Court dismissed administrative penalty for mismatched outdoor furniture due to lack of legal basis in regulations.

NORAKSTS Lieta Nr.142146711 (1-0572-12/4)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2012.gada 10.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Dace Ābele,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzības par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 7.decembra lēmuma Nr.D57/07/074950/1 atcelšanu un lietas izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 15.septembra administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr.074950 (lietas lapa 16) konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – sūdzības iesniedzējs vai Sabiedrība) 2010.gada 20.augustā plkst.15.16 /adrese/, pie bāra „/Nosaukums/” pieļāva, ka ielu tirdzniecības vietā atradās krēsli, kas neatbilst Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtajai tirdzniecības vietas pasei Nr.269/2010-vk, neievērojot Rīgas domes 2008.gada 18.marta saistošo noteikumu Nr.115 „Par tirdzniecību un pašvaldību nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.115) 28.2.punkta prasības.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 5.oktobra lēmumu Nr.D57/07/ZV074950 Sabiedrībai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 155.panta pirmo daļu uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā. Ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 7.decembra lēmumu Nr.D57/07/74950/1 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā konstatēts, ka 2010.gada 20.augustā plkst.15.16 /adrese/, vasaras kafejnīcā, kura izvietota pie bāra „/Nosaukums/”, uz gājēju ietves novietoti trīs galdi, pie diviem galdiņiem novietoti trīs krēsli, bet pie viena - četri krēsli, galdiņi norobežoti ar striķi, kas piestiprināts pie dzelzs stabiņiem. [2] 2011.gada 10.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta Sabiedrības sūdzība par Lēmuma atcelšanu un lietas izbeigšanu, kurā norādīti šādi apsvērumi: [2.1] sūdzības iesniedzēja pārstāvim nebija iespējams iepazīties ar lietas materiāliem un iesniegt iebildumus, tādēļ būtiski pārkāptas pie administratīvās atbildības saucamās personas procesuālās tiesības; [2.2] Lēmumā nav norādīta neviena tiesību norma, kurā tiktu noteikts, ka krēslu atrašanās tirdzniecības vietā būtu aizliegta.

Fiksējot pārkāpumu, netika ņemts vērā tirdzniecības vietas darba laiks; [2.3] Lēmumā ir norādīts, ka ir pārkāptas Saistošo noteikumu Nr.115 28.2.punktā noteiktās prasības. Ne protokolā, ne Lēmumā nav konstatēta minētās tiesību normas hipotēzes pārkāpšana. Tieši pretēji, no Lēmuma ir secināms, ka tirdzniecības vietas pase ir pievienota lietas materiāliem. Tādējādi Lēmumā nav konstatēta pārkāpuma objektīvā puse. Lēmumā nav norādīta sūdzības iesniedzēja prettiesiskā darbība vai bezdarbība, nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs. [3] Iestāde – Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija – rakstveida paskaidrojumā tiesai sūdzību neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma. [5] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 2010.gada 20.augustā plkst.15.16 /adrese/, vasaras kafejnīcā, kura izvietota pie bāra „/Nosaukums/”, uz gājēju ietves bija novietoti trīs galdi, pie diviem galdiņiem bija novietoti trīs krēsli, bet pie viena - četri krēsli, galdiņi bija norobežoti ar striķi, kas piestiprināts pie dzelzs stabiņiem. To apstiprina arī lietā esošā fotogrāfija (lietas lapa 35). Strīds lietā ir par to, vai Sabiedrība ir pārkāpusi Saistošo noteikumi Nr.115 28.2.punkta prasības.

[6] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu Nr.115 28.2.punkta pārkāpšanu, kas noteic, ka katrā tirdzniecības vietā jābūt tirdzniecības vietas pasei, izņemot 10.2., 10.3. vai 10.4.punktā minētās tirdzniecības vietas. Savukārt LAPK 155.panta pirmā daļa noteic, ka par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Tātad, lai sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 155.panta pirmās daļas, ir jākonstatē tirdzniecības noteikumu pārkāpums.

[7] Kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, tad Sabiedrība ir saukta pie administratīvās atbildības par to, ka krēsli vasaras kafejnīcā neatbilda tirdzniecības vietas pasē apstiprinātajiem. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 22.maija sprieduma lietā Nr.SKA– 202/2008 [11] punktā ir atzinis, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (9., 22., 32.pants) izriet, ka administratīvo sodu var uzlikt tikai par likumā paredzētiem pārkāpumiem un stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā jau agrāk savā praksē norādījis Senāts, no tiesiskas valsts principa izrietošais tiesiskās drošības princips administratīvo pārkāpumu tiesībās uzliek pienākumu likumdevējam noteikt precīzus priekšnoteikumus sodu uzlikšanai, lai būtu atpazīstams to plašums un piemērošanas joma, tostarp ar tiesību normu iztulkošanas metožu palīdzību. Taču minētais princips novelk arī administratīvo sodu sastāvu iztulkošanas robežu un nepieļauj tiesu varai pašai izlemt par soda priekšnoteikumiem. Ja tiesa konstatē, ka tiesību normas iztulkošanas ceļā tās saturs neaptver notikušo, tiesai persona ir jāatbrīvo no soda (sk. Senāta 2007.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-568/2007 11.punktu). Tādējādi tiesa atzīst, ka Saistošo noteikumu Nr.115 28.2.punkts paredz vienīgi komersanta pienākumu tirdzniecības vietā turēt tirdzniecības vietas pasi, nevis nodrošināt vietas izskatu atbilstoši tirdzniecības vietas pasē norādītajam. No lietā esošajiem pierādījumiem neizriet, ka Sabiedrība tirdzniecības vietā nebija nodrošinājusi tirdzniecības pases atrašanos.

[8] Papildus tiesa vēlas norādīt, ka iestādes savāktie pierādījumi par to, kas tieši, piemēram, krēslu forma, krāsa, materiāls u.tml., neatbilda tirdzniecības vietas pasē apstiprinātajai informācijai, nav norādīts ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne apskates protokolā (lietas lapa 17), ne arī policijas darbinieku dienesta ziņojumos (lietas lapa 18-19). Kā redzams no lietas materiāliem, tad Sabiedrībai 2010.gada 16.jūnijā tika izsniegta tirdzniecības vietas pase vasaras kafejnīcai 18m2 platībā, kur paredzēti galdiņi un markīze. Turklāt to, kā ir jāizskatās šai vasaras kafejnīcai, apstiprina tirdzniecības vietas pasē ievietotā fotogrāfija (lietas lapa 33). No lietā iesniegtās fotogrāfijas tās sliktās kvalitātes dēļ nav iespējams novērtēt ne krēslu krāsu, ne formu, ne arī materiālu. Tādējādi tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādīta Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā – tirdzniecības noteikumu pārkāpšanā. Turklāt saskaņā ar LAPK grozījumiem, kas spēkā stājās 2012.gada 1.jūlijā, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē (LAPK 289.6panta sestā daļa).

[9] Tādējādi tiesa, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu un

289. panta otrās daļas 2.punktu, atceļ Lēmumu un izbeidz lietu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un 289.12panta otrās daļas 2.punktu, tiesa nosprieda:

apmierināt SIA „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzību. Atcelt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2010.gada 7.decembra lēmumu Nr.D57/07/074950/1 (2010.gada 15.septembra administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.074950) un izbeigt lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnese ____________________D.Ābele Rīgā, 2012.gada 10.septembrī