Court partially allowed management fee claim against tenant, awarding approved debt and interest while dismissing unproven portion.

Lietas arhīva Nr. C-3664-18/34

ECLI:LV:RVPT:2018:0613.C32229917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 13.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sekretāri I.Vožiku,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret SIA “Aizdzires ozoli” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 18.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs)

prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret SIA “Aizdzires ozoli” (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta

trešo daļu, 1662., 1765., 1779., 1828.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 1204,91 EUR, likumiskos procentus

187,40 EUR, atzīt tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimniekošanā līdz 2016.gada 3.maijam atradās māja /adrese/(turpmāk – dzīvojamā māja). Prasītājs

apsaimniekoja dzīvojamo māju saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī.

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju atbildētājam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/.

Atbildētājs netika noslēdzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu par minēto dzīvokļa īpašumu.

Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildījis savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Parāds pamatots ar 2015.gada 13.novembra rēķinu Nr.21375096/15111 un

piedzenamās summas aprēķinu. Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem sastāv no: pamatparāda, kas uz

2017.gada 9.augustu ir 1204,91 EUR, kas izveidojies par periodu no 2014.gada 1.februāra līdz 2015.gada 28.oktobrim; likumiskajiem procentiem

187,40 EUR, kas aprēķināti par periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2017.gada 9.augustam.

2016.gada 10.februārī atbildētājam nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, ko atbildētājs nav saņēmis, kā rezultātā vēstule tika atsūtīta atpakaļ.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem. Likumisko

procentu aprēķins veikts pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, proti, seši no simta gadā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka ir pienākumi, t.sk. piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu

par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo

māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumiem Nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumiem Nr.1013 “Kārtība,

kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās ar pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2017.gada 26.septembrī saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka prasību

neatzīst. Atbildētājs savus iebildumus pamato ar to, ka dzīvojamā māja ir divu dzīvokļu māja, no kuras dzīvoklis Nr.1 piederēja atbildētājam, tas bija

tukšs, neapdzīvots, netika izmantoti nekādi komunālie pakalpojumi.

Prasītājs nekad atbildētājam netika piedāvājis slēgt līgumu par īpašuma apsaimniekošanu vai pārvaldīšanu, tāds līgums starp pusēm netika noslēgts.

Prasītājs laika periodā 2013.gada decembra līdz 2015.gada novembrim netika veicis absolūti nekādas īpašuma apsaimniekošanas vai pārvaldīšanas

darbības. Atbildētājs nav saņēmis no prasītāja nekādus rēķinus vai brīdinājumus.

Nav iestājušās pušu tiesiskās attiecības un civiltiesiskā atbildība atbilstoši Civillikuma 1427.pantam, jo nav noslēgts līgums par īpašuma

pārvaldīšanu. Līdz ar to nav piemērojams Dzīvokļu īpašuma likuma 10. un 13.pants.

Šajā gadījumā nav piemērojama atsauce uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, jo šis īpašums ir

bijis fizisku personu īpašums, kas nav privatizēts.

2017.gada 16.oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme, kurā norādīts, ka atbildētājam pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem

nosaka Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pants, un tas, ka starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, neatbrīvo

atbildētāju no pienākuma piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākumus ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki netika pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības periodā, kad dzīvokļa īpašnieks bija atbildētājs, kā arī nav pilnvarojuši

citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai bija pienākums apsaimniekot un uzturēt dzīvojamo māju

saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī Rīgas pilsētas

pašvaldība ir pilnvarojusi prasītāju pārvaldīt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā dzīvojamo

māju /adrese/.

Prasītājs paskaidroja, ka sniedza pakalpojumus par dzīvokļa īpašumu dzīvojamā mājā saskaņā ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmēm un izrakstītajiem rēķiniem, kā arī iesniedza minētās tāmes un rēķinus.

2018.gada 15.janvārī tiesā saņemts atbildētāja viedoklis par prasītāja atsauksmi. Atbildētājs norāda, ka dzīvojamā māja atradās ar sētu nožogotā

teritorijā, tāpēc prasītājam bez īpašnieka klātbūtnes nebija iespēja iekļūt īpašumā, lai to apsaimniekotu. Atbildētājam piederošais dzīvokļa īpašums,

kamēr tas atradās atbildētāja īpašumā, netika lietots, nebija apdzīvots, jo īpašnieks veica īpašumā kapitāla remonta darbus un pārbūvi. Faktiski

dzīvojamā māja bija būvobjekts. Pie dzīvojamās mājas sētas nav bijusi piestiprināta pastkastīte, atbildētājs nesaņēma ne rēķinus, ne pirmstiesas

brīdinājumu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasības pieteikumu uzturēja pilnībā.

Atbildētājs pārstāvis uz tiesas sēdi nav ierādies, par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, ziņu par neierašanās iemesliem nav,

lūgumu nav. Tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus un noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma daļēji.

Starp pusēm pastāv strīds par to, vai prasītājam ir tiesības piedzīt no atbildētāja parādu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā

arī likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdruku laika periodā no 2013.gada 20.decembra līdz 2015.gada

10.novembrim īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.2, /adrese/, bija nostiprinātas atbildētājam.

Dzīvokļu īpašuma likuma 8.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā.

Savukārt Zemesgrāmatu likums 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Civillikuma 994.pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (turpmāk

– Līgums) ir uzdevusi prasītājam pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā ar tām saistītās palīgēkas

un piesaistītos zemesgabalus. Līgumam pievienotajā 1.pielikumā ir uzskaitītas prasītāja pārvaldīšanā nodoto dzīvojamo māju saraksts, t.sk., kā 2855

ieraksts pēc kārtas (lietas 12.lp.) ir dzīvojamā māja Kokneses prospektā 33, Rīgā. Līgums noslēgts, cita starpā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, ievērojot to, ka nepieciešams nodrošināt pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu

racionālu un lietderīgu pārvaldīšanu, kā arī privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai

vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Prasītājs ir pievienojis prasības pieteikumam 2016.gada 3.maija pieņemšanas - nodošanas aktu, ar kuru prasītājs nekustamā īpašuma, kas atrodas

/adrese/, pārvaldīšanas tiesības 2016.gada 3.maijā ir nodevis īpašniecei /pers. D/.

Pierādījumi tam, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības būtu jau agrāk nodotas kādai citai persona, lietā nav iesniegti.

Prasītāja pienākumu pārvaldīt dzīvojamo māju noteica gan Līgums, gan likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

septītā daļa, bet dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem noteica

Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkts un 13.pants.

Līdz ar to secināms, ka prasītājam bija tiesības un likumīgs pamats pārvaldīt dzīvojamo māju, savukārt atbildētājam bija pienākums segt

pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem neatkarīgi no dzīvokļa faktiskās izmantošanas.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļā ir uzskaitītas obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, t.sk. dzīvojamās

mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, u.c.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1014), redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad dzīvokļa īpašums piederēja atbildētājam, cita starpā,

noteica kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, aprēķina dzīvokļa maksu

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 noteica gan dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu aprēķina formulu (3.punkts), gan

dzīvojamās mājas tāmes sastādīšanu (10.punkts), gan tāmes spēkā stāšanās nosacījumus (14.punkts).

Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 7.punktā ir uzskaitīti tie uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, no kuriem dzīvokļu īpašnieki nevar

atteikties, t.sk. ietilpst mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (t.sk. finanšu uzskaites un juridiskie pakalpojumi, lietvedības nodrošināšana), nākamajam

periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana.

Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 11.punktā ir paredzēts, ka plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem,

pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas.

Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1013) nosaka kārtību, kādā tiek veikta samaksa

par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumiem. Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 3.punktā ir noteikts, ka šo pakalpojumu nodrošināšanu organizē dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 un Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 2.punktu šie noteikumi piemērojami dzīvojamā mājā,

kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas pieņemšanas aktu nav pārņēmusi

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un

noteikuši maksu par to.

Tādējādi konstatējams, ka prasītājam, aprēķinot dzīvokļa maksu par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bija jāpiemēro Ministru kabineta

noteikumu Nr.1014 noteikumi, bet par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašuma lietošanu, bija jāpiemēro Ministru kabineta noteikumi Nr.1013.

Prasītājs ir iesniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas tāmes par 2013., 2014. un 2015.gadu (lietas 57.-59.lapa), kā arī rēķinus par dzīvojamā mājā

esošo dzīvokļa īpašumu Nr.1 (lietas 60.-75.lapa).

Tiesa konstatē, ka prasītājs ir iesniedzis rēķinus par laika periodu no 2014.gada septembra līdz 2015.gada decembrim, bet nav iesniegti rēķini par

laika periodu no 2014.gada februāra līdz augustam. Saskaņā ar lietā esošo piedzenamās summas aprēķinu (lietas 25.lapa) redzams, ka ikmēneša maksa

par pakalpojumiem laika periodā no 2014.gada februāra līdz 2014.gada augustam nav bijusi konstanta, nav saprotams, no kā minētās summas veidojas

un par kādiem pakalpojumiem tās ir aprēķinātas, kā arī prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka rēķini par attiecīgo laika periodu ir bijuši sagatavoti un

nogādāti atbildētājam. Turklāt, kā redzams no atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem, tas minēto aprēķinu ir apstrīdējis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja parāda aprēķinā norādītajam pamatparādam, kas veidojies par periodu no 2014.gada 1.februāra līdz

2014.gada 31.augustam 477,64 EUR, nav iesniegusi pierādījumus, līdz ar to prasība šajā daļā ir noraidāma.

Tomēr par nepamatotiem tiesa atzīst atbildētāja iebildumus par to, ka saskaņā ar Pasta likuma 13.2 panta pirmās daļas 5.punktu pirmstiesas

brīdinājums, ko prasītājs nosūtīja atbildētājam 2016.gada 10.februārī, skaitās kā neizsniegts, jo atbildētājs ir juridiska persona, uz kuru attiecas

Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteiktais, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis),

tādējādi atbildētājam bija jābūt sasniedzamam tā juridiskajā adresē.

Tāpat tiesai netika iesniegti pierādījumi atbildētāja apgalvojumam, ka prasītājs nebūtu pildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, vai ka

atbildētājs nebūtu saņēmis rēķinos (lietas 60.-75.lapa) norādītos pakalpojumus.

Ievērojot minēto tiesa uzskata, ka prasība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu apmierināma daļēji,

piedzenot parādu 727,27 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 28.oktobrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

pirmais punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs. Civillikuma 1765.panta pirmā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot, ka prasība ir apmierināma daļēji, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenot pamatparādu par periodu no 2014.gada 1.septembra līdz

2015.gada 28.oktobrim 727,27 EUR apmērā, līdz ar to likumiskie nokavējuma procenti ir piedzenami par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 9.augustam 103,05 EUR apmērā.

Savukārt prasība daļā par pamatparāda piedziņu 477,64 EUR apmērā noraidāma, jo nav pierādīta, un līdz ar to ir noraidāma arī prasība daļā par

likumisko nokavējuma procentu piedziņu 84,35 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 124,55 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad

likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Atbildētājam nosākams sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 189., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret SIA “Aizdzires ozoli” par naudas piedziņu.

Piedzīt no SIA “Aizdzires ozoli”, reģistrācijas Nr.40003834538, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, pamatparādu 727,27 EUR, likumiskos procentus 103,05 EUR par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 9.augustam

un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 124,55 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsole noslēguma dienai) saņemt

n o SIA “Aizdzires ozoli”, reģistrācijas Nr.40003834538, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātā

pamatparāda summas.

Noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasību pret SIA “Aizdzires ozoli”, reģistrācijas Nr.40003834538, daļā

par pamatparāda 477,64 EUR un likumisko procentu piedziņu 84,35 EUR apmērā.

Samaksa veicama šādos kontos: maksājuma saņēmējs: SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321,

kredītiestādes: AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019; Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, konta

Nr.LV57NDEA0000083069550; AS “DNB banka”, konta Nr.LV63RIKO0002013197596; AS “SEB banka”, konta

Nr.LV65UNLA0050017186820; AS “Swedbank”, konta Nr.LV98HABA0551030734837; AS ”Norvik banka”, konta

Nr.LV14LATB0002010102046.

Noteikt SIA “Aizdzires ozoli” reģistrācijas Nr.40003834538, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis V.Prudņikovs