Riga District Court dismissed defendant's failure to appear and allowed plaintiff's small claims lawsuit for heating debt.

Lieta Nr.C33628516

Lietas arhīva Nr. C-1405-17/21

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2017.gada 8.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītāja Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas

Nr.42803008058, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Jūrmalas siltums” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu un, pamatojoties uz Civillikuma

1402., 1587.-1590., 1652., 1716., 1753., 1759.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantiem, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (bija

spēkā līdz 01.01.2011.), pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam apkures un ūdens uzsildīšanai patērēto siltumenerģijas maksas

parādu 1161,39 euro, līgumsodu 116,14 euro; piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus; atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2016.gada 26.jūlijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi un prasības pieteikumā

norādīto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums, pielikumi un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada

26.augustam. (l.l. 26)

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Paskaidrojumus tiesai atbildētājs nav iesniedzis, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Saskaņā ar CPL 250. 22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par procesuālajām tiesībām un

pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.25-26)

Noraidījumi tiesai nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu

2017.gada 8.maijā pusēm nosūtīts paziņojums 2017.gada 3.aprīlī. (l.l.31)

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa:

Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu.

Savukārt Civillikuma 2109.pantā noteikts - kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem, kas paredz veikt samaksu par pirkumu.

No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības izriet, ka atbildētājam pamatojoties uz zemesgrāmatas tiesneša 2009.gada 3.septembra

lēmumu nostiprinātas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu dzīvokļa īpašumu pēc adreses: /adrese/, kadastra Nr./numurs/, pamats – 2009.gada

31.augusta Pirkuma līgums. (l.l.15)

No lietas materiāliem redzams, ka starp SIA „Jūrmalas siltums” kā piegādātāju un /pers. A/ kā apakšlietotāju 2009.gada 11.septembrī noslēgts

līgums Nr.7504 par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju, ar kuru prasītāja apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju līdz dzīvojamās mājas

ievadam, kurā atrodas atbildētāja dzīvoklis, savukārt, atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājam par saņemto siltumenerģiju saskaņā ar līguma

noteikumiem. (l.l.17-18)

Atbilstoši minētā līguma 3.2.punktam apakšlietotājam maksājumi par kārtējā mēnesī saņemtajiem pakalpojumiem jāveic ne vēlāk kā līdz kārtējā

mēneša 25.datumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasības pieteikuma un pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājam parāds 1161,39 euro izveidojies par laiku no 2010.gada 1.novembra

līdz 2016.gada 31.maijam. (l.l.6, 11-14)

Ievērojot, ka parāds veidojies periodā no 2010.gada 1.novembra līdz 2016.gadam, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir saistošas gan likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim), gan Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) normās noteiktais tiesiskais

regulējums.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Savukārt, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Lietas materiāliem pievienota 2015.gada 29.maijaā atbildētājam nosūtītā brīdinājuma kopija, no kuras redzams, ka prasītājs lūdzis ne vēlāk kā 14

dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas veikt parāda samaksu, vienlaikus atbildētājs brīdināts par prasības iesniegšanu tiesā. (l.l.16)

Par laiku no 2010.gada 26.decembra līdz 2016.gada 31.maijam prasītājs aprēķinājis par maksājumu kavējumiem līgumsodu 116,14 euro apmērā.

(l.l.6, 11-14)

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsods aprēķināts saskaņā ar pušu starpā noslēgtā līguma 3.6.punktu, atbilstoši kuram, ja apakšlietotājs nenorēķinās līguma 3.2.punktā

paredzētajā termiņā, piegādātājs ir tiesīgs iekasēt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu, līdz atmaksas dienai ieskaitot. (l.l.17)

Tiesa uzskata, ka pieprasāmā līgumsoda apmērs ir samērīgs, jo prasītājs sākotnēji aprēķināto līgumsoda apmēru ir samazinājis līdz 10 procentiem

no pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1716.panta trešās daļas noteikumus, kas paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikt pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniedzis,

kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav

iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parāds būtu samaksāts. Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota

un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams apkures un ūdens uzsildīšanai patērētās siltumenerģijas maksas parāds par laiku no

2010.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.maijam 1161,39 euro, un līgumsods par laiku no 2010.gada 26.decembra līdz 2016.gada 31.maijam 116,14

euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskata, ka ir apmierināms prasītāja lūgums atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus

procentus no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 191,63 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro, bet kopā 196,33 euro.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (l.l.2) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda 5,65 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz 4,70 euro prasītāja samaksātos, 0,95 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka atbildētājam spriedums labprātīgi

izpildāms 10(desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas,93., 97., 190., 193., 195., 204.1 un 250.25,

panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas

Nr.42803008058, apkures un ūdens uzsildīšanai patērēto siltumenerģijas maksas parādu par laiku no 2010.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.maijam

1161,39 euro, līgumsodu par laiku no 2010.gada 26.decembra līdz 2016.gada 31.maijam 116,14 euro un tiesas izdevumus 196,33 euro, bet kopā

1473,86 euro (viens tūkstotis četri simti septiņdesmit trīs euro un 86 centi). Parāda samaksa veicama SIA „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas

Nr.42803008058, norēķinu kontā Nr. LV59 UNLA 0010 0002 06401, AS „SEB banka”.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, saņemt 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,95 euro (nule euro un 95 centi). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāms lietas numurs. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu

iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese: /V. Grebežniece/