Court dismisses administrative offense against reservist who failed to attend drills due to certified incapacity.

Lietas Nr. 119004617

Lietas arhīva Nr. 1-0046-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2017.gada 18.aprīlī

Kuldīgas rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

tiesas sēžu sekretāre Elita Zazerska,

piedaloties iestādes pārstāvei un /pers. A/,

izskatīja administratīvā pārkāpuma materiālu attiecībā pret /pers. A/, /pers.kods/, par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 200. 1panta pirmās daļas.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

/pers. A/ inkriminēts, ka viņš nepildīja rezerves karavīra pienākumus un proti:

/pers. A/ būdams rezerves karavīrs, neieradās 2016.gada 19.oktobrī plkst.10.00 Sauszemes spēku kājnieku brigādē Ādažu garnizonā, Kadagā,

Ādažu novadā, uz karavīru militārajām mācībām.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā

daļā.

/pers. A/ paskaidroja, ka neatzīst sevi par vainīgu, jo laikā, kad bija paredzētas mācības viņam bijusi darbnespēja.

Iestādes pārstāvis lūdza izlemt tiesu, vai /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības.

MOTĪVU DAĻA.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai jānodibina, vai administratīvā pārkāpuma lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu

secināt, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 200.1 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/(lietas 4.lapa), fiksēts, ka /pers. A/ nav ieradies uz aktīvā dienesta rezerves karavīru militārajām

mācībām 2016.gada 19.oktobrī plkst.10.00 Sauszemes spēku kājnieku brigādes Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu novadā; 2016.gada 1.aprīļa pavēste

(lietas 12.lapa), liecina, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumiem Nr.779 „Kārtība, kādā rezerves karavīrus un

rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un

rezervistiem” 21. un 22.punktu, un saskaņā ar aizsardzības ministra 2016.gada 19.janvāra pavēli Nr. 1-IP „Par rezerves karavīru iesaukšanu uz

militārajām mācībām”, /pers. A/ 2016.gada 8.aprīlī (lietas 11.lapa) tiek paziņots, ka persona tiek iesaukta aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru

militārajām mācībām – 2016.gada 19.oktobrī plkst. 10.00, ierašanās vieta – Sauszemes spēku kājnieku brigādes Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu

novadā. Pavēste izsniegta /pers. A/ 2016.gada 8.aprīlī, par ko liecina VAS „Latvijas Pasts” paziņojums par iekšzemes pasta sūtījuma Nr./numurs/

saņemšanu, ar /pers. A/ parakstu (lietas 11.lapa). 2016.gada 15.decembra izraksts (lietas 10.lapa) pierāda, ka /pers. A/ uz rezerves karavīru mācībām

no 2016.gada 11.oktobra līdz 2016.gada 31.oktobrim Sauszemes spēku kājnieku brigādes Ādažu garnizonā, Kadagā, Ādažu novadā, nav ieradies.

Tiesa nenoliedz, ka /pers. A/ nav pienācīgā kārtā informējis Nacionālos bruņotos spēkus par neierašanās iemesliem, 2016.gada 19.oktobrī

plkst.10.00 uz aktīvā dienesta rezerves karavīru militārajām mācībām, tomēr minētais nevar būt par pamatu personas saukšanai pie administratīvās

atbildības, jo administratīvā atbildība atbilstoši Latvijas APK 200. 1 panta pirmajai daļai personai, kura ir rezerves karavīrs, iestājas par to, ka persona

neierodas uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noradītajā

laikā un vietā.

Administratīvā pārkāpuma sastāvs ir Latvijas APK vispārīgās un sevišķās daļas normās noteikto objektīvo un subjektīvo pazīmju sistēma jeb

kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē, raksturotu noteikta veida administratīvo pārkāpumu un

personu, kura to izdarījusi. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido četri obligāti elementi: objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Tikai

pastāvot visiem četriem elementiem personu var saukt pie administratīvās atbildības.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā administratīvā atbildība pēc Latvijas APK 200. 1panta neiestājas gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona

savu pienākumu nav pildījusi attaisnojošu iemeslu dēļ.

Darbnespējas lapas A un B (lietas 14. – 15.lapa) liecina, ka laikā no 2016.gada 18.oktobra līdz 2016.gada 5.novembrim /pers.A/ir bijusi

darbnespēja.

Darbnespēja ir daļējs vai pilnīgs profesionālo darbaspēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma u.c. iemeslu dēļ. Darbnespējas laikā slimnieks

nekaitēdams savai veselībai nav spējīgs izpildīt darbu. Minētā izpratnē, tātad gadījumos, kad slimnieks slimības dēļ nevar izpildīt darbu, nekaitēdams savai

veselībai, nevar izpildīt fizisku slodzi, tajā skaitā piedalīties karavīru militārajās mācībās.

Pierādījumu tam, ka /pers. A/ darbnespējas laikā nekaitējot savai veselībai varēja piedalīties militārajās mācībās, nav.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ darbībās nav administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 200. 1pantā, paredzētā sastāva

objektīvā puse – prettiesiska aktīva personas uzvedība un subjektīvā puse un konkrēti – nodoms tīši izvairīties no pienākumu izpildes.

Latvijas APK 239.panta 1.punktā ir noteikts, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

REZOLUTĪVĀ DAĻA.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, tiesa

nosprieda

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību pret /pers. A/, /pers.kods/deklarētā dzīvesvieta – /adrese/, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 200.1panta pirmās daļas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2017.gada 18.aprīlī Kurzemes apgabaltiesai,

sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Simsone