Court dismisses tenant eviction and debt claims partially, ordering termination of lease and eviction for arrears.

Lietas arhīva Nr. C-1084-18/1

ECLI:LV:RIRT:2018:0404.C33437617.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 4.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa

ar sekretāri Montu Murašku, tulku Modri Kārkli,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Stopiņu novada pašvaldības aģentūras “Saimnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 5.aprīlī prasītājs Stopiņu novada pašvaldības aģentūra “Saimnieks” vērsās tiesā ar prasību pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers.

C/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un parāda piedziņu.

Stopiņu novada dome 2004.gada 10.martā nolēma pilnvarot Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūru “Saimnieks” ar 2004.gada 1.aprīli uzsākt MPU

“Sadzīves servisa centrs” funkciju pārņemšanu un izpildi. Prasītājs saskaņā ar 2004.gada 14.marta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgumu apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

/pers. B/ 2015.gada 19.oktobrī, pamatojoties uz 2015.gada 30.septembra Stopiņu novada domes lēmumu, noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu

Nr.3/15-33 ar prasītāju par dzīvojamo telpu /adrese A/ un /adrese B/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar Stopiņu novada domes lēmumu, atbildētāja /pers. B/ tēvs /pers. B/ noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumus

2004.gada 6.oktobrī (telpa Nr. /adrese B/) un 2005.gada 29.augustā (telpa Nr./adrese B/). Pamatojoties uz to, ka īrnieks /pers. B/ miris /miršanas

datums/, Stopiņu novada dome nolēma piekrist slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar mirušā īrnieka dēlu /pers. B/ par dzīvojamām telpām /adrese A/

un /adrese B/ uz nenoteiktu laiku. Atbildētāja/pers. C/ ir atbildētāja /pers. B/ sieva un lieto dzīvokli kā /pers. B/ ģimenes loceklis.

Stopiņu novada pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksa tiek aprēķināta saskaņā ar Stopiņu novada domes 2014.gada 28.maija lēmumu.

Saskaņā ar 2015.gada 19.oktobra līguma 2.1. apakšpunktu īres maksa dzīvojamai telpai /adrese A/adrese B/ noteikta 0,43 euro par vienu kvadrātmetru

mēnesī, t.sk. dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi 0,28 euro/m2 un dzīvojamās telpas lietošanu 0,15 euro/m2.

Līguma 2.5.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam samaksāt īres maksu un veikt

maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā. Parāds no 2010.gada

1.decembra līdz 2017.gada 17.februārim ir 2454,67 euro. Atbildētājiem visu šo laiku bija iespēja lietot šo dzīvokli. Atbildētāji brīdināti par parāda

esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2017.gada 17.februāra brīdinājumiem. Brīdinājumos noteiktajā termiņā parāds nav samaksāts.

Starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ 2015.gada 23.februārī noslēgta Vienošanās par pakāpenisku parāda atmaksu, ar kuru atbildētājs atzīst un

apstiprina, ka viņam uz 2015.gada 23.februāri ir nenokārtotas parādsaistības pret prasītāju 1410,85 euro apmērā, par sniegtajiem pakalpojumiem

/adrese A/ un /adrese B/. Atbilstoši vienošanās noteiktumiem, atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājam parāda summu 1410,85 euro apmērā,

vienošanās grafikā norādītajos termiņos un apmērā. Tomēr atbildētājs nav pienācīgi pildījis starp pusēm noslēgto vienošanos un nav veicis maksājumus

nolīgtajos termiņos un apmēros. Savukārt no 2016.gada februāra atbildētāji pārtraukuši norēķināties par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāji ilgstoši nav veikuši maksājumus un nav pilnībā samaksājuši par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz

ar to par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.aprīlim atbildētāju pamatparāds sastāda 2454,67 euro, likumiskie nokavējuma

procenti par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.aprīlim sastāda 201,99 euro, kopā 2656,66 euro.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojam telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11.pantu, 11. 1pantu, 11. 3pantu, 12.pantu, 28.2panta

pirmās daļas 1.un 2.punktu, Civillikuma 1587.pantu, 1672.pantu, 1759.pantu, 1765.pantu lūdz izbeigt 2015.gada 19.oktobra dzīvojamās telpas īres

līgumu Nr.3/15-33, kas noslēgts ar /pers. B/. Izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. B/ un /pers. C/, kopā ar visām ar viņiem kopā dzīvojošām

personām un ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr.2 un Nr.2a, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājam maksājumu parādu par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu –

2454,67 euro apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus 201,99 euro apmērā

par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.aprīlim. Atzīt prasītāja tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma

izpildei. Piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 379,96 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,27 euro.

2017.gada 11.decembrī lietā saņemti prasības precizējumi, kuros norādīts, ka no prasības iesniegšanas ir pieaudzis parāds par dzīvojamās telpas īri

un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu un attiecīgi pieaudzis arī likumisko nokavējuma procentu apmērs. Pamatparāds uz

2017.gada 1.decembri ir 2950,90 euro un likumiskie nokavējuma procenti uz 2017.gada 1.decembri ir 258,96 euro.

2018.gada 13.februārī saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros norādīts, ka ir samazinājies parāds par dzīvojamās telpas īri un

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Pamatparāds uz 2018.gada 1.februāri ir 1887,39 euro un likumiskie nokavējuma procenti ir

103,02 euro, kopā 1990,41 euro.

[2] Atbildētāji rakstiskus paskaidrojumus nav snieguši.

[3] Prasītāja pārstāve tiesa sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un grozījumos noteiktā pamata. Paskaidroja, ka atbildētāji ir veikuši

daļēju parāda apmaksu, līdz ar to prasītājs ir grozījis piedzenamā parāda apmēru un laika periodu, par kuru lūdz piedzīt parādu. Grozījumi precizēti pēc

grāmatvedības dokumentiem. Pēc lietas ierosināšanas atbildētāji ir veikuši maksājumu 2018.gada 5.janvārī 1100 euro apmērā, kopš pēdējās tiesas

sēdēs nav veikuši nevienu maksājumu. Parāda apmērs pārsniedz trīs mēnešu maksu. Brīdinājumi atbildētājiem ir nosūtīti 2017.gada 17.februārī, bet tie

tika saņemti atpakaļ kā neizsniegti.

[4] Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē prasību daļā par parāda piedziņu atzina, taču nepiekrīt, ka viņš un sieva tiek izlikti no dzīvojamās telpas.

Vērsās pie prasītāja, vēlējās apmaksāt parādu pakāpeniski, taču prasītājs pieprasīja visa parāda summu, ko atbildētāji uzreiz samaksāt nevarēja. Pēdējo

maksājumu prasītājam ir veicis 2018.gada 5.janvārī 1100 euro apmērā. Norāda, ka nesaņēma prasītāja brīdinājumus, jo neatradās Latvijā.

[5] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots, nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīves vietu.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir

piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai

juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam. Civilprocesa

likuma 156.panta pirmajā daļā noteikts, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā

likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt. Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu

skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa konstatē, ka 2015.gada 19.oktobrī Stopiņu novada pašvaldības aģentūra “Saimnieks” kā izīrētājs un /pers. B/ kā īrnieks noslēguši

Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.3/15-33 (lietas 27.-30.lapa) par dzīvokļa Nr.2 un Nr.2a, kas atrodas /adrese/, īri uz nenoteiktu laiku.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktā ir noteikta īres maksa 0,43 euro/m2, t.sk. dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi 0,28 euro/m2 un dzīvojamās telpas lietošanu 0,15 euro/m2.

Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgto līgumu vai noteikto īres maksu.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par konkrētu īres maksu un dzīvojamo telpu, līdz ar to starp pusēm ir nodibinātas tiesiskās attiecības, kas

izriet no dzīvojamo telpu īres līguma attiecībām.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem solidāri īres maksu un komunālo maksājumu parādu 1887,39 euro apmērā par laika periodu no

2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.decembrim.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar 2015.gada 19.oktobra Dzīvojamās telpas īres līguma 2.5.punktu maksu par īri un komunālajiem pakalpojumiem īrnieks veic līdz

attiecīgā mēneša pēdējam datumam.

Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē neapstrīdēja parāda esamību prasītāja norādītajā apmērā. To, ka atbildētājiem ir parādsaistības pret prasītāju un to,

ka atbildētājs /pers. B/ neapstrīd, ka viņam ir parādsaistības pret prasītāju, pierāda arī lietas materiālos esošā 2015.gada 23.februārī noslēgtā Vienošanas

par pakāpenisku parāda apmaksu (lietas 51.-52.lapa), ar kuru atbildētājs atzina un apstiprināja, ka viņam uz 2015.gada 23.februāri ir nenokārtotas

parādsaistības pret prasītāju 1410,85 euro apmērā par sniegtajiem pakalpojumiem /adrese A/ un /adrese B/.

Tāpat parāda esamību apstiprina parāda aprēķins (lietas 45.-46.lapa), bet ņemot vērā, ka atbildētāji pēc prasības celšanas daļēji ir veikuši

maksājumus parāda dzēšanai, parāda esamību 1887,39 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.decembrim pierāda

izdruka par izrakstītajiem rēķiniem un saņemtajiem maksājumiem (lietas 85.lapa) laika periodā no 2016.gada 29.februāra līdz 2018.gada 9.februārim un

prasītāja izrakstītie rēķini atbildētājam (lietas 86.-108.lapa).

Ar izdruku par izrakstītajiem rēķiniem un saņemtajiem maksājumiem ir pierādīts, ka atbildētāji pilnā apmērā nav veikuši prasītāja piestādīto rēķinu

apmaksu un pamatparāds ir 1887,39 euro. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētāji nav apstrīdējuši prasītāja aprēķināto parādu un izrakstītos rēķinus.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Ievērojot Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

norādīto, ka atbildētāji nav pildījuši savas saistības veikt maksājumus, lai gan viņiem tika nodrošināta iespēja lietot dzīvokli, par kuru noslēgts līgums, un

nodrošināta iespēja izmantot līgumā noteiktos pamatpakalpojumus.

Tiesa secina, ka prasītājs ir pierādījis parāda esamību un atbildētāji nav apstrīdējuši, ka maksājumus nav veikuši. Līdz ar to prasība par

parāda piedziņu ir apmierināma 1887,39 euro apmērā.

[8] Iesniedzot prasības pieteikuma grozījumus, prasītājs ir samazinājis savu prasību daļā par maksājumu parādu par īri un komunālajiem

maksājumiem no 2454,67 euro uz 1887,39 euro, bet daļā pa procentu piedziņu 201,99 euro uz 103,02 euro, tādējādi atsakoties no prasības par

pamatparāda piedziņu 567,28 euro un procentu piedziņu 98,97 euro.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

No prasības pieteikuma grozījumiem un prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē nepārprotami izriet, ka prasītājs ir daļēji atteicies

no prasības par parāda un procentu piedziņu, jo atbildētājai ir labprātīgi ir samaksājuši daļu no parāda. Tiesa atzīst, ka prasītāju atteikšanās no prasības ir

viņu ekskluzīva tiesība. Līdz ar to tiesai pamats izbeigt tiesvedību prasības daļā par pamatparāda piedziņu 567,28 euro un procentu piedziņu 98,97

euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu.

Tiesa izskaidro, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām

pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 103,02 euro apmērā no pamatparāda.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1759.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Pušu noslēgtajā 2015.gada 19.oktobra Dzīvojamo telpu īres līgumā nav pielīgti procentu maksājumi. Tomēr, tā kā tiesa konstatēja maksājumu

kavējumu, prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus, atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par saistību izpildes kavējumu.

Saskaņā ar parāda summas aprēķinu likumiskie procenti ir aprēķināti 103,02 euro apmērā (lietas 112.lapa). /pers. B/ likumisko nokavējuma

procentu parādu atzinis, /pers. C/ nav izmantojusi likumā paredzētās tiesības un nav apstrīdējusi aprēķinātos nokavējuma procentus. Tiesa atzīst, ka

likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināti korekti un piedzenami 103,02 euro apmērā.

[10] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu un nokavējuma procentus solidāri no /pers. B/ un /pers. C/.

Civillikuma 1672.pantā ir noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri”

10.panta otrajā daļā noteiktajam, pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Secināms, ka solidāra atbildība atbildētājiem ir noteikta ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri”.

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma Pielikumu Nr.1 ir pierādīts, ka atbildētāji lieto dzīvojamās telpas /adrese A/, /adrese B/. Atbildētāji nav

apstrīdējuši, ka abi lieto strīdus dzīvojamās telpas.

Tiesa atzīst, ka ir pamats no abiem atbildētājiem solidāri piedzīt pamatparādu par īres maksu un komunālajiem maksājumiem 1887,39 euro apmērā

un nokavējuma procentus 103,02 euro apmērā.

[12] Prasītājs lūdz izbeigt 2015.gada 19.oktobrī ar atbildētāju /pers. B/ noslēgto īres līgumu un izlikt /pers. B/ un /pers. C/, kopā ar visām ar

viņiem dzīvojošām personām un ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās platības bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var

celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No minētās tiesību normas izriet, ka tiesa ir tiesīga izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt īrnieku, ja tiesa konstatē, ka īrnieks vairāk kā trīs

mēnešus nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem un, ja izīrētājs par to ir brīdinājis īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš.

Ar tiesas sēdē sniegtajiem /pers. B/ paskaidrojumiem un lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un

komunālajiem pakalpojumiem. Prasības pieteikumā ir norādīts, ka atbildētāji kavē īres un komunālo pakalpojumu maksājumus no 2016.gada februāra.

Ar 2017.gada 17.februāra brīdinājumiem (lietas 48.-50.lapa) atbildētāji brīdināti, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā ar

prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Atbildētāji

brīdinājumus nav saņēmuši. Tomēr tiesas ieskatā minētais nav šķērslis, lai atzītu, ka prasītājs atbildētājus ir brīdinājis, jo sūtījumi ir sūtīti uz atbildētāju

deklarētajām dzīvesvietām un ar pasta darbinieku atzīmēm ir pierādīts, ka atbildētājiem ir atstāts aicinājums, bet viņi nav gājuši uz pastu pēc sūtījuma.

Tas, ka atbildētājs 2018.gada 5.janvārī ir veicis maksājumu 1100 euro apmērā nenovērš saistību izpildes pārkāpumu, jo joprojām maksājumu

kavējumi ir 1887,39 euro apmērā, kas vairākkārt pārsniedz trīs mēnešu maksājumu apmēru.

Tā kā ir konstatēts, ka samaksa par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem nav veikta vairāk kā trīs mēnešu maksājumu apmērā un

atbildētāji ir brīdināti par iespējamo izlikšanu parāda nesamaksas gadījumā, tiesa atzīst, ka pastāv likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais pamats īres

līguma izbeigšanai un atbildētāji ir izliekami no dzīvojamās telpas, ar visām viņiem piederošajām mantām.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 379,96 euro un 22,13 euro apmērā (lietas 10., 66.lapa), kopā 402,09 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,27 euro apmērā (lietas 11.lapa). Tiesa konstatē, ka prasītāja lietas izskatīšanas gaitā ir samazinājusi savu prasījumu, jo atbildētājai

pēc tiesvedības ierosināšanas ir daļēji samaksājuši savu parādu, tādējādi daļēji atsakoties no prasības. Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā

noteiktajam, no atbildētājiem ir piedzenami tiesas izdevumi kopā 407,36 euro apmērā, no katra atbildētāja piedzenot tiesas izdevumus 203,68 euro

apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,24 euro (lietas 2.lapa). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētājiem valsts labā piedzenami

prasītāja nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,97 euro apmērā, proti, 0,99 euro no /pers. B/ un 0,98 euro no /pers. C/.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka

konkrētajā gadījumā atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 192., 193., 195., 2041.pantu un 223.panta 4.punktu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Stopiņu pagasta pašvaldības

aģentūrai "Saimnieks", reģistrācijas Nr. 90001673167, pamatparādu no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.decembrim 1887,39 euro apmērā,

likumiskos procentus 103,02 euro apmērā, kopā 1990,41 euro.

Noteikt Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūrai "Saimnieks", reģistrācijas Nr. 90001673167, tiesības saņemt solidāri no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, 6 procentus gadā no parāda pamatparāda līdz sprieduma izpildei.

Izbeigt 2015.gada 19.oktobrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.3-15-33, kas noslēgts starp /pers. B/, personas kods /personas kods/,

un Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūru "Saimnieks", reģistrācijas Nr. 90001673167, par dzīvojamo telpu īri Nr.2 un Nr.2a, kas atrodas /adrese/.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, kopā ar viņu mantām no dzīvojamām telpām Nr.2

un Nr.2a, kas atrodas /adrese/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūrai "Saimnieks", reģistrācijas Nr. 90001673167,

tiesas izdevumus 203,68 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūrai "Saimnieks", reģistrācijas Nr. 90001673167,

tiesas izdevumus 203,68 euro apmērā.

Samaksu veikt Stopiņu pagasta pašvaldības aģentūrai "Saimnieks", reģistrācijas Nr.90001673167, kontā AS “SEB banka”, konta

Nr.LV68UNLA0033300609316.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par pamatparāda piedziņu 567,28 euro un procentu piedziņu 98,97 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,99 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,98 euro apmērā.

Samaksu veikt šādā kontā: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Veicot valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sagatavošanas dienas 2018.gada 4.aprīļa apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa