšanai, lai arī tiesības sniegt paskaidrojumus rakstveidā tika nodrošinātas,

atbildētājs nesniedza tādu pamatojumu, kas liegtu lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Tiesa, novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[10] Civillikuma 994.pants paredz, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Saskaņā ar Civillikuma 864.pantu visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

[10.1] Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Nr./numurs A/ izdruka pierāda, ka uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ Dzīvojamā mājā un

kopīpašuma domājamo daļu no mājas un zemes atbildētājam tika nostiprinātas īpašuma tiesības ar zemesgrāmatu tiesneša 2015.gada 23.decembra

lēmumu. Īpašuma tiesības iegūšanas pamats ir 2015.gada 12.novembra pirkuma līgums.

[10.2] Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Nr./numurs A/ izdruka pierāda, ka dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ īpašuma tiesības ar

zemesgrāmatu tiesneša 2018.gada 8.februāra lēmumu nostiprinātas /pers. G/. Īpašuma tiesības iegūšanas pamats ir 2018.gada 19.janvāra pirkuma

līgums.

[10.3] Atbilstoši zemesgrāmatas nodalījuma norakstam atbildētājam laikā no 2015.gada 23.decembra līdz 2018.gada 8.februārim piederēja

nekustamais īpašums /adrese/.

[11] Saskaņā ar prasības grozījumiem prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par aukstā ūdens un kanalizācijas uzturēšanas pakalpojumiem

364,54 EUR par periodu no 2010.gada 30.decembra līdz 2019.gada 1.februārim.

[11.1] No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķinājusi aukstā ūdens un kanalizācijas starpības parādu 324,84 EUR, līgumsodu

11,02 EUR un likumiskos nokavējuma procentus 28,68 EUR.

[12] Lietā pierādīts, ka 2007.gada 27.augustā starp Vecumnieku pagasta padomi un prasītāju noslēgts līgums, ar kuru pašvaldība uzdod prasītājai,

bet prasītāja apņemas nodrošināt Vecumnieka ciema teritorijā esošo ūdens ieguves, ražošanas un novadīšanas ūdensvada tīklā iekārtu uzturēšanas

funkcionālā kārtībā un atjaunošanu, ūdens ražošanu un padevi no ražošanas vietas līdz pakalpojuma saņēmējiem, patērētā ūdens uzskaiti un atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām saskaņā ar pielikumu Nr.1., kurā iekļauts nekustamais īpašums /adrese B/. Prasītāja apņemas aprēķināt un

iekasēt maksas par auksto ūdeni, kanalizāciju un ūdenssaimniecības komunikāciju apsaimniekošanu un uzturēšanu. Puses vienojušās, ka prasītāja ūdens

komunikāciju apsaimniekošanu un uzturēšanu veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Vecumnieku pagasta padomes lēmumiem un

rīkojumiem. Maksājumu aprēķināšana un iekasēšana notiek saskaņā ar LR likumdošanu, Vecumnieku pagasta padomes un sabiedrisko pakalpojuma

regulatora apstiprinātajiem tarifiem.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešās daļas redakcija šī līguma noslēgšanas laikā noteica, ka valsts

dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Lietā nav strīds, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas tiesības perioda, par kuru aprēķināts parāds, nav nodotas dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai citai ar līgumu pilnvarotai personai, līdz ar to atzīstams, ka Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumu sniegšanu nodrošina

pašvaldība, kura šo uzdevumu nodevusi prasītājai.

[13] Lietā ir strīds par atbildētāja pienākumu apmaksāt prasītājas sastādīto rēķinus, kuros iekļauta ūdens patēriņa un kanalizācijas starpība.

Līdz ar to lietā ir pārbaudāms, vai prasītāja pamatoti ir sastādījusi rēķinus par aukstā ūdens patēriņa un kanalizācijas starpību.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja pienākums ir norēķināties par pakalpojumiem, savukārt atbildētājs uzskata, ka tā kā pušu starpā nekādi līgumi nav

noslēgti, atbildētājs nekādus rēķinus nav saņēmis, kā arī nav lietojis dzīvokli, viņam par dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem nav jāmaksā.

[14] Prasītāja prasību par aukstā ūdens un kanalizācijas starpības piedziņu no 2016.gada 25.novembra līdz 2019. gada 25.februārim cēla pret

atbildētāju kā dzīvojamā mājā esoša dzīvokļa īpašuma īpašnieku, pamatojoties no likuma izrietošu pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas

apsaimniekošanā, veikt maksājumus par saņemtiem pakalpojumiem.

[15] Tiesai jānoskaidro – vai prasītāja ir piemērojusi atbilstošu ūdens patēriņa starpības sadales kārtību starp dzīvokļu īpašniekiem.

[16] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Tiesa atzīst, ka uz tiesību normu pamata dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt maksājumus

pārvaldniekam par pārvaldīšanas darbību veikšanu un dzīvokļa īpašumam sniegtiem pakalpojumiem.

[17] Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[18] Ūdens patēriņa starpības apmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

[18.1] Tiesa uzskata, ka minētais tiesību akts ir speciālais attiecībā pret Dzīvokļa īpašuma likumu, kas jautājumu, kas tieši attiecas uz ūdens patēriņa

starpības apmaksas kārtību neregulē.

[18.2] Noteikumu Nr.1013 1.punktā noteikts, ka tie nosaka kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja pakalpojums tiek

sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības starpniecību; kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa

par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.

[18.3] Noteikumu Nr.1013 2.puktā noteikts, ka tie piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav

savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

[18.4] Tiesa atzīst, ka minētie noteikumi ir piemērojami risinot strīdu par jautājumu par ūdens patēriņa starpības iekļaušanu dzīvokļa īpašniekam

izrakstītajā rēķinā.

[18.5] Lai arī ūdens patēriņa starpība pēc būtības nav pakalpojums, ko tieši saņem dzīvokļa īpašnieks, ūdens patēriņa starpība attiecas uz

dzīvojamai mājai kopumā piegādāto un patērēto ūdeni, līdz ar ko tā apmaksas jautājumi ir dzīvokļu īpašnieku pienākums.

[19] Noteikumu Nr.1013 19.punktā noteikts, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar

skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens

patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Noteikumu 19.1 punktā noteikts, ka šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa

starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas

pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to

plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka prasītāja nav norādījusi iemeslu ūdens patēriņa starpības esamības cēlonim nav pamats prasības noraidīšanai, jo

tiesa nekonstatē prasītājas izrakstīto rēķinu neatbilstību normatīvajam regulējumam, līdz ar ko nav pamata atzīt par nelikumīgu prasītājas aprēķināto ūdens

starpību par laiku no 2016.gada 25.novembra līdz 2018.gada 28.februārim.

[20] Tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesīga prasīt saistību izpildi no atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka par laika periodu no 2016.gada 25.novembra līdz

2018.gada 28.februārim.

Atbildētājs paskaidrojumos par prasību norādīja, ka parāds nevarēja sakrāties prasītājas norādītā summā, jo dzīvoklis netika apdzīvots.

[21] Ņemot vērā, ka atbildētājs strīdus dzīvokļa īpašnieks bija līdz 2018.gada 28.februārim, tiesa uzskata, ka parāds par aukstā ūdens un

kanalizācijas starpību ir 295,86 EUR

[22] Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja norādi, ka tādēļ, ka dzīvoklī neviens nedzīvo, nav pamata piedzīt maksu par aukstā ūdens un

kanalizācijas starpību.

Atbildētājam, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, ir pienākums veikt attiecīgus maksājumus par dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem.

[23] Ņemot vērā piedzenamās summas aprēķinā norādīto, secināms, ka no 2016.gada 25.novembra līdz 2018.gada 28.februārim rēķinos parāda

daļu veido izdevumi par auksto ūdeni un kanalizāciju. No minētā secināms, ka parāds ir aprēķināts par dzīvojamā mājā konstatēto aukstā ūdens patēriņa

un kanalizācijas starpību.

[24] Ikvienam atsevišķa dzīvokļa īpašniekam, kas vienlaikus ir arī visas dzīvojamās mājas kopīpašnieks, ir pienākums apmaksāt ne vien atsevišķā

īpašuma robežās izmantotos pakalpojumus, bet arī piedalīties visas dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanā un uzturēšanā, apmaksāt visus

dzīvojamā mājā visiem kopīpašniekiem nodrošinātos pakalpojumus, pat, ja šie pakalpojumi nav bijuši patērēti tieši atsevišķā dzīvokļa piederības robežās,

kā to noteic gan likums, gan dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumi. Tātad arī atbildētāja pienākumu ir apmaksāt izdevumus par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanas, kā arī par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[24.1] Tiesas ieskatā atbildētājs zināja (viņam bija jāzina), ka viņam piederošais dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura tiek apsaimniekota un

saņem komunālos pakalpojumus, kā arī to, ka šie pakalpojumi nav bezmaksas.

[24.2] Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka atbildētājam īpašuma tiesības radušās jau 2015.gada 23.decembrī. Tiesa uzskata, ka atbildētājam

bija pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam pašam noskaidrot visus jautājumus, kas izriet no viņa īpašuma tiesībām uz dzīvokli un ar to

saistītajiem maksājumiem.

[24.3] Tiesa norāda, ka atbildētājs, iegūstot īpašumtiesības uz dzīvokli, ne tikai ieguvis tiesības uz īpašumu, bet ieguvis arī pienākumu kā dzīvokļa

īpašnieks norēķināties par dzīvoklim sniegtajiem pakalpojumiem.

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka dzīvokļa īpašnieks nelieto savu īpašumu, pats par sevi nevar būt tiesisks pamats viņa atbrīvošanai no likumā noteiktā

pienākuma - norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem - izpildes.

[25] Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav definēts komunālo maksājumu jēdziens, tad tiesa vadās no vispārīgā principa, kas ir izdevumi, kuri ir

nepieciešami dzīvokļa īpašuma uzturēšanai neatkarīgi no fakta vai tajā dzīvo kāda persona vai īpašums netiek izmantots, šādi izdevumi attiecas uz visu

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas apsaimniekošanu, siltummezgla apsaimniekošanu, elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās, zālāja pļaušana un

izdevumiem dzīvokļa apkurei.

[26] Tiesa uzskata par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka šajā gadījumā jāņem vērā, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks ir patērētājs, kuram

ir pienākums norēķināties tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem.

[27] Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja norādi, ka atbildētājs nav saņēmis prasītājas rēķinus.

Lietas materiālos esošās rēķinu izdrukas apliecina, ka rēķini atbildētājam tika sūtīti uz atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma adresi /adrese/.

[28] Kļūstot par dzīvojamo telpu īpašnieku daudzdzīvokļu mājā, atbildētājam ir jāveic maksājumi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma

noteikumiem.

[29] No lietā esošā aprēķina (lietas 81.-84.lapa) redzams, ka strīdus dzīvoklī cilvēki nav dzīvojuši, bet aukstā ūdens un kanalizācijas starpība tiek

aprēķina.

[30] Pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.punkta 17.4.1.apakšpunktu, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona,

par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu.

[31] Tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu par periodu no 2016.gada 25.novembra līdz 2018.gada 28.februārim

kopā 295,86 EUR.

[32] No parāda aprēķina redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 11,02 EUR.

[32.1] No lietas materiāliem izriet, ka līgumu puses nav parakstījušas.

[32.2] Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115.lpp.). Turklāt zinātniskajā

literatūrā ir doti skaidrojumi, ka civiltiesisko sodu par saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi var noteikt līgumā. (...) Līgumsodu var noteikt, līgumu

slēdzot un rakstiskā līgumā ierakstot kā atsevišķu punktu. Bet vienošanās par līgumsodu var notikt arī vēlāk. (...) Līgumsoda apmērs ir pušu vienošanās

priekšmets, arī te ir svarīga gribas brīva izpausme, bet likumdevējs nav uzlicis pusēm pienākumu samērot līgumsodu ar iespējamiem zaudējumiem (sk.

Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Otrais izdevums.

Rīga, Mans īpašums, 2000., 224.-225.lpp.).

No minētajām tiesību doktrīnām nepārprotami izriet, ka līgumsoda kā saistības pastiprinājuma nodibināšanai ir nepieciešama līgumslēdzējpušu

gribas brīva izpausme, ar kuru panākta vienošanās par līgumsoda apmēru.

[32.3] Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā prasītāja nav pierādījusi, ka puses būtu vienojušās par līgumsoda kā saistību pastiprinājuma

nodibināšanu, tiesa atzīst, ka nav pamata līgumsoda piemērošanai un prasītājai nav tiesības prasīt līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716.pantu,

1717.pantu, 1721.pantu noteikumus, jo līgumsoda samaksa un tā apmērs tieši starp atbildētāju un prasītāju nav pielīgts.

[32.4] No judikatūrā sniegtās atziņas nepārprotami izriet, ka tas, ka atbildētājs nav parakstījis dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas līgumu,

protams, neatbrīvo viņu no pienākuma piedalīties likumā „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā noteikto pienākumu izpildē attiecībā uz nama kā kopīpašuma

apsaimniekošanas izdevumu segšanu. Taču apsaimniekošanas izdevumu jēdziens nav tulkojams tik plaši, ka no tā varētu secināt tiesības noteikt

līgumsodus vai paaugstinātus salīdzinājumā ar likumiskajiem (6% gadā) nokavējuma procentus (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2010.gada 24.novembra spriedums lietā Nr. SKC-245).

Arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2013.gada 6.decembra spriedumā lietā Nr. SKC-457/2013 atkārto agrāk norādīto, ka uz dzīvokļa

īpašnieku, kurš nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar ēkas apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un nav arī šīs sabiedrības

biedrs, nav attiecināmas sankcijas, kuras par sabiedrības lēmumu nepildīšanu uzņēmušies tās biedri vai citi dzīvokļu saimnieki. Apsaimniekošanas jēdziens

nav tulkojams plaši, ka tas aptver tiesības noteikt līgumsodu vai paaugstinātus salīdzinājumā ar likumiskajiem (6 % gadā) nokavējuma procentus.

Konkrētajā lietā konstatēts, ka nav pievienoti pierādījumi, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir piekritusi līgumā noteiktajam līgumsodam, kas varētu tikt

traktēts kā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, tātad nav pierādījumu, ka dzīvokļu īpašnieki lēmuši par līgumsodu, savukārt ne likumā „Par dzīvokļa

īpašumu”, ne Dzīvokļa īpašuma likumā līgumsoda maksāšana tieši nav noteikta.

[33] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka līgumsoda 11,02 EUR piedziņa no atbildētāja nav pamatota un ir noraidāma.

[34] Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 28,68 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1656.pantu parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras

izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

[34.1] No lietā konstatētajiem apstākļiem nepārprotami izriet, ka starp pusēm pastāvēja strīds par pieprasīto maksājumu aprēķinu summām. Tāpat

atbildētājam pastāv šaubas par pieprasītā saistību apmēru.

[35.2] Minētie apstākļi liedz izdarīt secinājumu, ka pastāv saistības izpildīšanas prettiesisks novilcinājums.

[35.3] Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka par laika posmu, kamēr pastāv strīds, nav pieļaujama likumisko procentu aprēķināšana (Augstākās

tiesas Senāta 2003.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.SKC-610 (C04238202), 2012.gada 5.septembra spriedums lietā Nr.SKC- 366/2012

(C27098108), Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta spriedums lietā Nr.SKC-135/2014 (C32103508), 2015.gada

8.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-101/2015 (C27190211), 2017.gada 29.maija spriedums lietā Nr.SKC-225/2017 (C29766011), 2017.gada

29.septembra spriedums lietā Nr. SKC-209/2017 (C33486911)).

[36] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātie likumiskie nokavējuma procenti 28,68 EUR no atbildētāja nav piedzenami

[37] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1759., 1765. pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

[38] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas maksātie tiesas izdevumi.

Piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par dokumentu nosūtīšanu 3,30 EUR un valsts nodeva 70 EUR (Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkts 15% no prasības summas, bet ne mazāk kā 70 EUR)

[39] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu tiesa noteic atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 56., 74., 93., 97., 189., 192., 193., 194., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Mūsu saimnieks”, reģistrācijas

Nr.43603018936, parādu par aukstā ūdens un kanalizācijas uzturēšanu no 2016.gada 25.novembra līdz 2018.gada 28.februārim 295,86 EUR, tiesas

izdevumus 73,30 EUR, kopā 369,16 EUR (trīs simti sešdesmit deviņi euro 16 centi).

Samaksa veicama: AS “Swedbank”, konts Nr. LV03HABA0001402040207.

Noraidīt prasību daļā par parāda 28,98 EUR, līgumsoda 11,02 EUR un likumisko nokavējuma procentu 28,68 EUR piedziņu.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Mūsu saimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ 6

% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2021.gada 8.decembra, apelācijas sūdzību

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese A.Vancāne