Legislator Case Law & Legislation
C20124516 / C-1245-16 AI generated

Court orders repayment of overpaid funds to insolvent company's administrator under unjust enrichment rules.

Case Number C20124516 / C-1245-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to respond and fully allowed the plaintiff's claim for unjust enrichment. The plaintiff proved that a bank system error caused the defendant to receive EUR 114.81 more than legally owed from an insolvent company's employee guarantee fund. Consequently, the court ordered the defendant to repay the overpaid amount plus court costs to the administrator.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Code Art. 1741; Civil Procedure Law Art. 250.21: Where a party receives funds without legal basis due to a system error, the court must order restitution to the rightful claimant upon proof of the overpayment.

Keywords

AI generated
unjust enrichment overpayment restitution bank system error insolvency administrator employee guarantee fund small claims procedure court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Code Art. 2389
Civil Law Code Art. 2390
Civil Procedure Law Art. 250.21
Civil Procedure Law Art. 43
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 189
Civil Procedure Law Art. 190
Civil Procedure Law Art. 192
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 199
Civil Procedure Law Art. 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C20124516

Lietas arhīva Nr. C-1245-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 14.jūnijā

Liepājas tiesa

tiesnese L.Vīksna,

rakstveida procesā izskatīja civillietu MAS /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu

un

konstatēja:

prasītājs 2016.gada 11.februārī iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja administrators prasītāja maksātnespējas procesā pieņēma lēmumu veikt parādnieka prioritāro

kreditoru (tajā skaitā, darbinieku) prasījumu segšanu un 2015.gada 12.augustā veica naudas izmaksas parādnieka bijušajiem darbiniekiem pieteikto un

atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Saskaņā ar atbildētāja parakstīto un prasītāja administratoram iesniegto kreditora prasījuma pieteikumu atbildētāja prasījuma apmērs (neto) bija

Ls 304,47 jeb EUR 433,22. Pēc izmaksu veikšanas no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem (1.maksājums Ls 133,42 jeb EUR 189,84;

2.maksājums EUR 128,57), ko veica Maksātnespējas administrācija, atlikušais nesegtais darbinieka prasījums bija EUR 114,81.

Norādīts, ka sistēmas kļūdas dēļ atbildētājam kļūdaini tika pārskaitīti naudas līdzekļi EUR 229,62 apmērā, kas ir par EUR 114,81 vairāk, nekā

atbildētājam pienākas, līdz ar to naudas līdzekļus EUR 114,81 apmērā atbildētājam ir pienākums atmaksāt atpakaļ prasītājam. Lūgums veikt kļūdaini

pārmaksāto naudas līdzekļu atmaksu atbildētājam tika izteikts nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pārmaksātos naudas līdzekļus EUR 114,81 apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 2389. un 2390.pantu.

Prasītājs lūdzis civillietu iztiesāt rakstveida procesā, bez uzklausīšanas tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 pantu tiesa nolikusi

lietas skatīšanu rakstveida procesā ar sprieduma pieejamības dienu 2016.gada 14.jūnijā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajai daļai atbildētājam uz deklarēto adresi nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu

sniegšanai. Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis. Saskaņā ar 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā.

Iztiesājamā civillieta kā maza apmēra prasība izskatāma prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma

30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar Liepājas tiesas 2013.gada 12.novembra spriedumu pasludināts AS “/nosaukums/” maksātnespējas process.

Prasītājs pieteikumā norādījis, ka sistēmas kļūdas dēļ atbildētājam viņa pieteiktā kreditora prasījuma EUR 114,81 vietā no uzņēmuma konta bez

pamata samaksāta divreiz lielāka summa EUR 229,62, ko apliecina šāda pārskaitījuma apliecinošs dokuments.

Prasība par atbildētājam pārmaksātās naudas atmaksāšanu pamatota ar Civillikuma 2389. un 2390. pantu, kuri paredz atprasījumu jebkāda

pamata trūkuma dēļ.

Civiltiesību doktrīnā atzīts, ka atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams šādos gadījumos: 1) ja izpildījums ir izdarīts uz spēkā

neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par tiesisku attiecību nodibināšanu; 2)ja

atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā.

Tātad, prasījuma izlietošana ir iespējama tad, ja priekšmets no prasītāja mantas bez tiesiska pamata ir nonācis atbildētāja mantā, un nav nozīmes

tam, kādā veidā šī pāreja uz atbildētāja mantu ir notikusi. Prasītājam ir jāpierāda atprasāmā priekšmeta sākotnējā atrašanās viņa mantā un tas, ka šis

priekšmets atrodas atbildētāja mantā bez tiesiska pamata (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.

K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-R.: Mans īpašums,1998,665.lpp.).

Lai izvērtētu, vai iesniegtā prasība par naudas piedziņu ir pamatota, tiesai jākonstatē, vai minētā naudas summa atrodas pie atbildētāja bez

tiesiska pamata un vai šie naudas līdzekļi pieder prasītājam.

Lietā iesniegts bankā veikta maksājuma apliecinājums, minētais dokuments apliecina, ka no prasītāja konta 2015.gada 12.augustā atbildētājam

pārskaitīti

EUR 229,62. Līdz ar to prasītājs ir pierādījis, ka atprasāmais priekšmets sākotnēji ir atradies viņa mantā.

Izvērtējot, vai prasības pieteikumā norādītā naudas summa EUR 114,81 atrodas pie atbildētāja bez tiesiska pamata tiesa ņem vērā, ka

atbildētājs ar prasītāju ir atradies darba tiesiskajās attiecībās laikā no 2012.gada 2.janvāra līdz 2013.gada 14.novembrim. Prasītāja maksātnespējas

procesa pasludināšanas dēļ, atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām atbildētājs maksātnespējas procesā uzņēmuma administratoram pieteicis

kreditora pretenziju par neizmaksātās darba samaksas piedziņu Ls 143,71 apmērā, atlaišanas pabalsta Ls 160,76 piedziņu, kopā par Ls 304,47 jeb

EUR 433,22 piedziņu.

2013.gada 23.decembrī administrators pieņēmis lēmumu atzīt atbildētāja pieteikto kreditora pretenziju Ls 304,47 jeb EUR 433,22 apmērā.

Tiesai nav informācijas, ka minētais administratora lēmums būtu pārsūdzēts.

Līdz ar to pēc izmaksu veikšanas no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem

(1.maksājums Ls 133,42 jeb EUR 189,84; 2.maksājums EUR 128,57), ko veica Maksātnespējas administrācija, atlikušais nesegtais darbinieka

prasījums pret prasītāju bija EUR 114,81 (EUR 433,22–EUR 189,84–EUR 128,57= EUR 114,81).

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka ir iepriekš minētās summas no garantiju fonda saņēmis, līdz ar to atbildētājam bija likumīgs pamats saņemt no

prasītāja atlikušos EUR 114,81, kuru samaksa atbildētājam izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kuras pastāvēja starp pusēm.

Konstatēts, ka prasītājs atbildētājam samaksājis EUR 229,62, kas divas reizes pārsniedz to summu, kuru atbildētājam bija likumīgs pamats

saņemt, tādējādi no prasītāja līdzekļiem izmaksātā un atbildētājam pārmaksātā summa EUR 114,81 atrodas pie atbildētāja bez jebkāda tiesiska pamata.

Tiesa nekonstatē, ka pušu starpā būtu kādas citas saistības vai tiesas nolēmums, kas juridiski pamatotu un attaisnotu konkrēto prasītājam

piederošo naudas līdzekļu atrašanos atbildētāja mantā.

Prasītājs līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir lūdzis atbildētāju labprātīgi atmaksāt pārmaksāto naudu, nosūtot brīdinājumu ierakstītā

pasta sūtījumā.

Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājam izmaksātie naudas līdzekļi

EUR 114,81 apmērā atrodas pie atbildētāja bez tiesiska pamata. Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs, iesniedzot prasību, no tiesas izdevumu samaksas atbrīvots saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši minētajam no atbildētāja valsts budžetā ir piedzenami nesamaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, t.i., EUR 3,26 (lietas 1.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāmas tiesības labprātīgai sprieduma izpildei - piespriesto maksājumu nomaksai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 193., 199., 204.1, 250.27pantu, tiesa

no s pri e da :

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu maksātnespējīgai AS /Nosaukums A/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, kļūdaini

pārskaitītos naudas līdzekļus EUR 114,81 apmērā (viens simts četrpadsmit euro un astoņdesmit viens cents), nosakot, ka piespriestā summa ieskaitāma

AS /Nosaukums B/, konts Nr. /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ valsts labā valsts nodevu

EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un četrpadsmit centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,26 (trīs euro un divdesmit seši

centi).

Noteikt atbildētājam termiņu 10 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese L.Vīksna