Court partially allowed debt collection claim against consumer, substituting plaintiff and adjusting interest calculations post-assignment.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the plaintiff's small claims action for debt collection, substituting the original creditor with its assignee. The plaintiff argued that interest and penalty amounts should be recalculated from the original loan date rather than the enforcement decision date, while the defendant contested the full scope of the claim. The court ruled that the assignee inherited the right to claim interest and penalties accrued up to the enforcement decision, but limited the claim to the specific amounts calculated at that time, thereby rejecting the request for additional interest and state fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 77., 97., 193., 195., 250.25., 250.27 un 204.1 panti: When a creditor's rights are assigned, the assignee succeeds to all rights and obligations, but the court may adjust the claimed interest and penalties to reflect the period up to the enforcement decision date if the original claim was based on a prior enforcement proceeding.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C21024315
Lietas arhīva Nr. C-0243-15/1
2015.gada 23.martā
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Miķelsone
izskatīja rakstveida procesā civillietu UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, maza apmēra prasībā pret /H.G./ par parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, 2014.gada 22.decembrī cēlusi tiesā maza apmēra prasību par parāda 501,70 EUR (tajā skaitā
likumiskie nokavējuma procenti 250,85 EUR un līgumsods 250,85 EUR) piedziņu no atbildētāja /H.G./.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS „Swedbank” un atbildētāju 2007.gada 15.februarī tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.07-018890-
PT (turpmāk-Patēriņa kredīta līgums) par kredītlimita 700 LVL piešķiršanu uz 25 mēnešiem. Par aizdevuma izmantošanu noteikta procentu likme 2%
mēnesī, bet par maksājumu kavējumu noteikts nokavējuma līgumsods 4,8% mēnesī.
Ar 2010.gada 26.novembra Cesijas līgumu AS „Swedbank” savas prasījuma tiesības, kas izriet no Patēriņa kredīta līguma pret atbildētāju, nodeva
prasītājai. Atbilstoši Cesijas līgumam prasītāja ieguva arī tiesības prasīt no atbildētāja visus blakus prasījumus.
2014.gada 25.jūlijā prasītāja Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā iesniegusi pieteikumu par atbildētāja saistību piespiedu izpildi brīdinājuma
kārtībā. Tā kā atbildētājs pieteikumu atzina tikai par galveno parādu 250,89 EUR, ar tiesnese s 2014.gada 17.septembra lēmumu Nr.3-12/0183
atbildētāja maksājuma saistība 250,89 EUR nodota piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā. Prasītājas ieskatā, atbildētāja rīcība, atzīstot galveno parādu,
pierāda to, ka starp pusēm nav strīda par saistības esamību un naudas līdzekļu saņemšanu.
Prasītāja norādījusi, ka atbilstoši Civillikuma 1835.pantam, pēc saistības atzītās daļas nodošanas izpildei brīdinājuma kārtībā, kreditors saglabā
tiesības jautājumu par prasības neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā.
Tā kā Patēriņa kredīta līguma 7.2.punktā noteikts, ka līgums darbojas līdz pilnīgai tajā noteikto saistību izpildei, tad prasītāja līgumiskos procentus
un līgumsodu aprēķinājusi par laiku līdz 2014.gada 17.septembrim, t.i., līdz lēmuma pieņemšanai Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā.
Prasītāja norādījusi, ka faktiski aprēķinātie līgumiskie procenti ir 17,63 EUR par laiku no līguma noslēgšanas 2007.gada 15.februārī līdz cesijai
2010.gada 26.novembrī, un 336,47 EUR par laiku no cesijas 2010.gada 26.novembrī līdz 2014.gada 17.septembrim (17,63 EUR + 336,47 EUR =
354,10 EUR), taču prasība tiek uzturēta par samazinātu līgumisko procentu 250,85 EUR piedziņu, kas atbilst atbildētāja atzītajai galvenā parāda summai.
Savukārt faktiski aprēķinātais līgumsods ir 1156,67 EUR, kas sastāv no AS „Swedbank” aprēķinātā līgumsoda 349,13 EUR par laiku no
2007.gada 15.februāra līdz cesijai 2010.gada 26.novembrī, un 807,54EUR par laiku no cesijas 2010.gada 26.novembrī līdz 2014.gada 17.septembrim
(1156,67 EUR-349,13 EUR). Prasītāja norādījusi, ka arī pieprasītā līgumsoda summa ir samazināta līdz atbildētāja atzītā galvenā parāda summai 250,89
EUR (prasībā, kā piedzenamā summa norādīta 250,85 EUR). Prasītāja uzskata, ka pieprasītais līgumsods, ja tas nepārsniedz galvenā parāda summu, ir
atzīstams par samērīgu ar līgumsaistību pārkāpumu un sekām.
Prasītāja norādījusi, ka šajā lietā nav piemērojami Civillikuma 1716., 1717. un 1720.pantā noteiktie līgumsoda ierobežojumi, jo prasība celta tiesā
līdz 2014.gada 31.decembrim.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 250,85 EUR, līgumsodu 250,85 EUR, samaksāto valsts nodevu 75,26 EUR, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī lūdz noteikt tai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus (6% gadā) no
nesamaksātās parāda summas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1651.pantu, 1652.panta otrās daļas 3.punktu, 1661., 1662.,
1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946. un 2021.pantu,
Civilprocesa likuma 18. un 303.nodaļu.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Prasības pieteikums ar tam pievienotajiem dokumentiem 2015.gada 9.janvārī nosūtīts atbildētājam /H.G./, nosakot rakstveida paskaidrojumu
iesniegšanas termiņu līdz 2015.gada 9.februārim.
2015.gada 4.februārī saņemts atbildētāja /H.G./ paskaidrojums, kurā viņš norādījis, ka atzīst prasību tikai daļā par valsts nodevu 75,26 EUR un
lietas izskatīšanas izdevumiem 4,70 EUR, jo uzskata, ka pieprasītie nolīgtie procenti un līgumsods ir neadekvāti lieli. Atbildētājs lūdzis tiesu samazināt
līgumsodu.
2015.gada 5.martā saņemts prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, un trešās personas SIA „Gelvora” kopīgs pieteikums par
prasītājas aizstāšanu ar SIA „Gelvora”. Pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2014.gada 18.decembra lēmumu Nr.6-12/198523
reģistrēta SIA „Gelvora” pamatkapitāla palielināšana mantiska ieguldījuma veidā, kas veikta, ieguldot tajā UAB „Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumu kā
organizatoriski saimniecisku vienību. Ar 2014.gada 17.decembra nodošanas- pieņemšanas aktu Nr.1 ir notikusi uzņēmuma pāreja, līdz ar to visa
UAB „Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumam piederējusī manta, saistības un prasījuma tiesības ir pārgājušas uz SIA „Gelvora”, kas ir kļuvusi par pilntiesīgu
atbildētāja kreditoru.
Civilprocesa likuma 25025.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pusēm paziņots par sprieduma noraksta saņemšanas datumu.
M o t ī v u d a ļ a
Ar lietā esošo 2007.gada 15.februāra Patēriņa kredīta līgumu (6.lp) neapstrīdami pierādīts, ka atbildētājam uz laiku līdz 25 mēnešiem (2009.gada
15.martam) piešķirts aizdevums 700 LVL apmērā. Tātad starp AS „Swedbank” un atbildētāju bija noslēgts Civillikuma 1934.panta nosacījumiem
atbilstošs aizdevuma līgums, un uz atbildētāju attiecas Civillikuma 1943.pantā noteiktais aizņēmēja pienākums par saņemtās naudas summas atdošanu, kā
arī Civillikuma 1587.pantā noteiktais pienākums izpildīt apsolīto, neskatoties uz darījuma sevišķo smagumu vai vēlākām izpildīšanas grūtībām.
Sākotnējā prasītāja UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, prasījuma tiesības pret /H.G./ gan par parāda pamatsummu, gan par visiem no
2007.gada 15.februāra Patēriņa kredīta līguma izrietošajiem blakus prasījumiem, atbilstoši Civillikuma 1805.pantam, ieguvusi ar 2010.gada 26.novembrī
noslēgto Cesijas līgumu Nr.GELV003 (10-12.lp.).
Prasījuma cesija notikusi, atbilstoši Civillikuma 1793.panta trešajam punktam, ar tiesisku darījumu. Pēc Civillikuma 1798.panta nosacījumiem par
cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, tātad arī parāda atprasījuma tiesības.
Ar AS „Swedbank” 2012.gada 27.februāra apliecinājumu Nr.316RC00-03019A/ELR (34.lp.) ir pierādīta 2010.gada 26.novembra Cesijas
līguma 2.9.punkta izpilde par cesijas atlīdzības samaksu. Līdz ar to, atbilstoši Cesijas līguma 2.15.punktam sākotnējā prasītāja UAB „Gelvora”, kuru
pārstāv tās filiāle Latvijā, ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju /H.G./. Tā kā apliecinājumā nav norādīts cesijas atlīdzības datums, un prasītāja
iesniegtajā prasības pieteikumā nav norādījusi citu prasījuma tiesību pārejas datumu, tiesas ieskatā, prezumējams, ka UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās
filiāle Latvijā, prasījuma tiesības pret /H.G./ ieguvusi 2010.gada 26.novembrī.
Atbilstoši Cesijas līguma 1.pielikumam (13.lp.) AS „Swedbank” cedējusi UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, prasījuma tiesības par
pamatsummas parādu 176,30 LVL (250,85 EUR), kredītprocentu parādu 12,39 LVL (17,63 EUR) un par līgumsodu 219,02LVL (349,13 EUR).
Ar Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2014.gada 17.septembra lēmumu Nr.3-12/0183 nodota piespiedu izpildīšanai
atbildētāja atzītā maksājuma saistība par cedētās pamatsummas parāda samaksu (9.lp.).
Saskaņā ar Civillikuma 1835.pantā noteikto, prasītāja, labprātīgi saņemdama daļas izpildījumu, nezaudē, neko no savām tiesībām uz blakus
prasījumiem, šajā gadījumā uz tiesībām prasīt līgumisko procentu un līgumsoda piedziņu.
Tā kā prasītāja līgumsodu lūgusi piedzīt samazinātā apmērā, aprobežojot to ar galvenā parāda summu (250,85 EUR) cedēto 349,13 EUR vietā,
tiesas ieskatā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma pilnībā. Līgumsoda apmērs noteikts, atbilstoši Civillikuma 1763.panta pirmajam
punktam par procentu pieauguma apstāšanos, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums ir sasniedzis kapitāla lielumu. Tā kā prasība tiesā celta līdz
2014.gada 31.decembrim, uz noteikto līgumsodu nav attiecināms Civillikuma 1716.pantā noteiktais līgumsoda aprobežojums ar 10% no galvenā parāda
summas.
Atbilstoši Civillikuma 1806.pantam cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz
viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz
cesionāru.
Lietā nav pierādījumu par to, ka AS „Swedbank”, būtu paziņojusi par vienpusēju atkāpšanos no 2007.gada 15.februāra Patēriņa kredīta līguma.
Savukārt, atbilstoši Patēriņa kredīta līguma 7.2.punktam līgums darbojas līdz pilnīgai tajā noteikto saistību izpildei. Konkrētajā gadījumā, Cesijas līguma
noslēgšana pati par sevi neizbeidz 2007.gada 15.februāra Patēriņa kredīta līguma darbību, jo Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība
izbeidzas pati no sevis, tikai tad, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu, un ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad
saistību izpilda ar samaksu.
Tātad, UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, ir prasījuma tiesības pret atbildētāju arī par līgumisko procentu piedziņu.
Prasītāja aprēķinājusi piedzenamos līgumiskos procentus par laiku līdz 2014.gada 17.septembrim, t.i., līdz dienai, kad Limbažu rajona tiesas
zemesgrāmatu nodaļa pieņēmusi lēmumu par galvenā parāda maksājuma saistības nodošanu piespiedu izpildei. Prasītāja gan lūgusi līgumiskos procentus
piedzīt samazinātā apmērā, t.i. aprēķināto 354,10 EUR vietā 250,85 EUR.
Tiesas ieskatā prasība par līgumisko procentu piedziņu ir apmierināma tikai daļēji, piedzenot cedētos līgumiskos procentus (17,63 EUR) un
līgumiskos procentus par vienu kalendāro gadu no prasījuma tiesību cesijas, t.i. 61,04 EUR (250,85 EUR x 2% : 30 dienas x 365 dienas), tātad
kopsummā 78,67 EUR.
Civillikuma 1.panta nosacījumi par tiesības izlietojumu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības vienlīdz attiecas kā uz atbildētāju, tā uz prasītāju.
No lietā esošajiem pierādījumiem secināms, ka prasītāja savas 2010.gada 26.novembrī iegūtās prasījuma tiesības pret atbildētāju izmantojusi tikai
2014.gada 14.augustā, tātad, vilcinoties ilgāk nekā trīs ar pusi gadus, par visu šo laiku aprēķinot līgumiskos procentus atbilstoši Patēriņa kredīta līguma
noteikumiem. Tiesas ieskatā šāda prasītājas rīcība ir pretrunā ar Civillikuma 1807. pantu par to, ka parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties.
Tiesas ieskatā viens kalendārais gads pēc Cesijas līguma noslēgšanas bija pietiekams laiks, lai uzaicinātu atbildētāju cedētās maksājuma saistības izpildīt
labprātīgi, bet labprātīgas neizpildes gadījumā, celtu attiecīgu prasību par saistību piespiedu izpildi.
Prasītāja lūgusi noteikt tai tiesības saņemt likumiskos 6% no neapmaksātās parāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma
izpildei.
Civillikuma 1765.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Šī pati likuma norma pieļauj likumisko procentu
aprēķināšanu arī par termiņā nesamaksātajiem procentiem vismaz par gadu. Likumisko nokavējuma procentu aprēķināšana par līgumsodu Civillikumā
nav paredzēta. Tiesas ieskatā prasījuma tiesību cesija nemaina no Patēriņa kredīta līguma izrietošo maksājumu tiesisko statusu, t.i. līgumiskie procenti un
līgumsods ar Cesijas līguma noslēgšanas brīdi nekļūst par galveno parādu, par kuru aprēķināmi likumiskie nokavējuma procenti. Līdz ar to prasītājai
nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei tikai par vairāk nekā gadu kavētajiem
līgumiskajiem procentiem, t.i. 78,67 EUR, atbilstoši Civillikuma 1763.panta pirmajam punktam, saņemamo procentu summu aprobežojot ar procentu
parāda (78,64 EUR) summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā valsts nodeva piedzenama proporcionāli apmierināto prasījumu
daļai, t.i., 49,43 EUR, kā arī piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
2015.gada 5.martā saņemtais sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, un trešās personas SIA „Gelvora” kopīgs
pieteikums par prasītājas aizstāšanu ar SIA „Gelvora” atbilst Civilprocesa likuma 77.panta pirmajai daļai par puses procesuālo tiesību pārņemšanu.
Sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora” filiāles Latvijā uzņēmuma kā organizatoriski saimnieciskas vienības ieguldīšanu SIA „Gelvora” pamatkapitālā
mantiska ieguldījuma veidā apstiprina Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2014.gada 18.decembra lēmums Nr.6-12/198523 (39.lp.)
un 2014.gada 17.decembra nodošanas- pieņemšanas akts Nr.1 (38.lp.). Atbilstoši Civilprocesa likuma 77.panta otrajai daļai tiesību pārņemšana
iespējama jebkurā procesa stadijā, un visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat
obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civilprocesa likuma 77., 97., 193., 195., 25025., 250.27 un 204.1 pantam, tiesa,
nosprieda:
Aizstāt sākotnējo prasītāju UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, (reģ. Nr.40103208983, juridiskā adrese Cēsu iela 31, k-3,
4.kāpņutelpa, Rīga, LV-1012, civillietā Nr.C21024315 maza apmēra prasībā par parāda 501,70 EUR piedziņu no /H.G./ (personas kods /personas
kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese B/) ar tās tiesību pārņēmēju SIA „Gelvora”, (reģ. Nr.40103837691, juridiskā adrese Cēsu iela 31, k-
3, 4.kāpņutelpa, Rīga, LV-1012).
Sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, (reģ. Nr.40103208983) maza apmēra prasību par parāda piedziņu
apmierināt daļēji.
Piedzīt no /H.G./ (personas kods /personas kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese B/) no 2007.gada 15.februārī noslēgtā Patēriņa kredīta
līguma Nr.07-018890-PT izrietošos līgumiskos procentus 78,67 EUR (Septiņdesmit astoņus euro un 67 centus), līgumsodu 250,85 EUR (Divi simti
piecdesmit euro un 85 centus), valsts nodevu 49,43 EUR (Četrdesmit deviņus euro un 43 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR
(Četrus euro un 70 centus) kopā 383,65 EUR (Trīs simti astoņdesmit trīs euro un 65 centus) sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv
tās filiāle Latvijā, (reģ. Nr.40103208983, juridiskā adrese Cēsu iela 31, k-3, 4.kāpņutelpa, Rīga, LV-1012) tiesību pārņēmējas SIA „Gelvora”, (reģ.
Nr.40103837691, juridiskā adrese Cēsu iela 31, k-3, 4.kāpņutelpa, Rīga, LV-1012) labā.
Atzīt sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, (reģ. Nr.40103208983) tiesību pārņēmējas SIA „Gelvora”, (reģ.
Nr.40103837691) tiesības no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus (sešus procentus no simta)
gadā no kavēto procentu maksājumu summas (78,67 EUR) bet ne vairāk par 78,67 EUR (Septiņdesmit astoņiem euro un 67 centiem).
Noraidīt sākotnējās prasītājas UAB „Gelvora”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, (reģ. Nr.40103208983) prasību daļā par likumisko nokavējuma
procentu 172,18 EUR (Viens simts septiņdesmit divu euro un 18 centu) un valsts nodevas 25,83 EUR (Divdesmit piecu euro un 83 centu) piedziņu.
Noteikt atbildētājam termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma (2015.gada 23.marta) Vidzemes
apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Limbažu rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese A.Miķelsone