Court partially allowed tax audit appeal, cancelling late fees and penalties while upholding base tax liability.

NORAKSTS

Lieta Nr. A420555310

A01960-11/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2011.gada 27.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties pieteicējam E.S.,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvei L.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz E.S.

pieteikumu par Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 19.janvāra lēmuma

Nr.22.4/2165 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] No 2009.gada 14.aprīļa līdz 8.jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk –

VID) Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļa veica E.S.

(turpmāk – pieteicējs) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par 2006. un

2007.gadu.

Saskaņā ar VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita

daļas priekšnieka vietnieka 2009.gada 8.jūlija lēmumu Nr.102 (turpmāk – lēmums par

audita rezultātiem) pieteicējam papildus aprēķināti un nomaksai budžetā noteikti Ls

299454,51, no tiem: IIN Ls 176968,80, nokavējuma nauda Ls 34001,31 un soda nauda Ls

88484,40; kā arī noteikts pienākums reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam,

ja turpmāk tiks veikta saimnieciskā darbība.

Ar VID Zemgales reģionālās iestādes direktora 2009.gada 1.septembra lēmumu

Nr.01-10.02/124 (turpmāk – sākotnējais lēmums) lēmums par audita rezultātiem atstāts

negrozīts.

Ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 19.janvāra lēmumu Nr.22.4/2165 (turpmāk –

Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Auditējamā periodā pieteicējs, nebūdams reģistrējies VID kā saimnieciskās

darbības veicējs un kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, sistemātiski guva

ienākumus no nekustamo īpašumu realizācijas, tādējādi veica saimniecisko darbību.

Apstāklis, ka nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā gūtie ienākumi tika

izmantoti kredītsaistību dzēšanai, nemaina darījumu būtību un kvalifikāciju.

[1.2] Tā kā pieteicējs nav sniedzis paskaidrojumus par viņa kontā ieskaitītajiem

EUR 7000 un Ls 32, šīs iemaksas pamatoti kvalificētas kā citi ienākumi, par kuriem

jāmaksā IIN.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2010.gada 22.februārī pieteicējs vērsās ar pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Audita pārskatā un lēmumā par audita rezultātiem norādītie normatīvie akti

nav saistāmi ar konkrēto auditu.

[2.2] Nav noskaidrots patiesā labuma guvējs, konkrētajā gadījumā – kredītiestāde,

kas arī maksā nodokļus par saņemtajiem ienākumiem. Audita laikā ņemti vērā tikai

pirkuma līgumi, taču nav ņemti vērā kredīta līgumi. No nekustamo īpašumu pārdošanas

saņemtie naudas līdzekļi tika atmaksāti kredītiestādei, tādējādi pieteicējam neveidojās ar

IIN apliekami ienākumi.

[2.3] VID nav izrādījis vēlmi sadarboties, tikai veicis represīvo funkciju.

[3] 2010.gada 17.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida

paskaidrojums, kurā atbildētājs lūdz pieteikumu noraidīt.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos

pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, pēc savas

iekšējās pārliecības tiesa atzīst, ka pieteikums daļēji ir apmierināms.

[6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[6.1] No 2009.gada 14.aprīļa līdz 8.jūlijam pieteicējam veikts IIN audits par 2006.

un 2007.gadu (lietas 1.sējuma 29.-46.lapa).

[6.2] 2009.gada 8.jūlijā pieņemts lēmums par audita rezultātiem (lietas 1.sējuma

27.-28.lapa).

[6.3] 2009.gada 1.septembrī pieņemts sākotnējais lēmums (lietas 1.sējuma 17.-

24.lapa).

[6.4] 2010.gada 19.janvārī pieņemts Lēmums (lietas 1.sējuma 5.-9.lapa).

[7] Lietā pastāv strīds par to, vai VID pamatoti noteica pieteicējam papildus

nomaksai budžetā IIN par saņemtajiem ienākumiem no nekustamo īpašumu atsavināšanas

un iemaksām bankas kontā.

[8] IIN uzrēķins par ieņēmumiem, ko pieteicējs guvis, auditējamā periodā atsavinot

nekustamos īpašumus, tiesas ieskatā veikts nepamatoti.

[8.1] Tiesa konstatē, ka pieteicējs iegādājās un auditējamā periodā atsavināja šādus

nekustamos īpašumus:

[8.1.1] 2004.gada 2. un 3.decembrī pieteicējs iegādājās nekustamo īpašumu

/adrese/, Rīgā, kas sastāv no zemes gabala 3855 m2 platībā, dzīvojamās ēkas un

palīgceltnēm. Pieteicēja īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas 2004.gada

9.decembrī.

2006.gada 10.martā no šī nekustamā īpašuma pieteicējs atdalīja trīs zemes gabalus:

/adrese/, Rīga 963 m2 platībā, /adrese/, Rīga 962 m2 platībā un /adrese/, Rīga 967 m2

platībā (lietas 1.sējuma 72.-73.lapa).

2007.gada 15.jūnijā pieteicējs atsavināja nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā (lietas

1.sējuma 73.lapa) un /adrese/, Rīgā (lietas 1.sējuma 80.lapa).

2007.gada 23. un 24.jūlijā pieteicējs atsavināja nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā

(lietas 1.sējuma 77.lapa).

[8.1.2] 2005.gada 12.aprīlī pieteicējs iegādājās nekustamo īpašumu /adrese/,

Mārupē, Mārupes pagastā, Rīgas rajonā, kas sastāv no zemes gabala 0,25 ha platībā.

2006.gada 3.aprīlī no šī nekustamā īpašuma pieteicējs atdalīja zemes gabalu

/adrese/, Mārupē, Mārupes pagastā, Rīgas rajonā 0,13 ha platībā (lietas 1.sējuma 86.lapa).

2006.gada 14. un 15.decembrī pieteicējs atsavināja nekustamo īpašumu /adrese/,

Mārupē, Mārupes pagastā, Rīgas rajonā (lietas 1.sējuma 88.lapa).

[8.2] Audita laikā no [8.1] darījumiem gūtos ienākumus VID atzina par gūtiem

saimnieciskās darbības ietvaros un aplika tos ar IIN. Savu uzskatu VID pamatoja ar likuma

„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā darījumu veikšanas laikā)

9.panta pirmās daļas 19.punkta „a” apakšpunktu, kas noteica, ka ar IIN nav apliekami

ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotas vai

iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas.

Pieteicējs uzskata, ka darījumi interpretējami likuma „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2007.gada 12.jūnijam) kontekstā un par tiem IIN nebija jāmaksā.

[8.3] Katra tiesiskā attiecība ir apspriežama pēc tajā brīdī spēkā esošā likuma un pēc

tiem faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja tiesiskās attiecības rašanās brīdī. Līdz ar to ir

jāvadās pēc tām tiesību normām, kas bija spēkā darījumu veikšanas brīdī.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas

3.punktam ar IIN tiek aplikti fiziskās personas no saimnieciskās darbības gūtie ienākumi.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta otro daļu iekšzemes nodokļa

maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā

minētos neapliekamos ienākumus (..).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c”

apakšpunkts noteica, ka ar IIN nav apliekami ienākumi no sava īpašuma pārdošanas,

izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā

mazāk par 12 mēnešiem. Savukārt likuma pārējas noteikumu 37.punkts (redakcijā, kas bija

spēkā no 2007.gada 12.jūnija līdz 2009.gada 1.janvārim) paredzēja, ka attiecībā uz

ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bija maksātāja īpašumā dienā, kad

stājās spēkā tie grozījumi šajā likumā, kas paredz 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c”

apakšpunkta izslēgšanu, līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami likuma noteikumi, kas bija

spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai, ja (..) īpašuma tiesības uz maksātājam

piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir

nostiprinātas zemesgrāmatā.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c”

apakšpunkts nav saistāms ar likuma 11.panta 1.1daļu, kas definē saimnieciskās darbības

jēdzienu. 9.pants noteic, kuru ienākumu veidi netiek iekļauti gada apliekamajā ienākumā.

Ja pats ienākuma veids jau netiek iekļauts gada apliekamajā ienākumā, tad nav nozīmes

darbības sistemātiskumam un atlīdzības raksturam. Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus,

likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c”

apakšpunkta tekstu, sistēmu ar „a” apakšpunktu, normas attīstības vēsturi (vēlākos

grozījumus), likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta

„c” apakšpunkts tulkojams tā, ka, arī pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši

personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar IIN (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 3.decembra

sprieduma lietā Nr.SKA-526 [16] – [17] punktu).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka VID nepareizi ir piemērojis materiālo tiesību

normas, kā rezultātā nepamatoti pieteicējam aprēķināja papildus budžetā maksājamo IIN,

soda naudu un secīgi arī nokavējuma naudu par [8.1] darījumiem. Lēmums šajā daļā ir

prettiesisks un atceļams.

[9] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 4.panta trešo daļu jebkurš

ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar IIN vai

uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. No likuma

„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punkta izriet, ka IIN ir nodoklis,

ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus no citiem ienākuma avotiem. Atbilstoši

likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11. un 12.punktam pie

pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi

ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 38.pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam

nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina

nodokļu maksātājs.

Audita laikā VID konstatēja, ka 2006.gada 5.oktobrī R.A. iemaksājis pieteicēja

bankas kontā EUR 7000 jeb Ls 4919,63 (lietas 1.sējuma 193.lapa) un 2006.gada 23.oktobrī

– Ls 32 kā komisiju par pārskaitījumu (lietas 1.sējuma 201.lapa).

Novērtējot iemaksātās naudas summas sasaistē ar pieteicēja paskaidroto un R.A.

tiesas sēdē liecināto, tiesa uzskata, ka atbildētājs pamatoti šos pieteicēja ienākumus Ls

4951,63 atzinis par citiem ienākumiem, apliekot tos ar IIN Ls 1237,91 apmērā.

[9.1] Tiesa konstatē, ka 2005.gada 9.janvārī starp pieteicēju un R.A. noslēgts

aizdevuma līgums Nr.1/2005 (lietas 1.sējuma 146.lapa), ar kuru R.A. apņēmies piešķirt

pieteicējam bezprocentu aizdevumu Ls 85000, līguma parakstīšanas brīdī izsniedzot

skaidrā naudā Ls 20562,71 un ar pārskaitījumu EUR 91686.

Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka no R.A. vienu reizi ir aizņēmies naudu,

noslēdzot par to 2005.gada 9.janvārī aizdevuma līgumu, aizdevuma summu R.A.

pieteicējam pārskaitīja divās reizēs (tiesas sēdes protokols, lietas 2.sējuma 38.lapa). Arī

R.A. tiesas sēdē liecināja, ka vienīgais ar pieteicēju noslēgtais aizdevuma līgums ir

2005.gada 9.janvāra līgums (tiesas sēdes protokols, lietas 2.sējuma 39.lapa).

Vienlaikus tiesa konstatē, ka audita laikā pieteicējs ir iesniedzis arī ar R.A.

2006.gada 7.martā noslēgtu aizdevuma līgumu Nr.1/2006 (lietas 1.sējuma 57.lapa), kurā

R.A. ir apņēmies piešķirt pieteicējam bezprocentu aizdevumu Ls 205000, līguma

parakstīšanas brīdī izsniedzot skaidrā naudā Ls 27704,58 un ar pārskaitījumu EUR 243771,

Ls 1052,56 un EUR 7000.

Novērtējot abu aizdevuma līgumu formu, tiesa uzskata, ka šādi aizdevuma līgumi,

kaut arī tajos norādīti konkrēti noslēgšanas datumi, varēja tikt sagatavoti un parakstīti

jebkurā brīdī. Uz līgumiem ir tikai pieteicēja un R.A. paraksti, līdz ar to tiesas ieskatā

nevarēja pastāvēt nekādi šķēršļi līgumus sagatavot arī ar atpakaļejošu datumu. Līgumi nav

notariāli apstiprināti, tādējādi nekādu citu pierādījumu par līgumu sagatavošanas un

parakstīšanas apstākļiem nav. Turklāt pieteicēja un R.A. paskaidrojumi par to, ka nauda tika

aizdota tikai uz 2005.gada 9.janvāra līguma pamata, apstiprina tiesas šaubas par darījumu

faktisko norisi.

Ievērojot to, ka gada ienākumu un papildu deklarācijas par 2005. un 2006.gadu

(lietas 1.sējuma 51.-56., 67.-69.lapa) pieteicējs iesniedzis tikai pēc VID pieprasījuma

(lietas 1.sējuma 120.-121.lapa), tiesa neuzskata, ka tajās norādītās informācijas patiesums

nevarētu tikt apšaubīts.

Pamatojoties uz tiesas sēdē noskaidroto, ka abas puses neatzīst aizdevuma darījuma,

kas noformēts kā 2006.gada 7.marta aizdevuma līgums, norisi, tiesa secina, ka faktiski

2006.gadā R.A. pieteicējam naudu nav aizdevis. Atzīstot 2006.gada 23.oktobrī saskaņā ar

aizdevuma līgumu R.A. pārskaitījumu EUR 243771 apmērā (lietas 1.sējuma 58.lapa) par

darījumam atbilstošu, tiesas ieskatā VID nav pilnībā noskaidrojis visus lietā būtiskos

apstākļus. Tiesas sēdē ne pieteicējs, ne R.A. nevarēja paskaidrot, ar kādu mērķi veikts

pārskaitījums EUR 7000, norādot, ka pārskaitījums noticis sen un tā apstākļus nevar

atcerēties. Vienlaikus ne pieteicējs, ne R.A. nepieļāva varbūtību, ka EUR 7000 varēja būt

pārskaitīti kā aizdevuma daļa.

Tādējādi tiesa uzskata, ka 2006.gada 5.oktobrī pieteicēja no R.A. saņemto

pārskaitījumu EUR 7000 kā iemaksu kontā VID pamatoti ir uzskatījis par citiem

ienākumiem, kas ir apliekami ar IIN.

[9.2] Tiesa nekonstatē, ka pieteicējs atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām”

38.pantam būtu iesniedzis pierādījumus, par ko no R.A. saņemti Ls 32. Ne pieteicējs, ne

R.A. tiesas sēdē nespēja paskaidrot šī pārskaitījuma būtību. Līdz ar to tiesa uzskata, ka arī

šo iemaksu kontā VID pamatoti ir uzskatījis par citiem ienākumiem, kas ir apliekami ar

IIN.

[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa paredz, ja nodokļu

maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo

nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un

par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma

naudu un soda naudu (..).

Ievērojot [8] un [9] secināto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti aprēķinājis pieteicējam

nokavējuma naudu Ls 450,60 un soda naudu Ls 618,96 par 2006.gadā nenomaksāto IIN Ls

1237,91, bet pārējā daļā nokavējuma naudas un soda naudas aprēķins veikts nepamatoti.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums

pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs valsts nodevu Ls 20 apmērā ir samaksājis 2010.gada

17.februārī (lietas 1.sējuma 10.lapa). Tā kā tiesa atzina, ka pieteikums daļēji ir

apmierināms, tad no atbildētāja par labu pieteicējam ir piespriežama viņa samaksātā valsts

nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.,

253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt E.S. pieteikumu.

Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 19.janvāra

lēmumu Nr.22.4/2165 daļā, ar kuru E.S. papildus nomaksai budžetā noteikts iedzīvotāju

ienākuma nodoklis par 2006.gadu Ls 1237,91, nokavējuma nauda Ls 450,60 un soda nauda

Ls 618,96.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2010.gada 19.janvāra lēmumu Nr.22.4/2165 pārējā daļā.

Piedzīt no Latvijas Republikas par labu E.S. viņa samaksāto valsts nodevu

divdesmit latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas

tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ____________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2011.gada 27.jūnijā