Appeal court voids first-instance penalty due to improper notice and exceeds statute of limitations.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court voided the first-instance penalty decision and terminated the proceedings. The appellant argued that the court failed to notify him of the hearing date and location, violating procedural rights, while the state contended the violation was minor. The court ruled that the failure to notify constituted a breach of statutory requirements, necessitating the annulment of the penalty, but the proceedings were subsequently terminated because the statute of limitations for imposing the fine had expired.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 260. panta 1. punkts; LAPK 286.1 panta 2. punkts; LAPK 37. panta 1. punkts; LAPK 239. panta 7. punkts: If the court fails to notify a party of the time and place of the hearing, the decision is voided, but if the limitation period for imposing the penalty has expired, the proceedings are terminated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.12107406 143/AA43-0534-08/16
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 23.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai A.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par A.S., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 panta pirmās daļas sakarā ar A.S. apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2006.gada 5.jūnijā Uzņēmumu reģistra valsts notārs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu DB Nr.000305 par to, ka SIA „ARRDŢ” (turpmāk- Sabiedrība) administrators A.S. saskaņā ar komercreģistrā 2004.gada 15.novembrī izdarīto ierakstu nav likumā noteiktajā termiņā nodrošinājis dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā par Sabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu. Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēts, ka Sabiedrības kreditoru sapulce notikusi 2005.gada 10.janvārī, bet dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniegti 2006.gada 18.maijā. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.3 panta pirmajā daļā.
[2] Ar Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmumu A.S. atzīts par vainīgu LAPK 166.3 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 100 apmērā.
[3] Par Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmumu A.S. ir iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Ar Daugavpils tiesas tiesneša 2007.gada 7.marta lēmumu nolemts atteikties pieņemt A.S. apelācijas sūdzību. 2007.gada 30.martā Daugavpils tiesā saņemts A.S. lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu, un ar tiesneša 2007.gada 2.aprīļa lēmumu nolemts atjaunot A.S. procesuālo termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, pieņemt apelācijas sūdzību un nosūtīt izskatīšanai apelācijas kārtībā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītiem argumentiem. [3.1] A.S. par to, ka viņam piemērots administratīvais sods, uzzinājis tikai pēc tam, kad 2007.gada 8.janvārī ieradies uz gadskārtējo tehnisko apskati Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļā un viņam paziņots, ka uz viņa vārda reģistrētajiem transporta līdzekļiem piemērots visa veida liegums. 2007.gada 22.janvārī A.S. saņēmis no zvērinātas tiesu izpildītājas I.Andrejevas priekšlikumu par nolēmuma labprātīgu izpildi, kas saturējis norādi, ka izpildu dokumentu izdevusi Daugavpils tiesa. [3.2] 2007.gada 20.februārī Daugavpils tiesā, iepazīstoties ar lietas materiāliem, A.S. konstatējis, ka Uzņēmumu reģistra Daugavpils nodaļas valsts notāre Lidija Belkeviča ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu BD Nr.000305 par SIA ,,ARRDŢ" administratora A.S. rīcību - ziņu iesniegšana Uzņēmumu reģistrā, neievērojot likumā noteiktos termiņus, un uzaicinājusi A.S. parakstīt protokolu.
Valsts notāre norādījusi, ka Uzņēmumu reģistrs ir izpildījis visas LAPK prasības, nodrošinot iespēju iepazīties ar protokola saturu. Šāds apgalvojums neatbilst patiesībai, jo A.S. nekad nav saņēmis ne paziņojumu, ne arī administratīvā pārkāpuma protokolu. Tādējādi A.S. nav varējis izlietot savas tiesības, lai celtu iebildumus un sniegtu paskaidrojumus. [3.3] A.S. papildus paskaidro, ka SIA ,,ARRDŢ" administrators maksātnespējas procesa gaitā saņēma Uzņēmumu reģistra 2006.gada 26.maija lēmumu par MSIA ,,ARRDŢ" bankrota procedūras uzsākšanu, bet 2006.gada 13.septembrī, pēc attiecīgu dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā, - lēmumu par MSIA ,,ARRDŢ" izslēgšanu no komercreģistra.
Lēmumos nav norādes par minēto pārkāpumu vai protokola sastādīšanu, un lēmumiem nav tikuši pievienoti nekādi papildus dokumenti, kas vismaz liecinātu par kādu izdarītu administratora pārkāpumu. [3.4] Daugavpils tiesas tiesneša norāde 2006.gada 29 jūnija lēmumā, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā, neatbilst patiesībai, jo SIA ,,ARRDŢ" administrators A.S. minētajā lietā no Daugavpils tiesas nav saņēmis nevienu uzaicinājumu uz tiesu. Līdz ar to tiesa nav nodrošinājusi A.S. kā procesa dalībniekam iespēju realizēt savas tiesības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantu – tiesības iepazīties ar visiem lietas, materiāliem, sniegt skaidrojumus, izteikt lūgumus un piedalīties tiesas sēdē. [3.5] 2005.gada 30.septembrī A.S. ir deklarējis savu dzīvesvietu /dzēsta adrese/, Jelgavā, ko apliecina arī Jelgavas pašvaldības izsniegtā izziņa.
Papildus tam 2005.gada 3.oktobrī A.S. informējis par dzīvesvietas maiņu maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības iestādi valsts aģentūru ,,Maksātnespējas administrācija".
[4] Tiesas sēdē A.S. apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā ietvertajiem motīviem, un lūdza atcelt pirmās instances tiesas lēmumu, jo lieta par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības pirmās instances tiesā izskatīta bez viņa piedalīšanās un par tiesas sēdes laiku un vietu viņam nav paziņots. Papildus norādīja, ka viņš nav bijis arī informēts par faktu, ka iestādē – Uzņēmumu reģistrā attiecībā uz viņu kā SIA „ARRDŢ” administratoru ir ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. A.S. nav saņēmis ne administratīvā pārkāpuma protokolu, ne tiesas pavēsti par lietas izskatīšanu, lai gan ir likumā noteiktā kārtībā deklarējis savu dzīvesvietu, kurā ir bijis sasniedzams, kā arī iestādē ir norādījis savu kā administratora darbības vietu. A.S. paskaidroja, ka lietā nav strīda par SIA „ARRDŢ” kreditoru sapulces protokola iesniegšanas Uzņēmumu reģistram apstākļiem, bet gan par pieļautajiem būtiskajiem procesuālajiem pārkāpumiem lietas izskatīšanā, kas ir par pamatu lēmuma atcelšanai. Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka A.S. apelācijas sūdzība ir apmierināma.
[6] LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietās, proti, savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu (..). LAPK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Saskaņā ar LAPK 260.panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu (..). Arī LAPK 268.pants, kas regulē administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanu izskatīšanai, paredz institūcijai, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemt, vai personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas procesuālās tiesības ir būtisks personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības garants, kas vienlaicīgi kalpo lietas apstākļu vispusīgai, pilnīgai un objektīvai noskaidrošanai. Tāpēc jo svarīgi pirms lietas izskatīšanas ir pārliecināties par to, vai pie administratīvās atbildības saucamajai personai ir paziņots par laiku un vietu, kad tiks izskatīta lieta. Lietas izskatīšana bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir pieļaujama tikai tad, ja personai ir pienācīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, un persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tomēr nav ieradusies un nav informējusi par neierašanās iemesliem vai lūgusi izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.
[7] No lietas materiāliem izsecināmi šādi lietas faktiskie apstākļi. [7.1] Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmumā (lietas 14.lapa), ar kuru A.S. atzīts par vainīgu LAPK 166.3 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, norādīts, ka lieta izskatīta bez A.S. klātbūtnes, jo A.S. uz tiesas sēdi nav ieradies. A.S. par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā un nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Minētajā lēmumā kā A.S. dzīvesvieta norādīta /dzēsta adrese/, Jelgavā. [7.2] Lietas materiālos pirms tiesneša nolēmuma (lietas 11. – 12.lapa) atrodas pasta iestādes atpakaļsūtīta tiesas pavēste. No pasta sūtījuma aploksnes redzams, ka tiesas pavēste adresēta A.S. /dzēsta adrese/, Jelgavā. Savukārt pasta iestādes pievienotajā uzziņā kā pasta sūtījuma neizsniegšanas iemesls uzrādīts apstāklis, ka adresāts dotajā adresē nedzīvo. [7.3] Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības izsniegto dzīvesvietas deklarēšanas izziņu Nr.5-65.1/6207 A.S. 2005.gada 30.septembrī ir deklarējis dzīvesvietu /dzēsta adrese/, Jelgavā.
[8] No iepriekš [7] konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem secināms, ka Daugavpils tiesa tiesas pavēsti uz tiesas sēdi 2006.gada 29.jūnijā A.S. ir nosūtījusi uz adresi, kas nav ne personas dzīvesvieta, ne norādītā adrese. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesas tiesnesis nav paziņojis pie administratīvās atbildības saucamajai personai par lietas izskatīšanas laiku un vietu un ir izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu bez A.S. klātbūtnes, nepārliecinoties, vai viņam par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir paziņots. Tādējādi secināms, ka lietā netika nodrošinātas LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pārkāpts no minētās tiesību normas izrietošais tiesas pienākums paziņot par lietas izskatīšanu procesa dalībniekam. Saskaņā ar LAPK 286.1 panta otrās daļas 2.punktu apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai, ja lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmums ir atceļams.
[9] Saskaņā ar LAPK 286.1 panta otrās daļas 2.punktu, konstatējot, ka lietas izskatīšanā ir pārkāptas tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu, tiesneša lēmums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Tomēr Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka konkrētajā lietā no administratīvā pārkāpuma konstatēšanas dienas ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, bet saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Savukārt LAPK 239.panta 7.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Līdz ar to lietā, pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, lietvedība ir izbeidzama. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Apmierināt A.S. apelācijas sūdzību. Atcelt Daugavpils tiesas tiesneša 2006.gada 29.jūnija lēmumu par A.S. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 panta pirmās daļas, bet lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis
Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis
(paraksts) A.Šteinberga
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2008.gada 23.aprīlī