Court dismissed VAT appeal where customs authority correctly applied Community Customs Code valuation methods.

Lietas Nr. A420540811 Lietas arhīva Nr. AA43-0077-15/22 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīga 2015.gada 4.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Zariņa, tiesneses K.Krastiņa un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Oriola Rīga” pārstāvēm /pers. C/ un /pers. D/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem Ingunai Maļcevai, Sanitai Dzenei, Karinai Elmanei- Helmanei, Natālijai Jumiķei un Gintam Tenim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Oriola Rīga” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 20.maija lēmuma Nr.22.4.6/35966 atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Oriola Rīga” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvalde no 2010.gada 20.oktobra līdz 2011.gada 10.janvārim SIA ,,Oriola Rīga” veica nodokļa auditu par laika periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2010.gada 31.augustam. Pārbaudes rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvaldes direktors 2011.gada 14.janvārī pieņēma lēmumu Nr.26.1/2578, ar kuru pieteicējai papildus aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) 30 514,17 Ls, nokavējuma naudu 7203,81 Ls un soda naudu 9154,25 Ls un konstatēja PVN pārmaksu 21 309,25 Ls, novirzot to PVN pamatparāda daļējai segšanai 13 872,48 Ls apmērā, PVN nokavējuma naudas daļējai segšanai 3275,03 Ls apmērā un PVN soda naudas daļējai segšanai 4161,74 Ls apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam daļā par papildus aprēķinātajiem muitas maksājumiem par precēm, kas ievestas no Indijas uzņēmuma ,,Ranbaxy Laboratories Ltd”, pieteicēja to apstrīdēja. Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 20.maija lēmumu Nr.22.4.6/35966 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 22.jūnijā saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 20.maija lēmuma Nr.22.4.6/35966 atcelšanu. Pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti. [2.1] No Indijas uzņēmuma ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” ievesto preču muitas vērtība ir jāaprēķina, piemērojot darījuma vērtības metodi saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss) 29.pantu.

Arī Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktos minētajām metodēm ir priekšroka, salīdzinot ar iestādes izvēlēto vienas vienības cenas metodi. Iestādes izvēlētā preču muitas vērtības noteikšanas metode ir nepamatota. [2.2] Valsts ieņēmumu dienests nav pamatojis, kāpēc preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” vai „b” apakšpunktu. No iesniegtajiem preču pavaddokumentiem un attaisnojuma dokumentiem bija iespēja pārliecināties par tām Indijas uzņēmuma ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” ražotajām precēm (medikamentiem), kuras pieteicēja ieveda Latvijā.

Visiem medikamentiem ir analogi medikamenti, kas pēc savām īpašībām (galvenokārt aktīvās vielas) ir vienādi ar ievestajiem. Visa minētā informācija (par medikamentiem un to analogiem) ir brīvi pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā. Turklāt analogus medikamentus ražo arī citi Indijas uzņēmumi. Tas neliedz piemērot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” vai „b” apakšpunktus. [2.3] Nosakot preču muitas vērtību, Valsts ieņēmumu dienests atskaitīja pieteicējas komisijas maksu par starpniecību – 2,75 procentus, bet neatskaitīja ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” piešķirtās atlaides precēm.

Valsts ieņēmumu dienestā tika iesniegti visi pieteicējas rīcībā esošie attaisnojuma dokumenti, un visos šajos dokumentos ir norādītas precēm piemērojamās atlaides. Valsts ieņēmumu dienesta arguments, ka atlaides nav ņemamas vērā, ir pretrunā Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodeksa piemērošanas regula) 152.pantā noteiktajam. [2.4] Tā kā iestādes veiktie aprēķini ir nepareizi, pārsūdzētais lēmums ir atceļams pilnībā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 3.augustā saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums par pieteicējas pieteikumu, kurā iestāde pieteikumu neatzīst, paskaidrojot turpmāk minēto. [3.1] Pieteicēja no Indijas uzņēmuma ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” ievesto preču muitas vērtību nepamatoti noteikusi saskaņā ar Muitas kodeksa 29.pantu (darījuma vērtības metodi), jo preces tika ievestas, pamatojoties uz noslēgto konsignācijas, bet ne pirkuma līgumu. Pieteicēja ir norādījusi, ka tā nav informēta par ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” preču pārdošanas nosacījumiem. Tā kā iestādes rīcībā nebija informācijas, lai noteiktu ievesto preču muitas vērtību ar pirmajām trim preču muitas vērtības noteikšanas metodēm, tad preču muitas vērtība tika noteikta saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „c” apakšpunktu, proti, pēc vienas vienības cenas metodes. [3.2] Arguments, ka preču muitas vērtību varēja noteikt pēc citas muitas vērtības noteikšanas metodes, nav pamatots. Preču muitas vērtība tiek balstīta uz muitas iestāžu rīcībā esošo informāciju. Konkrētajā gadījumā muitas iestāžu rīcībā nebija informācijas, lai noteiktu preču muitas vērtību pēc citām muitas vērtības metodēm. Turklāt privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs, šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei. Tādējādi pieteicējai bija tiesības iesniegt informāciju, kas nepieciešama muitas vērtības noteikšanai atbilstoši citām muitas vērtības noteikšanas metodēm. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja ne iestādē, ne tiesā nav sniegusi šādu informāciju. Vienlaikus pieteicējas sniegtā informācija par citiem medikamentiem nav pietiekama, lai konstatētu, ka tie ir vienādas vai tādas pašas preces.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz tālāk minētajiem argumentiem. [4.1] Pieteicējas importētajām precēm no Indijas uzņēmuma ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” nav piemērojama darījuma vērtības metode, jo importētājs SIA „Oriola Rīga” preci no eksportētāja nepērk. Puses ir noslēgušas konsignācijas, bet ne preču pirkuma līgumu. [4.2] Piemērot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” apakšpunktu (tādu pašu preču darījuma vērtība) un „b” apakšpunktu (līdzīgu preču darījuma vērtība) var tikai tad, ja ir ziņas par tā paša preču ražotāja citām precēm. Pārsūdzētajā lēmumā ir pamatots, kāpēc secīgi nevar piemērot 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktu. SIA „Oriola Rīga” ir vienīgais importētājs, kuram pieder ekskluzīvas tiesības rīkoties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kā ,,Ranbaxy Laboratories Ltd” pārstāvei. Iestādes rīcībā nav informācijas, kas būtu piemērojama, lai izmantotu Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktos norādītās vērtēšanas metodes. [4.3] Lai piemērotu Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktos norādītās vērtēšanas metodes, analogo medikamentu ievešanai ir jābūt bijušai tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā, kā vērtētajām precēm. Lietā nav ziņas par analogo medikamentu ievešanas tirdzniecības līmeni, salīdzinot ar pieteicējas importētajiem medikamentiem. Līdz ar to iestāde bija tiesīga piemērot nākošo muitas vērtības noteikšanas metodi – vienas vienības cenas metodi.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumu SIA „Oriola Rīga” iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā un tās papildinājumos norādīti turpmāk minētie argumenti. [5.1] Muitas kodeksa 29.panta 1.punkts ir piemērojams arī tad, ja preces tiek ievestas uz konsignācijas līguma pamata. [5.2] Preču muitas vērtību nosaka secīgi saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktiem. Ja tos nevar piemērot, tad piemēro minētā punkta „c” apakšpunktu. [5.3] Aprēķinot preču muitas vērtību, nav ņemtas vērā piešķirtās atlaides. Pieteicējas iesniegtie attaisnojuma dokumenti pierāda, ka precei bija piemērotas atlaides, dokumentos iekļautā informācija ļauj izsekot precēm, kurām atlaide tika piemērota. [5.4] Valsts ieņēmumu dienests pārkāpa Muitas kodeksa piemērošanas regulas 152.panta 1.punkta „b” apakšpunktā noteikto 90 dienu termiņu. Nosakot muitas vērtību pēc vienas vienības cenas metodes, nebija izmantojami preču pārdošanas darījumi, kas veikti pēc minētā termiņa.

[6] Valsts ieņēmumu dienests iesniedza paskaidrojumus, kuros norādīts, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota. Paskaidrojumos un tā papildinājumos norādīti tālāk minētie argumenti. [6.1] Preču muitas vērtības noteikšanā nav izmantojama darījuma vērtības metode, jo pieteicēja neiegādājās deklarētās preces, rēķinos norādītā summa nav faktiski samaksātā vai maksājamā summa. [6.2] Pieteicēja ir vienīgā preču importētāja, iestādes rīcībā nav informācijas par analogu medikamentu ievešanu salīdzināmā tirdzniecības līmeni, lai izmantotu vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtību. [6.3] Preču vērtības aprēķinā atlaides nav piemērojamas. No pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem nav secināms atlaižu piemērošanas pamats, atlaides nevar piesaistīt konkrētai deklarācijai. Atlaides nav piemērojamas, nosakot muitas vērtību saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „c” apakšpunktu. [6.4] Piemērojot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „c” apakšpunktu, iestāde izmantoja tos tuvākos pārdošanas periodus, kuros preču pārdošana notika pietiekamos daudzumos. Pieteicējas tuvākais pārdošanas periods atsevišķos gadījumos pārsniedza 90 dienu termiņu, vērtējamais periods ir piemērots elastīgi, ievērojot Muitas kodeksa piemērošanas regulā noteiktos principus.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāves apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Atbildētājas pārstāvji pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[9] Muitas vērtības noteikšanā ir jāņem vērā Muitas kodeksa 3.nodaļas noteikumi, tostarp 29., 30. un 31.pantā minētās muitas vērtības noteikšanas metodes. Var tikt piemērota darījuma vērtības metode (29.pants), tādu pašu vai līdzīgu preču darījuma vērtība, vienas vienības cenas un izskaitļotās vērtības metodes (30.pants) vai Kopienā pieejamo datu izmantošanas metode (31.pants). Minētās metodes ir piemērojamas secīgi. Tas secināms no Muitas kodeksa 30.panta 1.punkta (saskaņā ar kuru 30.panta 2.punktā minētās metodes var piemērot, ja muitas vērtību nevar noteikt atbilstoši 29.pantam). Šādā veidā tiek panākts, ka muitas vērtības noteikšanā ir izmantojama iespējami precīzākā un atbilstošākā informācija par preces vērtību.

[10] Muitas kodeksa 29.panta 1.punkts noteic, ka ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. Pieteicēja bija noslēgusi konsignācijas līgumu ar „Ranbaxy Laboratories Ltd”. Tas paredzēja, ka pieteicēja importē produktus uz Eiropas Savienību, uzglabā tos, kā arī nodrošina produktu piegādi klientiem, ievērojot „Ranbaxy Laboratories Ltd” norādījumus (lietas 1.sējuma 254.lapa). Produkti pēc to ievešanas Kopienas muitas teritorijā palika „Ranbaxy Laboratories Ltd” īpašumā, kamēr pieteicēja tos nebija pārdevusi trešajām personām (lietas 1.sējuma 256.lapa).

Līgumā puses nebija vienojušās par preču iegādes cenu. No pieteicējas iesniegtajiem konsignācijas līgumiem, kā arī pieteicējas pārstāvju paskaidrotā izriet, ka pieteicēja nebija noslēgusi pirkuma līgumu ar „Ranbaxy Laboratories Ltd” par deklarēto preču iegādi. Arī pieteicējas uzaicinātā muitas speciālista sagatavotajā viedoklī ir norādīts, ka konsignācijas līgums neliecināja, ka pieteicējai bija īpašuma tiesības uz preci tās deklarēšanas brīdī, preču laišana brīvam apgrozījumam nebija pieļaujama (lietas 1.sējuma 215.lapa).

Lai arī pieteicēja deklarācijām bija pievienojusi rēķinus, no pieteicējas pārstāves skaidrotā izriet, ka tie ir bijuši pro formas rēķini, tie nav bijuši iegrāmatoti uzņēmējsabiedrības grāmatvedībā (lietas 1.sējuma 295., 296.lapa). Saskaņā ar sākotnēji noformētajiem rēķiniem samaksa par deklarētajām precēm nav veikta. Tiesa secina, ka neizpildās viens no kritērijiem Muitas kodeksa 29.panta piemērošanai, proti, preces netika pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. Arī Kopienas Muitas kodeksa piemērošanas rokasgrāmatas 76.lapā aprakstītajā piemērā ir norādīts, ka konsignācijas līgumu gadījumā Muitas kodeksa 29.pants nav piemērojams (http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/customs/customs_duties/decla red_goods/european/compendium_2008_en.pdf).

Turklāt no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka pieteicēja ir ievedusi medikamentus, tad šie medikamenti pārdoti tālāk dažādiem klientiem, dažādos apjomos par dažādām vienas vienības cenām. No noformētajiem rēķiniem izriet, ka visa ievestā preču krava nav pārdota vienā reizē, vienam pircējam, par vienu un to pašu iepriekš deklarēto cenu. Konsignāciju līgumu gadījumā nepastāv noteikta vai nosakāma kopējā darījuma vērtība par katru no ievestajām preču kravām preču deklarēšanas laikā. Tas padara neiespējamu noteikt muitas vērtību pēc darījuma vērtības metodes.

[11] Muitas kodeksa piemērošanas regulas 181.a.panta pirmā daļa paredz, ka muitas dienestiem nav jānosaka ievedpreču muitas vērtība, pamatojoties uz darījumu vērtības noteikšanas metodi, ja saskaņā ar 2.punktā noteikto procedūru tās nav pārliecinātas, ņemot vērā pamatotas šaubas, vai deklarētā vērtība ir Muitas kodeksa 29.pantā minētā samaksātā vai maksājamā kopsumma. No rēķiniem redzams, ka ievesto preču vienas vienības cena atsevišķos gadījumos neatbilda tai cenai, kas bija norādīta preču deklarēšanas brīdī muitas iestādei uzrādītajos pro formas rēķinos. Tiesa secina, ka pieteicējas deklarētā preču vērtība neatbilda patiesajai preču vērtībai. Arī šo apsvērumu dēļ Muitas kodeksa 29.panta 1.punkts nav piemērojams.

[12] Saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punktu muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar šo pantu, ir:

a) darījuma vērtība vienādām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;

b) darījuma vērtība līdzīgām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;

c) vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu vienādas vai līdzīgas ievestās preces tiek pārdotas Kopienā vislielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar pārdevēju. Saskaņā ar Muitas kodeksa piemērošanas regulas 150.panta 1.punktu, piemērojot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” apakšpunktu (tādu pašu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu pašu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu pašu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās. Līdzīga satura norma ir iekļauta arī Muitas kodeksa piemērošanas regulas 151.panta 1.punktā par līdzīgu preču darījuma vērtības metodi. Muitas kodeksa piemērošanas regulas 23.pielikumā, skaidrojot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunkta piemērošanu, ir norādīts, ka nosacījums korekcijai atšķirīgu tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgu daudzumu dēļ ir tāds, ka šāda korekcija neatkarīgi no tā, vai tā rada vērtības paaugstinājumu vai pazeminājumu, jāizdara, pamatojoties tikai uz uzrādītiem pierādījumiem, kuri skaidri konstatē korekcijas pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esoši cenrāži ar cenām, kas norāda uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Ja nav šāda objektīva lieluma, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktu tomēr nav ieteicama.

[13] No Muitas kodeksa 30.panta 2.punktā uzskaitītajām muitas vērtības metodēm, kā arī Muitas kodeksa piemērošanas regulas 150.panta 1.punkta un 151.panta 1.punkta un 23.pielikuma izriet, ka šo metožu piemērošanas priekšnoteikums ir attiecīgas informācijas esība, turklāt tā ir jāiesniedz preču deklarētājam. Konkrētajā gadījumā pieteicēja šādu informāciju muitas iestādē nav iesniegusi. Savukārt iestāde ir norādījusi, ka tās rīcībā nebija attiecīgās informācijas. Kā izriet no iestādes sniegtā pamatojuma, Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” apakšpunktā paredzēto muitas vērtības metodi nebija iespējams piemērot tālab, ka iestādes rīcībā nebija ziņu par precēm, kuras attiecībā pret novērtējamām precēm būtu ražotas tajā pašā valstī, tās būtu ražojusi tā pati persona un tās būtu vienādas visos aspektos.

Tāpat iestāde norāda, ka tās rīcībā nebija informācijas par līdzīgām precēm, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām būtu ražotas tajā pašā valstī, šīs preces būtu ražojusi tā pati persona, preces pēc īpašībām būtu ļoti līdzīgas, spējīgas pildīt vienus un tos pašus uzdevumus, kā arī tirdzniecībā būtu savstarpēji aizstājamas. Līdz ar to nebija iespējams piemērot Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „b” apakšpunktā paredzēto muitas vērtības noteikšanas metodi (darījuma vērtība līdzīgām precēm).

Atbildētājas pārstāvis pirmās instances tiesas sēdē norādīja, ka informācija par vienādām un līdzīgām precēm tika pārbaudīta Centrālās Muitas informācijas sistēmā, vienādas un līdzīgas preces netika konstatētas. Atbildētājas pārstāvis arī norādīja, ka medikamentu gadījumā vienādas vai līdzīgas preces identificēt bez papildu informācijas ir sarežģīti, jo ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem, piemēram, precēm ir jābūt savstarpēji aizvietojamām, to sastāvam ir jābūt līdzīgam, medikamentiem ir jābūt vienā cenu kategorijā (lietas 1.sējuma 177.lapa).

Apgabaltiesas ieskatā iestāde pārsūdzētajā lēmumā ir pamatojusi, kāpēc nav piemērojama vienādu un līdzīgu preču darījuma vērtība. Pieteicēja bija vienīgā „Ranbaxy Laboratories Ltd” preču importētāja Baltijas valstīs. Ar pieteicēju arī iepriekš tika slēgti konsignācijas, bet ne preču pirkuma līgumi, tāpēc iepriekšējie pieteicējas darījumi ar „Ranbaxy Laboratories Ltd” nebija izmantojami vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtību noteikšanai. Muitas kodeksa piemērošanas regulas 150.panta 5.punkts un 151.panta 5.punkts noteic, ka, piemērojot šos pantus, tādu pašu un līdzīgu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Muitas kodeksa 29.pantu.

Tā kā „Ranbaxy Laboratories Ltd” slēdz konsignācijas līgumus, tās vienādo vai līdzīgo preču darījumi nebija izmantojami muitas vērtības noteikšanā saskaņā ar Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktu. Pieteicēja iestādē nav iesniegusi tās rīcībā esošo informāciju par darījumiem ar vienādām vai līdzīgām precēm, turklāt apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 1.sējuma 77.- 82.lapa) pieteicēja nav norādījusi nevienu argumentu, kāpēc iestādes vērtējums par Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktā minētajām muitas vērtības noteikšanas metodēm nav pareizs, iestādei nav arī sniegtas norādes par darījumiem ar līdzīgiem produktiem, kuri varētu tikt izmantoti preču muitas vērtības noteikšanā.

Pieteicēja tikai pieteikumā tiesai pirmo reizi norāda, ka importētajiem medikamentiem ir analogi medikamenti, to aktīvās vielas ir vienādas. Atbildētājas lēmumā norādītā pamatojuma apjoms ir pietiekams, ievērojot pieteicējas argumentāciju lietas izskatīšanas laikā iestādē, kā arī pieteicējas zināšanas konkrētajā jomā.

[14] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka iestāde preču vērtības aprēķinā nav ņēmusi vērā precēm piešķirtās atlaides. Saskaņā ar Muitas kodeksa piemērošanas regulas 152.panta 1.punkta „a” apakšpunktu, ja ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā pārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad ievesto preču muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 30.panta 2.punkta „c” apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā tādējādi pārdod lielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, atņemot šādus lielumus: komisijas maksas vai rezerves, pārvadāšanas un apdrošināšanas parastās izmaksas un saistītās izmaksas, ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, kas Kopienā maksājami saistībā ar preču ievešanu vai pārdošanu. Ievērojot minēto tiesību normu, iestāde ir arī noteikusi preču muitas vērtību pēc vienas vienības cenas metodes, proti, iestāde atskaitīja pieteicējas komisijas maksu par starpniecību. Pieteicējas viedoklis, ka par komisijas maksu ir uzskatāma arī atlaide, nav pamatots. Tā kā par atlaidi ir uzskatāms preču cenrāža samazinājums, kas piešķirts klientam noteiktā laikā un pie noteiktiem nosacījumiem (iegādāto preču apjoms, samaksas kārtība un laiks), atlaides ir piemērojamas, nosakot preču muitas vērtību saskaņā ar Muitas kodeksa 29.pantu. Konkrētajā gadījumā iestāde ir ņēmusi vērā to preču vienas vienības cenu, kas bija norādīta pieteicējai izrakstītajā rēķinā. Pierādījumi par to, ka preces vienas vienības cena ir cita, arī šajā gadījumā iestādē un tiesā nav iesniegti. Turklāt, lai gan rēķinos un pasūtījuma formās (piemēram, lietas 3.sējuma 40., 41., 47.-50.lapa) ir norādīta kopējā piešķirtā atlaide par visiem iegādātajiem produktiem (arī tādiem, kas nav bijuši norādīti strīdus deklarācijās), no šiem rēķiniem nav identificējamas preces, attiecībā uz kurām atlaides tika piemērotas, kā arī piemērotās atlaides apjoms katrai preču kategorijai.

[15] Pieteicējas pārstāves tiesas sēdē norādīja, ka iestāde ir pārkāpusi Muitas kodeksa piemērošanas regulas 152.panta 1.punkta „b” apakšpunktu, proti, tajā noteikto 90 dienu termiņu. Minētā tiesību norma paredz, ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces nepārdod tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā, tad saskaņā ar šo pantu noteiktā ievesto preču muitas vērtība, ko citādi nosaka saskaņā ar 1.panta „a” apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces pārdod Kopienā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, vistuvākajā laikā pēc dienas, kad tika ievestas vērtējamās preces, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc tādas ievešanas.

Muitas kodeksa piemērošanas regulas 152.panta 1.punkts paredz, ka, piemērojot 1.punkta „b” apakšpunktu, „vistuvākajā laikā” nozīmē dienu, līdz kurai ievesto preču vai tādu pašu vai līdzīgu ievesto preču pārdošana notikusi pietiekamos daudzumos tā, lai varētu noteikt vienas vienības cenu. Valsts ieņēmumu dienests nenoliedza, ka 90 dienu termiņš atsevišķos gadījumos ir nokavēts, taču tas ir saistīts ar pieteicējas darbības specifiku, proti, medikamenti var tikt ilgstoši uzglabāti noliktavās un pārdoti ar laika nobīdi.

No Valsts ieņēmu dienesta skaidrotā arī izriet, ka tika izvēlēts tuvākais periods no preču ievešanas laika, kurā preču pārdošana notikusi pietiekamos daudzumos, lai varētu noteikt vienas vienības cenu. Arī no iestādes sagatavotā aprēķina atšifrējuma ir redzams, ka iestāde ir ņēmusi vērā to preču vienas vienības cenu, kas noteikta pārdošanā pietiekamos daudzumos. Iestāde arī pamatoti norādīja, ka šajā gadījumā nav jāņem vērā zemākā cena (Muitas kodeksa piemērošanas regulas 150.panta 3.punkts, 151.panta 3.punkts), kā tas būtu jādara Muitas kodeksa 30.panta 2.punkta „a” un „b” apakšpunktu piemērošanas gadījumos.

Turklāt Muitas kodeksa piemērošanas regulas 23.pielikums pieļauj elastību prasības par „90 dienām” īstenošanā. Konkrētajā gadījumā 90 dienu termiņa neievērošana atsevišķu ievesto preču gadījumos ir saprātīgi pamatota. Lai gan pieteicēja pamatoti norāda, ka prasības par „90 dienām” elastīga īstenošana ir attiecināma uz Muitas kodeksa 31.panta 1.punktā minēto muitas vērtības noteikšanas metodi (Kopienā pieejamie dati), muitas vērtības aprēķinu pareizību tas nav ietekmējis, jo Kopienā pieejamo datu izmantošanas metode, ievērojot pieteicējas iesniegto informācijas apjomu par „Ranbaxy Laboratories Ltd” un tās ražotajām precēm, bija nākamā piemērojamā muitas vērtības noteikšanas metode.

[16] Ievērojot minētos apsvērumus, pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku.

[17] Pirmās instances tiesa pareizi novērtēja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tāpēc tās spriedums ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Oriola Rīga” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 20.maija lēmuma Nr.22.4.6/35966 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Zariņa

Tiesneses K.Krastiņa

L.Vīnkalna