Court dismisses drunk driving charge due to police procedural errors and lack of probable cause for arrest.

Lietas Nr. 119006514

Lietas arhīva Nr. 1-0002-15/3

S P R IE D U M S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Kuldīgā, 2015.gada 16. janvārī

Kuldīgas rajona tiesa:

šādā sastāvā, tiesnese Daina Alksne

ar tiesas sēžu sekretāri Montu Skaboviču

piedaloties /pers. K/

atklātā tiesas sēdē, izskatot administratīvā pārkāpuma materiālus par /pers. K/ saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas,

ko nsta tē ja

2014.gada 25.augustā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības rotas inspektors Sandis Būdenieks sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC052660 par to, ka /pers. K/

izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā un proti:

2014.gada 30.maijā pulksten 10.15 /pers. K/, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, vadīja transportlīdzekli SEAT

ALHAMBRA ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ TJN, /adrese/ stāvlaukumu, klāt neesot transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībai.

Mērījums veikts izmantojot ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu, rezultāti Nr. 424/7. Minimālais alkohola daudzums asinīs konstatēts

1.76 promiles.

/pers. K/ tiesas sēdē sevi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka 2014. gada 30. maija

naktī ar automašīnu SAAB izvadājis draugus pa mājām, jo nebija lietojis alkoholu. Ap plkst. 6.00 uz Liepājas ielas stāvlaukuma pretī

veikalam Eiroskor saticis draugus /pers. E/ un /pers. F/, kuri sēdējuši automašīnā Seat Alhambra. Ar šo automašīnu, kādu laiku

pabraukājuši pa pilsētu, un tad aizbraukuši līdz /pers. F/ mājām /adrese/, kur bijusi doma doties uz mājām. Tā kā plkst. bijis īsi pirms

astoņiem, tad radusies doma iegādāties alkoholu. Ap plkst. 8.00 atvēries veikals ELVI Gravas ielā, kur /pers. J/ nopircis alkoholu, ko

nolēmuši iedzert, sēžot automašīnā, lai nebūtu alkohola lietošana sabiedriskā vietā. Alkoholu lietojuši vismaz pāris stundas, un ik pa

laikam izkāpuši no automašīnas uzsmēķēt. Ap plkst. 9.30-10.00 no skolas nācis viņa brālis /pers. L/ ar draudzeni /pers. M/, kuri arī

iekāpuši automašīnā, jo brālis gribējis viņu sagaidīt, lai kopā dotos uz mājām. Automašīnā pie stūres, kura atrodas labajā pusē,

neviens neesot sēdējis. Priekšā kreisajā- pasažiera pusē, sēdējis /pers. F/, otrajā rindā kreisā pusē- /pers. E/, pa vidu- brālis

Kaspars, labajā pusē sēdējis pats, Dana sēdējusi trešajā rindā aizmugurē. Ap plkst. 10.00 pie automašīnas piebraukusi pelēkas

krāsas automašīna VW Passat, kuru vadījis /pers. N/ un skatījies uz viņiem. Pēc brīža piebraukusi ceļu policijas automašīna. /pers. N/

inspektoram Valsts amatpersona ar roku norādījis uz viņu. /pers. O/ pienācis pie automašīnas un licis izkāpt no tās. Kad izkāpis, likts

doties uz ceļu policijas automašīnu. Uz jautājumu, kādā sakarā viņam jādodas uz šo automašīnu, saņēmis atbildi, ka viņš esot vadījis

automašīnu alkohola reibumā. Viņam likts iepūst alkometrā, ko arī izdarījis, taču atteicies parakstīt izdrukas, jo automašīnu reibumā

neesot vadījis. Tad ticis aizvests uz policijas iecirkni, kur likts iztukšot kabatas, visas personīgās mantas saliktas melnā maisiņā un

reģistrēts protokolā. Viņam ticis pateikts, ka aizturēts tādēļ, ka tiks vests uz medicīnisko pārbaudi, no kuras nevarot atteikties.

Policijas iecirknī ieradies arī /pers. N/, kurš bija ģērbies civilajā apģērbā, un izteicis viņam draudus. Iecirknī inspektore uzrakstījusi

paskaidrojumu un devusi viņam to parakstīt. Inspektores uzrakstītajam paskaidrojumam apakšā pierakstījis, ka atzīt to, ka ir lietojis

alkoholu, taču neesot vadījis automašīnu. Automašīnā lietojuši alkoholu, lai nebūtu jāsēž uz ielas. Slimnīcā viņam noņemtas asinis un

likts nodot urīnu. Uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu neesot uzaicināts, to saņēmis pa pastu augusta mēnesī.

Norādīja, ka ar /pers. N/ līdz 2014. gada septembra mēnesim dzīvojis vienā mājā /adrese/, tādēļ viņu pazīstot personīgi. /pers.

N/ vienmēr bijušas pretenzijas, ka jaunieši pie mājas stāvlaukumā atpūšas, ka dažreiz paķircinājuši viņa dēlu. Pieļauj varbūtību, ka

pirms tam pa nakti redzēts braucam ar automašīnu.

Liecinieks/pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka 2014. gada 30. maijā ap plkst. 10.00 kopā ar /pers. M/ nācis mājās no skolas. Uz

stāvlaukuma ieraudzījis automašīnu, kurā sēdējis brālis Kristaps, /pers. F/, /pers. E/. Abi ar Danu iekāpuši automašīnā, jo gaidījis brāli,

kad viņš beigs runāt, lai kopā dotos mājās. Automašīnā ticis lietots alkohols. Šofera vieta bijusi brīva, blakus priekšā sēdējis /pers. F/.

Aizmugurē kreisā pusē sēdējis /pers. E/, pats sēdējis pa vidu, bet brālis sēdējis automašīnas labajā pusē./pers. M/ sēdējusi “busiņa”

aizmugurē. Tad piebraucis Ceļu policijas priekšnieks /pers. R/, norādījis uz brāli, lai tas kāpj ārā no automašīnas. Tūlīt piebraukusi

ceļu policijas mašīna, brālim likts sēsties policijas mašīnā un sākts par kaut ko rakstīt protokolu. /pers. R/ vēl esot pārējiem prasījis,

kur atrodas automašīnas atslēgas.

Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. L/ nākuši no skolas uz māju pusi. Uz laukuma pie veikala Mego stāvējusi

automašīna, kurā sēdējis /pers. L/ brālis /pers. D/ ar draugiem. /pers. D/ pasaucis abus, lai pagaida, ka kopā dosies uz mājām. Abi ar

/pers. L/ iekāpuši automašīnā. Automašīnā /pers. D/, /pers. F/ un/pers. J/, kuram uzvārdu nezinot, lietojuši alkoholu. Pie automašīnas

stūres, kura atrodas labajā pusē neviens neesot sēdējis. Priekšā pasažiera pusē sēdējis /pers. F/, otrā rindā kreisā pusē sēdējis

/pers. J/, pa vidu /pers. L/ un labajā pusē sēdējis /pers. D/. Pati sēdējusi aizmugurē, trešajā rindā. Pēc kāda laika piebraukusi viena

automašīna un arī ceļu policijas automašīna. Vīrietis, kurš atbrauca ar šo automašīnu, norādījis uz/pers. D/, un visiem likts kāpt ārā no

automašīnas. /pers. D/ likts doties uz ceļu policijas mašīnu un viņš ticis vainots, ka braucis dzērumā. Negribējusi iesaistīties, tādēļ

devusies mājās.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu 149. 15 panta ceturto daļu par transporta līdzekļu vadīšanu (..), ja izelpotā gaisa

vai asins pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles- (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro

administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro apmērā un atņem

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. K/ ir izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā, ņemot vērā

apstākli, ka viņš noliedz transportlīdzekļa vadīšanas faktu, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir

jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā

pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru

sauc pie administratīvās atbildības, ar personu liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, kas satur ziņas

par faktiem, rakstveidā vai citā formā, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, kā arī ar

pārkāpumu fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas

noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tādējādi par pierādīšanas līdzekļiem konkrētajā lietā ir uzskatāmi: protokols, /pers. K/ paskaidrojumi, liecinieku liecības,

mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā mērījumi, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols.

Savukārt Latvijas APK 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējusi lietas materiālus un pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka nav pierādīts fakts, ka protokolā norādītajā laikā /pers. K/

vadīja automašīnu, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā.

No lietas materiāliem –mērinstrumenta AlcoQuant 6020 Nr.A107489 izdrukām, kas izdarītas 2014.gada 30.maijā pulksten.

10.20 un 10.35 redzams, ka analizējamās personas – /pers. K/ izelpā konstatēts attiecīgi 1.78 un 1.86 promiles, alkohola ietekmes

noteikšanas izdruku uz vietas /pers. K/ atteicies parakstīt. 2014.gada 30.maija transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr. NB

301901 norādīts, ka /pers. K/ izelpas pirmajā mērījumā mēraparāta nolasījums bija 1.78-8% = 1.63 promiles, otrajā mērījumā 1.86-8%

= 1.71 promiles.

/pers. K/ ticis nogādāts Kuldīgas slimnīcā medicīniskai pārbaudei, kur, plkst. 11.35 veicot ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu

ar gāzes hromatogrāfijas metodi Nr. 424/7, konstatēts etilspirts asinīs 1.76 promiles, urīnā 2.39 promiles.

/pers. K/ gan sniedzot paskaidrojumus policijas iecirknī 2014. gada 30. maijā, gan tiesas sēdē norādīja, ka automašīna pirms

plkst. 8.00 tikusi novietota pie /pers. F/ mājām /adrese/ uz stāvlaukuma. Pēc plks.t 8.00 ticis iegādāts alkohols, kurš ticis lietots, sēžot

automašīnā, lai alkohols nebūtu jālieto uz ielas. Tāpat norādīja, ka automašīnā neviena persona pie stūres neesot sēdējusi un konkrēti

viņš sēdējis automašīnas sēdekļu otrās rindas labajā pusē, kad uz viņu norādījis policijas priekšnieks /pers. N/. Minētos

paskaidrojumus tiesas sēdē apliecināja /pers. L/ un /pers. M/. /pers. K/ paskaidrojumi un liecinieku liecības ir konsekventas, tajās nav

pretrunu un tiesai nav pamata šīm liecībām neticēt.

Latvijas APK 243. otrā daļā noteikts, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (

amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā- iestādei.

Iestāde- VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa pārstāvis uz tiesas uzaicinājumu ( tiesas pavēsti) nav reaģējis un

atkārtoti pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, un nav iesniedzis papildus pierādījumus.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa konstatē virkni procesuālo normu pārkāpumus.

Lietā noskaidrots, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts uz VP KRI KPB patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības rotas vecākā inspektora Valsts amatpersona ziņojuma pamata, kurš tobrīd nav veicis dienesta pienākumus. Protokolā

šāda informācija nav norādīta un lietas materiālos neatrodas vecākā inspektora Valsts amatpersona ziņojums par konstatēto

pārkāpumu. No lietas materiāliem redzams, ka administratīvo aizturēšanu 2014. gada 30. maijā veicis inspektors Valsts

amatpersona, bet inspektore Valsts amatpersona pieņēmusi no /pers. K/ paskaidrojumu. Savukārt administratīvā pārkāpuma

protokolu 2014. gada 25. augustā sastādījis inspektors Valsts amatpersona.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 pantā noteikts, ka ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma

protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības [..], to sastāda bez minēto personu

klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi [..].

Lietā noskaidrots, ka /pers. K/ netika uzaicināts uz administratīvā protokola sastādīšanu. Līdz ar to nav konstatēti objektīvi

apstākļi, kas dotu pamatu protokolu sastādīt bez personas, kas izdarījusi pārkāpumu. Šādos apstākļos ir pārkāpti arī Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta ceturtās un piektās daļas nosacījumi, liedzot personai tiesības iesniegt protokolam

pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī netika izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 260. pantā noteiktās tiesības un pienākumi.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav iegūti pierādījumi, ka /pers. K/ 2014. gada 30. maijā pa plkst. 10.15 vadījis automašīnu SEAT

ALHAMBRA, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ TJN, /adrese/stāvlaukumu, t.i., nav konstatēts administratīvā pārkāpuma protokola

PC052660 kvalificētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Šādos apstākļos administratīvā lietvedība izbeidzama pamatojoties uz Latvijas APK 239. panta 1. punktu.

Bez tam tiesa saskata Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 252. panta nosacījumu pārkāpumus.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. K/ 2014. gada 30. maijā plkst. 10.20 (no alkometra izdrukām redzams, ka plkst.

10.20 un plkst. 10.35 veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpojamā gaisā) ticis aizturēts un atbrīvots 12.20.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 252. pants nosaka, ka šajā kodeksā tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu

administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta [..], ir atļauta personas administratīva

aizturēšana, personas aplūkošana un mantas apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.

Konkrētajos apstākļos /pers. K/ personība bija zināma, jo viņš ir personīgi pazīstams ar Satiksmes uzraudzības rotas vecāko

inspektoru Valsts amatpersona, ar kuru dzīvoja kaimiņos. Tāpat pārkāpuma vietā netika sastādīts administratīvais protokols, un tas

netika sastādīts arī policijas iecirknī, bet tika sastādīts tikai pēc trīs mēnešiem bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības,

klātbūtnes.

No /pers. K/ paskaidrojumiem izriet, ka viņš ticis aizturēts tādēļ, ka tikšot vests uz ārstniecības iestādi asins analīžu nodošanai,

no kuras neesot iespējams atteikties. /pers. K/ paskaidroja, ka no medicīniskās pārbaudes neesot atteicies.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmās daļas nosacījumiem, lai konstatētu alkohola reibumu,

Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto

gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju

medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi

nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 5. janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 4.punktā noteikts, ja transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes

veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu

stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Ministru

kabineta 2008.gada 2. jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 10.

punktā noteikts, ja alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā nav iespējama vai pārbaudāmā persona nepiekrīt pārbaudei vai

tās rezultātiem, Valsts policijas darbinieks [..] pēc iespējas ātrāk nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes

veikšanai.

Konkrētajos apstākļos policijas darbiniekiem persona bija jānogādā medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, nevis jānogādā

policijas iecirknī administratīvai aizturēšanai, jo kā jau iepriekš norādīts tiesa nekonstatē nevienu Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 252. pantā noteikto priekšnosacījumu personas administratīvajai aizturēšanai.

Izvērtējot konstatētos apstākļus, tiesai rodas pamatotas šaubas par policijas darbinieku objektivitāti konkrētajā lietā, kas

piedod lielāku ticamību /pers. K/ paskaidrojumiem un liecinieku liecībām par notikumu gaitu 2014. gada 30. maijā plkst. 10.15.

/adrese/ stāvlaukumā.

Šādos apstākļos administratīvā lietvedība izbeidzama pamatojoties uz Latvijas APK 239. panta 1. punktu.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275. panta pirmās daļas otro punktu, tiesa

no sp ri e d a

Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC052660 pret /pers. K/, personas kods /personas kods/, par vainīgu pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas pazīmēm.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 darba dienu laikā no paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot

sūdzību Kuldīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena- 2015. gada 20.janvāris.

Tiesnese ( personiskais paraksts) D.Alksne

NORAKSTS PAREIZS.

Kuldīgas rajona tiesas tiesnese D.Alksne

Kuldīgā, 2015. gada 20. janvārī